Kā atšķiras Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta līdera Eināra Cilinska un Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderes Lindas Ozolas plāni Rīgas domē?
Tradicionāli priekšvēlēšanu debates tiek organizētas ar daudziem dalībniekiem, kas nostājas rindā uz skatuves un pēc kārtas īsi atbild uz jautājumiem. Diemžēl šāds formāts nedod iespēju ne kandidātiem saturīgi izteikties, ne vēlētājiem uztvert svarīgākās atšķirības partiju piedāvājumos. Tāpēc pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām izvēlējāmies citu formātu.
Divi kandidāti, kuri uzrunā vienus un tos pašus vēlētājus, katrs var savstarpējās diskusijās censties parādīt, kāpēc jābalso par viņu, nevis par tuvāko konkurentu. Pavisam plānots iztaujāt sešus līderus, kuru partijas bijušas pie stūres domē līdz šim vai nopietni pretendē pārņemt varu.
Kāpēc balsot tieši par jums, nevis par konkurentu?
Ozola. JKP ir sevi apliecinājusi ar pamatvērtību — tiesiskumu. Tiesiska nodokļu maksātāju līdzekļu pārvaldība ir pamats tam, lai cilvēki uzticētos jebkurai ievēlētai varai. Mūsu abu partiju izpratne par šo jautājumu būtiski atšķiras. Šis ir pirmais Saeimas sasaukums, kad ZZS un Lemberga kungs nesēž pie koalīcijas galda. Mūsu skatījumā Nacionālā apvienība bija pārāk gatava sadarboties ar Lemberga kungu.
Cilinskis. Mums ir ļoti pieredzējis sastāvs, izdevies apvienot divas partijas, un tas dod sarakstam papildu kompetenci. Mēs spēsim labāk sadarboties ar Pierīgas pašvaldībām, kur ir ļoti daudz LRA pārstāvju. Rīga ir jāskata Lielrīgas kontekstā. Mums tāpat ir pretkorupcijas prioritāte — man pašam ir pieredze pretkorupcijas komisiju vadīšanā Rīgas domē, kad mērs bija Jānis Birks. Šai komisijai izdevās ievirzīt diezgan daudzas lietas pareizā virzienā, kuras gan netika pēc tam turpinātas.
Kas ir lielākās atšķirības jūsu programmās?
Cilinskis. Atšķiras ambīciju apjoms. Tas, ko mēs solām, ir izpildāms.
Pirmā prioritāte ir nodrošināt izglītības un pieskatīšanas programmu pirmsskolas vecuma bērniem. Tas jāizdara līdz 2022. gada 1. septembrim, nepieciešami papildus apmēram 10 miljoni eiro nākamā gada budžetā. Papildus būs nepieciešami līdzekļi sociālajām vajadzībām vismaz deviņu miljonu eiro apmērā. Ar to gribam ierobežot savus solījumus papildu tērēšanā. Ar investīciju naudu ir mazliet citādi, tur jāpiesaista Eiropas fondi. Mūsu programma vairāk vērsta uz Rīgas domes struktūrvienību attieksmes maiņu gan pret iedzīvotājiem, gan citai pret citu, jo tās nesadarbojas pietiekami labi. Ceram, ka tas jau šīs domes laikā ienesīs papildu līdzekļus un iespējas.
Ozola. Programmā esmu likusi uzsvaru uz cilvēkiem, uz ģimeni no mazajiem līdz senioriem. Bērnudārzu rindas ir visās programmās, bet primāri ir jānovērš netaisnīga attieksme. Nav skaidrs, kāpēc ir ģimenes, kuras maksā papildus aptuveni 140 eiro par katru bērniņu, kuru viņi laiž bērnudārzā. Redzam jau nākamgad iespēju ne tikai dot papildus 1000 vietas bērnudārzos, bet novērst arī netaisnību pret tiem, kas iet privātajos bērnudārzos. Tam būtu vajadzīgi 15 miljoni eiro nākamajā gadā.
