Kārtējais mēģinājums gāzt valdību nobremzēts, taču nebūs pēdējais
Lieliem teātra aktieriem esot garas pauzes. Politikas publiskajā mākslā aktieri ir arī drāmas autori. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nupat ierediģēja būtiskus labojumus jaunākajā lugā par valdības gāšanu, paņemdams pauzi līdz pašvaldību vēlēšanām 5. jūnijā.
Pirmdien Kariņš piedāvāja atlikt diskusijas par amatiem valdībā. Priekšvēlēšanu gaisotne neesot laba tik nopietnām sarunām. Viņam bija spiesti piekrist arī tie «partneri», kuri būtu gribējuši kāpināt krīzi līdz tās loģiskam atrisinājumam. Būtu ērmoti turpināt prasīt amatus, kad valdības vadītājs ir pateicis, ka trīs nedēļas par to nerunās.
Lugas kulminācija nu ir vismaz atlikta. Vai būs novērsta, būs atkarīgs arī no spēlmaņu panākumiem pagastu arēnās. Trīs vai četras nedēļas politikā ir ilgs laiks. Tas ir apmēram tikpat, cik pagājis kopš valdības gāšanas jaunākās lugas sākuma 22. aprīlī.
Pirmais cēliens bija: Ņemam Vitenbergu.
Nacionālā apvienība 21. aprīlī neuzkrītoši parakstīja ar KPV kaut ko «par sadarbību lauksaimniecības ekonomikā». Un jau nākamajā dienā pārņēma Ekonomikas ministriju, uzņemdama savā partijā KPV ministru Jāni Vitenbergu un faktiski anulēdama koalīcijas līgumu, kurā noteikts ministru amatu sadalījums.
NA argumenti ir kā Kremlim pēc Krimas sagrābšanas — tas ir noticis, un nemēģiniet iebilst, citādi būs vēl sliktāk. Pat pēc tam, kad KPV mikrofrakcija Saeimā 12. maijā atsauca Vitenbergu un Kariņš pieprasīja viņa demisiju, NA atkal izvirzīja viņu amatam, kurš partijas ieskatā tai laikam pienākas nu jau vienkārši tāpēc, ka trīs nedēļas bija bijis «mūsu partijas biedram».
Nav šaubu, ka uzmešanas lielmeistari bija izrēķinājuši, ka koalīcijas partneri nesamierināsies ar ministrijas anektēšanu, pat ja Kariņš valdības saglabāšanas labad būtu ar mieru samierināties, kā signalizēja, uzticēdams ekonomikas ministra pienākumus NA universālajam ministram Kasparam Gerhardam.
Sākās otrais cēliens: Laižam Bordānu.
NA negāž valdības pati, parasti tikai izliek mīnas un slazdus un pēc tam bēdājas, ka, redz, cik nejauki uzsprāga. Šajā valdībā tas ir vienkāršāk nekā dažā citā — JKP vadonis Jānis Bordāns vienmēr ir apvainojies uz visiem, tāpēc viegli izprovocējams vajadzīgajā virzienā.
Nebija ilgi jāgaida. Pirmdien Bordāns bija uzkarsis jau līdz valdības «kapitālajam remontam» un ne tikai virzīja savu adjutantu Gati Eglīti gan ekonomikas, gan finanšu ministra amatam, bet arī pasludināja, ka «jaunajiem konservatīvajiem šobrīd ir iespēja parādīt Latvijai, ka viņi var uztaisīt vēl jaudīgāku valdību».
Pēc Saeimas vēlēšanām Bordāns vienreiz jau mēģināja un izgāzās, bet pašlaik viņa piesolījumi «parādīt Latvijai» beigtos ar karu pret visiem un lugas idejas autoru acīmredzot plānoto trešo cēlienu: JKP ārā, ZZS iekšā.
Kariņa pirmdien izziņotā pauze izjauca katarsi. Gāzēju un remontētāju lomu tēlotāji izskatās esam apjukuši un izklausās nesakarīgi. Otrs Bordāna adjutants Krišjānis «Terase» Feldmans pirmdien bubināja, ka «jaunie konservatīvie visu laiku ir centušies būt vienojošais elements». Bet Raivis Dzintars, ielicis spridzekli valdības pamatos, nu sirsnīgi stāsta, cik viņa partijai svarīgi, lai valdība turpinātu strādāt, taču tas «būs atkarīgs no tā, vai kāda no partijām nebūs izvirzījusi mērķi uzspridzināt šo koalīciju un gāzt premjeru». Tiešām? «Ja tāds būs izvirzīts mērķis, tad mēs varam bezgalīgi diskutēt un bezgalīgi mocīties.»
Kurai partijai ir tāds mērķis, Dzintars pirmdien televīzijā kautrīgi noklusēja. Tomēr atklāja, ka valdību varot izbeigt visādi, piemēram, «caur kādiem fiskāli ietilpīgiem priekšlikumiem», tikai «tā ir tā daļa, ko mēs nezinām».
Šo to zinām gan. Pirmkārt, pašvaldību vēlēšanu iznākums vieniem var būt auksta duša, otriem kunga dūša, trešiem puņķi un asaras. Otrkārt, pretendentu korī uz ekonomikas ministra amatu vēl nav izskanējusi vai nav sadzirdēta Attīstībai/Par balss. Bet pagājušo sestdien Latvijas attīstībai kongresā aizsardzības ministrs Artis Pabriks pavēstīja, ka Juris Pūce agri vai vēlu atgriezīšoties «darbā valdībā».
Tomēr, lai ko plānotu spridzinātāji, Jaunā Vienotība ir uzstādījusi viņiem divus grūti pārvaramus nosacījumus. Partijai, kura gribēs gāzt valdību, tas būs jāpasaka «skaidrā un nepārprotamā veidā», nupat brīdinājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Bet Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis jau martā paziņoja: lai tie, kuri gāzīs šo valdību, necer, ka JV kopā ar viņiem veidos nākamo. Tad ir strupceļš — bez JV valdību varētu veidot ar ZZS, taču ar ZZS nevar JKP, savukārt ar Saskaņu nevar NA.
Kariņš pirmdien teica, ka nebūt neesot noguris, tieši otrādi — darbs viņam patīkot. Ja premjerministrs netaisās atkāpties, bet neviena partija neuzdrošinās izteikt neuzticību savai valdībai, tad valdība var krist tikai tad, ja nevar uztaisīt budžetu. Tāpēc, visticamāk, šī valdība turpinās kaut kā strādāt arī pēc pašvaldību vēlēšanām. Taču, kā Dzintars jau rēķina, turpināsies gan «fiskāli», gan citādi spridzināšanas pasākumi. Nākamais būs jau Saeimas vēlēšanu gads, ziniet.
Komentārs 140 zīmēs
Beigās dziedās ministrija vien. Arī Valmiera nepiedalīsies skolēnu Covid-19 dziesmu svētkos.
Randiņš ar slepkavu. ASV prezidents Baidens ar Krievijas prezidentu Putinu varētu jūnijā tikties Šveicē.
Vienkārši nošaus. Lukašenko atļāvis lietot kaujas ieročus un tehniku pret masu pasākumu dalībniekiem.
The post Spridzināšanas dramaturģija appeared first on IR.lv.