Krievijai trim aizturētajiem tā sauktajā Bolotnajas lietā jāizmaksā kompensācija kopumā septiņi tūkstoši eiro

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 1.februārī noraidīja Krievijas valsts prasību par triju Bolotnajas lietā apsūdzēto sūdzību, proti, Leonīda Kovjazina, Iļjas Guščina un Artjoma Savelova sakarā. Trešdien stājās spēkā ECT spriedums, ko tiesa bija pieņēmusi jau iepriekš. Tas nozīmē, ka Krievijas varas iestādēm 2012.gada maijā notikušā Miljonu marša dalībniekiem būs jāsamaksā kopumā septiņi tūkstoši eiro kā kompensācija par taisnīgas tiesas norises pārkāpumiem, ziņo Dw.de.

Krievijas varas iestādes vērsās ECT, lai panāktu šīs lietas izskatīšanu ECT Lielajā palātā. Lēmumu ECT Mazā palāta triju Bolotnajas lietā aizturēto protestētāju sūdzībā pieņēma jau 2015.gada septembrī.

Kā uzskata Krievijas opozīcijas pārstāvju advokāts Dmitrijs Agranovskis, šis ECT spriedums nav pretrunā ar Krievijas likumiem un tas „faktiski jau izšķir līdzīgu citu Miljonu marša protesta dalībnieku sūdzību likteni". „Valdībai nav nekāda pamata mēģināt panākt ECT sprieduma nepildīšanu Konstitucionālajā tiesā," uzskata advokāts.

Kovjazina, Guščina un Savelova sūdzība ECT par Krievijas tiesu varu bija pirmā, kuru Bolotnajas lietā apsūdzētie un Krievijas cietumos ieslodzītie iesniedza ECT un par kuru Eiropas tiesa pieņēmusi galīgo lēmumu.

Arī 2015.gada janvārī ECT lika Krievijai izmaksāt 25 tūkstošus eiro lielu kompensāciju vēl vienam Krievijas varas opozīcijas pārstāvim Jevgēņijam Frumkinam, kuru Bolotnajas laukumā arestēja 2012.gada 6.maija protesta gājiena laikā.

Kā zināms, Krievijas opozīcijas sarīkotais protesta gājiens „Miljonu maršs" notika 2012.gada 6.maijā pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā, protestējot pret prezidenta vēlēšanu rezultātu masveida viltošanu.

Paļčevskis pirms sešiem gadiem ledus kastē pavadīja 64 stundas un 32 minūtes, tā sasniedzot jaunu pasaules rekordu

Zaudējot cīņā ar vēzi, mūžībā aizgājis Latvijā pazīstamais iluzionists Genādijs Paļčevskis, vēsta portāls "rus.lsm.lv".

Paļčevskis, kurš ārpus Latvijas bija zināms ar pseidonīmu "Mr.Fix", sirga ar retu slimību - siekalu dziedzeru vēzi. Lai palīdzētu ārstēties, 2015.gada vasarā "Ziedot.lv" aicināja ziedot naudu. Nepieciešamie 16 000 eiro tika saziedoti, un Paļčevskis devās ārstēties uz Vāciju, klīniku Hannoverē, kas piedāvāja trīs nedēļu ārstniecības kursu.

Pēdējā publiskā uzstāšanās iluzionistam bija 2015.gada 3.jūlijā. Tajā laikā mākslinieks bija slims jau gandrīz gadu, vēsta LETA.

2010.gada februārī Paļčevskis Krievijā piedalījās nopietnā pārbaudījumā, kura laikā ledus kastē pavadīja 64 stundas un 32 minūtes, tādā veidā sasniedzot jaunu pasaules rekordu, kas iekļauts arī Ginesa rekordu grāmatā. Tāpat par šo veikto pārbaudījumu Latvijas iluzionists saņēma prestižo "Merlin Award" balvu, kas iluzionistiem ir tas pats, kas "Oskara" balva kinoaktieriem.

Ilgu laiku Paļčevskis uzstājās kopā ar savu sievu Jeļenu, kļūstot par veiksmīgu pasaules mēroga iluzionistu duetu. Paļčevski savu kopējo burvju mākslinieku karjeru sāka 1990.gadā, bet 2011.gadā Jeļena paziņoja par aiziešanu no skatuves.

Viņa komandas darbam tika likti šķēršļi reformu īstenošanai

Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Aivars Abromavičs trešdien atkāpies no amata, kā iemeslu minot nespēju panākt ekonomikas izaugsmes veicināšanai nepieciešamās reformas.

"Šodien es pieņēmu lēmumu iesniegt atlūgumu," Kijevā paziņoja Abromavičs, kurš ministra krēslā sēdās 2014.gada decembrī, vēsta LETA/UNIAN.

ASV vēstnieks Kijevā Džefrijs Pjats pēc Abromaviča negaidītā paziņojuma par atkāpšanos tviterī paziņoja, ka viņš ir "viens no Ukrainas valdības lielākajiem čempioniem reformās". Deviņu Rietumvalstu vēstnieki izteikuši vilšanos par Abromaviča demisiju, publiskojot kopīgu paziņojumu. 

Zviedrijas vēstniecības publiskotajā paziņojumā teikts, ka Abromavičs un viņa profesionālā komanda panākuši stingru, bet nepieciešamu ekonomisko reformu virzību, lai stabilizētu Ukrainas ekonomiku, kuru "hroniski vājinājusi korupcija".

Diplomāti aicina Ukrainas varas pārstāvjus atmest "savas sīkās domstarpības, uz visiem laikiem pagātnē atstāt savtīgas intereses, kas vairākus desmitus gadu bremzēja valsts attīstību", un aktivizēt nepieciešamo reformu īstenošanu.

Šo vēstījumu parakstījis ne tikai ASV sūtnis, bet arī Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lietuvas, Zviedrijas, Šveices, Lielbritānijas vēstnieki.