Vēl uzsveram azartspēļu stingru ierobežošanu. Rīgā tām ir vieta luksusa klases viesnīcās, bet ne apkaimēs vai mikrorajonos. Vēlos uzsvērt arī darbu komandā. Ja satiksmes nozare [valdībā] ir uzstādījusi mērķi veidot dzelzceļu kā transporta mugurkaulu, redzu tam vietu arī Rīgā. Līnija uz Bolderāju sāks darboties jau 2023. gadā.
Vai ir kādas sarkanās līnijas, veidojot koalīciju?
Cilinskis. Mums ir sarkanās līnijas pret promaskaviskām partijām.
Kuras tās ir?
Saskaņa, Latvijas Krievu savienība un satelīti, kuri atdalījās no Saskaņas.
Vai jums ir sarkanā līnija pret Gods kalpot Rīgai?
Būtu optimāli, ja viņi nebūtu valdošajā koalīcijā.
Vai jūs pieļaujat, ka viņi varētu būt koalīcijā?
Mēs pieļaujam, ka iedzīt GKR koalīcijā ar promaskaviskajiem spēkiem nebūtu pareizi.
Tātad teorētiski pieļaujat, ka varētu ar viņiem veidot koalīciju?
Tāda iespēja nebūtu laba, bet mēs to pilnībā nenoliedzam.
Kādas ir jūsu sarkanās līnijas, Ozolas kundze?
Ozola. Protams, neredzam nekādu iespēju sadarboties ar Saskaņu un šai partijai pietuvinātajiem. Nedrīkstam aizmirst, ka GKR Amerika un Burova kunga vadībā ir darījuši to pašu, ko Saskaņa, balsojuši un nodrošinājuši visas koruptīvās shēmas. Attieksme pret GKR ir tāda pati, redzam viņus identiski Saskaņai.
Tātad jūs nebūtu gatavi veidot koalīciju ar GKR?
Mēs rēķināmies ar to, ka vēlētājs arī to redz, un ceram, ka šī partija netiks ievēlēta Rīgas domē. Tā būs vēlētāju apzināta izvēle.
Cerība ir laba lieta, bet, ja viņi iekļūst domē un bez viņiem nevar izveidot vairākumu, vai jūs būtu gatavi piekrist iesaistīties ar viņiem koalīcijā?
Mēs ceram, ka vēlētāji neliks mums pieņemt šādu izvēli un nobalsos tā, lai koalīcija, kura šobrīd ir valdībā, varētu pārņemt varu arī Rīgas domē.
Jūsu partiju programmās pārsteidzoši atturīgi apskatīta korupcijas un izšķērdības apkarošana Rīgā. Kā jūs jau pirmajos mēnešos pierādītu, ka izskaužat korumpētas shēmas domē?
Šobrīd jau ir publiski pieejami auditi, kas veikti 13 kapitālsabiedrībās. Ņemam visus secinājumus un rekomendācijas, analizējam un rīkojamies.
Auditori raksta, ka Rīgas nama pārvaldnieks ir lieka organizācija, tā pakalpojumus var pilnībā nodrošināt privātais sektors. Vai jūs būtu gatavi likvidēt RNP?
Primāri sakārtojam. Izskaužam visu, kas tur koruptīvs. Jāatceras, ka ir labās mājas un ir arī sliktās mājas, kuras ir tiešām nolaistas. Jābūt mazliet uzmanīgiem, vai privātajā sektorā būs uzņēmumi, kas gatavi ņemt šīs mājas. Pašvaldībai jāparūpējas, lai apsaimniekošanas pakalpojums tiek nodrošināts visiem. Tomēr konservatīvo attieksme pilnībā sakrīt ar šo secinājumu — tirgus spēj šo pakalpojumu nodrošināt efektīvāk un arī lētāk. Tas ir jau daudzkārt pierādījies. Tās mājas, kas aizgājušas no RNP, dibinājušas biedrības un nolīgušas citus apsaimniekotājus, to apliecina. Šis ir virziens, kurš izmantojams.
