Katrā tēmā ir jāatrod tas, kas jauniešiem būs aktuāls, saistāms ar pašu dzīvi. «Nevar mācīt tikai programmas dēļ, jāmāca tā, lai skolēnam šķistu interesanti,» saka Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas bioloģijas skolotāja Meldra Kukule
Pandēmija skolotājas ikdienā ir ieviesusi krietnas korekcijas. Viņa māca bērnus no 7. līdz 12. klasei, tātad jau kopš marta lielākoties strādā attālinātā režīmā. Tieši pēdējā laikā var just, ka gan skolēni, gan pedagogi sāk pagurt, atzīst Meldra. «Paldies Dievam, tūlīt ir Ziemassvētku brīvdienas, visi varēs atjēgties, atpūsties, un tad jau skatīsimies, kā būs tālāk.»
Tiešsaistē nevar pagūt pietiekami kvalitatīvi izstāstīt mācību vielu. «Mēs, protams, iegūstam atgriezenisko saiti, bet tā nenāk no visiem skolēniem. Ja vien bērns neieslēdz mikrofonu vai neuzdod kādu jautājumu, es palieku neziņā, vai viņš ir kaut ko sapratis, vai ir dzirdējis.» Arī materiāli jāgatavo no jauna. Vēlās nakts dežūras — tā skolotāja sauc darbu vakaros, kad veido prezentācijas, meklē videomateriālus, lai stundas tiešsaistē būtu interesantas. Visgrūtākais attālinātajā mācību procesā ir tieši papildu darbs, kas jāiegulda, lai informācija un zināšanas sasniegtu skolēnus tikpat labi kā iepriekš. Lai mācību priekšmets viņiem joprojām būtu interesants.
Protams, ir bērni, kam šāda mācību forma patīk — viņi paši var veidot savu dienas ritmu, mācīties, kur un kad jūtas vislabāk. Bet ir arī tādi, kuriem laika plānošana labi nepadodas. «Ar viņiem ir grūti,» nosaka skolotāja. Skolēniem jāspēj tikt galā gan ar ziņām no skolotājiem, gan ar darbu nodošanas grafika iegaumēšanu un daudziem sīkumiem, ko skolā kāds, iespējams, var pateikt priekšā. «Tad palīgā nāku es — klases audzinātāja.» Meldra lepojas, ka viņai ir divas audzināmās klases. Tomēr pandēmijas laikā izsekot līdzi visu skolēnu gaitām ir grūti. Tas ir darbs 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.
Elektroniskas ziņas no bērniem mēdz pienākt arī naktī. «Kāds darbiņš man nav uzrakstīts septembrī? Par ko man ir «n/v»?» Meldra nosauc dažus piemērus. Nakts vidū gan viņa neatbild, sagaida darba laika sākumu. Tomēr skolotājas domas ir pie saviem audzēkņiem.
Internacionāli latviska vide
Visgrūtāk — ja kādam neizdodas palīdzēt, skolēns pazūd no pedagogu radara. Skola aktīvi iesaistījusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta PuMPuRS piedāvāto iespēju izmantošanā. Tas sniedz atbalstu situācijās, kad skolēni dažādu — lielākoties sociālu vai ekonomisku — iemeslu dēļ vēlas priekšlaikus pārtraukt mācības. Šmēlinga vidusskola pirms pārdēvēšanas 2019. gadā bija Rīgas Vakara ģimnāzija, bet šobrīd skolā īsteno arī neklātienes mācību programmu. Tajā skolas solā atgriežas arī audzēkņi, kas mācības pārtraukuši. Arī jaunajai bioloģijas skolotājai bijuši audzēkņi, kuri vecāki par viņu.
Turklāt skolā mācās gan latviešu, gan mazākumtautību bērni. Bijuši pat audzēkņi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Sīrijas. Mācīt šos bērnus nav viegli, atzīst Meldra. Protams, mācību valoda ir latviešu. Tomēr skolotājas galvenais uzdevums ir būt saprastai, veiksmīgi nodot informāciju saviem audzēkņiem. Tāpēc materiāli reizēm jāgatavo gan latviski, gan krieviski un angliski.
Tomēr skolas vide ir patriotiska, pedagogi cenšas iemācīt dažādu tautību audzēkņiem latviskās tradīcijas, kopīgi svin svētkus un dodas ekskursijās. Sadzīvo labi, saka jaunā skolotāja.
