Saeimas priekšsēdētājs vai tā biedrs, pildot Valsts prezidenta vietu, rīkojas ar saprātīgu saudzīgumu

Līdzīgi kā visi Latvijas ļaudis arī es ar aizturētu elpu sekoju Raimonda Vējoņa veselības stāvokļa uzlabošanās gaitai, tāpēc, kad viņš jau pārvests no intensīvās terapijas palātas, uzskatu par ētiski iespējamu sniegt atzinumu par Valsts prezidenta vietas izpildīšanas konstitucionāliem aspektiem. Vispirms gan, protams, vēlos sirsnīgi novēlēt Raimondam Vējonim vieglu un iespējami ātru atveseļošanos, kā arī možu garu! Ievērojot, ka ir izziņota veselības uzlabošanās, ceru, ka saprātīgā laikā pēc atveseļošanās Vējonis pildīs visus Valsts prezidenta publiskos uzdevumus, tādēļ paustais ir teorētisks, vairāk situācijām, kas dažādu iemeslu dēļ varētu atkārtoties nākotnē.

Publiskajā telpā jautāja - kādas Valsts prezidenta funkcijas izpilda persona, kas izpilda Valsts prezidenta vietu, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs? Atbilde ir vienkārša - Valsts prezidenta vietas izpildītājam ir visas šī amata tiesības un funkcijas (jeb «pilnvaras» kolokviālā izpratnē).

Valsts pezidenta amata robežas vispirms ir konstitucionālo tiesību juridiskās zinātnes lieta, tāpēc pārsteidzoši ir kolēģu spriedumi, kuri šo izspriež tikai no politiskā skatupunkta. Plašsaziņas raksta vajadzībām argumentus vienkāršošu; šis raksts nav tiesisks slēdziens, tikai ašs viedokļa izklāsts.

Satversmes 52. pants paredz - «ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.» Izņemot vienu sintaktisku un vienu ortogrāfisku precizējumu šā panta otrā teikuma norma pieņemta jau Satversmes pirmajā lasījumā 50. pantā, F. Cielēna redakcijā nobalsota 1921. gada 2. novembrī. Vārds «Tāpat» attiecināms uz veidu, kā parlamenta vadītājs izpilda Valsts prezidenta vietu - tātad pilnībā.

Satversme šeit neparedz kādu atsevišķu funkciju izpildi, tā terminu «pilnvaras» izmanto, apzīmējot gan visu amata kopuma tiesību un pienākumu apjomu, gan arī to, ko šobrīd sarunvalodā dēvējam par termiņu - kā, teiksim, Satversmes 12., 13., 14., 16. un 49. pantos. Līdz ar to apgalvojums, ka Valsts prezidenta vietas izpildītājam ir «ierobežotas pilnvaras», var būt patiess tikai tik tālu, ka ir ierobežots laiks.

Pirmkārt, Satversmi uztver kā pilnīgu, kura ir interpretējama visiem gadījumiem. Vadoties no mērķa un jēgas, ja Valsts prezidenta amatam kā publiskās personas sui generis orgānam piemīt funkcija, tad tai jāpiemīt nepārtrauktībai jeb iespējai būt jebkurā nepieciešamā brīdī. Satversme paredz tādas valsts galvas funkcijas, kuras ir jāpilda noteiktā laika nogrieznī; lai arī Satversmes 53. pants prasa konstrasignāciju no valdības visiem Valsts prezidenta lēmumiem, izņemot Saeimas atlaišanas ierosināšanu un ministru prezidenta aicināšanu, tas ceļas nevis no tā, ka šos lēmumus Valsts prezidents drīkstētu vienpersoniski politiski izlemt pats, jo, kā zināms, Valsts prezidents politisku atbildību nenes, bet gan aiz tā, ka šie rīkojumi ir Saeimas, respektīvi tautas, ne izpildvaras lieta. Pat nerunājot par Satversmes 44. pantā minētajiem aizsardzības soļiem, ja ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām, valsts galvas amatam saskaņā ar 71. un 72. pantu piemīt leģislatīva funkcija kā parlamenta augšpalātai jeb suspensīvais veto, kuru Latvijā pazīst kā otrreizējo caurlūkošanu un kas izmantojama desmit dienu laikā, kā arī publicēšanas apturēšanu. Jau iepriekš noskaidrojām, ka valstij un valsts institūcijai ir jāfunkcionē nepārtraukti ("nevienu minūti bez", A. Bergs Satversmes sapulcē, 1922. gada 16. jūnijā apspriežot Likumu par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu), tātad Valsts prezidenta vietas izpildītājam ir jādarbojas kā bez ievēlēta prezidenta esības.

Līdz ar to gan gramatiskā, gan teleoloģiskā interpretācija sakrīt tajā, ka Valsts prezidenta vietas izpildītājs tiesiski pilda šo amatā tāpat, it kā ievēlētā nebūtu. Attiecībā ar pēdējās dienās uzvirmojušo ideju, ka ir kaut kādas īpašas funkciju grupas, kas saistāmas ar valsts galvas «privāto vai personisko pārliecību», kritiski jānorāda, ka privāta pārliecība saistāma ar dzīvesbiedra, dzīvesvietas vai dzēriena izvēli, nevis valsts funkciju izpildi, un vēlreiz jāatgādina, ka Valsts prezidents politisku atbildību nenes - arī valdībai ir nepieciešama Saeimas, ne valsts galvas uzticība.

Otrkārt, Satversme paredz nosacījumu «citādi aizkavēts izpildīt savu amatu» kā analogu situācijai, kad ievēlētā vairs nav. Ne juridiskā doktrīna, ne judikatūra, ne Satversmes sapulces dokumenti kā avoti neliek mums uzskatīt, ka šajā gadījumā kontinuitātes princips nedarbojas un eksistē kāds «mazais» Valsts prezidents ar mazāku funkciju apjomu; gluži pretēji līdz šim pamatā avoti iestājās par jebkuras obstrukcijas un konstitucionālo strupceļu novēršanu. Ja esam droši pārstāvējuši Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības doktrīnu, ja jau 20. gadsimta vidū, esot visai valsts teritorijai okupētai, tiesību zinātnieki sniedza skaidru un pozitīvu atbildi uz Valsts prezidenta esības nepārtrauktību, tad patiešām izbrīna viedokļi, kas negribot vērsti pret šo principu.

Jau barons Balduīns fon Disterlo, vēlākais senators, tieslietu ministrs un Latvijas kodifikācijas veidotājs, lai arī ar kritiku, pilnībā akceptēja, ka var būt situācijas, kad Valsts prezidents ir vēlams uz pilnvaru laiku, kas "atsevišķos gadījumos var līdzināties ļoti īsam periodam" (Disterlo, B. «Juridiskas piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes.» Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 7, 1923. gada 1. februāris, 6. lpp.), savukārt profesors Kārlis Dišlers, kritizējot pat iepriekšējā nostāju, īpaši uzsver ne vien iespējami īso pilnvaru laiku, bet arī pareizi aprāda, ka mūsu parlaments darbojas kā leģislatūras kolēģija, jo "patiesībā Saeima var izdarīt Valsts prezidenta vēlēšanas tikai uz savu pilnvaru periodu [..] tāpēc neloģiski būtu, ja Saeima ievēl Valsts prezidentu uz 3 gadiem leģislaturas perioda beigās, kad viņa varbūt vairs neizteic pareizi tautas gribu" (Dišlers, K. «Dažas piezīmes pie Disterlo raksta: «Juridiskas piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes.» Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 9 - 10, 1923. gada 1. aprīlis, 110. - 111. lpp.).

