Pēc Latvijā veidota TV satura krieviski runājošiem ir stabils pieprasījums

Pagājušās piektdienas rīts pulksten 9.05 sākās ar "MTG TV Latvia" vadītājas Baibas Zūzenas e-pasta vēstuli: „Labdien, finansiālu apsvērumu dēļ ir pieņemts sāpīgs lēmums - 31. martā tiks pārtraukta kanāla TV5 darbība. TV5 līdz šim bija viens no nedaudzajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas veidoja informatīvo saturu krievu valodā." Kanāls ilgāku laiku esot strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu, lasi - Krievijas izcelsmes televīzijām, kuras lielākoties bāzētas Eiropas Savienības valstīs, sākot ar "Pirmo Baltijas kanālu" (PBK) Latvijā.

Šis lēmums esot bijis jāpieņem, lai mazinātu a/s LNT zaudējumus, ar kuru TV3 apvienojās 2012. gadā. Uz šī fona izceļas fakts, ka pelnošākais mediju uzņēmums Baltijā 2014. gadā bijis neviens cits kā "TV3 Latvija", ar vairāk nekā trīs miljonu peļņu.

Tādējādi kanāla TV5 slēgšana pierāda, ka paļauties uz komerctelevīziju ilgtspēju šajā jautājumā nevar un sabiedriskajai televīzijai jāattīsta savs kanāls krievu valodā. Tas tika prognozēts jau tad, kad politiķi pērn noraidīja Latvijas Televīzijas (LTV) kanālu krievu valodā.

Mediju politikas vārdi un darbi

Lai gan Latvijas sabiedriskajam medijam ir pienākums kalpot visām sabiedrības grupām, tas nesasniedz ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri dod priekšroku mediju lietojumam krievu valodā. Daļai iedzīvotāju galvenais informācijas avots ir Krievijas valdības kontrolētie mediji, kuru saturā ir propaganda, klaji sagrozīti fakti un mērķtiecīga Krievijai labvēlīga naratīva veidošana. 

Absolūtam mazākumtautībām piederīgo vairākumam galvenais informācijas avots ir Krievijas valdības kontrolētie mediji, jo mediju lietojumu arvien izšķirīgi ietekmē cilvēka kultūras identitāte un dzimtā valoda. Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji (tātad tie, kam krievu valoda ir dzimtā valoda), palikuši ārpus Latvijas sabiedriskā medija tvēruma, faktiski dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, jo nav cita piedāvājuma. Latvijas valsts interesēs ir radīt šo citu piedāvājumu, nodrošinot kvalitatīvu mediju telpu, kas aptver un iekļauj visus Latvijas iedzīvotājus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), meklējot atbildi šiem izaicinājumiem, pasūtīja LTV koncepciju par LTV krievu valodas programmas izveidi, plānojot paplašināt piedāvājumu līdzās 2014. gada septembrī sāktajiem papildu ziņu un informatīvi dokumentālajiem raidījumiem krieviski LTV7 programmā, lai sabiedriskie mediji kā komunikācijas platforma ne tikai ar Latvijas Radio 4. programmu (citu tautību radioklausītāju reitingos tā ir pirmajā vietā) un sabiedrisko mediju vienoto ziņu portālu lsm.lv, bet tuvākajā nākotnē arī ar televīziju sasniegtu savas valsts krieviski runājošo auditoriju.

2015. gada 19. marta sēdē NEPLP pieņēma lēmumu par LTV kanāla krievu valodā izveidi. NEPLP nolēma atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija, vienlaicīgi paredzot un nodrošinot, ka tiek veidots „reģionālais logs" reģionāli/vietēji veidota satura rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.

Tātad NEPLP savu mediju politikas darba daļu izdarīja, bet pretēji Igaunijai, kur ETV+ krieviski sāka raidīt pagājušā gada septembrī, neguva politisku atbalstu. Kopš 2014. gada septembra paplašinātie raidījumi krievu valodā gan ir audzējuši un stabilizējuši auditoriju, taču palikuši iesprostoti latviešu valodas kanālā LTV7, par spīti koncepcijām un diskusijām par nacionālajām interesēm hibrīdkara apstākļos un pat Latvijas un Vācijas ārlietu ministru kopīgam paziņojumam. 

Kamēr šie sabiedriski politiskie raidījumi ir pieejami kanālā, kas raida galvenokārt latviešu valodā, un nav pasniegti atsevišķa kanāla iepakojumā (ar vietējiem izklaides, kultūras, bērnu u.c. raidījumiem), ņemot vērā TV lietotāju paradumus, šī informācijas alternatīva masveidīgu mērķa auditoriju sasniegt nevar un nevarēs. Taču auditorijas dinamika apliecina, ka pēc Latvijā veidota TV satura krieviski runājošiem ir stabils pieprasījums un šos ļaudis var un vajag uzrunāt pilnvērtīga TV kanāla ietvaros un arī interneta platformā.

Televīzija - galvenais Latvijas krieviski runājošo informācijas avots

Pētījumi rāda, ka mazākumtautību un it īpaši relatīvi lielās krieviski runājošo lingvistiskās minoritātes mediju lietojums ir saistīts ar to kultūras identitāti un tātad valodu, turklāt televīzija šai auditorijai ir galvenais informācijas avots par notikumiem Latvijā (77,4%), citur pasaulē (76,0%) un Krievijā (78,1%; dati no SKDS aptaujas „Attieksme pret televīziju" 2014. gada novembrī). Krieviski runājošie veido aptuveni trešdaļu no Latvijas sabiedrisko mediju potenciālās auditorijas, bet LTV to nesasniedz.

Tāpat, ņemot vērā, ka kultūras adaptācijas process ir pakāpenisks un nereti prasa paaudžu nomaiņu, pārskatāmā nākotnē, bet it īpaši saistībā ar sabiedrības saliedētības un līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumiem Krievijas izvērstajā informācijas karā, mūsu, nodokļu maksātāju, finansētiem nacionālajiem medijiem ar savām vērtībām, dienas kārtību, naratīviem, skatījumu un vēstījumiem, faktiski - informācijas alternatīvu Krievijas propagandai, ir būtiski sasniegt auditoriju, kuras dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda (Latgalē un Rīgā šādu ģimeņu ir vairāk nekā puse) un kura dod priekšroku mediju lietojumam krievu valodā. To sauc par stratēģisko komunikāciju.

2014. un 2015. gadā veiktie socioloģiskie pētījumi - „Attieksme pret televīziju" un „Skatītāju gaidas un pieprasījums jauna, uz sabiedrības saliedētības veicināšanu vērsta TV kanāla izveidei: Rezultāti fokusa grupu diskusijām" (pētījumu un deviņas fokusa grupas veica SKDS) liecina, ka Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc jauna TV kanāla krievu valodā. Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem jauna krievu valodas kanāla izveidi atbalsta 53,1% Latvijas iedzīvotāju, kamēr krieviski runājošo vidū šis atbalsts ir vēl lielāks - 63,5%. Ja šāds kanāls būtu pieejams, vēlmi to skatīties izsaka 59,4%.

Nav citu alternatīvu, vismaz vidējā termiņā ne, kā panākt šo cilvēku atrašanos Latvijas informācijas telpā, kā vien veidojot attiecīgu televīzijas programmu saturu krievu valodā. TV5 līdz šim to daļēji darīja, un reālā alternatīva ir sabiedriskās televīzijas attiecīgais saturs un programma, kas atbilstu šo skatītāju vajadzībām. Tikai lietojot Latvijā veidotu mediju saturu, iespējams dzīvot Latvijas, nevis Krievijas informācijas telpā.

Autors ir Biznesa augstskolas Turība profesors komunikācijas zinātnē, NEPLP loceklis

Māra Bērziņa romāna dramatizējums, režisors Valters Sīlis

Ceturtdien, 4. februārī plkst.19 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Māra Bērziņa romāna "Svina garša" iestudējums Valtera Sīļa režijā, raksta aģentūra LETA. 

Romāna "Svina garša" darbība notiek Torņakalnā. Zīmīgi, ka pats romāna autors un arī izrādes režisors Sīlis nāk no Torņakalna. 1940. un 1941.gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un tirgošanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju. 

