Finansiālās grūtībās nonākuši kredītņēmēji, kuru parāda summa nepārsniedz 5000 eiro, no nākamā gada varēs pieteikties saistību dzēšanai
Lai palīdzētu trūcīgākajiem kredītņēmējiem ar zemiem ienākumiem atbrīvoties no parādu nastas, valdība virza pieņemšanai Saeimā jaunu likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
Tas paredz, ka trūcīgas un maznodrošinātas personas, kam radušās grūtības ar kredītu atmaksu, kuru kopējā summa nepārsniedz 5000 eiro, varēs likumā noteiktā kārtībā atbrīvoties no šī parāda. Likuma stāšanās spēkā plānota no nākamā gada 1. janvāra, taču tas vēl jāpieņem Saeimā.
Uz cik cilvēkiem jaunais likums varētu attiekties, līdz šim nav aplēsusi ne Tieslietu ministrija, ne ātro kredītu devēji. Zināms, ka pērn jūnijā nebanku aizdevēju administrētais kredītportfelis pārsniedza 732 miljonus eiro, tie ir vairāk nekā 664 tūkstoši izsniegtu kredītu. Būtiska daļa parādnieku nespēj savas saistības nokārtot laikus, piemēram, patēriņa un distances kredītiem maksājumi tiek kavēti attiecīgi 14% un 24% gadījumu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats. Taču Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nevarēja atbildēt uz Ir jautājumu, cik daudziem parāda summa nepārsniedz likumā noteikto 5000 eiro slieksni. Kredītu reģistra informācija liecina, ka vairāk nekā 142 tūkstošiem fizisku personu ir kavēta saistību izpilde, taču šis skaitlis neietver nebanku kredītus.
Šobrīd cilvēki ar zemiem ienākumiem nevar tiesiski risināt savas maksātnespējas problēmas, Ir norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Olga Zeile — fiziskās personas maksātnespējas procesu var piemērot tikai tiem, kuru parādsaistību apjoms pārsniedz 5000 eiro, turklāt šis mehānisms ir salīdzinoši dārgs, izmaksā vismaz 930 eiro.
Stingri nosacījumi
Likumprojektā iestrādātas stingras prasības, lai varētu pieteikties kredītu dzēšanai.
Pirmais nosacījums — cilvēks pēdējos 12 mēnešus ir bijis nodokļu maksātājs Latvijā, vai deklarētā adrese pēdējā gada laikā ir Latvijā un persona saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Otrais — kredītņēmēja vidējie ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā nav sasnieguši minimālās algas apmēru. Trešais — personai nedrīkst būt kreditori, kuru prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu vai hipotēku. Ceturtais — nedrīkst būt parādsaistības vai aktīvi ārpus Latvijas. Un visbeidzot — personai vismaz trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas kredītsaistību dzēšanai ir bijis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.
No parādsaistībām nevar atbrīvot saimnieciskās darbības veicējus, kuriem ir sociālo maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām, skaidro Zeile.
Ir arī nosacījumi, kas attiecas uz parādsaistībām. Lai tās varētu dzēst, pieteikuma iesniegšanas brīdī saistību apmēram jāpārsniedz divas minimālās mēnešalgas, savukārt maksimālā summa ir 5000 eiro.
Likumprojekts neparedz dzēst tādas kredītsaistības, kas radušās pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas. Personas segto saistību daļai pieteikuma iesniegšanas brīdī jābūt vismaz 20% no sākotnējā saistību apmēra — «tas jau automātiski atsijā tos, kas ir negodprātīgi ņēmuši kredītus», uzskata Zeile.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija konceptuāli likumprojektu atbalsta, Ir sacīja tās vadītājs Gints Āboltiņš, lai gan zaudējumi kreditoriem ir neizbēgami — to ietekmi uz biznesu gan šobrīd ir pāragri prognozēt. «To, cik daudzi kredītņēmēji šo iespēju varētu izmantot, ir neiespējami prognozēt,» atzīst Āboltiņš. Viņš norāda — nav tādas publiskas datubāzes, kurā uzskaitītas personas, kam ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss un ir kredītsaistības, kas netiek pildītas. Tāpat grūti paredzēt trūcīgo skaitu 2021. gada sākumā, kad likums stāsies spēkā.
Saistību dzēšanas rezultātā aizdevējiem radītie zaudējumi būs «samērīgi», atbilstoši biznesa riskam, uzskata Zeile. Saprotot, ka aizdevumu nav iespējams atgūt, kreditors attiecīgo summu varēs noņemt no uzskaites un turpināt savu saimniecisko darbību, veicot mazāku uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumu. «Tur ir gan vienā, gan otrā pusē plusi un mīnusi, ar to ir jārēķinās,» likumprojektu komentē Zeile.