Savukārt slavenajā 1925. gada «Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas» profesors gan tieši atsaucas uz 1875. gada 25. februāra Francijas Republikas konstitucionālā likuma 6. pantu par prezidenta neatbildību, gan tieši norāda "valsts galvai ir savā darbība jāpieskaņojas parlamenta noteiktajai ministru kabineta politikai", citējot Klemēnu Armānu Faljēru par to, ka nav atsevišķas Elizejas jeb prezidenta pils politikas, par 52. pantu pieminot, ka Saeimas priekšsēdētājs izpilda vakanto vietu, ne pilnvaras, jo nekādas pilnvaras no Saeimas Valsts prezidents nesaņem. Proti, «citādi aizkavēts izpildīt savu amatu» izveido vakanci jeb precīzāk - vakances fikciju, kas aizpildāma kā 52. panta pirmajā daļā noteikts. Visbeidzot Satversmes tiesa taču 2007. gada 29. novembra Krievijas robežlīguma lietā balstījās uz pazīstamo 1948. gada 13. marta - 3. aprīļa Latvijas Senāta senatoru atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos, kas savukārt Valsts prezidenta vietu bīskapam Jāzepam Rancānam atzīstot, lai arī apšaubāmi atsaucoties uz Kārli Ulmani kā Valsts prezidentu, pamatojas tieši uz «citādi aizkavēts izpildīt savu amatu» klauzulu, nevis nāvi, kas 1948. gadā senatoriem nebija zināma. Proti, "notoriski ir zināms, ka Latvijas valsts prezidents ir kavēts izpildīt savu amatu, jo viņu Latvijas okupanti deportējuši. Tādos apstākļos valsts prezidenta amatu pienākas izpildīt Saeimas priekšsēdim". Vai patiešām kāds gribētu šūpot nostādnes, kas, citastarp, ir 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas starptautiski atzītās kontinuitātes pamatā?

Treškārt, kā jau noskaidrojām, Satversme paredzēja, ka Saeima vēlē prezidentu sev, proti, savu pilnvaru laikam. Līdz ar to Valsts prezidents vienlaikus reprezentē Saeimas, respektīvi, tautas vairākumu. Parlamenta vadītājs praktiski pārstāv šo vairākumu, turklāt atšķirībā no reprezentatīvā Valsts prezidenta Saeimas priekšsēdētājs bauda Saeimas, respektīvi, tautas uzticību ik dienu, jo nav kvalificētā vairākuma šķēršļa tā nomaiņai kā Satversmes 51. pantā.

Populārā rakstā izlaižot sarežģītu premisu ciklus, šis acīmredzamais apsvērums jau pats par sevi dara par radikāliem ieskatus, apgalvojošus spīkera kā Valsts prezidenta vietas izpildītāja tiesību ierobežotību. Vienlaikus 1993. gada vasarā vēlētā «īsā Saeima», kuras pilnvaras neilga trīs gadus kā toreiz konstitūcija paredzēja, radīja paradoksālu nobīdi ar Valsts prezidentu, kas gan nostrādāja pilnu laiku: valdības vadītāja izvēlē Saeimai jeb tautas gribai aktuālajā laikā nu ir jārēķinās ar iepriekšējās Saeimas ievēlēto Valsts prezidentu jeb tautas gribu pagātnē. Tādēļ, nevērtējot politiskās lietderības apsvērumus, kritiku pelna tādi lēmumi kā Gunta Ulmaņa aicinājums veidot valdību Mārim Grīnblatam, kā arī, manuprāt, spilgtākais Satversmes normu aizskārums 2011. gadā, kad Valsts prezidents piedāvāja atlaist parlamentu, neesot apstākļiem, kurus paredz Satversmes 50. pants - neesot pilnvarām, proti, neesot vairs tam pilnvaru laikam, uz kuru eventuālā nelabvēlīgā tautas balsojuma gadījumā Saeima ievēlētu jaunu valsts galvu. Der atcerēties: Otrajā pagaidu Satversmē jeb Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumos "Valsts prezidenta [..] funkcijas izpildīja [..] Satversmes Sapulces priekšsēdētājs" (M. Skujenieks, 1921. gada 20. septembrī).

Savukārt politiskas prakses loģika, kas ierobežo amata vietas izpildītāju, ir gluži cita lieta. Likumsakarīgi, ka Saeimas priekšsēdētājs vai tā biedrs, pildot Valsts prezidenta vietu, rīkojas ar saprātīgu saudzīgumu. Ar šādu piesardzību rīkojas ikviens amata aizvietotājs, taču tradīcijai ir praktiskās jēgas, nevis juridiskas robežas. Piemēram, diezgan jocīgi šķistu Briselē esošam ministram, ja aizstājējs, pat no citas partijas, nomainītu biroja vadītāju vai pieņemtu jaunus padomniekus, vai, ja institūcijas vadītāja atvaļinājuma laikā aizvietotājs nomainītu sekretāri un darbistabas vietu. Lai ir pilnas tiesības šādi rīkoties, tas netiek veikts koleģiālu attiecību dēļ, ne tāpēc, ka vietas izpildītājam nepiemistu tiesības.

Pieredze valsts pārvaldē liecina, ka ne vienmēr aizvietotāji īsteno ļoti augstu piesardzības un morāles līmeni; ir bijuši gadījumi, kad ministra aizvietotājam no citas nozares "pagrūž zem paraksta" būtisku politikas plānošanas dokumenta vai normatīvā akta projektu, par kuru starpresoru sanāksmēs nav panākta vienošanās, reizēm pienākumu izpildītāji ir gan atcēluši administratīvos aktus, gan, teiksim, izsnieguši strīdīgas licences. Nācies sastapties ar pilnvaru pārsteidzošu lietošanu arī pašai, kad pāris stundas pēc ministra demisijas aizvietotāja pirmā rezolūcija man kā valsts sekretārei bija mainīt kādas kapitālsabiedrības valdi.

Šī piesardzība, saudzīgums un ētika ir vienīgie Valsts prezidenta vietas izpildītāja pilnvaru ierobežotāji, taču juridisku šķēršļu nav. Viena no Satversmes tēviem Feliksa Cielēna, kura 1921. gada 2. novembra Satversmes sapulcē ieskatā kandidāta izvēle nav nekāds valsts rīkojums, vārdiem sakot: "Ministru prezidenta kandidatūras izraudzīšana ir vesels garš process, kur tiek vestas sarunas ar dažādu frakciju priekšstāvjiem, kuru rezultātā beigās kristalizējas tās personas atrašana, aiz kuras parlamentā stāv vairākums".

Apstāklis, ka, ievēlētajam prezidentam esot vizītē Zviedrijā, Saeimas priekšsēdētāja neaicina kādu personu veidot valdību, ir pamatots ar saprātīgu izpratni, ka pēc divām dienām Valsts prezidents atgriezīsies, ka informācijas tehnoloģiju laikā var nosaukt ministru prezidenta amata kandidātu arī no Stokholmas lidostas ar drošu elektronisko parakstu pa viedtālruni, savukārt, ja ievēlētais prezidents uz mēnesi pazustu Centrālāfrikā bez sakariem, tad likumsakarīgi ir politiski un ētiski cita situācija, un Valsts prezidenta vietas izpildītāja izmantos arī tiesības aicināt izveidot valdību.

Protams, Valsts prezidenta vietas izpildītājs nevar ievēlētā prezidenta vārdā atkāpties no amata, taču tā nav amata funkcija, bet gan fiziskās personas personiskas pamattiesības izvēlēties nodarbošanos.