Bērziņa "Svina garša" ir sērijas "Latvija. XX gadsimts" romāns, kas uzreiz pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko un pirktāko grāmatu vidū. Dēku un piedzīvojumu romāns, no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses. Romāns 2015.gadā saņēma Dzintara Soduma balvu, Baltijas Asamblejas (BA) balvu literatūrā, Rīgas domes atzinības rakstu, kā arī kļuva par 2015.gada pavasara balsojuma uzvarētāju mediju balvā "Kilograms kultūras". 

Lomas izrādē spēlēs Madara Botmane, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Līga Zeļģe, Liene Sebre, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Kaspars Dumburs, Arturs Krūzkops, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Uldis Sniķeris un Tija Mētra Zeļģe. 

Romāna autors ir dzimis un audzis Torņakalnā, beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Strādājis gan privātos uzņēmumos, gan valsts iestādēs un institūcijās. Vairākus gadus Bērziņš bijis Valsts kultūrkapitāla fonda direktors, taču vēlāk pievērsies rakstniecībai. Plašāk pazīstams ar savu humoristisko īsstāstu ciklu par Gutenmorgenu. Arī režisors un dramatizējuma autors dzimis un audzis Torņakalnā. Sīlis beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju Režijas specialitātē. Strādājis neatkarīgos teātros. Viņš ir Latvijas Nacionālā teātra režisors. Sīlis saņēmis "Spēlmaņu nakts" nominācijas režijā par Nacionālā teātra izrādēm "Par mammām", "Pierādījums", "Veļupes krastā", "Osedžas zeme" un "Prāts". 

Jaunās izrādes scenogrāfs ir Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece - Ieva Kauliņa, mūzikas autors - Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks - Oskars Pauliņš.

Vairāk informācijas teātra mājas lapā

Tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu

Drošības policija (DP) aizturējusi pirmo no, iespējams, Austrumukrainā karojošajiem Latvijas iedzīvotājiem.

DP preses sekretāre Līga Pētersone aģentūru LETA informēja, ka šogad 25.janvārī DP sāka kriminālprocesu pret vienu Latvijas iedzīvotāju par iespējamu prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.

Minētā persona tika aizturēta pēc atgriešanās Latvijā, un tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Viņa vārds netiek atklāts.

Ņemot vērā, ka izmeklēšana turpinās, DP patlaban atturas no plašākiem komentāriem par izmeklēšanas gaitu.

Šis ir pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko paredzēta kriminālatbildība par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. Šim cilvēkam aizdomās turētā statuss piemērots 1.februārī.

Pagājušā gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.

Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Pērn novembrī DP sāka kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.

Visas personas tika izsludinātas meklēšanā. Personu par aizdomās turēto var atzīt tikai tad, ja viņa ir aizturēta. Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ukrainā krita Latvijas iedzīvotājs Radions Kušnirs, kura nāvi savās interesēs izmantoja daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.

DP veiktā analīze liecina, ka uz Ukrainas konfliktu daļa Latvijas iedzīvotāju devās pēc savas iniciatīvas, savukārt citi, iespējams, tika apzināti radikalizēti un vervēti. DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.

DP arī pārbauda informāciju, ka ar viņa iespējamo starpniecību vairāki Latvijas iedzīvotāji devās uz Maskavu, kur viņiem tālāku atbalstu sniedza nacionālboļševistisko ideoloģiju atbalstošās organizācijas "Drugaja Rossija" pārstāvji. Saistībā ar šīm Lindermana aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā.

Saistībā ar šo kriminālprocesu pagājušā gada janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".

Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās

Parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, aģentūru LETA informēja "airBaltic" pārstāvji.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021".

Pēc līguma noslēgšanas ar "airBaltic" finanšu investoru tiks meklēts stratēģiskais investors, un tāds varētu būt Kanādas lidmašīnu ražotājs "Bombardier", kas aviosabiedrībai piegādās jaunās lidmašīnas. Tā ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pieļāva pašreizējais labklājības ministrs, topošais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš teica, ka tas ir apspriests slēgtajās sēdēs un šādas sarunas jau ir bijušas.

"Tā ir vai nu liela starptautiska aviokompānija, līdzīgi kā savulaik bija Skandināvijas aviosabiedrība "SAS", vai arī lidmašīnu ražotājs, ideālā gadījumā tas būtu tas pats "Bombardier", no kā "airBaltic" plāno pirkt lidmašīnas," intervijā teica Augulis.

Komentējot "Bombardier" finanšu situāciju, ministrs norādīja, ka Kanādas valdība ir pietiekami daudz investējusi kompānijā, lai to noturētu un tā attīstītos. Savukārt vērtējot "Bombardier" lidmašīnu piegādes kavēšanos "airBaltic", viņš norādīja, ka pats arī gribētu, lai lidmašīnas ir drošas un ar tām varētu droši lidot.

Pēc Auguļa teiktā, līguma noslēgšana ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu un valsts aizdevums nodrošinās to, ka "airBaltic" pašu kapitāls ir pozitīvs, lai kompānija varētu īstenot savu biznesa plānu un veiksmīgi attīstīties. Bet ar šo process neapstāsies, un tiks meklēts stratēģiskais investors.

Šim investoram tiks izstrādāts piedāvājums. "Ja tā ir aviokompānija, tas ir cits stāsts, ja tas ir ražotājs, tad ir cits stasts - vai nāk ar investīciju un šī investīcija ir lidmašīnas, vai arī naudas veidā. Ir jāvērtē, kādas iespējas būs," savu pozīciju skaidroja Augulis.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājam "Bombardier" radušās grūtības, izstrādājot jaunās "CSeries" lidmašīnas - izstrāde aizkavējusies par vairākiem gadiem un ievērojami pārsniegusi paredzētos izdevumus. "Bombardier" pērn arī ziņoja par darbinieku atlaišanu, skaidrojot to ar ražošanas apjomu samazināšanu.

Valdība pagājušā gada nogalē nolēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic". Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas.

Vienlaikus Saeimas lēmums, ņemot vērā bažas par Montāga-Girmesa iespējamo interesi piesaistīt "airBaltic" flotei Krievijā ražotās lidmašīnas "Sukhoi", paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

SM kā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcionārs jau kopš decembra bija gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Montāgu-Girmesu, taču līdz šim iespējamais investors nebija informējis, kad būs gatavs to darīt. Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno "airBaltic" investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas "airBaltic" vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar "Bombardier CS300" lidmašīnu pasūtījumu.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iepriekš skaidroja, ka uzņēmums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus un ar jaunajām investīcijām tagad var koncentrēties uz kompānijas paplašināšanos un konsolidēšanos Baltijas aviācijas tirgū. Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās, nevis lai tās nomātu, tādējādi sniedzot "airBaltic" priekšrocību izmaksu ziņā, kas ir svarīga biznesa plāna "Horizon 2021" daļa.

(papildināta ar Auguļa teikto)

Vešņakovs: BBC pārraide par Krievijas iebrukumu Latvijā ir bīstama provokācija

Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veidotā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā, vēsta laikraksts "The Daily Mail".

Filmā ar nosaukumu "World War Three: Inside The War Room", lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas. Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu.

BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās vecākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem. Fotouzņēmumos no filmas redzams, ka vīrietim uz jakas ir uzšuve ar "Latgales tautas republikas" karogu.

Kremlī uzskata, ka BBC filma ir nekvalitatīva, tādēļ nav saprātīgi tērēt laiku un to skatīties, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Pēc viņa teiktā, britu raidorganizācija pēdējā laikā pieļauj nekvalitatīva satura publicēšanu, tādēļ viņam "žēl tērēt laiku, lai skatītos "lētu produktu"". "Lūk, jaunākais lētais produkts. Filmas kvalitāte ir tālu no pasaules klases līmeņa," teica Peskovs, atgādinot arī par filmu "Putina slepenās bagātības", kur Putins tika apsūdzēts korupcijā.

Lielbritānijas raidsabiedrības BBC pārraide "World War Three: Inside The War Room" ir bīstama provokācija, paudis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. "Uz šo televīzijas pārraidi skatos kā uz bīstamu provokāciju," viņš norādījis komentārā Krievijas vēstniecības Latvijā "Facebook" kontā.

"Es Latvijā strādāju astoņus gadus, un man nav zināma neviena separātistu organizācija, kur nu vēl tāda, kas spētu "sagrābt varu" kaut vienā pierobežas pilsētā. To var apliecināt jebkurš neatkarīgs eksperts, kurš pārzina reālo Latvijas situāciju," norādījis Vešņakovs.

