Amberlat karogu masti tika pie «lomas» simtgades Dziesmusvētkos, un šovasar plānots vienu uznest Monblānā, kā arī iespiesties eksportā tālāk par Baltijas tirgu
Dziesmusvētku uzvedumā Zvaigžņu ceļā Mežaparka estrādē pērnvasar bija iespaidīgs mirklis. Dons dziedāja fragmentus no Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis, un finālā tika izgaismoti 100 Latvijas karogi lokā ap estrādi. To masti bija radīti Madlienā, Ogres pusē, SIA Zīmes ražotnē, kur top zīmola Amberlat laivas un karogu masti. Visus 100 mastus atveda speciāli aprīkotā transportā, jo tie nav salokāmi, un katrs bija 12 metrus garš. Tos uzslēja uz Dziesmusvētku laiku — Amberlat mastus izīrēja, vēlāk tos pārdodot privātpersonām ar šiltīti, ka šis karogs piedalījies Latvijas simtgades Dziesmusvētkos.
Atceroties svētkus, uzņēmuma Zīmes valdes locekle Ilze Seržāne saka: «Ģenerālmēģinājuma laikā bija ļoti pacilāta sajūta.» Ar Ilzi tiekamies Rīgā, Juglas ezera krastā, bijušajā Juglas manufaktūras ēkā, kur ir Amberlat birojs.
Laivas — kaimiņiem
Ilze uzņēmumu vada četrus gadus, iepriekš galvenais bija Aldis Kunšteins, kurš arī piedalās sarunā. Viņš tikko kā ieradies no Madlienas, kur trešo nedēļu aizvieto ražotnes vadītāju, kurš devies komandējumā. Šobrīd Ogres pusē daudz darba, jo ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu sākta ražotnes atjaunošana, kā arī tiks iegādāta tehnika ražošanas procesa optimizācijai.
Kunšteins ikdienā rūpējas par pārdošanu Latvijas tirgū, tāpēc ražotnes vadīšana viņam ir izaicinājums: ko darīt, ja kāds darbinieks neatnāk vai darbi kavējas. Pats gan savulaik tam visam gājis cauri, jo pirms 10 gadiem uztaisīja pirmo karoga masta prototipu — Aldis rāda nelielu, baltu cilindru, uz kura ar melnu marķieri uzrakstīts «2009». Amberlat nav viņa ideja, bet partnera — radinieka, kurš uzaicināja piedalīties laivu ražošanā no stiklšķiedras.
Aldim bija interese, viņš iesaistījās. Tas bija 2008. gads, ekonomiskās krīzes pīķis, un laivu pārdošanas apjoms strauji samazinājās. Viņi domāja, ko varētu ražot papildus, lai piesaistītu patērētājus. Kaut ko tādu, ko nevar atvest no Ķīnas, jo tur tāpat saražos jebko un lētāk. Un no tās pašas stiklšķiedras, kas bija iegādāta laivu radīšanai. Aldim, kam ir nevis inženiera, bet zivju pārstrādes tehnologa izglītība, radās ideja par karogu mastiem. Tos nevarētu tik vienkārši no Ķīnas atvest uz Eiropu!
Kad risinājums bija rasts un sākta ražošana, sašķobījās abu uzņēmuma īpašnieku attiecības. Par to Aldis sīkāk nevēlas atcerēties, sakot: «Ceļi šķīrās, jo nebija līdzīga redzējuma.» Amberlat Technology bankrotēja, un 2014. gadā tika nodibinātas Zīmes un par valdes priekšsēdētāju iecēla Ilzi, kura «atnāca pie mums ar savu redzējumu par eksportu — jauna un strādāt griboša», atceras Aldis. Seržāne nupat ieguvusi biznesa maģistra grādu Latvijas Universitātē. Mūsu sarunas laikā gan vairāk runā Aldis, kurš par karogu mastiem un laivām zina vairāk, Ilze ir eksporta direktore. Viņa saka — tieši abu dažādās pieredzes veido labu komandas darbu, jo «Aldis ir rūdīts, vīlies daudzās situācijās, savukārt es ar jaunības maksimālismu un svaigi iegūtajām zināšanām». «Kad es lidoju par augstu, Aldis piebremzē. Tā ir veiksmīgās sadarbības sāls un veiksme — komanda.» Ilze savas eksporta iemaņas gadu spodrinājusi LIAA inovāciju nodaļā, kur organizēja hakatonus jeb jaunuzņēmumu radīšanas pasākumus.
Lielāko pīrāga daļu uzņēmumā veido laivu pārdošana — ar tām sāka nodarboties agrāk, tāpēc ir stabilākās pozīcijās. Ap 70% aizpeld uz Lietuvu, pārējie 20% Latvijā, 10% uz Igauniju. Kopumā uzņēmums spēj saražot ap 20 dažādu veidu laivas. Tās ir tā sauktās trimarāntipa laivas: platas un ar trim maziem ķīlīšiem, nevis vienu lielu ķīli kā kuģim. Tās ir viegli airēt, tāpēc laivas iecienījuši atpūtnieki un makšķernieki. Var pielikt arī dažādu jaudu motorus. Laivas ir stabilas, no tām var makšķerēt, kājās stāvot, — Latvijā tās pērk piekrastes rūpnieciskās zvejas arteļi, jo ir sertificētas tīklu zvejai jūrā.
Stiklšķiedras materiālu uzņēmums iepērk no vairumtirgotāja Latvijā, kurš savukārt lielāko daļu izejmateriālu, to skaitā poliestera sveķus un krāsas, ved no Polijas. No Valmieras stiklšķiedras nevarot, jo tā specializējusies ļoti konkrēta nišas produkta ražošanā pasaules tirgum, kas neder laivu un karogu mastu radīšanai. Madlienā top ne tikai laivas un masti, bet arī atsvari un auklu uzvilkšanas mehānisma daļas mastiem.
Svinīgiem brīžiem
Ar katru gadu karogu mastu pārdošana aug, un Ilze prognozē, ka pāris gadu laikā tā pārņems laivu daļu. Piemēram, pagājušajā gadā tika pārdots par 64% vairāk nekā 2017. gadā. Pērn mastu pārdošana uzlēca, pateicoties simtgadei, jo aptuveni 20 pašvaldības gribēja iekārtot svinību vietu, kur sapulcēties 18. novembrī. Mastiem bija uzlīme ar Lielvārdes jostas motīviem: to speciāli noauda audējas Cēsīs, un vēlāk pēc tās prototipa tapa uzlīme. Daudzi klienti vaicāja, vai būs arī Lielvārdes josta, jo gribējies mastu tieši ar spēka zīmēm.
«Ir aizkustinoši redzēt, ka veciem vīriem birst asaras, kad velk karogu mastā. Daļā sabiedrības modinām patriotisko dzirksti, veidojot nacionālo apziņu,» saka Aldis. Pie tā gan viņš pats strādā mērķtiecīgi, uzrunājot skolas un pašvaldības desmit gadu garumā. Kunšteins stāsta, ka arī lielie būvniecības objekti aizvien vairāk novērtē mastus, piemēram, tos pasūtījušas koncertzāles Gors un Lielais dzintars. «Privātajā sektorā tas vēl nav tik ļoti iegājies kā, piemēram, Zviedrijā, kur pie gandrīz vai katras mājas plīvo karogs,» saka uzņēmējs. Latvijā likumi noteic, ka mastam jābūt vismaz sešus metrus garam, un tieši tādus pirms 10 gadiem iegādājušies privātmāju saimnieki, taču pēdējos gados iecienīti ir 7—8 metri garie.
Vai milzīgais masts ar karogu uz AB dambja Rīgā arī ir viņu veikums? «Nav gan, mēs tikai konsultējām, jo tādu nevaram izgatavot.» Aldis stāsta, ka šis masts ir specifiska koniska velvējuma un 60 metrus augsts. Viņi ražo līdz 12 metriem augstus mastus. «Turklāt mums nav sava metāla, jo flagmanis Liepājas Metalurgs nedarbojas. Toties mūsu masts ir Likteņdārzā,» saka Aldis. Arī pie Gaismaspils ir Amberlat masti — pastāvīgi trīs, bet 2015. gadā, kad Latvija bija prezidējošā Eiropas Savienības valsts, te bija visu Eiropas valstu karogi, un tad mastus Amberlat izīrēja. Pēdas, kurās iestiprina karogu mastus, bija iebetonētas jau Gaismaspils būvniecības laikā, un pēc vajadzības tās atver un ieliek mastu speciālā eņģē.
Lielākais masts, kas uzstādīts, ir 35 metrus garš, pie iebraukšanas Jūrmalā no Rīgas puses — to izgatavoja sadarbības partneri, taču uzstādīšana bija latviešu ziņā. «Baigais azarts ir, kad dari kaut ko pirmo reizi un pirmo reizi to dara visa Latvija. Es uzbraucu ar pacēlāju līdz masta augšai: skats no turienes bija milzīga motivācija censties sasniegt vēl lielākas virsotnes, vēl augstākus mastus. Gribētos, lai pie katras mājas Latvijā būtu masts ar plīvojošu karogu.»
Ilzei lepnums ir par pēdējo lielāko notikumu — Dziesmusvētkiem Mežaparka estrādē pērn, kad tika uzstādīti 100 karogu masti. Ar koncertuzveduma režisoru Uģi Brikmani tika strādāts cieši, lai masti iederētos scenogrāfijā un vairākās dziesmās tos izgaismotu. «Sajūta ir neaprakstāma, stāvot uz Dziesmusvētku estrādes skatuves un redzot, ka pa perimetru tik grandiozā notikumā ir simt mūsu pašu rokām saražotu mastu. Sasniegumi ir tas, kas ļoti motivē sasniegt vēl vairāk,» saka Ilze. Pagājušajā vasarā arī viņa pati gājusi palīgā ražotnē nedēļas nogalēs un pāris mastiem piegriezusi stiklšķiedras audumu ražošanai.