Autore ir Latvijas Universitātes juridisko zinātņu doktore

Lielais Kristaps ir Nacionālais filmu festivāls, kas noris reizi divos gados. Iedibināts 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības iniciatīvas par gada labākās filmas apbalvošanu. Lielā Kristapa balvas piešķiršana kļūst par festivālu 1989. gadā, līdz ar to nominētās pašmāju lentes ir skatāmas plašākai publikai.

Saturs

1. Lielās Kristapa balvas vēsture

1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība

1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē

2. Žūrija

3. 2012. gada laureāti un nominācijas

4. Lielā Kristapa laureāti sākot no 1977. gada

4.1. 1977.

4.2. 1978.

4.3. 1979.

4.4. 1980.

4.5. 1981.

4.6. 1982.

4.7. 1983.

4.8. 1984.

4.9. 1985.

4.10. 1986.

4.11. 1987.

4.12. 1988.

4.13. 1989.

4.14. 1990.

4.15. 1991.

4.16. 1993.

4.17. 1996.

4.18. 1998.

4.19. 2000.

4.20. 2001.

4.21. 2003.

4.22. 2005.

4.23. 2007.

4.24. 2009.

5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti

1. Lielā Kristapa balvas vēsture

Lielā Kristapa balvas pasniegšana tika iedibināta 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) idejas noteikt un apbalvot gada labāko filmu. Ideja balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā radās toreizējam Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājam operatoram Mikam Zvirbulim kopā ar režisoru Ansi Epneru. Pirmā Kristapa statuete, ko pēc LKS biedru balsojuma piešķīra Aivara Freimaņa kinolentei Puika, bija koka figūra, ko bija izgrebis tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Sākotnēji Lielais Kristaps bija iecerēta kā ceļojoša balva, tās pirmajam laureātam Aivaram Freimanim koka statuete bija jānogādā atpakaļ uz nākamā gada apbalvošanas ceremoniju.

Jau uz nākamo apbalvošanu 1978. gadā tika izgrebta vēl viena Lielā Kristapa figūriņa - balva labākajai dokumentālajai filmai. Savukārt trešo un pēdējo ceļojošo Lielā Kristapa statueti izveidoja 1988. gadā - šī koka statuete aizstāja medaļas, ar kurām jau kopš 1980. gada apbalvoja labākās animācijas filmas. Kopš 1998. gada Lielā Kristapa balvas vairs neceļo - trīs koka Kristapi ir nolikti glabāšanā Kino muzejā. Kopš 1998. gada laureāti tiek apbalvoti ar Zigmunda Ozoliņa veidotajām bronzas figūriņām. Pēdējā Lielā Kristapa festivālā 2009. gadā laureāti līdzekļu trūkuma dēļ saņēma vien figūras fragmentus.

1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība

Sākotnēji Lielā Kristapa balvas un medaļas tika piešķirtas Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) biedru balsojuma rezultātā to ikgadējā kongresā. Pēc toreizējā nolikuma balvu varēja saņemt filma, kura spēja savākt 50% un vēl vismaz vienu balsi. Šīs balsošanas sistēma sevi pierādīja kā gaužām nefunkcionālu jau 1979. gadā, kad Lielais Kristaps par labāko spēlfilmu palika nepasniegts, jo neviena no izvirzītajām filmām nespēja pārkāpt 50% slieksnim. Šīs balsošanas sistēmas dēļ arī 1982., 1983. un 1984. gadā labākā filma netika izvēlēta, neskatoties uz to, ka katrā no šiem gadiem uz labākās spēlfilmas godu pretendēja vismaz astoņas filmas. Līdzīgu krīzi piedzīvo arī dokumentālā kino kategorija.

1985. gadā filmas apbalvoja LKS valdes izveidota žūrija, kas 1987.gadā tik un tā Lielo Kristapu nepiešķīra nevienai filmai, par iemeslu minot to neatbilsītbu pasaules līmeņa kritērijiem un izcilības trūkumu. Līdz ar to nākamajā, 1988. gadā, pēdējo reizi Kristapa laureātu izvēlējās LKS biedru balsojumā. Kopš 1989. gada, kad filmu apbalvošana kļuva par festivālu, Lielā Kristapa laureātus izvēlas pēc žūrijas balsojuma. Gadu gaitā filmu vērtēšanas un laureātu izvēles sistēma ir piedzīvojusi izmaiņas. Piemēram, šogad filmu vērtēšana notiek divos posmos, no kuriem pirmajā lentes nominācijām un balvām izvirza kino profesionāļi, vērtēdami sava aroda pārstāvjus (piemēram, režisori vērtē režisorus, utt.). Otrajā posmā nominētās filmas izskata un apbalvo žūrija.

1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē

Gadu gaitā Lielā Kristapa apbalvojumi tiek piešķirti arvien vairāk profesionālajās kategorijās. Savukārt 1986. gadā pirmo reizi tika piešķirtas prēmijas kinokritikā. 1993. gadā Lielais Kristaps iemanto Nacionālā filmu festivāla statusu. Pēc pusdekādes, 1998. gadā aizsākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā piešķiršana. Vairākus jaunumus Nacionālais filmu festivāls piedzīvoja, sākot ar 2000. gadu, kad apbalvojumam izvirzīja labākās debijas un īsfilmas, bet no 2003. gada par Lielo Kristapu sacenšas arī studentu filmas. Tāpat 2003. gadā tika sākta nomināciju izsludināšana mēnesi pirms paša festivāla. Šogad pēc kino profesionāļu un producentu asociācijas ieteikuma Lielo Kristapu saņems arī labākie otrā plāna aktieri. Kopumā tiks apbalvotas filmas un kino profesionāļi 23 nominācijās.

2. Žūrija

2012. gada Lielā Kristapa laureātus noteiks:

Ilona Bičevska, producente, Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāve; Jānis Putniņš, režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis, Lielā Kristapa laureāts; Regīna Razuma, teātra un kino aktrise, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve; Ivars Seleckis, režisors un operators, Eiropas Kino akadēmijas loceklis, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis; Kaspars Braķis, operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes pārstāvis; Inga Prauliņa, animācijas režisore un producente, Lielā Kristapa laureāte; Anita Uzulniece, kinokritiķe, starptautiskās kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas pārstāve; Dāvis Stalts, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība; Almers Ludviks, festivāla atbalstītāja Rīgas nami valdes loceklis.

3. 2012. gada laureāti un nominācijas

4. Iepriekšējo gadu Lielā Kristapa balvas laureāti

4.1. 1977. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Puika (rež. Aivars Freimanis)

4.2. 1978. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Teātris (rež. Jānis Streičs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Sieviete, kuru gaida (rež. Ivars Seleckis)

4.3. 1979. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Lielo Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz, jo neviena no filmām LKS biedru balsojumā nesavāc vajadzīgo balsu skaitu.