Ministrs skaidroja, ka nolēmis atkāpties, jo saasinājušies centieni "bloķēt sistemātiskas un nozīmīgas reformas". Abromavičs preses konferencē uzsvēra, ka galvenais iemesls ir konflikts ar prezidenta Petro Porošenko bloka frakcijas vadītāja vietnieku Igoru Konoņenko, raksta UNIAN.

"Iemesls - jebkuru sistēmisku un svarīgu reformu bloķēšanas asa aktivizēšanās. Tas vairs nebija vienkāršs politiskā atbalsta vai politiskās gribas zudums. Tā bija aktīva darbība, kas vērsta uz to, lai paralizētu mūsu reformu darbību: sākot no pēkšņas apsardzes atcelšanas ministram un viņa ģimenei, līdz pat arvien lielākam spiedienam iecelt apšaubāmas personas amatos manā komandā un svarīgos valsts uzņēmumos," teica ministrs.

Šādu rīcību viņš uzskata par "mērķtiecīgu mēģinājumu panākt kontroli pār naudas plūsmām valsts uzņēmumos, īpaši "Naftogaz" un aizsardzības rūpniecībā".

"Es atsakos strādāt tādā sistēmā. Ne es, ne mana komanda nav gatavi kalpot par piesegu, lai atjaunotu vecas un izveidotu jaunas shēmas dažu politikas un biznesa spēlētāju interesēs," paziņoja Abromavičs.

Ministrs teica, ka "esam iemācījušies tikt galā ar vecās sistēmas pretošanos, bet izrādījās, ka daži no jaunajiem "labvēļiem" ir sliktāki par vecajiem". Viņam nav vēlmes būt aizsegam atklātai korupcijai vai kontrolētām marionetēm, "lai kāds vecās varas stilā kontrolētu valsts naudu".

Abromavičs teica, ka "nevēlas braukt uz Davosu, tikties ar ārvalstu investoriem un partneriem un stāstīt viņiem par mūsu panākumiem, tai pašā laikā kad man aiz muguras tiek izlemtu kādi jautājumi dažu cilvēku interesēs".

"Šiem dažiem cilvēkiem ir vārdi. Un vienu no tiem es tomēr gribu nosaukt. Tas ir Igors Konoņenko. Kā valdošā politiskā spēka pārstāvis, kas mani izvirzīja ministra amatam, pēdējā laikā viņš ir izdarījis ļoti daudz, lai bloķētu manu un manas komandas darbu," teica Abromavičs.

Viņš norādīja, ka Konoņenko aktīvi lobējis savus cilvēkus valsts holdinga "Ukrtranshimammiak" ģenerāldirektora amatā, viņa kontrolēti cilvēki lobējuši savus ielikteņus metalurģijas uzņēmumos un Ukrainas valsts akreditācijas aģentūrā.

Abromavičs ir Lietuvas pilsonis, kuram Kijeva savulaik piedāvāja uzņemties Ekonomikas ministrijas vadību, cerot, ka viņa pieredze varētu palīdzēt īstenot nepieciešamās reformas.

Lai Abromavičs varētu kļūt par ministru, Ukrainas prezidents Petro Porošenko viņam un vēl diviem ārvalstu ekspertiem - Natālijai Jaresko, Aleksandram Kvitašvili - 2014.gada decembrī ar īpašu dekrētu piešķīra Ukrainas pilsonību.

(papildināta ar Rietumvalstu vēstnieku paziņojumu)

Filma "Saules staros" kopumā jau saņēmusi četras balvas

Triestes Starptautiskā kinofestivāla galveno balvu dokumentālā kino konkursā nule saņēmusi krievu režisora, kurš tagad dzīvo un strādā Latvijā, Vitālija Manska filma „Saules staros/В лучах Солнца/Under the Sun". Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma 12. aprīlī.

Izcilais krievu dokumentālists Vitālijs Manskis Latvijā pabeidza savu filmu „Saules staros", jo te dibināta un reģistrēta producentes Natālijas Manskas studija „Vertov", kas nosaukta par godu dokumentālā kino klasiķim Dzigam Vertovam. Filmas skaņu režisors ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas filmu nozares profesionāļiem Anrijs Krenbergs, mūzikas autors - latviešu komponists Kārlis Auzāns.

Filmai "Saules staros" šis ir jau ceturtais starptautiskais apbalvojums. Filmas pasaules pirmizrāde notika 2015. gada novembrī Tallinas Starptautiskajā kino festivālā "Melnās naktis", kur tā ieguva labākā režisora balvu starptautiskā konkursa skatē un žūrijas speciālbalvu; filma ieguva arī galveno balvu Jihlavas Starptautiskajā kino festivālā. Martā filma tiks demonstrēta kinoteātros Vācijā un Čehijā, bet aprīlī - Latvijā un ASV.

Filmas norises vieta ir Ziemeļkoreja. Tas ir stāsts par ideālu dzīvi ideālā valstī un to, kā šajā utopiskajā dzīves etalonā tiek ievadīti jauni, ideāli cilvēki. Filma rāda, cik daudz pūļu Ziemeļkorejas pilsoņi velta, lai uzturētu šo ideālo pasaules kārtību - katrs korejietis pašaizliedzīgi ziedo tam savu dzīvi. Filma seko ideāla radīšanas procesam - galvenā varone, ideālu vecāku meita, gatavojas pievienoties Bērnu savienībai. Viņas vecāki strādā ideālos uzņēmumos, dzīvo ideālā dzīvoklī, kas atrodas ideālas pilsētas centrā. Drīz meitene kļūs par daļu no ideālas sabiedrības, ko mūžīgi apspīd Saule kā varenā tautas līdera Kima Ir Sena simbols.

Filmēšanas grupa pabija Ziemeļkorejā divas reizes, to nemitīgi pavadīja dažādas amatpersonas, kas kontrolēja filmēšanas procesu. Taču saskaņā ar režisora koncepciju kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai.