Kāps atkal Monblānā
Amberlat birojā pie sienas ir krekls ar uzrakstu «Dukurs» — to uzdāvinājis skeletonists Martins Dukurs, kad kamaniņu un bobsleja trasei uzdāvinājuši karoga mastu. Arī Vairai Vīķei-Freibergai uzdāvinājuši, jo Aldis kādā videosižetā pamanījis, ka viņas lauku mājās nav karoga masta. «Vairs gan nedāvinām sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, jo viņi paši var atļauties. Tagad dāvinām bērnunamiem, lai viņi šādi saņem patriotisko audzināšanu.»
Latvijas tirgu Aldis dēvē par «labas sajūtas dvēselei» tirgu, kur ar mastiem iespējas izplesties ir ierobežotas. Tieši tāpēc tiek strādāts pie iekļūšanas Eiropas tirgū. Ilze stāsta, ka, balstoties uz studijās gūtajām zināšanām, ir veikusi pētījumus, kuri parāda, kuros tirgos ir potenciāls. Viens no tādiem ir Somija, un ar to tiek dibināti privāti kontakti. Pēdējā gada laikā arī daudz piedalās izstādēs, LIAA tirdzniecības misijās. «Eksports ir mērķtiecīgs un ilglaicīgs darbs,» saka Ilze un negaida, ka pirmajā gadā būs rezultāti. Mastus ik pa laikam pārdod uz Igauniju un Lietuvu, taču to par eksportu nedēvē, jo darbs nav sistemātisks. «Vai igauņi mūs pamanīja kādā izstādē vai otrādi, neatceros, bet skaidrs ir viens — lai iekļūtu kaimiņos, nevajag nekādu īpašu eksporta stratēģiju,» saka Ilze. Uzņēmuma mērķis ir iespiesties dziļāk Eiropas Savienības valstu tirgū, kur līdz šim konkurenti ir poļi. Tā ir varena valsts ar četrām karogu mastu ražotnēm, paši arī ražo izejmateriālus. Tāpēc Amberlat vairāk raugās Skandināvijas virzienā.
Ilze stāsta, ka eksporta virzībai svarīga neatlaidība. Piemēram, aizsūtīt 1000 e-pastu dienā potenciālajiem sadarbības partneriem, nebaidīties piezvanīt un piedāvāt sadarbību. Daudzi pateiks «nē», taču, tikai darot daudz un neatlaidīgi, var atrast to īsto cilvēku, kas parakstīs līgumu. «Mērķtiecīgi klauvējam pie visām durvīm pasaulē — kādas atvērsies,» saka Ilze.
Pērn Aldis izdomāja, ka Amberlat karoga masts jāuznes Monblānā un jāuzvelk Latvijas karogs, kas simbolizētu latviešu drosmi un apņēmību. Komandā bija pieredzējuši kāpēji, kuri 10 metrus garo mastu kopīgi nesa augšā Eiropas augstākajā virstonē. Taču, kad latvieši bija tikuši līdz 3137 metru augstumam un palikuši bija tikai 1000 metru, ieradās franču policija. Viesu mājas saimniece, pie kuras latvieši nakšņoja, bija nosūdzējusi kāpēju savādo «ceļasomu». Iemesls apturēt kāpējus bija tas, ka ekspedīcija esot pārdroša un neapdomīga, jo tovasar bojā gājuši vairāki alpīnisti. «Viņiem likumiski nebija nekādas taisnības, tāpēc mēs mastu šovasar nesīsim atkal,» saka Aldis. Ekspedīcija Monblāns 2019 ir gatava vasaras beigās uzvilkt Latvijas karogu. Lai plīvo!
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Sasniegumi. Esam uzstādījuši lielāko daļu monumentālo karogu mastu Latvijā. Uz priekšu dzen arī neapgūtās virsotnes.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Tik ļoti liela vēlme eksportēt, ka piekritām darījumam ar pārāk mazu uzcenojumu. Neaprēķinājām visas nianses produktā un ražošanas laikā sapratām, ka pasūtījums ir ļoti sarežģīts, prasīja vairāk darbaspēka jaudas, un cietām zaudējumus.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Pamēģināt pēc mēneša noskriet Rīgas Tet maratona distanci, jo ceļā uz mērķi biznesā vajag līdzīgu izturību. Es pērn noskrēju un piedzīvoju gan soļošanas, gan iešanas posmus, taču ar neatlaidību izdevās finišēt.»
The post Lai plīvo! appeared first on IR.lv.