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Četri meklē miljonu (rež. Ansis Epners)

4.4. 1980. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Saruna ar karalieni (rež. Rolands Kalniņš)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (rež. Roze Stiebra)

4.5. 1981. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Limuzīns Jāņu nakts krāsā (rež. Jānis Streičs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Lielo Kristapu labākajai dokumentālajai filmai nepasniedz

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Bimini (rež. Arnolds Burovs)

4.6. 1982. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Lielo Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Strēlnieku zvaigznājs (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Lielo Kristapu labākajai animācijai nepasniedz

4.7. 1983. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Lielo Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Goda diplomu saņem: Meklēju vīrieti (rež. Ivars Seleckis)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Kabata (rež. Roze Stiebra)

4.8. 1984. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Lielo Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Lielo Kristapu labākajai dokumentālajai filmai nepasniedz

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Sapnis (rež. Arnolds Burovs)

4.9. 1985. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Emīla nedarbi (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Veļ Sīzifs akmeni (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Fantadroms. Sāls (rež. Ansis Bērziņš)

4.10. 1986. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Saulessvece (rež. Lūcija Ločmele)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Vai viegli būt jaunam? (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Cikls Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa (rež. Arnolds Burovs)

LABĀKĀ TV MUZIKĀLĀ FILMA:

Un tēvu dziesma nezudīs (rež.Maruta Jurjāne)

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Alvis Lapiņš - Saulessvece

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Aivars Berķis, Gunārs Ratnieks

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Lūcija Ločmele - Saulessvece

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Juris Podnieks - Vai viegli būt jaunam?

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Zane Jančevska - Alda filmā Bailes

LABĀKAIS AKTIERIS:

Juris Žagars - Viktors filmā Dubultnieks

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Gunta Grīva - mamma filmā Saulessvece, Valdemārs Zandbergs - mežsargs filmā Bailes

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Miks Zvirbulis - Bailes

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Kalvis Zalcmanis - Vai viegli būt jaunam?

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Viktors Šildknehts - Pēdējā reportāža

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - videofilma Olimpiskais strops

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS:

Igors Jakovļevs - Bailes

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU REŽISORS:

Aleksandrs Pugačovs un Gunārs Rācenājs

LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Tamāra Musņicka - Bailes

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Ieva Kundziņa - Pēdējā reportāža

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Jānis Rība - Dzīvīte

BALVAS KINOHRONIKU REŽISORIEM:

Andris Slapiņš, Ansis Epners

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS:

Tūristu grupai no filmas Aizaugušā grāvī viegli krist; Multiplikācijas filmai Uzpasaka - par Rozes Stiebras un Imanta Ziedoņa veiksmīgu sadarbību un lielu ieguldījumu bērnu estētiskajā audzināšanā

DIPLOMS:

Raimonds Pauls - Cikls Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa

SKATĪTĀJU BALVAS (aptauja festivālā Latvijas kinomāksla-86):

Mākslas filmu grupā: Bailes (rež. Gunārs Cilinskis); Aizaugušā grāvī viegli krist (rež. Jānis Streičs); Saulessvece (rež. Lūcija Ločmele) - arī bērnu balva

Dokumentālo filmu grupā: Vai viegli būt jaunam? (rež. Juris Podnieks); Labas gribas spēles (rež. Ansis Epners)

4.11. 1987. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA: Žūrija balvu nepiešķir.

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

kinožurnāli Gaismēnas (rež. Arnis Akmeņlauks, operators Dmitrijs Verhoustinskis, scenāriju autors un redaktors Jānis Brencis) - par drosmi un neatlaidību kinopublicistikā, aktīvi izgaismojot sasāpējušas problēmas un sekmējot to risinājumu.

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Bruņurupuči (rež. Ansis Bērziņš)

LABĀKĀ MUZIKĀLĀ TELEVĪZIJAS FILMA: Žūrija šajā gadā balvu nepiešķir

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: Žūrija balvu nepiešķir.

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Agris Redovičs

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Arvīds Krievs - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Hercs Franks - Augstākā tiesa

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Zane Jančevska - Aija

LABĀKAIS AKTIERIS:

Alvis Hermanis - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Valentīns Maculēvičs - Ja mēs visu to pārcietīsim; Ivars Kalniņš - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Dāvis Sīmanis - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Sergejs Nikolajevs

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Vasilijs Mass - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS:

Gunārs Rācenājs

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Liene Bāliņa - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

INDIVIDUĀLĀS BALVAS:

Labākais dokumentālā kino režisors - Andrejs Apsītis

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Večella Varslavāne - Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

Andris Rozenbergs (Svītas cilvēks) - par mākslinieciski augstvērtīgu stilistiski vienotas filmas izveidi

Voldemārs un Leontīne (rež. Dzintra Geka) - par izteiksmīgu kinematogrāfisku risinājumu un emocionālu iedarbīgumu

Dzintara latvietis - 87 (rež. Aivars Freimanis) - speciālbalva Dzintara Kristaps par demokrātismu mākslā

Sēd uz sliekšņa pasaciņa (rež. Roze Stiebra) - speciālbalva kā skaistākajai multiplikācijas filmai

SKATĪTĀJU BALVAS festivālā Latvijas kinomāksla:

Aija (rež. Varis Brasla); Sirdsdaugava (rež. Rodrigo Rikards); Brālītis (rež. Arnolds Burovs)

4.12. 1988. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Par mīlestību pašreiz nerunāsim (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Skatāmpanti (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Oļegs Mandžijevs - Zīlēšana uz jēra lāpstiņas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Tālivaldis Margēvičs - Šķērsiela

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Ada Neretniece - Zīlēšana uz jēra lāpstiņas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Ivars Seleckis - Šķērsiela

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Ilze Rūdolfa - Par mīlestību pašreiz nerunāsim

LABĀKAIS AKTIERIS:

Tinu Karks - Viss kārtībā

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Vizma Kvēpa - Par mīlestību pašreiz nerunāsim; Valentīns Skulme - Viktorija

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Dāvis Sīmanis - Viktorija

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Dāvis Sīmanis - Basi. Ir tāda vieta Kurzemē

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Gunārs Zemgals - Viktorija vai Māja bez izejas

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Imants Kalniņš - Viktorija vai Par mīlestību pašreiz nerunāsim

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - Cerību lauki vai Demokrātijas stunda (2 filmas), vai Basi

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU OPERATORS:

Anrijs Krenbergs - Svešais

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS:

Gunārs Rācenājs - Šķērsiela vai Krā! Krā!

LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Indersone - Sižeta pagrieziens vai Māja bez izejas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Selecka - Šķērsiela

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Večella Varslavāne - Viktorija

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Rasma Prande - Viktorija vai Māja bez izejas

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

LIELĀ KRISTAPA MEDAĻAS:

Kinožurnāls Padomju Latvija Nr.30/ 1988 (rež. Pauls Pakalns); TV filma Cerība. 1905 (rež. Andrejs Feldmanis)

Sarmīte Ēlerte - par ieguldījumu kinokritikā un zinātnē (avīze ARS)

KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS MEDAĻA:

Laimonis Gaigals (Vai plankumi vēsturē balti?) - par ticību kinodokumenta spēkam; Maija Brence - par ieguldījumu multiplikācijas attīstībā

GADSKĀRTĒJĀS KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS PRĒMIJS KRITIKĀ:

Sarmīte Ēlerte; Viktors Avotiņš; Aivars Freimanis

SKATĪTĀJU BALVAS festivālā Latvijas kinomāksla'88:

Viktorija (rež. Oļģerts Dunkers); Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis); Skatāmpanti (rež. Roze Stiebra) (Augstkalnas versija - Tālavas taurētājs)

KRITIĶU SPECIĀLBALVA ZELTA ROLANDS tiek piešķirta pirmoreiz, turpmāk solīta ik gadu - labākajai filmai jebkurā kino veidā par nozīmīgāko ieguldījumu latviešu kinomākslā Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis)

4.13. 1989. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Dzīvīte (rež. Aivars Freimanis)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Izlūkdienesta priekšnieks (rež. Romualds Pipars)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: Balva netiek piešķirta, jo pārāk maza konkurence.