Triestes Starptautiskais kinofestivāls ir viens no galvenajiem filmu nozares notikumiem Itālijā un nozīmīgs kino forums Eiropas mērogā. Šogad Triestes konkursa programmā bija iekļautas labākās 2015. gadā uzņemtās filmas.

Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 12. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace".

Visiem, kuri vēlas Rīgā piedeklarēties, tas jāizdara līdz 29.februārim

Rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, un kuriem tātad šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29. februārim, ieskaitot šo dienu.

Par šādu risinājumu trešdien vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Gerhards šādu Rīgas pašvaldības pretī nākšanu novērtēja atzinīgi, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Tas ir būtiski, jo daudziem Rīgas iedzīvotājiem tehnisku iemeslu dēļ pagājušā gada beigās un šā gada pirmajās dienās nebija iespējas piedeklarēt savu dzīvesvietu Rīgā.

Ušakovs uzsver, ka lēmums par pārejas perioda ieviešanu ir pieņemts sabiedrības interesēs, ministrijai un pašvaldībai kopīgi izvērtējot situāciju, juridiskos un tehniskos aspektus, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā. Paziņojums par NĪN aprēķinu var tikt izsūtīts ar nelielu novēlošanos pēc 15.februāra.

Tikšanās trešdien notika pēc tam, kad Gerhards Ušakovam bija nosūtījis vēstuli, kurā rosināja noteikt pārejas posmu.

2015.gadā Rīgas dome pieņēma jaunus noteikumus par NĪN aprēķināšanas kārtību un atlaižu piemērošanu Rīgā. Būtiski nodokļa apmērs samazinājās ģimenēm ar bērniem, bet palielinājās tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuros nav deklarētu personu. Rīgā šādu dzīvokļu ir ap 38 000, informē RD sabiedrisko attiecību pārstāvis Uģis Vidauskis.

Parasti šādi dzīvokļu kalpo kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam to deklarēt par savu dzīvesvietu.

Tāpēc, lai saņemtu NĪN atlaides, Rīgas dome aicina visus tos iedzīvotājus, kas faktiski dzīvo galvaspilsētā, bet līdz 2015.gada 31.decembrim nepaguva deklarēt šeit savu dzīvesvietu, to izdarīt līdz 29.februārim. Pēc šā datuma termiņš vairs pagarināts netiks un nekustamajiem īpašumiem bez deklarētām personām tiks piemērota paaugstinātā NĪN likme.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Rīgas domi nākt pretī iedzīvotājiem aicināja pēc tam, kad bija saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības par nodokļu likmju nesamērīgumu, kā arī par nepietiekamu informācijas sniegšanu. Par izmaiņām NĪN aprēķināšanā viņi uzzinājuši tikai pēc tam, kad saistošie noteikumi stājušies spēkā - šā gada 1.janvārī.

Ministrijas rīcībā ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija, kurā teikts, ka laikā no pagājušā gada 30.decembra plkst.17 līdz šā gada 2.janvārim tehnisku iemeslu dēļ portālā "www.latvija.lv" nebija pieejams e-pakalpojums "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana".

Jaunie noteikumi paredz, ka zemei Rīgas administratīvajā teritorijā piemēros likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto likmi - 1,5%. Līdz šim tika piemērota likme 1% apmērā.

Piemērojot NĪN par mājokli, turpmāk tiks ņemts vērā, vai šo īpašumu kāda persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu. Līdzšinējā NĪN likme par mājokli 0,2 līdz 0,6% apmērā tiks saglabāta par īpašumiem, kuros deklarēti Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, bet par īpašumiem, kuri nav deklarēti kā dzīvesvieta, likme tiks paaugstināta līdz 1,5%.

Saglabājot līdzšinējo likmi 0,2-0,6% apmērā par mājokli, kas deklarēts kā dzīvesvieta, arī papildus tiks ieviestas atlaides ģimenēm ar bērniem. Ģimenes ar vienu bērnu saņems atlaidi 50% apmērā, ģimenes ar diviem bērniem - 70% apmērā.

Dziesma veltīta korupcijā vainotajam Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam

Krievu pankgrupa "Pussy Riot" izdevusi jaunu dziesmu, kurā nopelta Krievijas tiesu un cietumu sistēma, vēsta britu laikraksts "The Guardian".

Dziesmas "Čaika" trešdien izlaistajā videoklipā grupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova attēlo Krievijas ģenerālprokuroru Juriju Čaiku, kura ģimenes locekļus Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) apsūdzējis nopietnos korupcijas noziegumos, vesta LETA.

Bez Tolokoņņikovas videoklipā redzamas fona dejotājas zilās prokuroru uniformās, zelta maizes kukulis un Ļeņina memoriāls.

Dziesmā teikts, ka Kremlis izmanto ieslodzījumu kā līdzekli oponentu sodīšanai.

Tolokoņņikova norāda, ka darbs valdībā tiekot uzskatīts par veidu, kā vairot savu bagātību. "Valstij vienalga, kā dzīvo Krievijas pilsoņi. Viņiem vienalga par izglītību, dabas aizsardzību un zinātnes vai rūpniecības attīstīšanu," viņa teica.

Tolokoņņikova sacīja, ka grupai neesot sagādājis grūtības iegādāties uniformas. "Vienīgā problēma bija izmēri," viņa piebilda. "Mums tās bija sešus izmērus par lielu. Acīmredzot prokuroriem patīk labi paēst."

Jaunajā video nav redzama Marija Aļohina, jo viņa no grupas aizgājusi, norādīja Tolokoņņikova. Taču abas sievietes joprojām kopā veido vietni "MediaZona", kurā vēstīts par tieslietu sistēmu un apstākļiem Krievijas cietumos.

Navaļnija fonds apsūdzēja ģenerālprokurora dēlus, ka viņi pretlikumīgā ceļā ieguvuši milzu bagātības ar tēva pakļautībā esošo amatpersonu palīdzību.