Arī kreditors varēs izteikt savus iebildumus pret parādnieka saistību dzēšanu — iespējamās domstarpības būs jācenšas atrisināt. «Ir jābūt vismaz apliecinājumam no kredītdevēja, ka summa, ko uzrāda parādnieks, atbilst īstenībai,» norāda Zeile.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats liecina, ka 2018. gadā parāda atgūšanai tika nodoti vairāk nekā 135 tūkstoši lietu par kopumā 78 miljoniem eiro nebanku kreditēšanas sektorā un 25 tūkstoši lietu par 125 miljoniem eiro no kredītiestādēm. Lielākoties parādus neizdodas atgūt — 2018. gada dati liecina, ka tas nav izdevies 77% no visu pārādu lietu kopskaita, kas 2018. gadā pārsniedza jau 1,5 miljonus lietu.
Soli pa solim
Pieteikšanās parāda dzēšanai sāksies ar veidlapas aizpildīšanu — tajā pieteicējs sniegs informāciju par sevi un iemesliem, kādēļ nespēj pildīt uzņemtās saistības, kāds ir to apjoms, un pievienos šo informāciju apliecinošus dokumentus.
Nākamais solis ir vēršanās pie zvērināta notāra. Kad pieteikums iesniegts, persona nedrīkstēs uzņemties jaunas kredītsaistības. Ja pieteikums tiek pieņemts, tiek veikti attiecīgie ieraksti maksātnespējas reģistrā.
Parādniekam šis process nebūs bez maksas, vajadzēs segt notāra izmaksas, kas varētu būt ap 100 eiro. Tas garantētu, ka personai tiešām ir motivācija dzēst savas saistības un pildīt likumā noteiktos pienākumus arī pēc tam — «ne visi uz to ir gatavi parakstīties, tā ir sarežģīta mērķgrupa», atzīst Zeile.
Pusgada laikā, kopš zvērināts notārs ir pieņēmis pieteikumu, parādniekam būs jāiziet Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nodrošināti bezmaksas kursi par finanšu pratību — ieņēmumu un izdevumu plānošanu, nodokļiem, apdrošināšanas sistēmas darbību utt. Kursi neprasa fizisku klātbūtni, jo notiek elektroniskajā vidē. Mācības ir interaktīvas — tajās iekļauti audio un videomateriāli, dialogu simulācijas un pašpārbaudes testi, kas ir vērtīgi ikvienam, skaidro Zeile.
Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no saistībām pieņem zvērināts notārs — parādnieka saistības var dzēst tikai tad, ja viņš godprātīgi pildījis likumā noteikto pienākumu apgūt finanšu pratības kursus, kā arī ir atrisināti kreditoru iebildumi.
Ar šo likumu iecerēts veicināt personu maksātspējas atjaunošanu un gudru finanšu pārvaldību, taču tālākie ar finansēm saistītie lēmumi būs katra paša rokās. «Mēs nevaram garantēt, ka personas, kas šobrīd ir iestigušas ātro kredītu purvā, atkal tajā nenonāk, taču mūsu pienākums ir dot iespēju no tā izrauties,» likumprojektu komentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Konsultācijas turpināsies
Vēl divus gadus pēc parādu dzēšanas paredzēts «monitoringa periods» — uzraudzība un konsultēšana par finanšu jautājumiem. Likums paredz konkrētus pienākumus no parādsaistībām atbrīvotajai personai — trīs mēnešu laikā jāapmeklē sākotnējā konsultācija sociālajā dienestā, kurā tiks pārrunāti pasākumi finansiālās situācijas uzlabošanai. Šādas konsultācijas turpmāko divu gadu laikā būs jāapmeklē vismaz reizi ceturksnī.
Gadījumā, ja cilvēks nav darba attiecībās un neveic saimniecisko darbību, viņam jāatrod darbs vai arī jāreģistrējas NVA, un par šī pienākuma izpildi trīs mēnešu laikā jāinformē zvērināts advokāts.
Vēl šo divu gadu periodā gan no parādiem atbrīvotajai personai, gan kredītdevējam aizliegts savstarpēji noslēgt jaunus patērētāja kreditēšanas līgumus. Ja uzliktie pienākumi un aizliegumi netiek ievēroti, tiesa divu gadu laikā var atcelt personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Tas nozīmē, ka tiktu atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī.
The post Palīdzēs tikt uz kājām appeared first on IR.lv.