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Aivars Freimanis (Dzīvīte)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Boriss Borisovs - Izlūkdienesta priekšnieks

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Aivars Freimanis - Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Romualds Pipars - Izlūkdienesta priekšnieks

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Indra Briķe - Dzīvīte

LABĀKAIS AKTIERIS:

Eduards Pāvuls - Zītaru dzimta

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Valdis Eglītis - Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Andris Seleckis - Ilmārs un Marina

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova - Dzīvīte

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - videofilma Olimpiskais strops

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Jānis Rība - Dzīvīte

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

LIELĀ KRISTAPA MEDAĻA KINOKRITIKĀ: Silvija Līce un grāmatas Latvijas padomju kinomāksla kolektīvs

PAPILDUS BALVAS:

Operators Oļegs Kotovičs (viens sižets k/ž Padomju Latvija 19-20 / 1989); Operators Aivars Lubānietis (TV filma Māja lielceļa malā)

4.14. 1990. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Ievas paradīzes dārzs (rež. Arvīds Krievs, Rīgas kinostudija)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Es esmu latvietis (rež. Ansis Epners)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Rezgalības I (rež. Jānis Cimermanis)

LABĀKĀ AKTRISE:

Baiba Broka - Valsis mūža garumā

4.15. 1991. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Cilvēka bērns (Jānis Streičs, studija Trīs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Krustceļš (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: Lielo Kristapu labākajai animācijas filmai nepasniedz

4.16. 1993. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Būris (Ansis Epners, studija AVE)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Naivie (rež. Dainis Kļava)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Ness un Nesija (rež. Roze Stiebra)

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova - Ziemassvētku jampadracis

SKATĪTĀJU BALVA:

Ziemassvētku jampadracis (rež. Varis Brasla)

4.17. 1996. gada laureāti

Lielo Kristapu nepasniedz, tādēļ ka kopš 1994. gada ir tikai viena vienīga spēlfilma - Aivara Freimaņa Ligzda.

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Starp debesīm un zemi - Augšdaugava (rež. Pēteris Krilovs)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Munks un Lemijs (rež. Nils Skapāns)

4.18. 1998. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Izpostītā ligzda (rež. Armands Zvirbulis, Uldis Pūcītis),

SKATĪTĀJU BALVA:

Likteņdzirnas (rež. Jānis Streičs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Debesu sala (rež. Ivo Kalpenieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Pasaciņas. Miega vilcieniņš (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ REŽIJA:

Kurpe (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKAIS OPERATORA DARBS:

Ivo Kalpenieks - Debesu sala

4.19. 2000. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Kāzas (rež. Viesturs Kairišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Jaunie laiki Šķērsielā (rež. Ivars Seleckis)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Velniņi (rež. Inga Riba)

LABĀKĀ ĪSFILMA:

Latvietis pūš pīlītes (rež. Agnese Bule)

LABĀKĀ DEBIJA:

Naktsputni (rež. Anna Viduleja)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Maija Amoliņa - Mariss Jansons

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Pēters Simms - novele Aīda filmā Trīs stāsti par...

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Askolds Saulītis - Sarkanais un Brūnais

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Nils Skapāns - Caurā māja

LABĀKĀ AKTRISE:

Nora Veignere - Anna

LABĀKAIS AKTIERIS:

Andris Keišs - Kāzas

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Uldis Jancis - novele Tristans un Izolde filmā Trīs stāsti par...

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Ansis Epners - No Everesta līdz paradīzei

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova - Anna

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons - Clara un Rubinšteins

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns - Arktiskais reiss

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Ilmārs Piliņš - Mariss Jansons

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Agris Redovičs - par kino vēstures apzināšanu un atainošanu filmu ciklā Kinogadsimts Latvijā; Zigurds Vidiņš - par nacionālajai atmodai un neatkarības centieniem veltītajām filmām

FIPRESCI BALVA:

Naktsputni (rež. Anna Viduleja)

SKATĪTĀJU BALVA:

Velniņi (rež. Inga Riba)

KINOIZPLATĪTĀJU BALVA:

Baiga vasara (rež. Aigars Grauba)

4.20. 2001. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Pa ceļam aizejot... (rež. Viesturs Kairišs)

LABĀKĀ ĪSFILMA:

Klupiens (rež. Andis Mizišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA:

Rīga. Desmit gadus pēc... (rež. Arta Biseniece)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Jumta likums (režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Neparastie rīdzinieki (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ DEBIJA:

Boriss saka (rež. Olafs Okonovs)

LABĀKIE SCENĀRISTI:

Tomass Raudams, Pēters Simms - Labās rokas

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Pēters Simms - Labās rokas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Askolds Saulītis - Jaunības avots

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Dace Rīdūze - Kaimiņu būšana

LABĀKĀ AKTRISE:

Rēzija Kalniņa - Labās rokas

LABĀKAIS AKTIERIS:

Renārs Kaupers - Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKIE SPĒLFILMAS OPERATORI:

Harijs Kukels, Alvis Mengots - Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKIE DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORI:

Oļegs Kotovičs, Romualds Pipars - Brīvība tiešajā ēterā

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova - Sarmītes, Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons - Vai Rīga jau gatava?

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Arturs Maskats - Pa ceļam aizejot...

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Normunds Kļaviņš - Rīga. 10 gadus pēc...

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Vaira Strautniece - par tautas likteņgaitu dziļu izpēti filmā Viens ciems Sibīrijā; Karls Bjoršmarks - par neparastiem meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Jānis Putniņš - par cerīgiem formas meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Kristīne Briede - par radošu daudzpusību Latvijas kinematogrāfā; Filmas Lubāns. Cīņa par centimetriem radošā grupa - par populārzinātniskā žanra veiksmīgu kopšanu

FIPRESCI BALVA:

Jumta likums (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

SKATĪTĀJU BALVA:

Jumta likums (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

4.21. 2003. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Pitons (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA:

Bet stunda nāk... (rež. Juris Poškus)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Viktorijas bērni (rež. Līga Pipare)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Vectēva medus (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Atrasts Amerikā (rež. Sandris Jūra)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Viktors Duks un Askolds Saulītis - Keep smiling!

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: Žūrija nolemj balvu nepiešķirt

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Hercs Franks - Flashback

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Roze Stiebra (cikls Pasaciņas - 6 filmas: Aiz deviņi ezeriņi, Kalado, Visi kakti norasoja, Ceļojums,Tanzānija, Viena brīva diena)

LABĀKĀ AKTRISE:

Kristīne Nevarauska - Sauja ložu

LABĀKAIS AKTIERIS:

Voldemārs Karpačs - Pēdējā padomju filma

LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Ilze Pukinska - Pitons

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Gints Bērziņš - Pitons

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Uldis Jancis - Jumtu cilvēks

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Juris Pakalniņš - Pitons

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Signe Baumane - Sieviete

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Jānis Brunovskis - Keep smiling!