Viņš atzīmējis, ka BBC pārraides scenārijs ir pilnīgi izdomāts un kalpo politiskiem mērķiem, no kuriem pirmais ir iesaistīties informācijas karā un nomelnot Krieviju. Otrais no tiem ir attaisnot militāri politiskā lobija prasību palielināt NATO tēriņus Eiropā vairāk nekā četras reizes. Savukārt trešais mērķis ir diskreditēt jebkuru Latvijas vai Eiropas politisko spēku, kas neseko aizspriedumiem par Krieviju, bet ieņem pragmatisku pozīciju.

BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās vecākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.

Viens no raidījumā pieaicinātajiem ekspertiem, bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Ričards Širefs paudis, ka raidījums parādīs Krievijai - tās iebrukuma gadījumā NATO aizsargās Baltijas valstis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka Baltijas valstis jau vairāk nekā desmit gadus ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis un turpina strādāt kopā ar sabiedrotajiem, tāpēc iebrukšanas scenāriji pat teorētiski netiktu pieļauti. BBC raidījums, pēc viņa teiktā, tikai apstiprina sabiedroto gatavību aizstāvēt Baltijas valstis.

Savukārt bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) atzinis, ka BBC raidījums ļauj modelēt iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā, un no tās ir jāmācās.

Latvijas Televīzijai (LTV) ir interese demonstrēt Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veidoto filmu, kurā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā, tomēr tā vēl nav pieejama pārdošanā, aģentūrai LETA sacīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

"Mums noteikti ir interese, bet filma vēl nav pieejama katalogā, pārdošanā, tā kā šajā ziņā neesam neko nokavējuši," sacīja Belte. "Interese mums būtu, bet jautājums ir par izmaksām un kādā veidā mēs filmu varam iegādāties."

(papildināta ar Kremļa viedokli)

Tautas neapmierinātību izraisījusi valdības iecere samazināt maksimālo ikmēneša pensiju

Tūkstošiem strādājošo Grieķijā ceturtdien piedalās demonstrācijās, arodbiedrībām valstī rīkojot 24 stundu ģenerālstreiku, lai protestētu pret premjerministra Alekša Cipra valdības iecerēto pensiju sistēmas reformu, ziņo LETA/AFP.

Aptuveni 30 000 cilvēku pievienojušies protestiem Atēnās, kas tiek rīkoti pēdējo dažu mēnešu laikā jau trešā ģenerālstreika ietvaros, kura dēļ apturēta vilcienu un prāmju satiksme, ka arī atcelti vairāki desmiti lidojumu.

Streikā piedalās arī juristi, kravas automašīnu vadītāji un lauksaimnieki, kā arī vairāki tirgotāji slēguši savus veikalus.

Tikmēr slimnīcas darbosies ārkārtas stāvoklī, nedarbojas degvielas uzpildes stacijas un darbu pārtraukuši taksometri.

Tautas neapmierinātību izraisījusi valdības iecere samazināt maksimālo ikmēneša pensiju no pašreizējiem 2700 eiro līdz 2300 eiro, kā arī ieviest jaunu minimālo garantēto pamata pensiju 384 eiro apmērā.

Valdība arī vēlas apvienot pensiju fondus un palielināt gan darba devēju, gan darba ņēmēju sociālās drošības iemaksas.

Protestējot pret valdības plāniem, grieķu zemnieki pēdējās divas nedēļas vairākās vietās bloķējuši satiksmi uz valsts nozīmes šosejām, otrdien apturot kravas automašīnu plūsmu uz Bulgāriju un Turciju un izraisot garas rindas uz robežām.

Starptautiskie aizdevēji pieprasījuši Atēnām īstenot smagas reformas apmaiņā pret kārtējo aizdevumu, kas pagaidām ļāvis novērst valsts maksātnespēju un piespiedu aiziešanu no eirozonas.

Viena no aizdevēju svarīgākajām prasībām ir reformēt līdzšinējo pensiju sistēmu, vidēji samazinot pašreizējās pensijas par 15%.

Pirms LTV valdes termiņa beigām vērtēs tās darba saturu, valdes finansiālā izvērtējuma veicējs vēl tiek meklēts

Lai gan atbildīgā par Latvijas Televīziju (LTV) Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) Dace Ķezbere apgalvo, ka valdes darba saturisko izvērtējumu veiks Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) pārstāvji Arturs Vaiders un Baiba Strautmane, Strautmane Ir.lv ceturtdien paziņoja, ka nepiedalīsies šādā izvērtēšanā, jo viņai piekrišanu tam šonedēļ neviens nav prasījis. Finansiālā izvērtējuma veicējs vēl tiek meklēts, aģentūru LETA informēja Ķezbere.

Strautmane Ir.lv teica, ka, izlasot šo ziņu medijos, tā viņu šokējusi. Viņa atzina, ka SKP sarakstē norādījusi, ka NEPLP obligāti ir jāvērtē LTV valdes līdzšinējais darbs, bet konkurss uz valdes locekļu amatiem arī ir jārīko. Strautmane Ir.lv stāstīja, ka viņa izteikusi vēlēšanos kā SKP pārstāve piedalīties valdes locekļu konkursa vērtēšanā.

"Nevienā brīdī, nevienā vārdā nebija runa par to, ka LTV valdes līdzšinējo veikumu vērtēs divi SKP locekļi un vairāk neviens cits," uzsvēra Strautmane. "Būtība jau ir tāda, ka ir ļoti nopietns jautājums - vai uz turpmākajiem pieciem gadiem uzticēt darbu tiem pašiem cilvēkiem," norādīja Strautmane. "Tas prasa ļoti nopietnu izvērtējumu, kurš padomei ir kaut kādā veidā saistošs, lemjot, vai pagarināt pilnvaras, vai rīkot konkursu."

Notikušais Strautmanei liek domāt par to, "kādi īstenībā ir NEPLP vairākuma plāni attiecībā uz LTV valdi, tie nevienam nav skaidri, un zemtepiķa spēlītes notiek pilnā sparā".

Arī Vaiders Ir.lv teica, ka ar viņu neviens no NEPLP par LTV satura izvērtēšanu nav uzrunājis, viņš SKP iekšējā e-pasta sarakstē bijis ar mieru piedalīties jaunu LTV valdes locekļu konkursa kandidātu izvērtēšanā. Vaiders, tāpat kā Strautmane pastāstīja, ka SKP iekšējā sarakstē risināti divi jautājumi - viens par LTV satura izvērtēšanu, otrs par LTV valdes konkursu. "Tas gala rezultāts, iespējams, ir līdz galam nesaprasta interneta komunikācija," Ir.lv teica Vaiders.

Savukārt Ķezbere Ir.lv teica, ka abas šīs kandidatūras ir "SKP viedoklis", kuras NEPLP iesniedzis SKP priekšsēdētājs Toms Meisītis. Vaideru un Strautmani esot deleģējusi SKP, "mēs iekšā nejaucamies viņu virzīšanas procesā". Vaicāta, vai bez diviem sabiedriskas padomes pārstāvjiem LTV valdes darbu vērtēs arī kāds no NEPLP, Ķezbere teica, ka vērtēs, jo kā gan bez NEPLP vērtējuma.

SKP priekšsēdētājs Toms Meisītis aģentūrai LETA atzina, ka notikušais izskatās pēc pārpratuma komunikācijā. "Šobrīd nesteigšos ar publiskiem komentāriem, jo mēs mēģinām tikt ar to skaidrībā, bet fakts ir tāds, ka kaut kāds pārpratums mūsu komunikācijā ar NEPLP acīmredzot ir, jo noteikti nav tā, ka SKP pieteicās vērtēt LTV darbu."

Runājot par finanšu izvērtējumu, Ķezbere sacīja, ka padomei ir divi finansisti, un konkrētā izvērtējuma veikšanai talkā tiks aicināts vēl kāds, kas pašlaik vēl tiekot meklēts.

"Mums ir auditētie divu gadu gada pārskati un mums ir neskaidrība tieši par 2015.gadu. Tas arī ir tas, kas mums jāsaprot - kā LTV ir beigusi 2015.gadu. Šim izvērtējumam aicināsim kādu talkā," sacīja Ķezbere.

Viņa norādīja, ka samaksa par izvērtējuma veikšanu, visticamāk, būs simboliska, jo daudz līdzekļu tam nav paredzēts.