Ar Nacionālo vadību jāvienojas par valdības deklarācijas veidošanā radušos nevienprātību, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildus bēgļu uzņemšanā 

Latvija teiks "nē" papildus bēgļu uzņemšanai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ja parādīsies šāds rosinājums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis gan vērsa uzmanību faktam, ka pašlaik šāds rosinājums nav izteikts. Taču, ja tāds būšot, tad visās ES sarunās tiks pausta Latvijas noraidošā pozīcija, par to koalīcija ir vienojusies. Taujāts par jaunās valdības deklarācijas veidošanā radušos nevienprātību, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildus bēgļu uzņemšanas jautājumā, premjera kandidāts atbildēja, ka šo situāciju nedēvētu par domstarpībām. Politiķis prognozēja, ka rīt vai parīt tiks atrasts nepieciešamais formulējums.

Viņš teica, ka Nacionālā apvienība uzstāj uz striktu formulējumu, savukārt premjera amata kandidāts uzskata, ka nepieciešama diplomātiskāka deklarācijas teksta redakcija. "Nevienam no topošās koalīcijas partneriem neatšķiras domas, ka mēs esam pret obligāto kvotu principu," uzsvēra politiķis. Obligātās kvotas ir "baumu jautājums, nevis šobrīd jau piedāvājums Latvijai", akcentēja Kučinskis.

Viņš gan arī piebilda, ka nevienā brīdī nevaram būt droši, ka bēgļu plūsmas kādā brīdī nemainīsies un nesāks nākt uz Latviju, ziņo LETA.

Topošās valdības deklarācijas veidošanā atsevišķiem partneriem ir atšķirīgi viedokļi par to, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā. Nevienprātību šajā jautājumā gan iecerēts novērst sarunu ceļā.

Kučinskis norādīja, ka diskusijas nav par teksta būtību, bet par to, kādi vārdi jāizmanto formulējumā. Vienošanos par to paredzēts panākt ar Nacionālās apvienības vadību.

Šis ir vienīgais jautājums, kas deklarācijā jāprecizē. "Es esmu pret kategoriskiem vārdiem vai striktiem izteikumiem, ka nedarīsim to, ko neviens mums pat nepiedāvā," sacīja Kučinskis. Politiķis norādīja, ka nevēlas deklarācijā minēt formulējumu "kas būs, ja būs" un ka starp partneriem nav domstarpību jautājumā pret papildus bēgļu uzņemšanu Latvijā, bet jautājums ir, cik asi to paredzēts ierakstīt deklarācijā.

Vienā no pēdējiem deklarācijas melnrakstiem bija rosināts paust, ka valdība būs pret obligātu ES kvotu mehānisma izveidi patvēruma meklētāju un bēgļu pārdalē starp ES dalībvalstīm. Šo formulējumu jau iepriekš bija plānots precizēt kopā ar VL-TB/LNNK, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

Jau ziņots, ka nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.

Asada režīma sabiedrotā Krievija nesola mazināt savu gaisa triecienu kampaņu Sīrijā

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs trešdienas vakarā apsūdzēja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un tā sabiedroto Krieviju militāra, nevis politiska risinājuma meklēšanā bruņotajam konfliktam Sīrijā, ziņo LETA/AFP.

Kerijs nāca klajā ar šiem izteikumiem dažas stundas pēc tam, kad Sīrijas miera sarunās tika izsludināts "pagaidu pārtraukums" līdz 25.februārim. Asada režīma sabiedrotā Krievija ir solījusi nemazināt savu gaisa triecienu kampaņu Sīrijā.

"Sīrijas režīma spēku turpinātais uzbrukums opozīcijas ieņemtajiem rajoniem, kuru padara iespējamu Krievijas gaisa triecieni, kā arī režīma un ar to saistīto kaujinieku turpinātais simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju aplenkums, ir skaidri signalizējuši par nodomu meklēt militāru risinājumu, nevis padarīt iespējamu politisku risinājumu," paziņoja Kerijs.

ASV un Francija pirms tam bija nosodījušas Krievijas veikto bombardēšanu pie Sīrijas otrās lielākās pilsētas Alepo, un Kerijs atkal aicināja nekavējoties izbeigt šo bombardēšanu.

Runājot par Sīrijas režīmu "un tā atbalstītājiem", Kerijs sacīja, ka tiem "ir jāpilda pastāvošās saistības un jāatjauno starptautiskās sabiedrības uzticēšanās to nodomiem atbalstīt mierīgu risinājumu Sīrijas krīzei".

"Šīs [miera sarunu] pauzes laikā pasaulei ir jātiecas vienā virzienā - uz Sīrijas tautas apspiestības un ciešanu apturēšanu un šī koflikta izbeigšanu, nevis pagarināšanu," piebilda Kerijs.

ASV trešdien nosodīja Krievijas gaisa triecienus Alepo un tās apkaimē, paziņojot, ka tie ir vērsti pret opozīcijas grupējumiem un civiliedzīvotājiem un kaitē miera centieniem. "Ir ļoti grūti redzēt, ka triecieni pret civiliem mērķiem kaut kādā veidā veicinātu miera procesu," sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs pēc tam, kad ANO trešdien izsludināja "pagaidu pārtraukumu" Sīrijas miera sarunās līdz 25.februārim.

Maskava uzstāj, ka tās gaisa triecieni ir vērsti pret "teroristu organizācijām" Sīrijā, arī pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Sīrijas opozīcija un Rietumvalstis tomēr ir paziņojušas, ka Krievijas gaisa triecieni gandrīz pilnībā tikuši vērsti pret citiem Sīrijas nemiernieku grupējumiem, no kuriem daudzus atbalsta Rietumi, Persijas līča valstis un Turcija.

"Mēs turpinām redzēt vairāk Krievijas gaisa triecienu Alepo un ap to - triecienus, kas vērsti nevis pret "Daesh" ("Islāma valsti"), bet gandrīz tikai pret opozīciju," teica Kērbijs.