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Aivars Riekstiņš - Operdziedātāja uz skrituļslidām

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Selecka - Operdziedātāja uz skrituļslidām

LABĀKĀS STUDENTU FILMAS:

Mājup (rež. Daiga Laksa-Timinska-Lapko); Bērneļi (rež. Vadims Sičovs); The Bonedancer (rež. Gints Apsīts)

4.22. 2005. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Ūdensbumba resnajam runcim (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Aģents iemīlas (rež. Gatis Šmits)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Tārps (rež. Andis Mizišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Leiputrija (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Bezmiegs (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Eks Āmen S (rež. Inese Kļava)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Alvis Lapiņš - Ūdensbumba resnajam runcim

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Gatis Šmits - Aģents iemīlas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Andis Mizišs - Tārps

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Vladimirs Ļeščovs - Bezmiegs

LABĀKĀ AKTRISE:

Akvelīna Līvmane - Rudens rozes

LABĀKAIS AKTIERIS:

Rūdolfs Plēpis - Baltais zvērs

LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Jānis Paukštello - Augstuma robeža

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Freds Kelemens, Baiba Lagzdiņa - Krišana

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Gunārs Bandēns, Elīna Bandēna - Tramvajs, vārdā Kalpotājs

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ēriks Božis - Hoņka

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Ieva Jurjāne - Doktora D. sala

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Ģirts Bišs - Bezmiegs

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Sandra Sila - Rudens rozes

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Sarmīte Balode - Ūdensbumba resnajam runcim

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs - Leiputrija

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Liene Bāliņa - Svētku anatomija

LABĀKAIS LAIKMETA DOKUMENTS:

Seda. Purva ļaudis (rež. Kaspars Goba)

4.23. 2007. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Vogelfrei (rež. Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Ūdens (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Mans vīrs Andrejs Saharovs (rež. Ināra Kolmane)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Teodors (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA:

Lote no Izgudrotāju ciema (rež. Heiki Ernits, Janno Poldma)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA:

Čiža acīm (rež. Edmunds Jansons)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA:

Versija LNO (rež. Dāvis Sīmanis jr)

LABĀKĀ STUDENTU FILMA:

Riebums (rež. Aiks Karapetjans)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja - Vogelfrei

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Juris Poškus - Monotonija

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Andrij Parekh, Sam Moon, Gints Bērziņš - Vogelfrei

LABĀKĀ AKTRISE:

Iveta Pole - Monotonija

LABĀKAIS AKTIERIS:

Juris Žagars - Tumšie brieži

LABĀKAIS OTRĀ PLĀNA AKTIERIS/AKTRISE:

Regīna Razuma - Rūgtais vīns

LABĀKAIS FILMAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons - Ķīlnieks

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Līga Krāsone - Uguns

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Sarmīte Balode - Uguns

LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS:

Arturs Maskats - Tumšie brieži

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS:

Laila Pakalniņa - Teodors

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS:

Ivars Seleckis - Zem ozola kuplajiem zariem

LABĀKAIS AINIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS:

Vladimirs Leščovs - Zuduši sniegā

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS:

Helēna Heinrihsone - Spēlēju, dancoju

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs - Vienkārši pops

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Armands Zvirbulis - Džona Doreda sala

FIPRESCI BALVA:

Čiža acīm (rež. Edmunds Jansons)

LIELĀ KRISTAPA SKATĪTĀJU BALVA:

Mans vīrs Andrejs Saharovs (rež. Ināra Kolmane)

4.24. 2009. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Nevajadzīgie ļaudis jeb Loss (rež. Māris Martinsons). Par sociāli nozīmīgas tēmas emocionālu risinājumu spilgtos kino tēlos

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Apsēstība (rež. Ivars Tontegode)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Bēgums (rež. Ivars Zviedris) Par autora sociāli aktīvo pozīciju, atspoguļojot savas tautas izdzīvošanas meklējumus

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Bekons, sviests un mana Mamma (rež. Ilze Burkovska-Jakobsena)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Spārni un airi (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Amatieris (rež. Jānis Nords)

LABĀKĀ STUDENTU FILMA:

Lamberts (rež. Oskars Rupenheits)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Pauls Bankovskis - Klucis - nepareizais latvietis

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Armands Zvirbulis - Mazie laupītāji

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Pēteris Krilovs - Klucis - nepareizais latvietis

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Jānis Cimermanis - Lācis nāk!

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Ināra Slucka - Rīgas sargi

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Rolands Zagorskis - Medības

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Agris Birzulis - Medības

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Māris Maskalāns - Par dzimtenīti

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Mārtiņš Milbrets, Neils Matīss - Rīgas sargi

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Kaspars Zariņš - Vai tu ko teici?

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Kārlis Auzāns - Medības

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Līga Krāsone - Medības

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Ilze Trumpe - Akmeņi, Klusums, Mazie laupītāji

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Andris Barons - Klucis - nepareizais latvietis

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Julie Vinten - Klucis - nepareizais latvietis

KINOTEĀTRA RĪGA SKATĪTĀJU BALVA:

Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis)

FIPRESCI BALVA:

Valkyrie Limited (rež. Dāvis Sīmanis)

ŽŪRIJAS BALVA:

Mārim Āboliņam un Andrim Pakalnam par datorgrafiku un specefektiem spēlfilmā Rīgas sargi

4.25 Lielā Kristapa balvas laureāti 2014.

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

„Mammu, es tevi mīlu" (rež. Jānis Nords; prod. Gatis Šmits, Alise Ģelze)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA

"Mazliet ilgāk" (rež. Stanislavs Tokalovs; prod. Stanislavs Tokalovs)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA

"Uz spēles Latvija" (rež. Pēteris Krilovs; prod. Uldis Cekulis)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA Līdz 60'

"Pēdējā tempļa hronikas" (rež. Dāvis Sīmanis; prod. Guntis Trekteris)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA

"Akmeņi manās kabatās" (rež. Signe Baumane; prod. Signe Baumane, Sturgis Warner, Roberts Vinovskis)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA

"Modris" (rež. Juris Kursietis; prod. Juris Kursietis, Vicky Miha, Ingmar Trost)

LABĀKĀ MINORĀ KOPPRODUKCIJAS FILMA

„Spēlmanis" (Studio Uljana Kim, Lit, LV producents Roberts Vinovskis, studija „Locomotive Productions" ; rež. Ignas Jonynas)

Profesionālās kategorijas:

LABĀKAIS SCENĀRISTS 

Signe Baumane - "Akmeņi manās kabatās"

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS 

Jānis Nords - "Mammu, es tevi mīlu"

LABĀKĀ AKTRISE GALVENAJĀ LOMĀ 

Vita Vārpiņa - "Mammu, es tevi mīlu"

LABĀKAIS AKTIERIS GALVENAJĀ LOMĀ 

Jānis Āmanis - "Sapņu komanda 1935"

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ 

Rēzija Kalniņa - "Modris"

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ 

Ziedonis Ločmelis - "Džimlairūdi rallallā"

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS

Jānis Eglītis - "Spēlmanis"

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS 

Kristīne Plūksna-Zvagule, Ieva Romanova - "Escaping Riga"

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS 

Sandra Sila - "Sapņu komanda 1935"

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS 

Sarmīte Balode - „Escaping Riga"

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS 

Viesturs Kairišs - "Pelikāns tuksnesī"

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS 

Gints Bērziņš - "Pelikāns tuksnesī"

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS 

Signe Baumane - "Akmeņi manās kabatās"

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS 

Edmunds Jansons - "Kora turneja", "Starptautiskā tēva diena"

LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS 

Jēkabs Nīmanis - „ Māra", "Vairāk nekā dzīve"

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS

Ģirts Bišs - "Koru turneja"

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS 

Līga Pipare - „Sapņu Komanda 1935"

SPECIĀLBALVAS:

Labākā studentu filma - "Vakars uz ezera" (rež. Lizete Murovska), "Četri mielasti" (rež. Liene Linde)

Skatītāju balsojums latviešu filmai - "Mammu, es tevi mīlu"

Skatītāju balsojums labākai Eiropas filmai - "Klusā dzīve" (Still Life, Uberto Pasolini)