Cilinskis. Mums ir ne tikai 4000 zīmju programma, kurā katrai jomai ir tikai viens teikums, bet arī garā programma, kurā ir vesela lappuse par pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu. Mēs pārskatīsim Rīgas pretkorupcijas stratēģiju un kontroles kārtību, izvērtējot ne tikai esošā regulējuma efektivitāti, bet arī Rīgas pilsētas amatpersonu līdzšinējo darbu korupcijas apkarošanas jomā. Veidosim lobistu reģistru, lai lobēšanas pasākumi ir visnotaļ caurspīdīgi. Pretkorupcijas pasākumus īstenosim ciešā saskaņā ar pārvaldības uzlabošanu. Rīgā būvatļauju iegūt prasa divas vai divarpus reizes ilgāk nekā Tallinā vai Viļņā, vai arī Pierīgā. Informācijai par Rīgas kapitālsabiedrībām jābūt tādā pašā līmenī kā biržā kotētiem uzņēmumiem, tā ir jāveido viņu atskaišu sistēma.
Ozola. Viens no pirmajiem darbiem būs pie nākamā gada budžeta. Iepriekšējos sasaukumos tika atbalstītas nevalstiskas organizācijas, kuras piederēja deputātiem. Tā ir izskaužama [prakse].
Jūsu partijām ir apņēmība cīnīties pret korupciju, taču iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka ne vienmēr jūsu cilvēki ir tik uzticami. Nacionālajā apvienībā startēja Baiba Broka, kura tagad figurē krimināllietā, bet Emīls Jakrins ir Saskaņas sarakstā. Arī divi no JKP ievēlēti deputāti tagad startē Saskaņā. Kāpēc ticēt, ka jūsu līdzgaitnieki pildīs jūsu dotos solījumus?
Ozola. Esam guvuši rūgtas mācības, bet tās apliecina mūsu izlēmību. Tajā brīdī, kad mums bija pirmais signāls, ka kaut kas nav kārtībā, šie cilvēki tika uzrunāti. Apliecinājās, ka viņiem ir solīts amats. Viņi momentā tika izslēgti no partijas. Mūsu rīcība ir neiecietīga šajās situācijās.
Cilinska kungs, esat tikpat neiecietīgs? Brokas kundze diezgan ilgi noturējās jūsu partijā.
Cilinskis. Tie, kas būs vainojami noteiktos pārkāpumos, nevarēs turpināt darbu mūsu partijā. Esam ļoti rūpīgi izvērtējuši sarakstu, daži kandidāti tika izslēgti, ņemot vērā iespējamos korupcijas riskus, lai gan ļoti tieši pierādījumu tam nebija. Mūsu saraksts ir pārbaudīts no abām partijām, un ceram, ka tā negadīsies. Pilnīgi 100% garantiju nevar apsolīt neviena partija.
Rīgas budžets šogad ir mazāks nekā pērn, turklāt ar deficītu. Ņemot vērā pandēmiju, jāšaubās, vai situācija tuvākajā laikā uzlabosies. Kur ņemsit naudu solījumu izpildīšanai?
Cilinskis. Jau minēju divus solījumus, kuriem pilnīgi obligāti papildus jāsameklē nauda, — bērnudārzi un sociālā joma. Budžeta izmaiņas pirmajā gadā droši vien nebūs ļoti lielas, tas ir objektīvi jāsaprot. Esam pārrunājuši ar domes Finanšu departamentu, un varam cerēt, ka budžets būs aptuveni šī gada līmenī. Ir virkne iespēju samazināt [izdevumus], piemēram, Rīgas Kartes līgumu varētu lauzt. Tas ir par 14 miljoniem, šos izdevumus varētu samazināt līdz dažiem miljoniem. Tā jau ir liela daļa no tā, kas nepieciešama šiem pasākumiem.
Būs vēl virkne [ietaupījumu], kur pa mazumiņam var sagrabināt. Būs arī papildu vajadzības. Būtu jāatrod mehānisms, kā mazināt nekustamā īpašuma nodokli par zemi privātmāju rajonos. Bet mums jābūt gataviem arī ekstrēmiem scenārijiem, kuros budžeta ieņēmumi būtiski samazinās, — mēs nezinām, kas notiks ar Covid-19.