Pēc šiem triecieniem ir ziņots par civiliedzīvotāju upuriem, palielinātu Sīrijas pilsoņu pārvietošanu un humānās palīdzības piegādes maršrutu iespējamu traucēšanu, sacīja Valsts departamenta preses sekretārs.

"Mēs atkal aicinām Krieviju koncentrēt savu militāro enerģiju Sīrijā uz "Daesh", kas ir kopīgs ienaidnieks visai starptautiskajai sabiedrībai, nevis uz opozīciju vai nevainīgiem civiliedzīvotājiem," teica Kērbijs.

Pērn tika nogalināti 112 žurnālisti un mediju profesionāļi

Pēdējo 25 gadu laikā pasaulē nogalināti vismaz 2297 žurnālisti un citi mediju darbinieki, un visvairāk šādu nāves gadījumu bijis Irākā, trešdien paziņoja Starptautiskā žurnālistu federācija (IFJ).

Žurnālisti ir zaudējuši dzīvību mērķtiecīgās slepkavībās, bumbu sprādzienos, apšaudēs un nolaupīšanās karu un citu bruņotu konfliktu laikā, vai arī viņus nogalinājuši organizētās noziedzības pārstāvji un korumpēti ierēdņi, vēsta LETA/AFP.

Pērn tika nogalināti 112 žurnālisti un mediju profesionāļi, tomēr vislielākais nogalināto skaits bijis 2006.gadā - 155, vēstīja IFJ.

Tikai apmēram desmitā daļa no žurnālistu slepkavībām ir tikusi izmeklēta, un IFJ atzina, ka slepkavību un citu uzbrukumu mediju darbiniekiem vaininieku atstāšana bez soda tikai uzkurina vardarbību pret žurnālistiem.

25 gadu laikā visvairāk žurnālistu ir nogalināti Irākā (309), Filipīnās (146), Meksikā (120), Pakistānā (115), Krievijā (109), Alžīrijā (106), Indijā (95), Somālijā (75), Sīrijā (67) un Brazīlijā (62).

2015.gadā Francijā gāja bojā 10 žurnālisti, kad džihādisti sarīkoja uzbrukumu satīriskā nedēļraksta "Charlie Hebdo" redakcijai Parīzē. Tādējādi Francija ar Irāku un Jemenu pērn dalīja pirmo vietu nogalināto mediju darbinieku skaita ziņā.

Kopš 1990.gada Āzijas-Klusā okeāna reģionā nogalināts 571 žurnālists, Tuvajos Austrumos - 473, Amerikā - 472, Āfrikā - 424, un Eiropā - 357 žurnālisti.

IFJ aicināja valdību ierēdņus, drošības un bruņoto spēku pārstāvjus un citus respektēt žurnālistu neatkarību.

Federācija arī aicināja "valdības pildīt savas starptautiskās saistības, izmeklējot žurnālistu slepkavības un nododot tiesai par tām atbildīgos, tādējādi atturot no vardarbības [pret žurnālistiem] nākotnē".

Kara spēles: atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO ir pārsteigusi nesagatavotu

Ja Krievija rīt iebruktu Baltijas valstīs, skaitliskā mazākumā esošie NATO spēki tiktu sakauti trīs dienu laikā, secināts pēc ASV domnīcas "RAND Corporation" kopā ar ASV bruņoto spēku virsniekiem un civilajām amatpersonām veikto kara spēļu beigām, ziņo LETA/FOREIGN POLICY.

"Spēlēs iegūtie secinājumi ir nepārprotami. Tā, kā šobrīd izvietota, NATO nevar sekmīgi aizstāvēt tās visvieglāk ievainojamo dalībvalstu teritoriju," paziņoja "RAND Corporation", kas vadīja kara spēļu izpēti.

Virknē kara spēļu, kas izspēlētas vairāku mēnešu laikā no 2014. līdz 2015.gadam, Krievijas bruņotie spēki spēja ieņemt Rīgu vai Tallinu 36 līdz 60 stundu laikā.

ASV un Baltijas valstu karavīri ar ASV gaisa spēku palīdzību nespēja apturēt mehanizēto Krievijas vienību virzīšanos uz priekšu, ciešot smagus dzīvā spēka zaudējumus, norādīts pētījumā.

Pētījumā uzsvērts, ka atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO ir pārsteigusi nesagatavotu.

Krievijas iebrukuma Baltijas valstīs gadījumā ASV un citām alianses dalībvalstīm nebūtu pietiekami daudz karavīru, tanku un bruņutransportieru, lai palēninātu Krievijas spēku virzīšanos uz priekšu, teikts "RAND Corporation" pētnieku Deivida Šlapaka un Maikla Džonsona ziņojumā.

"Šāda ātra sakāve atstātu NATO ierobežotu skaitu iespēju, visas no tām būtu sliktas," pausts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka ASV un citas NATO dalībvalstis varētu censties veikt asiņainu pretuzbrukumu, uz ko Krievija varētu reaģēt, eskalējot konfliktu. Otra iespēja būtu draudēt ar plaša mēroga atbildi, kurā varētu būt iekļauta arī kodolieroču izmantošana. Trešā iespēja būtu vismaz uz laiku atzīt sakāvi un sākt jaunu Auksto karu ar Maskavu.

Kara spēlēs tomēr arī norādīts uz soļiem, kurus NATO var spert, lai izvairītos no sakāves un nostiprinātu NATO austrumu flangu, raidot skaidru signālu Krievijai, ka viegla uzvara nav iespējama.