Ķezbere arī atgādināja, ka izvērtējumi gan par 2013.gadu, gan 2014.gadu jau ir veikti. "Valdes darba izvērtējums, tāpat kā sabiedriskā pasūtījuma izvērtējums tiek veikts katru gadu," norādīja Ķezbere. "Tas, kas nav izvērtēts, šobrīd ir 2015.gads. Tas mums arī ir jāizdara, un tad varēsim atskatīties un salīdzināt gadus - kāda bija programma un reitingi 2013.gadā un kāda bija 2015.gadā."

Pirms lemt par to, kā rīkoties saistībā ar LTV jaunās valdes izvēli - rīkot konkursu vai pagarināt pašreizējās valdes pilnvaras, NEPLP līdz 24.februārim izvērtēs līdzšinējo LTV valdes locekļu darbu.

LTV valdes pilnvaras beidzas 8.aprīlī un, ja uz valdes locekļu amatiem tiktu rīkots konkurss, tam būtu jānoslēdzas mēnesi pirms šī termiņa.

"Likums vispirms prasa veikt katra valdes locekļa darba izvērtējumu. Tad, atkarībā no tā, kāds būs izvērtējums, mēs varam spriest tālāk par konkursa rīkošanu vai pilnvaru pagarināšanu. Turklāt par katru valdes locekli atsevišķi, atkarībā no viņa individuālā izvērtējuma, ir šīs divas opcijas," sacīja bijušais NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viņš arī norādīja, ka panākta vienošanās par ārējo ekspertu piesaisti izvērtēšanā. "Viena daļa izvērtēšanā ir finanses, vadība un darbinieki, bet pamatā uzsvars uz finansēm. Otra sadaļa manā redzējumā, par ko runāsim arī ceturtdienas sēdē, ir saturs, tātad sabiedriskais pasūtījums, sabiedriskā labuma tests. Visi šie jautājumi trīs gadu griezumā."

LTV valdes priekšsēdētājs ir Belte, valdes locekļi - Sergejs Ņesterovs, kurš atbild par programmu attīstību, un Māris Skujiņš, kura kompetencē ir finanšu un tehnoloģiju jautājumi.

(papildināta no sākuma)

Pa miljardam piešķirs arī Lielbritānija un Norvēģija

Vācija Sīrijas iedzīvotājiem humānajā palīdzībā piešķirs 2,3 miljardus eiro. Par to Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja ceturtdien Londonā pirms Sīrijas palīdzības konferences sākuma, vēsta Dw.de.

Merkele teica, ka 1,1 miljards eiro tiks piešķirts 2016.gadā, bet pārējā summa - līdz 2018.gadam. Šie līdzekļi būs domāti Sīrijas bēgļu, kas atrodas Tuvo Austrumu reģionā, nodrošināšanai ar pārtikas precēm, kā arī izglītības un darbā iekārtošanās programmām.

"Vācijas valdība ir pārliecināta, ka ar iemesliem, kas liek bēgļiem pamest savu valsti, nepieciešams cīnīties kopīgi," Merkeles teikto citē informācijas aģentūra EPD. 

Pirms konferences sākuma Lielbritānija savukārt apsolīja šiem mērķiem piešķirt aptuveni 1,6 miljardus eiro, bet Norvēģija - aptuveni miljardu eiro līdz 2020.gadam.

Sīrijas atbalsta konferenci organizē ANO, kā arī Lielbritānija, Vācija, Norvēģija un Kuveita. Sagaidāms, ka šajā tikšanās piedalīsies 70 valstu pārstāvji.

Sarakste, ko Jākobsons publicēja, bija notikusi starp Ušakovu un Krievijas vēstniecības darbinieku Aleksandru Hapilovu, kā arī Krievijas televīziju - Pirmo Baltijas kanālu (PBK)

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien turpinās izskatīt krimināllietu, kurā portāla "kompromat.lv" pārstāvis Leonīds Jākobsons apsūdzēts saistībā ar Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu, ziņo LETA.

Iepriekšējā tiesas sēde šajā lietā notika pērn 10.septembrī, kad tika pratināti liecinieki.

Jau ziņots, ka Jākobsonam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas - par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Apsūdzētais Jākobsons savu vainu neatzīst.

Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, Valsts policija 2011.gada decembrī veica kratīšanu portāla "kompromat.lv" pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.

Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.

Sarakste, ko Jākobsons publicēja, bija notikusi starp Ušakovu un Krievijas vēstniecības darbinieku Aleksandru Hapilovu, kā arī Krievijas televīziju - Pirmo Baltijas kanālu (PBK). Kā iepriekš ziņots, A. Hapilovs uz aizdomu pamata par spiegošanu bija spiests pamest Latviju. Savukārt publicētā Ušakova sarakste ar PBK atklāj, ka viņš sūtījis ieteikumus, kādus sižetus veidot, un no medija saņēmis atskaites par paveikto. Šo korespondenci Ušakovs veicis, būdams 9. Saeimas deputāts, turklāt laikā, kad viņš gatavojās kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus, un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.

Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā.

2012. gada žurnāla "Ir" rakstu par uzbrukumu žurnālisam lasiet te!

Valsts pirmā lēdija atklāj - prezidenta sirdskaite saistīta ar netipiski attīstījušos sirdi.

"Viss ir tik labi, cik tas šādā situācijā iespējams," LTV1 raidījumam "Rīta Panorāma" par Raimonda Vējoņa veselību šorīt sacīja Valsts prezidenta sieva Iveta Vējone. 

Prezidenta kundze pateicās par lielo sabiedrības atbalstu, atklājot: "Atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tas ir pārsteigums gan man, gan Raimondam, gan visiem mums apkārt." Tāpat arī īpašu pateicību viņa izteica ārstiem, bez kuru palīdzības "tā lieta tik ātri neietu". Viņa atklāja, ka prezidents nevienā brīdī nav izteicis vēlēšanos ārstēties ārzemēs, jo ir pilnībā uzticējies Latvijas sirds ķirurgiem. 

Vējones kundze pieļāva, ka vīrusa infekcija komplicējās ar smago slimību sepsi jeb asins saindēšanos, jo prezidents "iestaigājis" jau decembrī esošo saaukstēšanos, kuras dēļ bija piesmacis. Tāpat arī kā papildus apstākļus viņa minēja pārslodzi un stresu par valdības demisiju un jaunā premjera nominēšanu. 

Prezidenta kundze atklāj, ka prezidents šo divu nedēļu laikā ir spējis pats komunicēt ar ārstiem un patstāvīgi arī pieņēmis lēmumu par operācijas veikšanu. Tāpat arī viņa skaidroja, ka sepses infekcija skāra sirds vārstuļus, kas bija "vājā vieta" prezidenta organismā, jo iedzimtas sirdskaites dēļ prezidenta sirds bija citādāk attīstījusies, paskaidrojot: "Ja mēs katrs sevi pārbaudītu, daudziem tā būtu. Sirds ne vienmēr attīstās kā pēc papīra." Sirdskaite prezidentam līdz šim neesot traucējusi, un viņš esot regulāri veicis veselības pārbaudes.

Īsi pirms saslimšanas prezidents apmeklēja sava dēla kāzas. Vējones kundze skaidroja, ka kāzās prezidents ir juties labi, un savu dalību pasākumā nav vēlējies atcelt, jo "Dēls precas, cerams, vienu reizi. [..] Protams, ka tēvs gribēja piedalīties dēla kāzās." 

Prezidentam jau šobrīd esot idejas turpmākajam darbam un prātā jau esot gatavs darbu saraksts. Vējones kundze gan izteica cerības, ka prezidents "vēl drusciņ piebremzēs, lai ir laiks atveseļoties, lai viņš var palikt stiprāks." Tāpat arī viņa pajokoja, ka jau aizrādījusi prezidentam: "Tagad mani vairāk jāklausa, ja teikšu, ka jāiet pie ārsta, tad jāiet, nevis pašam jāārstējas." 

Prezidenta kundze atklāja, ka šobrīd pati par sevi nedomā, un šis laiks ir bijis emocionāli smags. 

Prezidents nonāca Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas toksikoloģijas un sepses nodaļā 18. janvāra rītā. Tās pašas dienas vakarā sabiedrība tika informēta, ka prezidentam ir «vīrusa infekcija, ar ko mums ikvienam jārēķinās šajā laikā». Tomēr jau nākamajā dienā izrādījās, ka problēma ir daudz nopietnāka. Otrdien, 19.janvārī, prezidents tika pārvests uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centru, bet jau trešdien uz slimības laiku nodeva savas pilnvaras Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un pats gūlās uz operācijas galda - viņam tika veikta tūlītēja operācija, kuras laikā Latvijas labākie kardioķirurgi viņa sirdī ievietoja vārstuļa protēzi. Tieši sirds vārstuli bija skārusi infekcija - prezidentam tika konstatēta sepse jeb asins saindēšanās.

