Ko īsti Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis ir paveicis, par 46 tūkstošiem eiro konsultējot Rīgas Satiksmi?
Agrāk jau atklātajiem skandalozajiem līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem pašvaldības uzņēmumā Rīgas Satiksme (RS) pievienojas vēl viens — Saskaņas deputāts un viens no daudzajiem politkonsultantiem Sandris Bergmanis pārskatos par padarīto ir norādījis darbus, kurus veikuši citi un kas padarīti jau pirms viņa parādīšanās uzņēmuma algu sarakstos.
Pēc Ernst & Young audita jau februārī toreizējais RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss medijiem atklāja, ka pašvaldības uzņēmums gadā tērējis aptuveni miljonu eiro dažādām apšaubāmām konsultācijām. Piemēram, pērn algoti 46 konsultanti, bet tagad lielākā daļa līgumu esot lauzti. Beidzot Re:Baltica ir parādījusies līdz šim nebijusi iespēja izpreparēt viena šāda konsultanta — Rīgas domes deputāta Sandra Bergmaņa — lietu. Pēc gandrīz pusgadu ilgiem mēģinājumiem sarunāt ar viņu interviju tagad ir pieejami gan paša konsultanta pārskati, gan uzņēmuma viedoklis un citu iesaistīto pušu skaidrojumi.
Par RS konsultantu Bergmanis kļuva 2017. gada 21. jūlijā — mēnesi pēc tam, kad tika ievēlēts Rīgas domē. Viņš bija viens no Saskaņas deputātiem, kurus iecēla par konsultantiem pašvaldības uzņēmumos, bet darbības efektivitāti ne uzņēmums, ne Rīgas dome kā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs vispār nemērīja. Viens no šiem deputātiem — Igors Solovjovs, kurš darbojās kā konsultants Rīgas namu pārvaldniekā — intervijā TV3 pat atzina, ka daļa saņemtās algas bija jāiemaksā partijas Saskaņa kasē. Arī RS dāsni algoto deputātu deklarācijas liecina par lieliem pārskaitījumiem Saskaņai.
Bergmaņa alga RS ir iespaidīga ne tikai salīdzinājumā ar vidējo algu Latvijā (1004 eiro pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu), bet arī ar viņa paveikto. Bergmanis 2700—2800 eiro ir saņēmis faktiski par vienu pienākumu mēnesī, rāda viņa paša Re:Baltica rīcībā nodotie pārskati.
Kad Re:Baltica sāka pārbaudīt tajos norādītās informācijas patiesumu, izrādījās, ka vairākos gadījumos darbus veikuši citi cilvēki, un tas noticis pirms Bergmaņa parādīšanās uzņēmumā.
Intervijai nav laika
Interviju ar Bergmani par RS konsultanta amatā paveikto Re:Baltica centās sarunāt gandrīz pusgadu, bet aizņemtajam domniekam nebija laika. «Es speciāli esmu sagatavojis atskaiti par katru ceturksni, ko esmu darījis — sīki, skaidri aprakstītu,» viņš atbild uz jautājumu par konsultāciju saturu. Konkrētos pienākumus izskaidrot saviem vārdiem viņš nav gatavs — tikai rakstiski.
Bergmaņa seši pārskati aizņem apmēram ceturtdaļu no A4 lapas katrs. Garākajā no tiem ceturksnī minēti seši paveikti uzdevumi. Saskaitot kopā un izdalot ar darbības laiku, sanāk vidēji viens darbs mēnesī. Neviens no tiem nav detalizēts, aprakstot padarīto, rezultātus, darbības jēgu uzņēmumam, nākamos soļus, kā tas būtu kvalificēta konsultanta pārskatos.
Tā vietā Bergmanis raksta, piemēram, ka pirmajos divos darba mēnešos iepazinies ar divām instrukcijām un vienu darbības programmu, kā arī intervējis darbiniekus par vēlamajiem uzlabojumiem sociālās drošības jomā. Intervēto skaits nav norādīts, bet vēlāk RS precizēja, ka runa ir par 25—30 cilvēkiem no apmēram 4000 uzņēmumā strādājošajiem.
Vēlāk Bergmanis piedalījies anketas izstrādāšanā par būvmateriālu preču izmantošanu, pilnveidojis informācijas sniegšanu darbiniekiem, izteicis priekšlikumus par veselības apdrošināšanas polisēm un darba kārtības noteikumiem. Par to katru mēnesi saņēmis vidēji 2700 eiro pirms nodokļiem.
