Saslimstībā ar Covid-19 ziemeļu kaimiņvalsts martā kļuva par «pasaules čempioni»
Pandēmijas otrais vilnis noteikti būs pirmā lieta, pie kuras nekavējoties ķersies jaunā valdība, — tā 25. janvārī paziņoja premjerministra amata kandidāte Kaja Kallasa. Stāvot uz Igaunijas parlamenta kāpnēm, viņa centās pārliecināt deputātus atbalstīt viņas kandidatūru valdības vadītāja amatam. Ja Reformu un Centra partijas koalīcijas valdība tiks apstiprināta, tās krīzes komiteja jau nākamajā dienā tiksies ar zinātnisko padomi, kas jau pirms tam bija izveidota ministru konsultēšanai Covid-19 jautājumos.
«Mūsu mērķis ir noturēt Igauniju atvērtu, cik vien ilgi iespējams, — lai cilvēki varētu strādāt, bērni varētu iet uz skolu un turpinātos ekonomiskā rosība,» teica Kallasa, savu topošo valdību salīdzinot ar personu, kas cenšas šķērsot aizu, ejot pa virvi. Sazvārojoties uz vienu pusi, var zaudēt kontroli pār vīrusu. Sazvārojoties uz otru, cilvēki var zaudēt darbu, un palielināsies «neredzamo upuru» skaits.
Liela pārliecināšana parlamenta deputātiem nebija nepieciešama, un Kallasas valdība tika apstiprināta ar Igaunijā vēl nepieredzēti lielu balsu skaitu.
Nepilnus divus mēnešus vēlāk Igaunija ir kļuvusi par pašreizējo «pasaules čempioni» jaunu Covid-19 gadījumu skaita ziņā, proporcionāli rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām veidojas neatliekamās palīdzības mašīnu rindas ar smagi slimiem pacientiem. Spēkā stājušies bargi vīrusa ierobežošanas pasākumi. Savu palīdzību sākušas piedāvāt kaimiņvalstis, par kurām savā runā janvārī Kallasa brīdināja, ka tās pašas «cīnās ar simtiem nāves gadījumu mēnesī». Pirmdien pati premjerministre paziņoja, ka inficējusies ar Covid-19.
Tagad vairs nav runas par sazvārošanos uz vienu vai otru pusi. Pār aizu pārvilktā virve ir pārtrūkusi, un pa to gājušie tagad ir brīvā kritienā.
Jaunu inficēšanās gadījumu skaits neilgi pirms Ziemassvētkiem nostabilizējās pie 500, taču atkal sāka kāpt augšup tikai dažas dienas pēc Kallasas apstiprināšanas. 24. februārī, kad Igaunija svin Neatkarības dienu, pozitīvo diagnožu skaits pārvēlās pāri 1000, bet pagājušajā nedēļā tas katru dienu tuvojās diviem tūkstošiem.
14 dienu vidējais kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tagad ir aptuveni 1465 gadījumi un pozitīvo analīžu rezultātu īpatsvars pārsniedz 20%.
Reizē ar saslimušo skaitu pieaug arī hospitalizāciju daudzums — pagājušajā sestdienā slimnīcās tika ievesti vairāk nekā 100 smagi sasirgušo. Kopējais hospitalizēto pacientu skaits pirmdien, 15. martā, sasniedza 711 cilvēkus. Lai tiktu galā ar šo uzplūdumu, slimnīcas ir spiestas ierobežot citus medicīniskos pakalpojumus, dažās plānveida ārstēšana ir pārtraukta pavisam. Vissliktākā situācija ir Ziemeļigaunijas ārstniecības iestādēs, kur šobrīd ir aizņemtas pilnīgi visas Covid-19 pacientiem atvēlētās gultas. Dažus pacientus pārved uz valsts dienvidiem — uz mazākām slimnīcām pie robežas ar Latviju.
Kāpēc situācijas kontrole izslīdēja no rokām tik spēji?
Pirmkārt, decembrī un janvārī Igaunijā noteiktie pandēmijas ierobežojumi bija maigāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Cilvēkiem bija jāievēro «2+2» noteikums un jāvalkā maskas sabiedriskās iekštelpās. Tajā pašā laikā visi tirdzniecības centri bija atvērti. Decembrī restorāniem atļāva strādāt līdz desmitiem vakarā un «2+2» principa vietā uz sabiedrisko ēdināšanu tika attiecināts «10+2», tas ir, pie viena galda drīkstēja sēdēt līdz pat 10 cilvēkiem, un bija jāievēro divu metru atstarpe starp galdiņiem. Skolās tika noteiktas attālinātās mācības tikai uz vienu nedēļu pirms Ziemassvētku brīvdienām.
Tikai neilgi pirms Jaunā gada toreizējā premjera Jiri Ratasa valdība nolēma slēgt restorānus un izklaides iestādes Tallinā un Austrumviru apriņķī valsts ziemeļaustrumos, jo situācija tur bija sliktāka nekā citviet. Taču janvāra vidū atkal ļāva atvērt visas kafejnīcas.
Tagad būtu aplami vainot Kaju Kallasu, kura šo krīzi mantoja no iepriekšējās valdības, taču arī viņa pēc stāšanās amatā jaunus ierobežojumus ieviesa ļoti piesardzīgi. Viņas pārstāvētā liberālā Reformu partija parasti aizstāv uzņēmēju intereses un cenšas izdabāt viņu vēlmēm.
