Vācijā un Beļģijā no pirmdienas ir spēkā daļēja karantīna, lai samazinātu Covid-19 izplatību. Vācijā līdz mēneša beigām būs slēgti muzeji, sporta zāles, kafejnīcas un izklaides vietas, viesnīcām aizliegts uzņemt tūristus, aizliegti masu pasākumi. Beļģijā daļēja karantīna būs spēkā līdz 13. decembrim. Lielbritānijā no ceturtdienas uz četrām nedēļām ieviesīs karantīnu. Arī Itālijas premjers Džuzepe Konte ierosināja noteikt daļēju karantīnu un liegt braucienus uz vīrusa vairāk skartajiem rajoniem. Savukārt Slovākija sestdien dienas laikā notestēja pusi iedzīvotāju — 2,5 miljonus. Covid-19 pozitīvi bija 25 850.
Pagājušajā nedēļā Francijas pilsētā Nicā terorists ar nazi nogalināja trīs cilvēkus. Terora draudu līmenis valstī paaugstināts līdz augstākajam.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē teroristi pirmdienas vakarā nošāva četrus cilvēkus, bet 17 cilvēkus ievainoja. Uzbrucēji atklāja uguni vairākās vietās centrā, arī pie sinagogas. Vienu uzbrucēju policija nošāva. Nogalinātais uzbrucējs bijis Islāma valsts atbalstītājs, otrdien paziņoja Austrijas iekšlietu ministrs Karls Nehammers. Lai pieminētu upurus, Austrijas valdība valstī izsludināja trīs dienu sēras.
Britu leiboristu partija apturēja sava bijušā līdera Džeremija Korbina darbību partijā par viņa izteicieniem, ka regulārie pārmetumi par antisemītismu partijā esot pārspīlēti.
Baltkrievija otrdien sākusi elektroenerģijas ražošanu netālu no Lietuvas robežas uzceltajā Astravjecas atomelektrostacijā. Lietuva noteikusi nulles megavatu caurlaidību komerciālajām elektroenerģijas plūsmām no Baltkrievijas. Tādējādi elektroenerģijas tirgus dalībnieki nevarēs veikt komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Arī Latvijas valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos. Tie paredz, ka Krievijai būs jāapliecina importētās elektroenerģijas Krievijas izcelsme.
Svētdien Minskas ielās Maršā pret teroru izgāja aptuveni 10 000 cilvēku, lai protestētu pret diktatoru Aleksandru Lukašenku. Par līdzdalību 1. novembra protesta akcijā Baltkrievijā krimināllieta ierosināta pret 231 cilvēku. Lukašenko atlaida no amata iekšlietu ministru Juriju Karajevu. Baltkrievija visiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem slēdza robežas, skaidrojot to ar Covid-19 ierobežošanu.
Polijā jau otro nedēļu turpinās protesti pret Konstitucionālās tiesas aizliegumu veikt abortus. Polijas Konstitucionālā tiesa 22. oktobrī atzina, ka abortu veikšana nemaināmu, iedzimtu embrija defektu dēļ ir nelikumīga, jo konstitūcija aizsargā katra indivīda dzīvību. Kustība Nacionālais sieviešu streiks pieprasīja atļaut sievietēm veikt abortu, ja viņas to vēlas, cienīt lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības, palielināt finansējumu veselības aprūpei, skaidrāk nošķirt baznīcu no valsts un palielināt atbalstu invalīdiem.
Eiropas Komisija piektdien sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju par ES patvēruma likumdošanas piemērošanu.
Pēc ieroču pārdošanas Taivānai Ķīna noteikusi sankcijas ASV lielākajiem aizsardzības uzņēmumiem Lockheed Martin, Boeing Defense, Space & Security un Raytheon.
Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens pieteicies Krievijas pilsonībai. Viņš arī paturēs ASV pilsonību. Snoudens 2013. gadā atklātībai nodeva ziņas par ASV elektroniskās izspiegošanas programmām un kopš tā laika slēpjas Maskavā.
ASV Senāts pagājušajā nedēļā apstiprināja konservatīvo juristi Eimiju Koniju Baretu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Viņa stājas mirušās Rūtas Beideres-Ginsburgas vietā.
Moldovas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu izcīnījusi proeiropeiskā kandidāte Maija Sandu (36%) un apsteigusi līdzšinējo valsts galvu Igoru Dodonu (33%). Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 15. novembrī.
The post Radars pasaulē appeared first on IR.lv.