Portāla Delfi.lv skatītāju interneta balsojums - "Modris"

Laikraksta "Diena" speciālbalva - "Māra"

Latvijas Valsts meži specbalva - Labākajai dokumentālajai filmai "Pēdējā tempļa hronikas"

Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "FIPRESCI Latvija" specbalva - režisorei Signei Birkovai par filmu "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze"

4.26. Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" laureāti 2015.gadā

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA

"Tornis", režisors Māris Putniņš

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA

"Pa Pa", režisors Valērijs Oļehno

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA

"Ručs un Norie", režisore Ināra Kolmane

LABĀKĀ TELEVĪZIJAS DOKUMENTĀLĀ FILMA

"Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile", režisors Andrejs Verhoustinskis

LABĀKAIS SCENĀRIJA AUTORS

Ināra Kolmane, "Ručs un Norie"

LABĀKĀ AKTRISE

Guna Zariņa, spēles īsfilma "Normāli cilvēki", režisore Alise Zariņa

LABĀKAIS AKTIERIS

Andris Keišs, "Pa Pa"

LABĀKAIS ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMAS OPERATORS

Valdis Celmiņš, "Spoguļvīrs", režisore Agnese Laizāne

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS

Andrejs Verhoustinskis, "Ručs un Norie"

LABĀKAIS ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMAS REŽISORS

Valērijs Oļehno, "Pa Pa"

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS

Ināra Kolmane, "Ručs un Norie"

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUEMNTĀLĀ FILMA

"Kurši", režisori Mārcis un Lauris Ābeles

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS

Edmunds Jansons, "Roņu sala"

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS

Anu-Laura Tuttelberg, Valdis Brože, "Laiks iet"

LABĀKAIS KOMPONISTS

Pēteris Vasks, "Dieva putniņi", režisore Dzintra Geka

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS

Linda Olte, "Mans tēvs baņķieris"

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS

Andris Barons, "Segvārds Vientulis", režisors Normunds Pucis

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS

Baiba Grīna, "Dāmu paradīze", režisore Ilona Brūvere

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS

Līga Krāsone, "Plenči", režisors Gatis Ungurs

LABĀKAIS FILMAS MĀKSLINIEKS

Kristjans Suits, Elīna Milta, "Rīga 2041", režisori Adina Istrate, Trīns Rūmets, Didzis Eglītis, Kārlis Vītols

SKATĪTĀJU BALVA

"Pazust Latgalē", režisors Kaspars Kursišs

5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti:

1998 - aktieris Eduards Pāvuls

2000 - režisors Arnolds Burovs

2001 - režisors Hercs Franks

2003 - aktrise Elza Radziņa

2005 - režisors Rolands Kalniņš

2007 - aktrise Vija Artmane

2009 - filmu mākslinieks Viktors Šildknehts

2012 - režisors Aivars Freimanis

2014 - režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka

2015 - kinooperators Miks Zvirbulis

Avoti

Lielā Kristapa oficiālā web lapa

Festivāla arhīvs

Kristīnes Matīsas Lielā Kristapa CV Neatkarīgās Rīta Avīzes pielikumā MĒS 2001. gada 10. novembrī

Latfilma

Nacionālais Kino centrs

Divi klavierkvinteti, kas komponēti 20.gadsimta sākumā

Ceturtdien, 11.februārī, Lielajā ģildē notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) stīgu kvarteta "3+1" koncerts, kurā izskanēs Latvijā reti dzirdami kamermūzikas dārgumi, raksta aģentūra LETA. Kamermūzikas koncertā būs iespēja klausīties divus klavierkvintetus, kas komponēti vienā un tajā pašā laikā - 20.gadsimta sākumā. 

Ar šo koncertu kvartets "3+1" svinēs savu piekto dzimšanas dienu. LNSO altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls un LNSO čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa ir ilggadēji kamermuzicēšanas partneri kopš orķestra "Rīgas kamermūziķi" laikiem. Abi LNSO spēles kvalitātes pīlāri jau piecus gadus apvienojušies vienā kvartetā ar jaunās paaudzes vijolniecēm, un šajā koncertā viņu sadarbības partneres būs Beāte Račko un Liene Neija-Kalniņa. Ar kvartetu "3+1" jau vairākkārt muzicējis jaunais, kamermuzicēšanai īsteni dzimušais pianists Edgars Tomševics, savukārt pirmoreiz kvarteta sadarbības partnere būs vidējās paaudzes pianiste Sandra Jalaņecka. 

Koncertā atskaņoto skaņdarbu autori ir ungāru komponists Bēla Bartoks (1881-1945), kurš savu 1904.gadā pabeigto kvintetu uzskata par pirmo nozīmīgo darbu, no mācekļa perioda pārejot meistara pakāpē, un krievu seniors Sergejs Taņejevs (1856-1915), kura 1911.gadā pabeigtais kvintets ir meistara pēdējais lielais opuss, pēc nozīmes gandrīz vai kamersimfonija. Taņejeva Klavierkvintets ir žanra klasika - monumentāls, daudzveidīgs kamermūzikas paraugs, kurā daudz skaistuma un cēla dramatisma.

Vairāk informācijas orķestra mājas lapā

Esot pienācis laiks jaunam vadītājam, kurš var nodrošināt bankas pacelšanu jaunā līmenī

Zviedrijas bankas "Swedbank" direktoru valde un vadītājs Mikaels Volfs panākuši vienošanos par viņa atkāpšanos no prezidenta un vadītāja amata, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Lēmums, kas pieņemts pēc direktoru valdes iniciatīvas, spēkā stājas otrdien, vēsta LETA/The Local.

"Swedbank" norāda, ka pagaidu vadītājas amatā iecelta Birgita Bonnesena, kura patlaban vada bankas operācijas Zviedrijā.

Banka vēsta, ka nekavējoties tiks sākta jaunā vadītāja meklēšana un jaunais direktors tiks izraudzīts, cik ātri vien iespējams.

Volfs "Swedbank" pievienojās pirms sešiem gadiem, iepriekš ieņemot augsta līmeņa amatus Zviedrijas rūpniecības gigantā "Skandia" un konkurentā SEB.

Volfs bankā saņēma 13 miljonu kronu (1,3 miljonu eiro) gada algu, bet par nākamajiem 12 mēnešiem viņš saņems 75% no šīs summas, kā arī vēl papildu atlaišanas prēmiju līdzvērtīgā apjomā.

Komentējot Volfa atlaišanu, "Swedbank" norāda, ka ir pienācis laiks jaunam vadītājam, kurš var nodrošināt bankas pacelšanu jaunā līmenī.

Vismaz desmit no simtiem cietušajiem guvuši smagus ievainojumus

Saskrienoties diviem vilcieniem, Vācijas dienvidos - Bavārijā - otrdienas rītā gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki, bet apmēram 100 guvuši ievainojumus, ziņo policija.

Saskaņā ar Bavārijas policijas pārstāvja sniegto informāciju no aptuveni 100 ievainotajiem 50 cietuši smagi, bet 15 atrodas kritiskā stāvoklī. Iepriekš izskanēja ziņas, ka ievainoto skaits esot 150.

Katastrofa notikusi plkst.6.48 (plkst.7.48 pēc Latvijas laika) starp Holckirhenes un Rozenheimas stacijām Bavārijas federālajā zemē netālu no Bādaiblingas, kas atrodas apmēram 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minhenes, ziņo LETA/AFP.

Viens no vilcieniem pēc sadursmes noskrējis no sliedēm.