Tā vietā, lai ieviestu bargus ierobežojumus, jaunā valdība sāka ar «ierobežojumu sinhronizēšanu» visā valstī. Tas nozīmēja, ka arī Tallinā un Austrumviru apriņķī atkal drīkstēja atvērt pirtis un saunas. Kafejnīcas, bāri un naktsklubi drīkstēja strādāt līdz deviņiem vakarā.
Šie atvieglojumi sakrita ar laiku, kad Igaunijā «ieceļoja» daudz lipīgākā vīrusa mutācija no Lielbritānijas. Kritiķi tagad pārmet, ka valdība to pamanīja ar novēlošanos un sākumā īsti neapzinājās risku. Februāra sākumā «britu» mutācija tika atklāta tikai 5% saslimšanas gadījumu, februāra vidū palielinājās līdz 13%. Tagad šīs mutācijas īpatsvars ir 70%.
Pieaugot saslimušo skaitam februārī, Kallasas valdība bija spiesta noteikt jaunus ierobežojumus, tomēr tā neņēma vērā visus zinātnieku padomes ieteikumus. Kad ikdienas gadījumu skaits sasniedza 1000 slieksni, ministri nolēma līdz marta beigām slēgt skolas. Taču bija izņēmumi: 1.—4. klases, tie skolēni, kas gatavojas eksāmeniem, un bērni ar īpašām vajadzībām. Vēlreiz tika slēgti kinoteātri un teātri. Tomēr pretēji zinātnieku ieteikumiem joprojām drīkstēja darboties tirdzniecības centri.
Kad pagājušā gada pavasarī līdzīgu lēmumu par iepirkšanās centru slēgšanu pieņēma iepriekšējā valdība, to asi kritizēja šo uzņēmumu īpašnieki un daļa klientu. Tagad Kallasa nolēma apiet šo problēmu ar līkumu. Premjere paziņoja, ka centru īpašnieki apsolījuši noalgot vairāk apsargu, soliņiem uzliktas brīdinājuma lentes, lai tur nevar apsēsties, un maska jāuzliek jau pirms ieiešanas iekštelpās. Īpašnieki arī esot apsolījuši atslēgt bezvadu internetu, lai dirnēšana tirdzniecības centros vairs nebūtu tik pievilcīga bērniem un pusaudžiem. Publiskā bezvadu interneta atslēgšana kā Covid-19 pretlīdzeklis nekavējoties kļuva par joku sociālajos medijos.
Taču saslimšana turpināja palielināties, un marta sākumā tika nolemts slēgt arī tirdzniecības centrus nedēļas nogalēs. Uz skolu vairs nedrīkst iet arī mazāko klašu skolēni.
Dažas dienas vēlāk valdība paziņoja, ka tomēr tiks slēgtas pilnīgi visas tirdzniecības vietas, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Tas būs spēkā vismaz līdz 11. aprīlim.
Vienīgā labā ziņa pēdējā laikā: palielinās vakcinācijas ātrums. Piemēram, pagājušajā ceturtdienā medicīnas centri visā valstī spēja sapotēt rekordlielu cilvēku skaitu — 11 128. Nacionālā veselības padome arī atcēlusi savu sākotnējo lēmumu neizmantot AstraZeneca vakcīnu vecuma grupā virs 70 gadiem.
Līdz šai pirmdienai, 15. martam, Igaunijā bija sapotēti 139 tūkstoši cilvēku, no kuriem 53 tūkstoši jau saņēmuši abas vakcīnas devas.
Matemātiķis Mario Kadastiks izanalizējis statistiku un pamanījis, ka sāk samazināties hospitalizēto cilvēku skaits vecuma grupā virs 80 gadiem. Viņi vakcinācijas rindā ir viena no prioritārajām grupām.
Lai sasniegtu nopietnu pavērsienu, vīrusa antivielām jābūt 40—50% iedzīvotāju, lēš eksperti. Nav būtiski, vai organisms tās izstrādājis pēc vakcinācijas, vai pēc Covid-19 pārslimošanas. Šobrīd šis skaitlis ir aptuveni 20%.
«Vakcīnu efekts būs nopietni jūtams rudenī, kad mēs varētu sagaidīt trešo infekcijas vilni. Līdz tam mums nāksies kontrolēt situāciju tikai ar dažādiem ierobežojumiem,» Ir saka Kadastiks.
Jaunie ierobežojumi Igaunijā
- Ārtelpās jāievēro «2+2» princips.
- Sabiedriskās iekštelpās obligāti jānēsā maska.
- Kafejnīcās un restorānos ēdiens pieejams tikai līdznešanai.
- Slēgti visi veikali, izņemot pārtikas veikalus, aptiekas, dzīvnieku barības veikalus, degvielas uzpildes stacijas un telekomunikāciju sniegšanas pakalpojumu punktus.
- Slēgti kinoteātri, teātri, muzeji, spa, peldbaseini un ūdens parki.
- Drīkst strādāt tikai atsevišķi pakalpojumu sniedzēji: bankas, pasta nodaļas, bibliotēkas, auto remonta darbnīcas, frizētavas un skaistumkopšanas saloni.
- Skolās drīkst uzturēties tikai audzēkņi ar īpašām vajadzībām un skolēni, kas gatavojas eksāmeniem.
- Bērnudārzi strādā, taču valdība stingri iesaka izvairīties vest uz tiem bērnus.
- Trenēšanās iekštelpās atļauta tikai profesionāliem sportistiem.
- Atļauti sporta mači tikai augstākajās līgās.
- Baznīcas ir atvērtas tikai individuālām lūgšanām.
The post Kāpēc paklupa Igaunija? appeared first on IR.lv.