Valdība atvēlējusi 2,9 miljonus eiro unikālas skolotāju studiju programmas Mācītspēks ieviešanai, taču tās vadītāja Ieva Margeviča-Grinberga atklāj — augstskolu pasniedzēji protestē. Kāpēc?
Populārs jaunums! Jau pirmajā nedēļā studijām viengadīgajā skolotāju sagatavošanas programmā Mācītspēks, kuras izveidi valdība akceptēja šomēnes, pieteikušies 125 cilvēki. Salīdzinājumam — iepriekšējos gados dažādu Latvijas augstskolu 57 pedagoģijas programmās bija par maz interesentu un dažās pat budžeta vietas palika tukšas.
Lielo interesi Mācītspēks izpelnījies savas unikalitātes dēļ, jo pirmo reizi Latvijas pedagoģiskās izglītības vēsturē studenti mācības augstskolā apvienos ar darbu skolā un viena gada laikā, paralēli studējot un strādājot, varēs kļūt par skolotāju. Bet skolotājus,it īpaši dabaszinātņu, mums ļoti vajag — šī mācību gada sākumā skolās bija ap 740 vakanču.
Par šo jaunumu aicinājām pastāstīt programmas vadītāju, Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesori Ievu Margeviču-Grinbergu. Viņas ieteiktajā Imantas restorānā Vairāk saules, kas atrodas netālu no Pedagoģijas fakultātes, ceru sagaidīt iedvesmas pilnu pasniedzēju. Tomēr Margeviča-Grinberga neslēpj, ka viņai ir divējādas izjūtas. Izstrādāt jauno programmu bijis tiešām interesanti. Tajā var pieteikties dažādu jomu profesionāļi, kuri jau ieguvuši vienu akadēmisko grādu un tagad vēlas strādāt pedagoga profesijā.
Taču prieku aizēno neskaidrības, kādas LU pasniedzējiem radušās par naudas sadali šajā projektā. Valdība ir atvēlējusi 2,9 miljonus eiro programmas pirmajiem trim gadiem, bet pasniedzēji nav apmierināti ar samaksas likmēm, neizpratni rada arī lielie tēriņi komunikācijai. 45% no kopsummas jeb gandrīz 1,3 miljonus eiro plānots piešķirt Iespējamajai misijai jaunās programmas popularizēšanai, topošo studentu un viņus uzņemt gatavo skolu atlasei.
Iespējamā misija ir šī projekta partneris — nodibinājums jau 12 gadus sagatavo skolotājus līdzīgā viengadīgā izglītības programmā. Pēc tradicionālo pedagoģijas studiju beigšanas diemžēl tikai 10% absolventu piecus gadus vēlāk turpina strādāt skolā. Turpretī Iespējamajai misijai ir krietni labāki rezultāti — darbu izglītības nozarē turpina 78% nodibinājuma absolventu.
Projekts Mācītspēks darbosies secīgi — vispirms notiks pretendentu atlase, pēc tam ievadmācības vasaras laikā un gadu ilgas studijas paralēli darbam skolās. Pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas būs arī profesionālā pilnveide tā dēvētajā indukcijas gadā, kad kuratori vēro jauno skolotāju darbu un palīdz to uzlabot. Margeviča-Grinberga uzsver, ka šāda skolotāju izglītība atbilst pasaules tendencēm — eksperti izpētījuši Lielbritānijas, Vācijas un Skandināvijas valstu pieredzi.
Par studentu un skolu atlasi, vasaras ievadkursu un indukcijas gadu atbildību ir uzņēmusies Iespējamā misija, bet par studiju procesu — trīs augstskolas. 50 topošie skolotāji mācīsies LU, 25 — Daugavpils Universitātē un tikpat Liepājas Universitātē. Studenti četras dienas nedēļā strādās skolā, bet piektdienās būs nodarbības mācībspēku vadībā.
Pamatojot izmaksas, Iespējamās misijas vadītājs Kārlis Kravis Ir skaidro — reflektantu un skolu atlase ik gadu notiek piecu mēnešu garumā trijās kārtās, savukārt nākamie studenti ir jāmeklē un jāuzrunā specifiskos informācijas kanālos, tāpēc tam jātērē gan laiks, gan nauda.
Arī Izglītības ministrijas pārstāve Dace Jansone apstiprina, ka Iespējamās misijas aprēķini par komunikācijas un atlases izdevumiem ir rūpīgi analizēti un nedaudz pat samazināts sākotnējais pieprasījums. «Nekā pārspīlēta nebija,» saka Jansone. «Taču izmaksās patiešām ir nedaudz pelēkās zonas, kurā precīzi izdevumi izkristalizēsies tikai procesā, — tie ir [mediju] raidlaiki. To iegādei būs jāorganizē iepirkums, viss būs caurspīdīgs, un, ja raidlaiks būs lētāks par aplēsto, ietaupīsim naudu,» viņa skaidro.