Ozolas kundze, jūsu partijai ir ļoti dāsni solījumi. Kur ņemsit naudu?
Ozola. Rīgas Satiksmes dotācija ir abnormāla. Ja analizējam pēc funkcijām un salīdzinām ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, vajadzētu pietikt ar 80 miljonu dotāciju. Tātad šeit ir pārdesmit miljonu rezerve. Nedrīkstam aizmirst, ka ir arī Eiropas atveseļošanas fonda Latvijas aploksne, aptuveni 2,5 miljardi eiro. Šī nauda izmantojama gan infrastruktūrai, gan attīstībai, un galvaspilsētai ir aktīvi jāizmanto šis avots.
Par nekustamā īpašumu nodokli. Mazs kontroljautājums — vai zināt, cik Rīga šogad plāno ieņemt no šī nodokļa un cik lielu daļu tas veido no kopējiem ienākumiem?
Ozola. 110 miljoni. No apmēram 935 miljoniem ieņēmumu tā ir devītā daļa.
Cilinskis. Salīdzinot ar izdevumu daļu, kas ir pāri miljardam, kur vēl ir deficīts, tas ir ļoti tuvu 10%.
Jūs precīzi nosaucāt — 110 miljoni, kas ir 12% no kopējiem ienākumiem. Vai summa, kuru Rīga ieņem šajā nodoklī, būtu jāsamazina, jāpalielina, vai arī tai jāpaliek esošajā līmenī?
Cilinskis. Būtiskas izmaiņas summā būs tad, kad tiks pieņemti grozījumi nodokļa likumā. Ilgtermiņā šai summai ir jāiet mazināšanas virzienā, jo nodokļa slogs, īpaši iedzīvotājiem, ir par lielu.
Latvija kopumā ieņem par NĪN krietni mazāk nekā Eiropas valstis vidēji.
Skatoties uz Baltijas valstīm, mums ir kādi 0,8% IKP, bet Lietuvā un Igaunijā ap 0,2—0,3%. Mums neizdosies pirmajā gadā veidot ļoti būtiskas izmaiņas, bet vajadzētu samazināt nodokli privātmāju rajonā. Mūsu aprēķini rāda, ka tas varētu izmaksāt kādus piecus miljonus.
Ja mērķis ir samazināt no 0,8% līdz 0,2%, tas ir par trim ceturtdaļām. Vai esat gatavi atteikties no vairāk nekā 70 miljoniem ieņēmumos?
Neesmu teicis, ka mums jāsasniedz šis līmenis. Tas iezīmē virzienu. Varam izdarīt nelielas korekcijas gadījumos, kad slogs ir kļuvis pilnīgi nesamērīgs.
Ozola. Šī nodokļa ieņēmumi nav visi no mājokļiem. Mūsu sāpju centrā ir tieši mājokļu jautājums, nevis kur cilvēki nodarbojas ar komercdarbību. Šis nodoklis nedrīkst cilvēkiem radīt būtisku robu maciņā. Publiskās iniciatīvas par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar nodokli radās, kad Ušakovs 2016. gadā paaugstināja nodokli par zemi no 1% līdz 1,5%. Skatīsimies, kā varam samazināt nodokli zemei — tas ir pirmais, ko varam izdarīt.
Vai jūs uzskatāt, ka vajadzētu saglabāt apmēram to pašu ieņēmumu līmeni?
Summa nav pašmērķis.
Ja neņem no šī avota, tad jāņem citur. Kur palielināsit nodokļus?
Piemēram, analizēsim Rīgas domes departamentu funkciju pārklāšanos. Arī tur ir iespēja ekonomēt.
Programmā solāt daļai pensionāru 0% nekustamā īpašuma nodokli, bet likumā nav atļauta tāda likme.
Likumā saka, ka var piemērot atlaidi 90%, bet ar sociālā atbalsta programmu palīdzību mēs kā pašvaldība varam diezgan brīvi rīkoties.
Tā programmā nav rakstīts. Vai solīt to, kas nav atļauts likumā, nav pretrunā ar jūsu tiesiskuma uzstādījumiem?