Spēki septiņu brigāžu lielumā, tai skaitā trīs smagi bruņotas brigādes, ko atbalstītu gaisa spēki un artilērija, būtu pietiekami, lai "novērstu ātru Baltijas valstu ieņemšanu". Šādu papildu spēku uzturēšana izmaksātu 2,7 miljardus ASV dolāru (2,47 miljardus eiro) gadā.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā nav vērtēti vairāki VK atklātie skaļākie pārkāpumi

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes pārbaudes laikā „Rīgas namu pārvaldniekā" ir atklāti pārkāpumi, kuri vēlreiz apstiprina vairākus Valsts kontroles (VK) revīzijas skarbos secinājumus. Pārvaldes, kā jau domes vadībai pakļautas struktūrvienības, ziņojuma valoda nav asa un aptver daudz mazāku tēmu loku nekā VK secinājumi. Tomēr pārkāpumi ir atrasti, un tie nav maznozīmīgi sīkumi, bet gan apliecina, ka lielas daļas rīdzinieku neapmierinātība ar RNP ir pamatota.

Valsts kontrole revīzijā secināja, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus RNP izdevumus, arī tos, kam ar mājas apsaimniekošanu nav nekāda radniecība. Savukārt Audita un revīzijas pārvaldes secinājumos teikts, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanas izdevumos ir iekļauti reprezentācijas izdevumi, soda naudas un līgumsodi, pat bēru pabalsts, lai gan apsaimniekošanas maksā tie nav paredzēti.

Pārvalde secinājusi, ka apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība nosaka tikai vispārīgus izmaksu veidošanas principus, bet nav, piemēram, noteikts, no kura konta izdevumi attiecināmi uz dzīvojamo māju konkrētiem izdevumu posteņiem.

Iespējams, ka sausa un nedaudz sarežģīta valoda, tomēr būtība ir skaidra - no rīdziniekiem par apsaimniekošanu iekasētā nauda neatrodas tam paredzētā kontā, bet iebirst kopējā katlā, no kura naudu var paņemt visdažādākajiem, arī ar apsaimniekošanu nesaistītiem mērķiem.

To jau vairāk nekā pirms pusgada atklāja Valsts kontrole un tagad apstiprina Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde.

Valsts kontrole atklāja pārkāpumus dienesta automašīnu izmantošanā, uzsverot, ka, iespējams, uzņēmuma degviela tikusi lieta personiskajos transporta līdzekļos. Arī pārvalde atklājusi, ka dienesta transporta ceļazīmēs netiek norādīts maršruts, kas neļauj noskaidrot, vai transports izmantots darba vajadzībām. Šis secinājums, gan izklausās pārāk žēlīgs, jo prasība uzrādīt maršrutu, lai varētu kontrolēt, vai dienesta transports un degviela tiek izmantoti darba vajadzībām, ir katrā normālā uzņēmumā, kam rūp izdevumu precīza uzskaite.

Izveidojas iespējamā notikumu attīstības ķēde - rīdzinieks samaksā par apsaimniekošanu, RNP par to nopērk degvielu un ar dienesta auto aizbrauc paslēpot vai kādā jaukā atpūtas ekskursijā. Vai tā bija, vai nebija, kā ir iespējams pateikt, ja uzskaite nenotiek un visa nauda ir vienā maisā?

No sešpadsmit pārbaudītajiem teritoriju sanitārās kopšanas gadījumiem sešos teritoriju platības ir atšķirīgas dabā un dokumentos, piecos gadījumos tās nebija precizētas un tikai piecos gadījumos sakrīt ar darba līgumos norādīto! Neprecīza uzskaite 62% gadījumu! Savukārt pārvalde secinājumus par apsaimniekošanas izdevumiem izsaka pēc 14 ēku pārbaudes, kas ir 0,3% no visām RNP apsaimniekotajām mājām. Kas vēl atklātos, ja pārbaudītu lielāku ēku skaitu?

Arodbiedrību koordinācijas centrs 2014. gadā no RNP saņēmis 362 802 eiro. Šo naudu tālāk pārskaita arodbiedrībai LABA vai atstāj savām administratīvajām vajadzībām. Nav pieejamas atskaites, kā šī nauda tālāk tērēta. Interesanti, ka maksājumu apjoms centram gada beigās krietni pārsniedzis gada sākumā plānoto.

Nav pamata gaidīt kādus skaļus atklājumus, ja paši sevi pārbauda, kā tas ir šajā gadījumā, tomēr pārkāpumi ir atklāti. Pirms gada, valdošās koalīcijas deputātiem balsojot par, tika likvidēta Rīgas domes Revīzijas komisija, kurā bija pārstāvji no visām domē ievēlētajām politiskajām partijām. Likvidācijas iemesls bija it kā profesionālisma trūkums, jo dalībnieki neesot kompetenti auditori, lai veiktu revīzijas.

Tomēr patiesais iemesls, visdrīzāk, bija komisijas locekļu, arī no opozīcijas partijām, pieeja informācijai, kura citādi ir konfidenciāla un pat domes deputātiem nepieejama. Revīzijas komisijas locekļiem varēja tikt izvirzītas striktākas prasības, nevis bija jālikvidē neatkarīga komisija.

Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā nav vērtēti vairāki VK atklātie skaļākie pārkāpumi, piemēram, kā 13 fiktīvo darba vietu esamība, par ko ir ierosināta krimināllieta. Pēc Valsts kontroles atzinuma „Vienotības" un Nacionālās apvienības deputāti sasauca ārkārtas domes sēdi, prasot atlaist RNP valdi. Valdošā koalīcija aizbildinājās, ka esot jāsagaida Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums. Nu tas ir sagaidīts. Vai sekos rīcība, vai arī turpināsies RNP pārkāpumu piesegšana?

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

Nedrīkst pieļaut, ka par Okupācijas muzeju turpina ņirgāties Rīgas birokrāti

Ir aizritējuši daudzi gadi kopš brīža, kad Latvijas zemi divreiz okupēja boļševiki, izvēršot nežēlīgas represijas pret valsts iedzīvotājiem. Gandrīz nav nevienas ģimenes, kuras tuvinieki nebūtu cietuši no dažādām represijām. Plašajā Sibīrijas zemē atdusas tūkstošiem latviešu cilvēku mirstīgo atlieku. Tiem, kam izdevās atgriezties dzimtenē, sekoja virkne ierobežojumu tiesībās visu PSRS pastāvēšanas laiku.

