Vakcinācija var izrādīties tikai daļējs risinājums pandēmijas savaldīšanai
Pandēmija vēl ne tuvu nav pieveikta, bet svētku mielasta pušķošanas komitejas jau rosās pilnā sparā.
Brāļu Kaudzīšu slātavieši un čangalieši un viņu tuvredzīgā ārišķība ir grūtāk iznīdējama par jebkuru vīrusu. Tā nu varam vērot, kā sabiedrības dienas kārtība sakuplo ar «vispārīgu dancošanu sentēvu garā, proponētu no komitejas asesora un applaudisemangas direktora» jeb, šajā gadījumā, ministres Šuplinskas kundzes, un kā mediķu un epidemiologu brīdinājumi netiek ievēroti, bet «kārtībniekus norāja un norīkoja gandrīz pie malas, jo tādu ākstu, tirgus sargu un cilvēku dīdītāju še nemaz nevajagot». Taisni brīnums, ka latvji jau pirmās tautas atmodas laikā neiepazina nacionālajai identitātei tik būtisko hokeju — tad Pietuka Krustiņš noteikti steigtu notriept seju sarkanbaltsarkanu un sacerētu odu «Olē! Olē, olē, olē!», Prātnieks ievāktu no citiem naudu, lai rīkotu pasaules čempionātu, un Ķencis, kā jau ticīgs cilvēks, lūgtos, lai Dievs vīrusa cienīgtēvam dotu tādu prātu, ka tas atturētos aplaist ar slimību karsējus, ja nu kādi nonāktu tribīnēs.
To visu noskatoties, draud grimšana rūgtas ironijas dumbrājā. Nevajadzētu gan tam ļauties, jo cīņa ar Covid-19 solās būt gara. Arī nākamajos mēnešos un gados būs nepieciešams spēks, lai saglabātos ja ne laba, tad vismaz ciešama epidemioloģiska situācija un tiktu novērsta stāvokļa bīstama pasliktināšanās.
Pēdējo mēnešu pieredze liek domāt, ka paredzamā nākotnē nenotiks cerētā atgriešanās pilnīgā pirmspandēmijas normalitātē. Jau kopš pagājušā pavasara, kad sērga daudzviet plosījās nekontrolēti, izeju no krīzes saskatīja tā sauktajā «pūļa imunitātē». Ja pietiekami liels skaits iedzīvotāju vai nu pēc saslimšanas vai vakcinēšanas attīstījis imunitāti pret vīrusu, tas pakāpeniski izzūd, jo nevar vairs atrast upurus, kuros vairoties un turpināt izplatīties. Vienbrīd lēsa, ka nepieciešams nodrošināt imunitāti apmēram 70% iedzīvotāju, lai sasniegtu šo drošības salu.
Diemžēl šobrīd izskatās, ka līdz tai mēs varētu arī nenokļūt. ASV epidemiologu kopienā nostiprinās pārliecība, ka pat šajā valstī, kur vismaz vienu vakcīnu saņēmuši jau gandrīz puse iedzīvotāju, «pūļa imunitāti» neizdosies panākt. Jaunie, lipīgākie Covid-19 varianti nozīmē, ka vēl lielākam skaitam cilvēku jābūt imūniem, lai vīruss nevarētu brīvi izplatīties, savukārt jau tagad manāms, ka vakcinācijas tempi palēninās, un ir pamats domāt, ka nozīmīga iedzīvotāju daļa atteiksies potēties.
Papildu riskus rada fakts, ka pasaules nabadzīgākajās valstīs katastrofāli trūkst vakcīnu. Pat ja mēs spētu ar cietsirdīgu vienaldzību noraudzīties uz Indijā notiekošo Covid-19 traģēdiju, bagāto rietumvalstu tīri savtīgās interesēs ir nepieļaut tādus uzliesmojumus jebkurā pasaules valstī. Nekontrolēta vīrusa plosīšanās rada lieliskus apstākļus veselībai bīstamāku variantu attīstībai dabiskās atlases ceļā, un agri vai vēlu šie varianti parādīsies arī pie mums. Janvāra beigās pirmo reizi Latvijā konstatēts lipīgākais «britu variants», trīs mēnešus vēlāk tas jau bija atbildīgs par vairāk nekā 90% saslimšanu. Savukārt jaunais Indijas variants, kuru Pasaules Veselības organizācija tā lipīguma dēļ oficiāli nodēvējusi par pamatu «globālam satraukumam», sācis strauji izplatīties Anglijā, un Velsas valdības vadītājs neizslēdz, ka tāpēc varētu būt nepieciešams slēgt robežu ar kaimiņiem.
Vakcinācija ir nepārprotams labums tiem, kuri saņem poti. Tomēr, ja neizdosies sapotēt lielum lielo daļu iedzīvotāju, izrādīsies, ka, tāpat kā visi citi līdz šim spertie soļi, vakcinācija ir tikai daļējs risinājums pandēmijas savaldīšanai.
To var skaidri redzēt, salīdzinot Čīles un Lielbritānijas pieredzi. Abām ir ļoti augsts vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars — Lielbritānijā vismaz vienu devu saņēmuši 54% iedzīvotāju, Čīlē — 47%. Tomēr Čīlē saslimstības rādītāji vēl aizvien ir praktiski identiski Latvijai, kur pirmo devu saņēmuši tikai 24%, bet Lielbritānijā saslimušo īpatsvars ir gandrīz desmit reizes mazāks. Lielākā atšķirība — Lielbritānija pēc milzīga saslimstības pieauguma decembrī ieviesa stingrus pulcēšanās ierobežojumus, kurus tikai tagad sākusi būtiski mīkstināt. Savukārt Čīlē atvieglojumus ieviesa jau gada sākumā, un kopš tā laika valstī parādījies arī bīstamais Brazīlijas variants.
Nedrīkst arī aizmirst, ka vakcinācija nav simtprocentīga garantija pret saslimšanu. Tā pasargā no smagas slimības gaitas, bet pat potētie var sasirgt. Turklāt, jo ilgāk SARS-CoV-2 turpinās cirkulēt pa pasauli, jo lielāka varbūtība, ka attīstīsies varianti, pret kuriem esošās vakcīnas nepasargā. Un sāksies viss no jauna.
Lai bērnu iedrošinātu potēties, vecāki viņu uzmundrina ar vārdiem «čiks — un viss!» Ar Covid-19 tik lēti netiksim galā. Tā vietā, lai organizētu kārtējās svētku mielasta pušķošanas komitejas, valdībai jāpieliek vēl lielākas pūles, lai vakcinētu maksimāli iespējamo cilvēku skaitu, un vienlaikus godīgi jāpasaka iedzīvotājiem, ka vajadzības gadījumā būs atkal jāievieš ierobežojumi. Nekas vēl nav beidzies, un svinēšanas laiks vēl tālu.
Komentārs 140 zīmēs
Jāstudē matemātika vai ētika? Valsts kontrole grib piedzīt no Latvijas Universitātes amatpersonām nepamatoti izmaksātu naudu.
Par spīti deficītam. Aģentūra Moody’s apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī ar stabilu nākotnes prognozi.
Virtuāla valūta ar reālām sekām. Autoražotājs Tesla atteiksies no Bitcoin tā radītā milzīgā, videi kaitīgā elektrības patēriņa dēļ.
The post Grūti iznīdējama kaite appeared first on IR.lv.