Es nepiekrītu. Tas ir skaidrošanas jautājums.
Vai pašreizējā Rīgas Satiksmes atlaižu politika ir pareiza? Vai atlaides būtu jāpaplašina vai jāsamazina?
Seniori ir ienākumu ziņā neaizsargāta grupa. Mēs saglabājām atlaižu politiku, kāda tā ir. Paplašināšanai šobrīd neredzu pamatu. JKP uz pagājušajām vēlēšanām [solīja bezmaksas sabiedrisko transportu visiem], bet tas bija ļoti apzināti, jo redzējām, ka ar esošo RS dotāciju visi varētu braukt par brīvu. Mēs Rīgas Kartei pārmaksājam un vēl visādas shēmas finansējam. Mūsu mērķis bija to parādīt.
Cilinskis. Jāatstāj, kā ir. Ļoti nopietni jāstrādā pie RS pārvaldības uzlabošanas. Zināmi soļi jau ir veikti. No katastrofas, kura bija Bemhena kunga laikā, jaunā valde iet ārā, bet finanšu stāvoklis joprojām ir ļoti smags. RS nav iespēja aizņemties, tātad ļoti grūti ir īstenot nākotnes projektus, bet tie būs nepieciešami. Jāturpina tramvaju sliežu nomaiņa. Autobusu parka liela daļa jānomaina pret zaļiem transportlīdzekļiem.
Kultūras ministrs Puntuļa kungs (NA) rosina celt jauno akustisko koncertzāli bijušās LKP CK ēkas vietā. Vai atbalstāt šo nostāju?
Ozola. Mēs vēlētos koncertzāli redzēt Rīgas Kongresu namā. Tas ir centrāli, tur jau ir apakšzemes stāvvieta. Rīgas dome bija nostājusies pozā un nevēlējās par to runāt arī politisku iemeslu dēļ. Es vēlētos atgriezties pie šīs sarunas.
Cilinskis. Mans privātais viedoklis sakrīt ar Ozolas kundzes viedokli.
Ozolas kundze, pirms ievēlēšanas domē 2017. gadā jūs strādājat par tulci, un vadības pieredzes jums faktiski nav. Kāpēc uzskatāt, ka varētu tikt galā ar Rīgas mēra amata pienākumiem?
Ozola. Es nestartēju viena. Es tiku izvēlēta partijā kā cilvēks, kuram uzticējās, ka varu komandu vadīt un arī sadarboties ar mūsu komandas cilvēkiem Saeimā un valdībā.
Mums pirmajā desmitniekā ir cilvēki, kas pārstāv izglītības jomu, juristi, drošības speciālisti.
Gala beigās jums kā mēram būtu jāizlemj, kuru no partijas biedru atšķirīgām domām atbalstīt. Šādas pieredzes jums līdz šim nav bijis.
Līdzšinējā darbā partijā, domē un Saeimā esmu izvērtēta, ka varu to darīt. Ar savu piekrišanu esmu uzņēmusies atbildību.
Cilinska kungs, iepriekšējās Rīgas vēlēšanās jūsu partneri Latvijas Reģionu apvienība gāja kopā ar izteikti liberālo Attīstību, kas jau gadiem atbalsta viendzimuma partnerattiecību legalizāciju un citas iniciatīvas, kuras jūsu partijai nav pieņemamas. Kā NA var veidot kopēju sarakstu ar partiju ar tādu pagātni?
Cilinskis. Šie jautājumi ir mazāk risināmi pašvaldību līmenī.
Praida atļaušana vai neatļaušana ir pašvaldības jautājums.
Pašvaldība neko nevar neatļaut. Tai nāksies atļaut arī 9. maijā pasākumu, mēs varam tikai nodrošināt labāku kārtību, lai netiek pārkāpti likumi ar neatļautiem karogiem vai lietojot alkoholu neatļautās vietās. Tomēr visas politiskās brīvības cilvēkiem pieder. Es pilnīgi respektēju tos, kas apmeklē pasākumus, kurus es pats nekad neapmeklēšu. Ceru, ka cilvēki respektē to, ka es apmeklēju 16. martā pasākumu kā privātpersona.