Šodien, kad Latvija ir atguvusi brīvību un atjaunota tās valstiskā neatkarība, arī mēs, vēl dzīvie represētie, esam pateicīgi Dievam un liktenim par Latvijas valsts atdzimšanu.

Šajos gados daudz kas ir paveikts piemiņas saglabāšanā: izveidoti pieminekļi stacijās, daudzās apdzīvotajās vietās, pilsētās, kauju vietās un citur. Par to liels paldies vispirms pašvaldību vadītājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Un tomēr, ir aizkavējies pats svarīgākais - Memoriālā kompleksa izveide Rīgā, Strēlnieku laukumā. Mēs to gaidām ar lielu apņēmību, jo dzīvi vēl ir represiju laika bērni un nedaudzi ļoti veca gadu gājuma mūsu vecāki.

Memoriāls okupācijas upuriem ir neatņemami saistīts ar Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi. "Nākotnes nama" skiču projekta un Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojuma publiskā apspriešana notika jau 2009. gadā un nekādus iebildumus neizsauca. Ministru kabinets ir pieņēmis vairākus lēmumus par muzeja pārbūves finansēšanu un darbu beigšanas termiņiem. Tika izsludināti divi starptautiski konkursi komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla izveidei un citi pasākumi.

Ar MK rīkojumu Nr. 307 2011. gada 8. jūlijā "Par finansējuma piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā kompleksa izveidei, Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, izdevumu segšanai" ļoti konkrēti uzdots Kultūras un Finanšu ministrijām, kā arī valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" risināt visus jautājumus, kas saistīti ar šo problēmu. 2013. gadā tika noslēgts līgums par muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Atlika vien saņemt būvatļauju darbu uzsākšanai.

Taču 2014. gada vidū Rīgas arhitektu grupa ar Zaigu Gaili priekšgalā, kurus atbalstīja pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis, sāka kampaņu pret pasaulslavenā arhitekta Gunāra Birkerta projektu - piebūvi. Šī grupējuma argumenti ir ļoti vāji, no "pirkstiem izzīsti".

Gala mērķis ir norakt šo projektu un, iespējams, iegūt teritoriju savām biznesa iecerēm, lai labi nopelnītu. Par to liecina Gailes un Prinča teiktais: "... Šitik dārgu vietu atvēlēja..." un "... Te ir Rīgas sākums un nebūs kā viņi te domā...".

Vienīgais veids, kā apturēt projekta realizāciju, bija atteikt būvatļaujas izsniegšanu, ko atkārtoti ir darījusi Rīgas pilsētas Būvvalde pēc Gvido Prinča ieteikuma, ignorējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pozitīvos atzinumus, kā arī Būvniecības likuma 4. pantu, kurā teikts, ka jāievēro "pasūtītāja un sabiedrības intereses".

Mēs, politiski represētie, gaidām piemiņas vietas izveidi jau 25 gadus. Rīgas domes rīcība ir spļāviens mums visiem tieši sejā, kas ievietojams vienā rindā ar Alfrēda Rubika apvainojumiem "par sadarbošanos ar vāciešiem" un nu jau izsmieklu ieguvušo kriminālprocesu, ko tautā dēvē par "slotas kāta krimināllietu".

Paliek atklāts galvenais jautājums - kam un kādos nolūkos tiek inscenētas šādas darbības? Ja tām ir politiska ievirze, tad ir pēdējais laiks to noskaidrot un tās novērst. Aicinām Saeimu un valdību iejaukties, lai pārtrauktu represēto piemiņas zaimošanu. Okupācijas muzejs un okupācijas upuru memoriāls ir nacionālas nozīmes vērtība. Nav pieļaujams, ka par to turpina ņirgāties Rīgas birokrāti, kas, iespējams, pilda savu priekšnieku politisku pasūtījumu.

Mēs uzmanīgi sekosim notikumu gaitai.

Autors ir Latvijas politiski represēto apvienības valdes loceklis, atbildīgais par Memoriāla kompleksa izveidi

Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2015.gada decembrī, gadā kopumā un tālākas nākotnes prognozēm

Apstrādes rūpniecībai pērnā gada decembris nesa remdenu rezultātu, izlaide pret novembri auga par 0,1%. Viduvējs bija arī gads kopumā. Šo rezultātu var interpretēt ļoti dažādi, un šis ir piemērots brīdis nelielai diskusijai par to, vai rūpniecība un visa Latvijas ekonomika patlaban ir stagnācijā, kā bieži dzirdēts.

Apstrādes rūpniecības izlaide pērn pieauga par 4,1%, ekonomikas pieaugums kopumā bija ap 2,8%, bet tas vēl tiks precizēts. Tas nav daudz valstij ar mūsu ienākumu līmeni, nodrošina konverģenci ar pārējo Eiropu tikai par 1-2% gadā, kas noteikti ir pārāk lēns temps.

Taču šis pieaugums ir panākts diezgan nelabvēlīgos ārējos apstākļos. Krīze Krievijā mūsu valsti ietekmē vairāk nekā Eiropu kopumā. Šim specifiskajam faktoram zaudējot spēku, izaugsmes tempu atšķirība, visdrīzāk, pieaugs. Ekonomiku galvenokārt virza patēriņš, bet uz lēnas eksporta summas kāpuma fona notiek straujas struktūras izmaiņas. Pakalpojumu eksportā strauji pieaug augstus ienākumus radošo nozaru īpatsvars. Apstrādes rūpniecības struktūrā pieaug elektronikas daļa (pērn pieaugums par 39,3%), arī mēbeļu rūpniecības (par 13,9%). Galvenokārt uz izejvielu dziļākas pārstrādes rēķina par 6,9% augusi kokapstrāde.