Tādā pašā garā viss turpinājies arī 2018. gadā — ar darbiniekiem apspriestas sociālās jomas problēmas, piesaistīti jauni partneri darbinieku veselības uzlabošanai, iztaujāti par sporta pasākumu nepieciešamību, iesniegti priekšlikumi darba kārtības noteikumiem.
Ja vairāk masāžu…
No RS atbildēm uz Re:Baltica jautājumiem par Bergmaņa ieteikumu jēgu un ieviešanu uzņēmumā redzams, ka tie ir formāli un dārgā konsultanta lietderību ir grūti pamatot.
Piemēram, Bergmanis ieteicis, ka sociālo nodrošinājumu vajagot piedāvāt visiem, ne tikai arodbiedrības biedriem. Tikpat «saturīgs» ir atzinums, ka, veselības apdrošināšanas noteikumos nosakot lielāku limitu ķermeņa masāžām, cilvēki to vairāk izmanto.
Vai šādam izvērtējumam bija jāalgo konsultants, un vai to nevarēja darīt uzņēmuma darbinieki? Faktu pārbaude liecina, ka vismaz atsevišķos gadījumos tā, visticamāk, arī noticis.
Piemēram, 2018. gada pārskatā Bergmanis min, ka darbinieku veselības aprūpei piesaistīti jauni partneri — Līgatnes Rehabilitācijas centrs un Jaunķemeri. Taču Jaunķemeru valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela sacīja, ka sadarbība ar RS ir sākta «pilnīgi noteikti vairāk nekā pirms diviem gadiem» un sarunas notikušas ar RS arodbiedrības starpniecību. Arī Līgatnē kā sadarbības sarunu vedēju un organizatori atceras pilnīgi citu personu — RS Personāla pārvaldības daļas konsultanti sociālā nodrošinājuma jomā Vilmu Valaini.
Kad Re:Baltica noskaidroja, ka 2018. gadā jaunu veselības aprūpes līgumu vai papildinājumu vecajos nav bijis, RS paskaidroja, ka Bergmaņa uzdevums bijis veikt izpēti darbinieku vajadzībām pēc ortozēm, kā arī piedāvāt potenciālos sadarbības partnerus — viens no tiem esot bijis Veselības centrs 4. Taču šī medicīnas iestāde apliecināja, ka ortožu apmaksu nosakot jau 2017. gadā noslēgts koplīgums un speciāls līgums par ortozēm ar RS nav slēgts. Ko tad īsti Bergmanis šajā jautājumā darīja 2018. gadā? RS atbild, ka viņš «pētīja ortožu piedāvājumus un sniedza konsultācijas».
«Tā nav jūsu kompetence!»
Bergmaņa darbošanās laikā līdz pērnā gada decembrim RS viņam pavisam samaksājusi 46 400 eiro. Viņš neatbild, vai šo atalgojumu uzskata par pamatotu, vienīgi aizstāvas, ka pēc nodokļiem uz rokas sanācis mazāk. Par to, ka RS bez viņa ir tik daudz citu konsultantu, neesot zinājis. Bergmanis arī nevarot spriest, cik pamatoti šīs konsultācijas sniegtas. «Saprotiet, tā nav mana kompetence, lai to vērtētu, un es domāju — arī jūsu kompetence tā nav,» viņš norādīja.
Iespējams, vērtēšanu vajadzētu nodrošināt tiesībsargājošajām iestādēm, jo izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskas personas nedrīkst slēgt pakalpojumu līgumus par lietām, kuras jādara pašu darbiniekiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), aprīļa sākumā atstādinot Rīgas mēru Nilu Ušakovu, rīkojumā norādīja, ka šis likums attiecas arī uz RS, jo to finansē dome.
KNAB norādīja, ka izvērtēs situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar konsultantu piesaisti dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Šī nav pirmā reize, kad saistībā ar Bergmani rodas aizdomas par fiktīvu darbošanos, kuru apmaksā rīdzinieki. LTV savulaik vēstīja par Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru, kuru kūrēja Bergmanis, bet pašiem klientiem par tādu nebija zināms, un tur neviens nerunāja angliski.
The post Saņem naudu, bet strādā citi appeared first on IR.lv.