Latvijas brīvību nodrošina tikai abu apvienojums

Sabiedriskā saruna Latvijas plašsaziņas telpā jautājumā par patvēruma meklētājiem nav nedz pirmā, nedz pēdējā reize mūsu valsts un sabiedrības vēsturē, kad šķietami vienkārši ir novilkt ūdensšķirtni starp tā saucamajiem "nacionāļiem" un "liberāļiem". Pie pirmajiem tiek pieskaitīti tie, kas neslēpj savas bažas un uzdod pagaidām tā arī neatbildētus jautājumus par nākotnē sagaidāmo, kamēr par "liberāļiem" tiek uzskatīti tie, kas vispārēju cilvēktiesību aizsegā gatavi atvērt durvis gana plaši ikvienam, kas pie tām klauvē.

Līdzīgs nosacīts dalījums sabiedriskajā sarunā novērots arī iepriekš gan Latvijas mazākumtautību dzīvi skarošos jautājumos, gan vārdu kaujās par citu mazākuma grupu tiesībām un iespējām mūsu valstī. Nemaz nerunājot par ticības lietām un tikumu jēdziena izpratnes atšķirībām.

Ārpus cietuma

Vērojot viedokļu apmaiņu plašsaziņā, brīžiem liekas, ka aiza starp šķietamajiem pretmetiem - nacionālo un liberālo pasaules uzskatu - ir nepārvarama, vai pat kļūst arvien platāka. Tomēr, ja ieskatāmies mūsu valsts un tautas vēsturē, tad jocīgā kārtā sanāk, ka labākais iespējamais risinājums ir bijis tieši šo abu uzskatu apvienojums.

Proti, vislielākās brīvības un iespējas visām sabiedrības grupām mūsdienu Latvijas teritorijā - kā pamatnācijai, tā mazākumtautībām; kā vīriešiem, tā sievietēm; kā pieaugušajiem, tā bērniem; kā ticīgajiem, tā neticīgajiem; kā slimiem, tā veseliem - ir bijušas vien tad, kad latvieši kā pamatnācija ir paudusi skaidru gribu pēc brīvības un neatkarības, ko arī izcīnījusi nacionālas valsts veidolā.

Jā, protams, ka baltvāciešiem bija savā ziņā labākas iespējas nekā latviešiem pirms Latvijas valsts dibināšanas, tāpat kā krieviem cara un komunistu laikos, taču pat ja viņu iespējas tolaik bija kādu tiesu pārākas par latviešu iespējām, abi režīmi - kā cara, tā padomju - bija represīvi un stipri tālu no cilvēktiesību ideāla. Citiem vārdiem sakot, tie bija tautu cietumi, un nav pārāk lielas starpības, vai esi pirmā vai pēdējā tauta iekšpus cietuma mūriem, jo cietums paliek cietums.

Kā būtu, ja būtu

Lai arī Latvijas valsts dibināšana 1918.gadā un tās atjaunošana 1991.gadā mūsdienās nereti tiek nicinoši raksturota kā "aizvēsturiskas" XIX gs. idejas par nacionālu valsti īstenošana, kas neesot vairs īsti iederīga XXI gs. pasaulē, patiesība ir tāda, ka, rūpējoties par savas nācijas un savas valsts pastāvēšanu, latvieši savā valstī ir radījuši iespējami labākos apstākļus arī citu tautību iedzīvotājiem. Tas attiecas arī uz ticības brīvību, vārda brīvību, saimniecisko darbību un izglītību.

Uz mirkli iedomāsimies, kāda Latvijas valsts būtu šodien, ja 1991.gadā nebūtu pilnībā īstenojies latviešu tautas sapnis par brīvības un neatkarības atgūšanu. Ja PSRS būtu turpinājusi pastāvēt kā PSRS ar Krieviju tās centrā, diezin vai tajā būtu tik daudz brīvības un iespēju kā šodien Latvijā.

Savukārt, ja atjaunotā Latvijas valsts tobrīd būtu veidota uz PSRS drupām kā jauna valsts ar pilsonības nulles variantu un divvalodību, tad šodien tā vairāk atgādinātu mūsdienu Krieviju ar ierobežotajām brīvībām un cilvēktiesībām, nevis Eiropas Savienības valsti ar teju neierobežotām tiesībām un iespējām.

Nav taču nekāds noslēpums, ka mērķis par katru cenu atgriezties Eiropas vērtību telpā - caur dalību ES un NATO - bija tā saucamo latvisko partiju un to vēlētāju mērķis, be ne jau to partiju, kas sakās pārstāvam Latvijas cittautiešus.

No kļūdām nesargā

Atgriešanās un noturēšanās "Eiropā" jeb ES, kas, starp citu, arī ir nacionālu valstu savienība, protams, nevar būt pašmērķis. Mums tā drīzāk ir kalpojusi kā tāda pašu uzstādīta latiņa acu priekšā, lai vienmēr atcerētos, kas mums bija atņemts piecdesmit padomju jūgā pavadītajos gados un uz kādām brīvības virsotnēm ir vērts tiekties. Nu jau vairāk nekā desmit gadus esot ES un NATO sastāvā, redzam, ka medusmaize nav tik salda, ja vien paši netiecamies to maizi un medu sarūpēt. Esot iekšpusē, tagad redzam arī pelēkos ikdienas toņus un zināmu neskaidrību par nākotni, kaut savulaik, mīņājoties pie ES ārdurvīm, mums viss rādījās skaidrāk izteiktos toņos un nākotne pārliecinoši spoža.

Taču pati par sevi uzturēšanās ES klubā mūs nepasargā un nepasargās no kļūdām vairāk vai mazāk nekā tad, ja mēs būtu ārpusē. Tāpat kā demokrātijas un brīvības esamība nepasargāja no to iznīcināšanas pašu rokām Latvijā 1934.gadā.

Tāpēc izvērtēsim godīgi savas valsts pagātni un tagadni, salīdzināsim iespējas un brīvības, kādas baudām un baudījām. Manuprāt, ja mēs tiešām paraugāmies uz to godīgi un pasaules notikumu kopsakarībās, tad ir skaidrs, ka Latvijai un tās sabiedrībai labākais risinājums ir bijis nacionālo un liberālo vērtību apvienojumā, bet ne pretstatījumā.

Autore ir neatkarīgā žurnāliste

Liels nopelns pienākas sabiedriskajām organizācijām, kuras ir visaktīvākās viedokļa paudējas publiskajā telpā

Vērtējot nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātus par transporta nozari Latvijā, jāatceras, ka tie pamatā attēlo iedzīvotāju noskaņojumu un izpratni, kā arī attieksmi par jautājumiem, nevis patiesi parāda nozares attīstības vai lejupslīdes rādītājus.

Domāju, ka liela daļa atbilžu ir ļoti emocionālas, jo, zinot to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav tādi, kas ikdienā pārvietojas ar aviotransportu, viņiem viedoklis, visdrīzāk, radies no tās informācijas, kas ir publiskajā telpā. Un pagājušajā gadā aviācijas nozare (pamatā „airBaltic") bija tā, par kuru visvairāk tika pausta negatīva informācija. Tieši tāpat kā veidojies viedoklis par velosatiksmi - liela daļa aptaujāto uzskata, ka šajā jomā ir manīts vislielākais progress.

Taču jāatzīmē, ka Rīgā ("Rīgas satiksmes" pasūtīts regulārs SKDS pētījums) ar automašīnām ikdienā nepārvietojas aptuveni 70% iedzīvotāju, kas nozīmē, ka šai sabiedrības daļai velojoslas netraucē vai pat iedzīvotāji tās nav pamanījuši. Tāpat arī lauku iedzīvotāji maz ko ir redzējuši no velo infrastruktūras, taču pamatā dzirdējuši daudz informācijas publiskajā telpā. Tādēļ skaidrs, ka viedoklis nevar būt negatīvs, bet vai šie cilvēki spētu argumentēti stāstīt par velo infrastruktūru - diez vai. 

To arī apliecina dati - 32% uzskata, ka ir gūti sasniegumi velosatiksmē, bet ikdienā ar velosipēdu pārvietojas tikai 16%. Tātad ir viedoklis, bet pats nebraucu.

Priecē, ka beidzot ir veikts pētījums visā valsts teritorijā, jo līdz šim ir bijuši daudzi un dažādi pētījumi Rīgas robežās. Un Rīgas pētījumi rāda, ka aptuveni 7% cilvēku ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, taču visas Latvijas teritorijā pēc DNB pētījuma - 16%. Tas krietni pārsteidz, taču ir arī likumsakarīgi, jo laukos vai mazpilsētās mazos attālumos velosipēds ir lētākais, veselīgākais pārvietošanās līdzeklis un pilsētu, ciematu centros - arī ātrākais pārvietošanās veids.

Jāteic, ka liels nopelns pienākas sabiedriskajām organizācijām, kuras ir visaktīvākās viedokļa paudējas publiskajā telpā. Tās arī panāk to, ka velotransporta tēma ir aktualitāte publiskajā telpā, tādēļ arī sabiedrības viedoklis ir tāds, ka šajā jomā "katliņš vārās".

Taču praksē ir tā, ka Latvijas pašvaldības ļoti maz attīsta veloinfrastruktūru, lielākoties izveidojot kopīgus gājēju un velosipēdu ceļus, bet cilvēki sarunvalodā šos dēvē par "veloceliņiem". Katra rekonstruētā ietve, kura tikusi rekonstruēta, gājējiem dod iespaidu, ka tas ir ieguvums velo satiksmei.

"Latvijas valsts ceļi" līdz 2017.gadam plāno uzbūvēt veloinfrastruktūru aptuveni 0,1% no Latvijas ceļu garuma, kas norāda, ka fakti dzīvē neapliecina, ka ir notikuši kādi sasniegumi. Vēl informācija publiskajā telpā ir no Valsts policijas (par satiksmes negadījumiem un velosipēdu zādzībām) un CSDD - informācijā par drošību, taču šie avoti nepauž pozitīvo informāciju par riteņbraukšanu, bet drīzāk attēlo to kā bīstamu nodarbi.

Taču tas, kas praktiski ir darīts, ir arī pēc sabiedrisko organizāciju iniciatīvas - mainīti Ceļu satiksmes noteikumi un izstrādāts jauns valsts standarts "Velosatiksmē", kā arī valstī notiek simtiem velosacensību, kuras publiskajā telpā rada iespaidu, ka šajā jomā viss notiek. Acu apmāns, taču šajā gadījumā sabiedrība šos procesus vērtē daudz pozitīvāk.

Pētījums parāda „Rail Baltica" projekta vadītāju labo komunikāciju ar sabiedrību, jo nedomāju, ka kāds no aptaujātajiem būtu lasījis priekšizpētes par šo projektu un uzklausījis nozares ekspertu viedokļus: kā piemērs - 27% uzskata, ka tiks veicināta Latvijas ekonomiskā attīstība - tūrisms, kravu pārvadājumi u.c. Tāpat 17% uzskata, ka tiks sakārtota infrastruktūra kravu un pasažieru pārvadājumiem. 

Taču dzelzceļa un ostu eksperti publiskajā telpā neizsakās un nemin nekādus skaitļus, jo ir ļoti skeptiski „Rail Baltica" pielietojamībai kravu pārvadāšanai, jo kravu plūsma (nozīmīgākā daļa) ir austrumu - rietumu - austrumu virzienā, nevis ziemeļu - dienvidu - ziemeļu virzienā. Un tranzīta nozares pārstāvji satraucas, ka sakarā ar šā projekta lielajām uzturēšanas izmaksām tā uzturēšana būs no transporta nozares līdzekļiem. Galu galā pietrūks finansējuma jau esošās nozares uzturēšanai (dzelzceļi, ceļi) un attīstībai.

Autors ir Rīgas Brīvostas pārvaldes attīstības dienesta vadītājs, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs

Rīgā joprojām nav izprasta situācijas nopietnība uz Latvijas austrumu robežas

Plašu sabiedrības rezonansi, sevišķi latgaliešu vidū, ir izraisījusi ziņa, ka telekanāls BBC nācis klajā ar jaunu raidījumu "World War Three: Inside The War Room", kurā „spēlējas" ar scenāriju modelēšanu Krievijas vai tai lojālo spēku iebrukuma gadījumā. Pamatā raidījumā tiek analizēta iespējamā Lielbritānijas reakcija (to pavadošās diskusijas, amatpersonu argumentācija gatavībai rīkoties atbilstoši NATO 5. pantam līdz pat atomieroču pielietošanai).

Lielāko sašutumu rada tas, kā šie potenciālie notikumu attīstības scenāriji tiek vizualizēti. Video redzami krieviski runājoši separātisti, kas sadedzina valsts karogu un kuriem rokās ielikts Latgales karogs, tādējādi gan Latvijā, gan Eiropas ietvaros radot iespaidu par latgaliešiem kā Kremļa politikas atbalstītājiem un Latvijas valstiskuma noliedzējiem. Noteikti, ka simbolikas parādīšanās šādā gaismā ir uzskatāma par aizvainojumu Latgales reģiona nacionālās identitātes aizstāvjiem. Šeit noteikti būtu kas sakāms gan karoga autoram Mārim Rumakam, gan latgaliešu nevalstiskajām organizācijām, iespējams, arī Latgales partijai, kas savos reklāmas materiālos līdz šim ir diezgan aktīvi to izmantojusi.

Tomēr kopumā vēlos pateikties britu telesabiedrībai, ka pievērsusi uzmanību Latgalei (pirmkārt, tās drošībai, pastarpināti arī ekonomiskai situācijai un visām citām jomām, kas saistās ar sakārtotas reģionālās politikas trūkumu Latvijas valstī). Izveidotais raidījums atklāj vairākus būtiskus aspektus, kas ir jāatrisina gan NATO (ja tas vēl nav izdarīts), gan arī Latvijas valdības līmenī.

Jāsaka, ka Rīgā joprojām nav izprasta situācijas nopietnība uz Latvijas austrumu robežas un tas, cik svarīgi ir stiprināt ārējo robežu ne tikai tur dzīvojošo cilvēku dēļ, bet arī pārējās valsts un visas Eiropas interešu labā.

Šajā kontekstā ir jāatgriežas pie jau daudzkārt skatītā jautājuma par NATO 5. panta īstenošanu ārēja iebrukuma gadījumā. Tas, ka sabiedroto spēki ieradīsies pāris stundu laikā, iedzīvotājiem Zilupē un visā pierobežas joslā nedod lielu mierinājumu, jo Krievijas militārie spēki šo „pāris" stundu laikā, iespējams, būs tikuši ne tikai līdz Daugavpilij, bet arī līdz Valmierai, Ogrei vai pat tālāk.

Saistībā ar Krievijas īstenotajām ārpolitikas aktivitātēm, Latvija nevar runāt par savstarpējo attiecību normalizēšanos. Karš Gruzijā un notikumi Ukrainā ir tikai divi piemēri tam, ka retorikā, kas saistīta ar Krieviju, Latvijas valdības nostājai būtu jābūt ne tikai stingrai vārdos, bet arī jāveic reāli pasākumi, lai par separātismu Latgalē (kā tas atspoguļots arī BBC) vispār nebūtu ne runas. Svarīga ne tikai sabiedroto spēku klātbūtne, militārās apmācības, kiberdrošība un cīņa pret Krievijas propagandu, bet arī ekonomiskā situācija Latvijas reģionos. Cilvēki, kas vistiešāk cieš no Latvijas valdību pieļautās nevienlīdzības valsts reģionālajā ekonomikā, ir sevišķi pakļauti ārējam spiedienam.

Pārāk ilgi Latgales reģions ir bijis kā labs fons, uz kā veidot savu politisko kapitālu, apņemoties uzlabot Latgales demogrāfiskos rādītājus, veicināt uzņēmējdarbību, mazināt nevienlīdzību un veikt citus pasākumus, kas pirms vēlēšanām izklausās kā „piena upes ķīseļa krastos". Jāuzsver, ka rīcībpolitika teju pilnībā nesakrīt ar šiem saldajiem solījumiem. Ja Latgales iedzīvotājiem netiek nodrošināti godīgi ekonomiskās konkurences apstākļi, ja viņu kultūra, valoda, identitāte netiek diez ko augstu valstiski vērtēta, tad, tīri teorētiski, kādēļ lai šie iedzīvotāji būtu lojāli tādai valstij? Pēc būtības šeit Latvijas valdībām varētu pārmest pat Kremlim izdevīgas politikas īstenošanu.