Par 5% sarukusi izlaide pārtikas pārstrādē, svarīgu noieta tirgu krīzes un sankciju dēļ. Šī nozare ir kā liels kuģis, kuru vēja brāzma uz brīdi novirzījusi no ceļa, bet tas pamazām iztaisno gaitu. Abu vieglās rūpniecības nozaru sarukums par 5,8% un 15,6% varētu atspoguļot nespēju pielāgoties algu kāpumam, bet ir labi zināms arī pašas nozares atšķirīgais viedoklis par tās dinamiku. Kritums elektrisko mašīnu ražošanā par 5,5% nebūt nav slikts rezultāts, ievērojot situāciju šīs nozares galvenajā tirgū.

Ir patiešām negatīvi vērtējamas lietas. Nemetālisko minerālu ražošanas kritums pērn par 10% atspoguļo aktivitātes samazināšanos ēku celtniecībā, kas varētu turpināties arī šogad. Arvien ticamāks kļūst metālu ražošanas sarukums 2016.gadā. Ietekme uz ekonomiku kopumā būs niecīga, jo tērauda ražošanā Liepājā tagad vairs nodarbināti tikai 0,05% no valsts kopējā strādājošo skaita, bet rūpniecības izlaides datos šie notikumi var būt pamanāmi.

Tāpēc ir nedaudz jāsamazina 2016.gada rūpniecības izlaides izmaiņu prognoze, visticamāk, tā augs par 3%. Pievienotās vērtības izmaiņas būs labvēlīgākas, pateicoties struktūras maiņai.

Gada rezultātu apkopošana ir piemērots brīdis tālākas nākotnes skatījuma izvērtēšanai.

Nesen ievērību guva ziņa, ka pērn eksports Latvijā ir audzis straujāk nekā citur Baltijā. Patiešām, saskaņā ar "Eurostat" datiem, preču un pakalpojumu eksports pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā auga par 2,3%, Lietuvā par 1,2%, bet Igaunijā samazinājās par 0,9%. Daļēji to izraisījuši ārēji apstākļi. Igauniju vairāk ietekmē krīze Somijas ekonomikā. Lietuvas ārējā tirdzniecībā ir lielāks īpatsvars ir reeksportam, kuru skarbi skar ekonomiskās grūtības Krievijā.

Taču eksporta izaugsmes tempu atšķirībām Baltijā pamatā varētu būt arī strukturāli faktori, īpaši, ja ir runa par salīdzinājumu starp Latviju un Igauniju. Varbūt tas izklausās dīvaini, ka Latvijai var būt kādas strukturāla rakstura priekšrocības, bet - jo interesantāks stāsts.

Vispirms jāsaprot, kādu iemeslu (līdzās reeksportam) dēļ eksports uz iedzīvotāju pārējās Baltijas valstīs ir lielāks. Lietuvā ir labāk saglabāti lielie padomju ēras rūpniecības uzņēmumi. To starpā ir vairāki tādi, kuri strādā ar ļoti lielu apgrozījumu, bet viņu pašu radītās pievienotās vērtības daļa šajā apgrozījumā ir samērā neliela. Spilgts piemērs ir "Orlen Lietuva" jeb Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, arī "Achema". Igaunijā savukārt bijusi veiksmīgāka ārvalstu investoru piesaistē, tiem no jauna radot veselas eksporta nozares, pirmkārt - liela mēroga elektronikas montāža, arī poligrāfija un māju moduļu būve.

Abām mūsu kaimiņvalstīm tas ļāvis kādā brīdī panākt lielāku eksporta izrāvienu, bet rodas jautājumi par dažu to nozaru attīstības modeļu nākotni. Vairāku Lietuvas eksporta milžu atrašanās mūsu kaimiņvalstī ir zināmā mērā vēsturiskas sakritības rezultāts, to darbībai tur trūkst dziļāka „konteksta", tie ir vāji ieausti valsts ekonomikas lielajā tīmeklī.

Salīdzinājumā ar Igauniju jo īpaši informatīvs piemērs ir koka māju ražošana. Savulaik Igaunijā ārvalstu investori uzbūvēja vairākas modernas šo produktu rūpnīcas, kuras tīri tehniski izpilda lielus pasūtījumus. Latvijā šī nozare ir attīstīta gandrīz no nulles un galvenokārt pašu spēkiem. Izlaide joprojām ir mazāka, bet dzīve savvaļā uzņēmumus mudinājusi labi attīstīt ne tikai ražošanas, bet arī dizaina un pārdošanas kompetences. Šo uzņēmumu ir diezgan daudz, māju moduļi, paneļi un dažādas specializētas koka būvkonstrukcijas tiek ražotas Raunā, Jaunpilī, Kalnciemā, Morē, Limbažos, Ānē, Bērzaunē, Jelgavā, Vangažos; guļbaļķu mājas industriālos mērogos ražo Kandavā, Valmierā un citur.

Ražotājiem, kuri ir produktu īpašnieki, ir lielākas cerības atrast īstās zelta dzīslas un kādā brīdī var notikt straujš izrāviens. Elektronikas izlaide Igaunijā joprojām ir vairākkārt lielāka nekā Latvijā.

Taču mūsu valstī ir Baltijas pārliecinoši sekmīgākais nozares uzņēmums, kurš pats gan neražo (daļu pasūtījumu izvietojot šeit), bet kontrolē pašu produktu, tas strauji aug. Šis uzņēmums tikko ieguva lielu ievērību saistībā ar miljona eiro ziedojumu bērnu slimnīcai. Ar ārvalstu investīciju palīdzību ekonomikai „uzpotēti" ražošanas procesi ir pakļauti lielākam riskam strauja algu pieauguma laikā. Turpretim produktu īpašnieki ražošanu citur pārcels negribīgāk, turklāt augstākas pievienotās vērtības operācijas paliks tur, kur dzīvo tās veidojošie cilvēki.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis