Ar 10 interesantām sēnēm iepazīstina mikoloģes, Lielās Latvijas sēņu grāmatas autores Inita Dāniele un Diāna Meiere
Tumsā spīd. Aizstāj ķiplokus. Nonāvē bez žēlastības. Šādas pārsteidzošas īpašības piemīt dažām sēnēm, kas sastopamas tepat, Latvijas mežos. Izvēlēties 10 sēnes Dabas muzeja mikoloģēm nenācās viegli, jo mūsu zeme ar tām ir bagāta. Vairākas ir labas, bet maz pazīstamas ēdamās sēnes, kurām sēņotāji paiet garām, uzskatot par suņusēnēm. Velti, jo tās esot garšīgas! Daža pat ēdama svaiga, kaut turpat mežā. Tomēr esiet vērīgi, interesanto sēņu izlasē iekļuvusi arī pasaulē nāvējošākā sēne — zaļā mušmire.
Ēdama! Ķiploku vītene
Sīkā izmēra dēļ rudenī sausos priežu mežos šīs sēnes bieži paliek nepamanītas. Ķiploku vītenes cepurītes lielums diametrā ir tikai aptuveni divi centimetri. Sēnes mīkstumam ir ķiploku smarža un garša. Mežā, it īpaši mitrā laikā, tās spēcīgo smaržu var sajust pa gabalu. Ēdamas ir tikai sēņu cepurītes, var izmantot kā garšvielu ķiploku vietā.
![]()
Ēdama! Rudens taurene
Gailenei līdzīgā rudens taurene ir ļoti garšīga. Melnās krāsas dēļ to agrāk sauca par miroņu taureni, taču nosaukums mainīts, lai neatbaidītu sēņotājus no labas ēdamās sēnes. Aug lapu koku un jauktos mežos, kaļķainās augsnēs, piemērota zupām.
![]()
Ēdama! Sekstainā gailene
Sēņotāji iecienījuši parastās gailenes, kuras laikam pazīst visi, taču vēl garšīgākas ir sekstainās gailenes, kas aug mitros egļu mežos. Kāpēc par tām retāk dzirdēts? Varbūt tāpēc, ka sēņotājiem patīk staigāt pa sausiem priežu mežiem. Šīm gailenēm cepurīte ir zeltaini brūna, piltuves veida, bet kātiņš zeltains, dobs, pie pamata sašaurināts.
![]()
Ēdama! Plankumainā bērzlape
Vienīgā bērzlapju suga, kas ēdama svaigā veidā. Tai raksturīga 5—12 centimetrus plata brūngani vīnsarkana cepurīte ar bāliem plankumiem un tumšāku vidu. Īpaša pazīme — pie cepurītes malas ir virsmiziņa, kas atsedz kailu mīkstumu. Sēnei ir patīkama smarža un maiga riekstu garša. Latvijā sastopama bieži, aug lapu un skuju koku mežos, ceļmalās, blīvā augsnē.
![]()
Ēdami! Parastie zemestauki
Viena no interesantākajām ēdamajām sēnēm, ar kuru pārsteigt viesus! Ēdami ir tikai jauni, olas formas zemestauki — svaigā veidā salātos. «Olām» noņem apvalku, kopā ar visu gļotu slāni sagriež mazos gabaliņos, pievieno eļļu, etiķi, sāli, piparus vai citas garšvielas. Pēc savas gaumes var pievienot arī sīpolu, svaigu vai marinētu gurķi. Sēne aug lapu koku mežos, auglīgās augsnēs un krūmājos. To var atrast pēc smakas — vecās sēnes smird pēc maitas, tām blakus, iespējams, augs arī jaunās.
![]()
Ēdama! Parastā vēršmēlene
Sēņotājiem pazīstamākā adateņu sēne. Saukta arī par purslu, medeni, briežpurnu. Sēnei ir bieza, gaļīga, brūna, zvīņaina cepurīte, īss, drukns kātiņš un cepurītes apakšpusē nevis lapiņas vai stobriņi, bet smalkas, pelēkbrūnas adatiņas. Vēršmēlenes daži iecienījuši cept svaigas kā karbonādes, tomēr labāk ieteicams sēnes novārīt, jo tās ir mazliet rūgtas. Jāuzmanās, lai šo sēni nesajauktu ar nedaudz mazāku un gaišāku rūgto vēršmēleni, kuras būtiskākā atšķirība — kātiņš pie pamata krāsojas zils. Sastopama rudenī smilšainos priežu mežos, labprāt aug uz stigām.
![]()
Ēdama! Parastā celmene
Tumsā celmeņu sēņotnes ir kā mazas lampiņas, pie kuru aukstās, zaļās gaismas nakts laikā varētu pat lasīt grāmatu! Celmenes aug un attīstās dzīvā koksnē, koku palēnām nokaltē un pēc tam turpina augt uz trūdošās koksnes. Atplēšot nokaltušā koka mizu, nereti var novērot celmeņu rizomorfas — garus, gandrīz zīmuļa resnumā, brūngani spīdīgus sēņotnes pavedienus, kas atgādina elektrības vadus. Tieši rizomorfu gali ir tie, kas rada gaismu. Ēdamas ir sēņu cepurītes, kas pirms cepšanas jānovāra.
![]()
Ēdama! Porcelāna tintene
Viena no garšīgākajām sēnēm, bet to nekādā gadījumā nedrīkst lietot kopā ar alkoholu. Pat pirms trim dienām izdzerta vīna glāze kombinācijā ar porcelāna tinteni var draudēt ar saindēšanos. Pļavās, ceļmalās, pilsētu zālājos vasarā un rudenī bieži var ieraudzīt baltiem cilindriem līdzīgas sēnes, kas pakāpeniski pārvēršas tintei līdzīgā masā. Senos laikos ar šo «tinti» tās noturīguma dēļ esot parakstīti svarīgi dokumenti. Tintenes jāvāc jaunas, kamēr to cepurītes vēl ir baltas, un tūdaļ jācep, jo tās ātri paliek vecas. Garša atgādina ceptu olas baltumu.
![]()
Neēdama! Zelta brūnsardzene
Viena no skaistākajām cepurīšu sēnēm, ko pazīst tikai retais. Sēnes, kam piemīt rūgto mandeļu smarža, katru gadu Dabas muzeja apmeklētāji nes uz konsultāciju kā neredzētu brīnumu. Varbūt tāpēc, ka tās aug sēņotāju ne pārāk iecienītās vietās — mežmalās, krūmājos, ceļmalās, parkos, it īpaši vietās, kur aug nātres. Zelta brūnsardzenes mēdz augt lielās grupās un pat veido «raganu apļus» jeb aug lielā daudzumā, riņķveidā. Par to, vai sēne ir ēdama, domas atšķiras, tomēr mēs to uzskatām par neēdamu.
![]()
Neēdama!!! Zaļā mušmire
Indīgākā sēne pasaulē. Īpaši bīstama zaļā mušmire ir tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pēc 10—30 stundām. Lai nonāvētu cilvēku, pietiek ar 30 gramiem sēnes jeb pusi no cepurītes, turklāt sēnes toksiskums nemainās ne saldējot, ne vārot, ne žāvējot. Pret zaļās mušmires toksīniem pretinde pagaidām nav atrasta.
Foto — Inita Dāniele
The post Neparastās sēnes appeared first on IR.lv.