Tagad jums ir iespēja uzdot savus jautājumus konkurentam.
Ozola. Vai jūs piekrītat, ka JKP lēmums strikti neņemt ZZS koalīcijā ir bijis pareizs un nācis par labu visai Latvijas sabiedrībai?
Cilinskis. To es nezinu. Mēs nevaram izvērtēt, kā būtu, ja būtu izveidota cita valdība.
Ozolas kundze, jūs programmā sakāt, ka brīvostā beigsies oligarhu monopolstāvoklis un attīstīsies ražošana. Vai šobrīd tur ir oligarhu monopolstāvoklis, un cik lielā mērā dome to var uzlabot?
Ozola. Jautājums ir par darba kultūru. Līdz mums ir nonākušas uzņēmēju atsauksmes — kamēr tur nav caurskatāma pārvaldība, viņi dosies uz Tallinu vai Klaipēdu un nedibinās uzņēmumus pie mums. Šobrīd ir labāk, un esmu droša, ka Rīgas brīvosta kļūs caurskatāma un interesanta ārvalstu uzņēmējiem. Arī dome, sēžot pie galda brīvostas padomē, ir lēmēju vidū.
Jūs startējat no divu partiju apvienota saraksta. Kā jūs nodrošināsit, ka nebūs šķelšanās jūsu komandā?
Cilinskis. Es neredzu nekādu problēmu. Mums sadarbība ir ļoti laba gan partiju vadības, gan individuālu deputātu līmenī. Pilnīgi par katru garantijas nevar būt, bet tā, ka šīs partijas nesadarbosies, nebūs. Siguldā valdošais ir abu partiju kopējs saraksts, un tas ļoti labi sadarbojas. Ozolas kundze, kā jūs saskatāt sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām?
Ozola. Tas ir mūsu pienākums sākt sarunāties pēc šiem desmit gadiem, kad dialoga nav bijis.
Vai jums ir kādi noslēguma vārdi?
Ozola. Gribu atgādināt, ka esam ļoti izšķirīga brīža priekšā. Gadsimta pirmajos desmit gados bija viena vara ar savām kļūdām, kas deva iespēju Saskaņas un GKR tandēmam nākt pie varas otrus desmit gadus. Šobrīd mūsu rokās ir to mainīt.
Cilinskis. Rīga kopā ar Pierīgu nosaka Latvijas ekonomisko attīstību. Rīga aizvien vairāk sāk bremzēties, iedzīvotāju skaits rūk, kamēr Tallinas un Viļņas iedzīvotāju skaits nedaudz pieaug. Tas ietekmē visu Latvijas konkurētspēju. Pārmaiņām ir jābūt ļoti fundamentālām.
Foto — Lauris Aizupietis
CV Linda Ozola
Dzimusi 1979. gadā
Izglītība — LU maģistra grāds konferenču tulkošanā
Darba pieredze
Administratīvā darbiniece Norvēģijas vēstniecībā, Eiropas Komisijas ārštata tulce
2017—2018 Rīgas domes deputāte
No 2018 Saeimas deputāte
Foto — Lauris Aizupietis
CV Einārs Cilinskis
Dzimis 1963. gadā
Izglītība — RTU ķīmiķa inženiera specialitāte, vēlāk maģistra grāds ekonomikā
Darba pieredze
1983—1995 Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks
1990—1993. Augstākās Padomes deputāts
Ievēlēts Rīgas domē 1994. un 2005. gada vēlēšanās
Strādājis dažādos amatos Vides ministrijā
Ievēlēts 10., 11. un 12. Saeimā
Bijis vides ministrs Laimdotas Straujumas valdībā, bet atbrīvots par valdības vienošanās pārkāpumu, piedaloties 16. marta gājienā pie Brīvības pieminekļa
No 2019 Ilgtspējīgas enerģētikas eksperts Ekonomikas ministrijā
The post Ideju duelis appeared first on IR.lv.