Jāsaprot, ka BBC kanālā parādītie inscenējumi, pat ja balstīti teorētiskā situāciju modelēšanā, kopumā neveicina Latvijas (sevišķi Latgales) pievilcību ārvalstu investoru acīs.

Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai saprastu, ka ekonomiskās attīstības viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir drošība. Latgales karoga un separātisma sasaiste vienā no pasaules populārākajiem televīzijas kanāliem noteikti nerada iespaidu par valsts un konkrēti Latgales reģiona iekšējo stabilitāti, kas ļautu piesaistīt ārvalstu investīcijas. Neskatoties uz Saeimas atbalstītu plānu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu un citiem valdības (pagaidām gan tikai atsevišķiem kampaņveidīgiem) pasākumiem, šādi BBC veidoti raidījumi nostāda Eiropas Savienības ārējās robežas pavisam nepievilcīgā gaismā.

Jāuzsver, ka lielākais cietējs ir Latgales reģions un tā iedzīvotāji, jo, kā jau minēju, tad Eiropas Savienības perifērija noteikti nav uzskatāms par pievilcīgāko investīciju vietu, sevišķi, ja notiek paralēļu meklēšana starp Latgales reģionu un notikumiem Ukrainas austrumos.

Ja reiz Latgale ir parādīta negatīvā gaismā, tad gribētos aicināt, lai vismaz šī paša kanāla ietvaros tiktu atspoguļota arī reģiona pozitīvā puse, sākot ar latgaliešu viesmīlību un beidzot ar to, ka Latgales reģions, tomēr nav Dieva pamests nostūris un ka investīcijas šeit ir drošas, jo tām ir NATO apdrošināšana. No BBC puses tas būtu tikai korekti, jo demokrātiskā sabiedrībā neatkarīga un objektīva masu medija uzdevums saistībā ar notiekošo piedāvāt dažādus skatījumus un kopumā daudzpusīgu objektīvu informāciju.

Autors ir LR 12.Saeimas deputāts, ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala, Latvijas Reģionu apvienība

Programmā mūzika, ko 20.gadsimta sākumā mēdza atskaņot tā laika izcilākie pianisti

Piektdien, 5. februārī plkst.19.30 atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē notiks cikla "Dzimuši Latvijā" trešais koncerts, kurā ar solo koncertu uzstāsies izcilais latviešu pianists, starptautisko konkursu laureāts Vestards Šimkus, informē koncerta organizētāji.

Gatavojoties solo koncertam Vestards Šimkus sniedz ieskatu programmas tapšanā: "Klausoties dažādos laikos tapušus pianistu ierakstus, pirmās četras 20. gadsimta desmitgades manā uztverē ir kļuvušas par tādu kā pianisma "zelta laikmetu", kad no ģeniālu meistaru pirkstu pieskārieniem taustiņi, āmurīši un stīgas burtiski atdzīvojās un kļuva par sirsnīgiem skaņu stāstniekiem. Šo programmu, kuras laikā nostaigāsim klaviermūzikas ceļu no Mocarta, Šūberta, Šopēna un Lista līdz Ravelam, Debisī, Blūmenfeldam un Skrjabinam, es izveidoju, iedvesmojoties no tām koncertprogrammām, kādas 20.gadsimta sākumā mēdza atskaņot un ieskaņot Sergejs Rahmaņinovs, Jozefs Hofmans, Vladimirs Horovics, Fēlikss Blūmenfelds un citi tā laika izcilākie pianisti." 

Šimkus arī regulāri komponē un improvizē, ir divu klavierkoncertu, kinomūzikas un daudzu kamermūzikas un klaviermūzikas darbu autors. Vairākus viņa skaņdarbus izdevusi prestižā Vācijas izdevniecība "Schott". 

"Dzimuši Latvijā" ir jauns koncertu cikls, kura ietvaros atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē notiks izcilu Latvijas mākslinieku solo koncerti, kuri savu meistarību un atzinību ir nostiprinājuši ārpus Latvijas robežām.

Biļetes cena 7 - 40 eiro. Biļetes nopērkamas www.bilesuparadize.lv

Horeogrāfe festivālā "Patriarha rudens" saņēmusi Latvijas Nacionālā teātra balvu

Piektdien, 5.februārī plkst.19 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma laikmetīgās dejas kompānijas "Ārā" laikmetīgās dejas izrāde "Rauts", kuru veidojusi horeogrāfe Agate Bankava, raksta aģentūra LETA. Izrādes formāts ļauj skatītājiem pašiem būt svinību dalībniekiem un viesiem, kuriem tikai jāļaujas vispārējas līksmības atmosfērai, ko rada 13 dejotāji, virtuozi pārvietojoties pa telpu. 

Izrādes horeogrāfe Bankava 2015.gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas bakalaura programmu. Bankava ir viena no laikmetīgās dejas kompānijas "Ārā" dalībniekiem. 

Par izrādi "Rauts" horeogrāfe festivālā "Patriarha rudens" saņēma Latvijas Nacionālā teātra balvu - iespēju iestudēt izrādi 2016./ 2017.gada sezonā. Savukārt glezna "Iekšpus cimda", kas tapusi kā izrādes scenogrāfijas sastāvdaļa, tās autorei jaunajai māksliniecei Zīlei Ziemelei ļāva iegūt "SEB stipendiju glezniecībā".

27 latviešu un ārvalstu mākslinieki, kas savos darbos pielieto atšķirīgas metodes arhīva materiālu pētīšanai un interpretēšanai

Izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" līdz 27.martam būs skatāma izstāde "Pazudis arhīvā", kurā tika aicināti piedalīties gan latviešu, gan ārvalstu mākslinieki, raksta aģentūra LETA. Par sākuma punktu izstādei "Pazudis arhīvā" kļūs gan personiski arhīvi, gan institūciju krājumi. Izstādē aicināti piedalīties 27 latviešu un ārvalstu mākslinieki, kas savos darbos pielieto atšķirīgas metodes arhīva materiālu pētīšanai un interpretēšanai. 

Izstādes kodolu - Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīva tuvplānu - veidos vairāku mākslinieku un kuratoru sadarbības projekti, kā arī atsevišķu mākslinieku darbi. Īpaši izstādei tapuši vairāki jauni darbi, to vidū vienas no Latvijas spilgtākajām jaunajām māksliniecēm - Viktorijas Ekstas - instalācija "Juglas dārgumi", kas balstās uz kādā daudzstāvu mājas dzīvoklī atrastu privāto arhīvu pētījumu. Šo arhīvu veido 20.gadsimta 70. un 80.gados tapušu albumu un diapozitīvu kolekcijas. Darbā māksliniece iepazīstinās skatītājus ar arhīva saturu, pievēršot uzmanību atsevišķām detaļām, tā iezīmējot akcentus un analizējot atrastā arhīva materiālus plašākā kultūras, sociālā un vēsturiskā kontekstā. 

Savukārt māksliniece Laura Prikule savu izstādes darbu veidojusi uz Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīva pētījumu pamata, formulējot tēzi, ka Latvijas mākslas vidi var salīdzināt ar ekosistēmu, kurā idejas, institūcijas, mākslinieki, kuratori un skatītāji pastāvīgi aug un ir savstarpēji saistīti procesos un mijiedarbībā. Ārvalstu mākslinieku vidū būs arī Dagestānas krievu māksliniece Tausa Mahačeva, kuru interesē Dagestānas mākslas vide un sekas, kas radušās, tai nonākot konfrontācijā ar globalizēto mākslas pasauli. Viņas darbā pa virvi no vienas aizas malas uz otru tiek pārnests kāda Dagestānas muzeja krājums. Kad mākslas darbus redz karājamies virs bezdibeņa, kur to balansēšanu nodrošina tikai viena cilvēka veiklība, saasinās jautājumi par nelielu un no mākslas centriem attālu reģionu vietējo mākslas kolekciju un līdz ar to arī vēstures nozīmi un nākotni. Izstādē bez latviešu mākslinieku darbiem būs skatāms arī Kolumbijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Igaunijas un Pakistānas/ASV mākslinieku sniegums. 

"Rīgas mākslas telpā" tiks izstādīta arī indonēziešu mākslinieka Radena Saleha darba "Lauvu medības" no "Rīgas Biržas" kolekcijas interpretācija. 

Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Vairāk informācijas Rīgas mākslas telpas mājas lapā

Latvijas valsts kontrolējošā sistēmā ir iemetusies puve, kas ir jātīra, kā ziņo LETA, tā intervijā žurnālam "SestDiena" teikusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. 

Runājot par bēgļu jautājumu un robežas stiprināšanu, Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tas ir arī stāsts par plūsmas piegriešanu kontrabandai, kas plūst pāri austrumu robežai. Viņa pauda prieku, ka notiek sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un ir papildu prasības korupcijas apkarošanai. Ja nebūtu OECD stāsta, to vajadzētu izdomāt. Tas esot papildu stimuls, lai izdarītu to, kas ir vajadzīgs vispirms jau pašai Latvijai un Latvijas cilvēkiem. 

"Masu medijos ir ļoti daudz rakstīts par aizdomām, kas notiek Finanšu policijā, par darbinieku amatpersonu deklarācijām, par Valsts ieņēmumu dienestu. Ir ļoti nepatīkami, ka Latvijā ir šādas lietas. Tas liecina, ka mēs no džungļu kapitālisma, kas bija viena no 90.gadu Latvijas iezīmēm, esam nonākuši līdz kādai citai tendencei - pat Latvijas valsts kontrolējošā sistēmā ir iemetusies puve... Šī puve ir jātīra. Mēs to nedrīkstam ielaist," teica politiķe. 

Jau vēstīts, ka VID Finanšu policijas pārvaldē sākts kriminālprocess, kas saistīts ar LTV raidījumā publiski izskanējušās informācijas pārbaudi par iespējamām nelikumīgām darbībām, aģentūru LETA informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā. 

Paziņojums par kriminālprocesa sākšanu izskanēja dienu pēc tam, kad VID informēja, ka saistībā ar pēdējo nedēļu laikā vairākos televīzijas sižetos un raidījumos izskanējušo informāciju par vairāku VID darbinieku iespējamiem pārkāpumiem VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vērsusies Ģenerālprokuratūrā. Prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA, atsaucoties uz VID paziņojumu, norādīja, ka sākts kriminālprocess. Tāpat Ģenerālprokuratūra norāda, ka citas pārbaudes tiks organizētas atbilstoši institucionālai piekritībai. Plašāka informācija pagaidām netikšot sniegta. 

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka bijušā VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Naudas izcelsme esot nezināma, un pastāvot aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās un, pērkot īpašumus, legalizēta. Dirnēns amatpersonu ienākumu deklarācijā esot pēkšņi uzrādījis ievērojamu naudas summu, ko saņēmis mantojumā no mirušās mātes Lidijas Dirnēnas.

 Kriminālprocess sākts 2016.gada 3.februārī par Krimināllikuma 19.nodaļā paredzēto iespējamo noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmēm, un tajā ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm tiks pārbaudītas sākotnēji izvirzītās divas versijas. Pirmā no tām ir saistīta ar pieņēmumu, ka, iespējams, notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā ar tai sekojošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Otrā versija pieļauj, ka līdzekļi, par kuriem iegādāti LTV raidījumā minētie nekustamie un citi īpašumi, ir iegūti, iespējams, izdarot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā. 

Šī kriminālprocesa izmeklēšanu veiks izmeklēšanas grupa četru finanšu policijas izmeklētāju sastāvā. Visas kriminālprocesuālās darbības notiks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām stingrā uzraugošā prokurora uzraudzībā. Ņemot vērā izskanējušās informācijas nopietnību un ar to saistīto plašo sabiedrisko rezonansi, Finanšu policijas pārvalde sola arī turpmāk regulāri informēt sabiedrību par izmeklēšanas gaitu un virzību.

Vīrietis par starpnieku izmantojis kādu 16 gadus vecu meiteni, kura arī cietusi no vīrieša darbībām un dzīvojusi bērnunamā.

Valsts policija Baldonē aizturējusi bijušo skolas dežurantu aizdomās par mazgadīgu bērnunama iemītnieču seksuālu izmantošanu, aģentūrai LETA ziņojusi policija. 

Pagājušā gada novembrī Kriminālpolicija saņēma informāciju no bērnunama administrācijas par kādu aizdomīgu vīrieti, kurš, iespējams, veic netiklas darbības ar mazgadīgām un nepilngadīgām meitenēm. Izmeklēšanā izdevās noskaidrot, ka vīrietis, par starpnieku izmantojot kādu 16 gadus vecu meiteni, kura arī cietusi no vīrieša darbībām un dzīvojusi bērnunamā, vilinājis uz savu dzīvesvietu citas kāda Rīgas bērnunama iemītnieces - desmit līdz 11 gadus vecas meitenes. 

16 gadus veco meiteni vīrietis pazinis jau iepriekš un izmantojis savu autoritāti un uzticību, lai pamudinātu šo meiteni pie viņa aicināt citas bērnunama iemītnieces. 1962.gadā dzimušais vīrietis tika aizturēts 20.janvārī savā dzīvesvietā Baldonē. Zināms, ka aizturētais dzīvojis viens pats, bet pirms vairākiem gadiem viņš kādu laiku strādājis skolā par dežurantu, taču pēdējā laikā pastāvīgā darbavietā nav strādājis un piepelnījies ar gadījuma darbiem. 

"Lietas izmeklēšana ir sarežģīta, jo šis vīrietis bija iemantojis cietušo meiteņu uzticību, dodot viņām naudu un citus materiālus labumus. Tādēļ meitenes vairākkārt pat labprātīgi, patvaļīgi bija pametušas bērnunamu, lai uzturētos pie viņa dzīvesvietā Baldonē, un īsti neapzinās pret sevi veiktās darbības," norāda Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs. 

Kriminālpolicijas izmeklētāji šobrīd turpina rūpīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik ilgā laika posmā vīrietis veicis noziedzīgās darbības, un to, vai no vīrieša darbībām varētu būt cietušas vēl citas meitenes. Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par seksuālu vardarbību un pavešanu netiklībā, taču precīza noziegumu kvalifikācija tiks noteikta turpmākās izmeklēšanas gaitā. 

Kriminālprocesā par cietušo pagaidām ir atzīta viena nepilngadīga meitene, taču policijai zināmas vēl vismaz viena nepilngadīga un divas mazgadīgas meitenes, kuras cietušas no vīrieša darbībām un arī tiks atzītas par cietušajām.

Aicinājumu parakstījuši eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Guntis Ulmanis, kā arī 42 citas sabiedrībā zināmas personas.

Trīs Latvijas valsts prezidenti un vēl 42 Latvijas sabiedrības un kultūras personības atklātā vēstulē Saeimai un valdībai aicina nodrošināt Okupācijas muzeja rekonstrukciju un paplašināšanu, ziņo aģentūra LETA, kuras rīcībā nonākusi vēstules kopija. 

Viņi lūdz noteikt Latvijas Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu un pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai Gunāra Birkerta projektētais Nākotnes nams un okupācijas upuru piemiņas memoriāls tiktu pabeigts līdz valsts simtgadei. 

Vēstules autori uzskata, ka šobrīd Latvijas Okupācijas muzeja darbs un attīstība ir apdraudēti, jo Rīgas domes institūcijas meklē aizbildinājumus, lai nepieļautu Latvijas Okupācijas muzeja attīstību Strēlnieku laukumā.

 "Nav svarīgi, vai īstie iemesli ir estētiski, bet varbūt saistīti ar merkantilām biznesa interesēm vai ideoloģisku nepatiku pret Latvijai nozīmīgo atmiņas institūciju. Pēdējo mēnešu notikumi vedina domāt, ka tiek darīts viss, lai Nākotnes nama un ar to saistītā okupācijas upuru piemiņas memoriāla nebūtu," teikts vēstulē. 

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot kopīgo aicinājumu, aicina visus projektā iesaistītos sanākt kopā un vienoties par iespējamajām tehniskajām izmaiņām, kas uzlabotu projekta kvalitāti. "Par vienu ir jābūt skaidrībā: Okupācijas muzejam ir jābūt pašā Rīgas sirdī un tam jāsniedz uzlabotas iespējas pildīt savu unikālo misiju," uzskata eksprezidente. 

Aicinājumu ir parakstījuši arī bijušie valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers, 42 Latvijas sabiedrības un kultūras personības un 14 politiski represēto biedrības un nodaļas.

Atklāto vēstuli var lasīt šeit!