Otrs pasniedzēju nemiera iemesls ir atšķirības augstskolu darbinieku un Iespējamās misijas ekspertu darba samaksā. Piemēram, ekspertiem, kas piedalīsies skolu un mentoru atlasē, alga būs 1612 eiro mēnesī. Savukārt augstskolu pasniedzēju darba samaksa nav pieminēta, tāpēc Margeviča-Grinberga secina, ka viņu algas nemainīsies. Piemēram, LU profesora mēnešalga ir 1530 eiro, asociētais profesors saņem 1225 eiro, docents — 980 eiro mēnesī. «Tas ir netaisnīgi,» Margeviča-Grinberga skaidro, kāpēc pasniedzējiem radies rūgtums par atšķirīgo samaksas līmeni. No LU jaunajā studiju programmā strādās vairāk nekā 30 pasniedzēju, no abām pārējām augstskolām — aptuveni tikpat.
Izglītības ministrijas komentārs par to ir lietišķs — atlīdzības apspriestas jau pusgadu, un iepriekš iebildumi neesot izskanējuši. Studiju procesa izmaksas sagatavojusi LU vadība, ņemot vērā katras augstskolas pasniedzēju samaksas noteikumus. Docētāju darbu programmā Mācītspēks nevērtēšot augstāk kā darbu citās programmās tāpēc vien, ka tā ir jauna. Bet līgumus ar pasniedzējiem slēgs augstskolu vadība — tātad katram būs iespēja piekrist vai atteikties.
Margeviča-Grinberga aizrāda, ka arī mentoriem jeb pieredzējušiem skolotājiem, kuriem jāsniedz atbalsts topošajiem pedagogiem viņu darbavietās, paredzēts pārlieku zems atalgojums — 55 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. «Mentoriem nepieciešama lielāka nauda, lai viņiem būtu motivācija strādāt. Viņi būs galvenie, kas strādās ar jaunajiem skolotājiem viņu darba vidē,» uzskata Margeviča-Grinberga.
Šīs izmaksas aplēstas pēc Iespējamās misijas dotajiem aprēķiniem, un nodibinājuma vadītājs Kravis skaidro — atlīdzība noteikta, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, sarunās ar Pašvaldību savienību un skolu direktoriem secināto. «Skolās trūkst skolotāju, tāpēc vienojāmies, ka mentora darbs neprasīs garas darba stundas. Mentors būs kolēģis, kam varēs uzdot jautājumus un lūgt palīdzību, bet viņš nesēdēs visu laiku blakus,» skaidro Kravis.
Pusdienās ar Margeviču-Grinbergu un vēlāk sarunās ar ministrijas speciālisti Jansoni un Iespējamās misijas vadītāju Kravi secinām, ka jaunās programmas īstenošana sākusies ar neskaidrībām «komunikācijas problēmu dēļ». Jansone apņemas uzaicināt uz sarunām augstskolu pasniedzējus, lai izskaidrotu, ka darbs jaunajā programmā automātiski nenozīmē algu paaugstinājumu. Arī Iespējamās misijas eksperti un skolotāji saņems tādas pašas algas un stipendijas, kādas bijušas līdz šim, tikai tagad finansējuma avots būs nevis ziedotāju nauda, bet gan Eiropas Sociālais fonds, valsts un arī pašvaldību līdzekļi. «Pirmais gads būs sadarbības mācīšanās gads,» secina Kravis.
Margeviča-Grinberga uzsver, ka patiesi vēlas, lai labā ideja par viengadīgo studiju programmu skolotāju sagatavošanai īstenotos veiksmīgi. Jo vairāk tāpēc, ka pedagoģijas fakultātē aizvien biežāk redz jaunus cilvēkus, kuri grib strādāt par skolotājiem. «Šodien pat man bija saruna ar meiteni, kas atgriezusies no studijām ārzemēs, ieguvusi arhitektes diplomu, bet sapratusi, ka viņas aicinājums ir strādāt skolā,» saka Margeviča-Grinberga. Šādas sarunas iedvesmojot darbam.
Pieteikšanās jaunajai studiju programmai turpinās, un pirmie simt jaunās programmas studenti sāks savas mācības un darbu skolās 1. septembrī.
Ēdienkarte
Pavasara rullīši
Aizvērtā pica Calzone Piccante
Kafija ar pienu, Latte
The post Mācītspēks ienāks skolās appeared first on IR.lv.