Bioloģija ir samērā specifisks priekšmets, ne visiem tā būs mīļāko stundu sarakstā. Katram savs — dažiem vairāk gribēsies mācīties valodas un humanitāros priekšmetus, citus interesēs fizika, ķīmija, bioloģija, uzskata Meldra. Viņas mācītajam priekšmetam ir gan cienītāji, gan tie, kuri stundās kavē laiku. Skolotāja uzdevums ir atrast to, kas ieinteresētu visus. «Pētnieciskie un laboratorijas darbi skolēniem vienmēr ir mīļākās no stundām, kad viņi var aktīvi darboties. Tad viņi simtprocentīgi atdodas skolai,» raksturo skolotāja. Šobrīd tas nav iespējams. Bet vienmēr var atrast tematus, kas arī bioloģijas necienītājiem būs aktuāli. «Piemēram, šobrīd 12. klasei ir temats par organismu vairošanos un attīstību. Pat tie, kas iepriekš ir klusi sēdējuši un Zoom mikrofonus nav ieslēguši, tagad aktīvi uzdod jautājumus. Jo tas ir saistīts ar viņiem, tas ietekmē viņu ikdienu.»
Zina savas tiesības
Iespējams, darbs skolā man sirdij ir tuvāks tāpēc, ka mamma ir pedagoģe, spriež Meldra. Bet bioloģija viņu interesējusi jau pamatskolā. Sākotnēji bija sapnis kļūt par ārsti. Meldra pabeidza pirmo kursu Rīgas Stradiņa universitātes Ārstniecības fakultātē. «Tomēr mani tas līdz galam nepiesaistīja.» Tāpēc nosliecās par labu pedagoģijai. Vēlāk Meldra izvēlējusies bioloģiju studēt arī maģistrantūrā, specializējoties hidrobioloģijā.
Viņas pirmā darbavieta ir Rīgas 19. vidusskola Bolderājā. Tur skolotāja nostrādāja gadu. Tā bija pozitīva pieredze. «Bija forša direktore, kas mani ielika skolotāja darbā un parādīja visus plusus, mācīšanas pozitīvo aspektu. To tagad turpina arī mūsu skolas direktors Jānis Japiņš.» Viņa atbalstam, tāpat kā citu kolēģu, ir milzīga nozīme, saka Meldra. Ja vadība ir pretimnākoša, arī skolotāja darbs ir daudz vieglāk paveicams.
Īpaša nozīme šajā laikā bijusi direktora vietniecei Ilzei Butevicai. «Superjauks cilvēks,» saka bioloģijas skolotāja. Mācību pārzine palīdzējusi, piemēram, visiem kopīgi risināt digitālās disciplīnas jautājumus. Varētu šķist, ka, mācoties attālināti, par klases disciplinēšanu uz laiku var aizmirst. Tomēr nodrošināt to, lai visi skolēni ir aktīvi, nenodarbojas ar blakus lietām, reizēm ir sarežģītāk nekā klātienē. «Piemēram, Zoom ir iespēja zīmēt uz ekrāna, un bija audzēkņi, kas to izmantoja — saķēpāja visu ekrānu,» attālinātā mācību darba sākumu pavasarī atceras skolotāja. Vēlāk izstrādāti visiem vienoti noteikumi.
«Pati biju laba skolniece,» saka Meldra. Pildīja mājasdarbus, gāja uz stundām. «Man bija apziņa, ka man to vajag.» Sākot strādāt skolā, nāca neliela vilšanās — visiem tā nebūt nav. Liela daļa skolēnu neapzinās, ka izglītība viņiem vajadzīga. «Dažkārt var redzēt, ka skolas darbā pārāk iesaistās vecāks, kurš grib atzīmes, labus vērtējumus vairāk nekā pats skolēns.» Turklāt Rīgas centra skolās skolēni labi zina savas tiesības, Meldra saka ar nedaudz ironisku smaidu. Skolotājam ir jābūt aktīvam un jāiet līdzi laikam, lai varētu ar bērniem veiksmīgi komunicēt. Un audzēkņiem būtu prieks atgriezties stundās. Pedagoga lielākais gandarījums — ja skolēns pēc stundas pasaka paldies un prot arī pastāstīt, par ko ir tas paldies. Kādas zināšanas ir izdevies apgūt.
The post 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā appeared first on IR.lv.