Kāpēc saskrējušies divi privātajam dzelzceļa uzņēmumam "Meridian" piederošie vilcienu pagaidām nav noskaidrots.

Vismaz desmit no cietušajiem guvuši smagus ievainojumus, un viņi slimnīcā nogādāti ar helikopteriem, kamēr pārējos ievainotos transportē ātrās palīdzības automašīnas.

Policijas pārstāvis pavēstījis, ka daži cilvēki joprojām ir iesprostoti no sliedēm noskrējušajos un sadragātajos vagonos.

Tas atļaus "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā

Valdība pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus", kas ļaus uzņēmumiem iegādāties gāzi ārpus Latvijas, ziņo LETA.

EM norāda, ka patlaban dabasgāzes piegādi un lietošanu, kā arī no tās izrietošās tiesības un pienākumus regulē 2008.gadā pieņemtie Ministru kabineta "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi". Tomēr šajos noteikumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs.

Jautājumi par lietotāju pienākumiem dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanā pašreizējos noteikumos ir noteikti tikai virspusēji, nenodrošinot lietotājiem skaidru un pilnīgu sapratni par prasībām dabasgāzes lietošanā, neskatoties uz sekām, kas var rasties dabasgāzes apgādes sistēmas nepareizas lietošanas rezultātā, kā arī neievērojot normatīvajos aktos, attiecīgajos standartos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Turklāt noteikumos iekļautais regulējums attiecas tikai uz dabasgāzes lietošanu mājsaimniecībās.

EM informē, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pagājušā gada 10.septembrī apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus. Līdz ar to dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoram jānodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu. Būtībā noteikumi paredz, ka Latvijas dabasgāzes lietotājiem ir tiesības iegādāties dabasgāzi no ārvalstu dabasgāzes apgādes komersanta.

Lai lietotājs varētu izmantot šīs tiesības, EM piedāvātajos noteikumos ir noteikts, ka lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, papildus dabasgāzes piegādes līgumam var slēgt arī sistēmas pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam.

Sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, slēdz, ja tam ir nepieciešams saņemt dabasgāzes sistēmas pakalpojumu par dabasgāzi, kuru nepiegādā dabasgāzes piegādes līguma ietvaros.

Jau ziņots, ka EM izstrādāja atbilstošus noteikumus, kas ļautu a/s "Latvenergo" iegādāties gāzi Lietuvā, teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

"Latvenergo" ir atkārtoti vērsusies a/s "Latvijas gāze" (LG) ar lūgumu energokompānijai ļaut piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Ticamākais, šis lūgums tiks noraidīts.

Reizniece-Ozola informēja, ka EM izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā.

"Ņemot vērā, ka SPRK pērn pieņemtie noteikumi par piekļuvi LG infrastruktūrai nenosaka piekļuvi visai sistēmai, proti, neparedzot izeju uz sadales tīklu, pagaidu risinājums būs Ministru kabineta noteikumi, kas šīs tiesības noteiks," norādīja ekonomikas ministre.

Vaicāts, cik reāli, ka energokompānija jau šogad varētu iegādāties gāzi Lietuvā, "Latvenergo" vadītājs Āris Žīgurs atzina, ka iegāde būs atkarīga no tā, kā atrisināsies juridiskie jautājumi, kas saistīti gan ar piekļuvi sadales sistēmai, gan LG rīcību, proti, pretoties šim plānam vai piekrist.

SPRK septembrī pieņēma gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, bet Administratīvā apgabaltiesa 17.novembrī apmierināja LG lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu šajā lietā. SPRK šo Administratīvās apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēja.

Savukārt 5.janvārī Augstākā tiesa atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem. Līdz ar to noraidīts LG lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Lēmums nav pārsūdzams.

Straujuma un Reizniece-Ozola neizpratnē par Pastaru

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir neizpratnē, ka otrdien valdības sēdē a/s "Latvijas gāze" (LG) intereses pārstāvēja bijušais Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edgars Pastars, ziņo LETA.

Pastars kā zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" pārstāvis valdības sēdē pārstāvēja LG, kad valdība skatīja ekonomikas ministres iesniegtos dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus. Viņš aicināja valdību pagaidām neskatīt šo jautājumu, kamēr nav stājušies spēkā patlaban Saeimā skatītie grozījumi Enerģētikas likumā.

Reizniece-Ozola nepiekrita Pastara viedoklim un bija neizpratnē, ka bijušais valsts iestādes darbinieks nu pārstāv LG.

Arī Straujuma atzina, ka situācija ir netipiska. Pēc viņas domām, nav labi cilvēkam vienu dienu pārstāvēt valsti, bet nākamajā dienā tiesāties pret valsti kāda uzņēmuma interesēs. "Tiesa, šāda rīcība nav krimināli sodāma," piebilda Straujuma.

Kā ziņots, valdība otrdien pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus", kas ļaus uzņēmumiem iegādāties gāzi ārpus Latvijas.

Pastars paralēli juridisko pakalpojumu sniegšanai a/s "Latvijas gāze" tos nodrošina arī Valsts kontrolei. Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja aģentūrai LETA skaidroja, ka Pastars iestādē ir nepilna laika padomnieks juridiskajos jautājumos.

Līdz šim Valsts kontrole nebija informēta par Pastara pienākumiem LG interešu pārstāvībā. Valsts kontrole gan uzsver, ka šī kompānija ir privāts uzņēmums un nav Valsts kontroles revidējamā vienība. Tāpēc arī Valsts kontrole nebija informēta par Pastara pienākumiem LG pārstāvniecībā.

Pastara pienākumos Valsts kontrolē ietilpst Valsts kontroles virzīto likumdošanas iniciatīvu sagatavošana un virzīšana Saeimā. Kā Valsts kontroles nepilna laika darbinieks viņš ir lūdzis un saņēmis darba savienošanas atļauju advokātu birojā "Borenius", kas patlaban zināms kā "Cobalt".

Lai gan specifisku informāciju par Pastara pārstāvētajiem klientiem Valsts kontrole nepieprasa, tomēr sagaida, ka iespējama interešu konflikta gadījumā revīzijas iestāde tiek par to informēta, norādīja Liepiņa-Milzarāja.

Tomēr Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kuros paredzēts iekļaut liegumu bijušajām valsts amatpersonām noteiktu laiku pāriet "pretējā pusē".

Straujumas valdība izvēlējās par šo jautājumu nelemt, lēmuma pieņemšanu atstājot jaunajai Māra Kučinska (ZZS) valdībai.

Pašlaik ir nedaudz mainījusies grozījumu redakcija, sašaurinot personu loku, uz kurām attieksies ierobežojumi. Iespējams, ka līdz lēmuma pieņemšanai valdībai tiks iesniegti vēl kādi priekšlikumi. Iepriekšējais regulējums bijis pārāk strikts, uzskata Straujuma.

Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka ierobežojumiem ir jābūt, jo nav normāla situācija, ka cilvēks, kas darbojies valsts pārvaldē, gandrīz vai nākamajā dienā "pāriet pretējā pusē". Viens no spilgtākajiem gadījumiem ir bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes kādreizējais palīgs Ivars Mēkons, kurš pēc amata pamešanas sāka darboties uzņēmumā, kas iesaistījās tiesvedībā pret valsti.

Arī bijusī ilggadējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane kopš pērnā gada oktobra konsultē uzņēmumu "Latvijas gāze" (LG) tiesvedībās pret valsti.

Priekšlikums paredz svītrot vārdus "vai atturas" no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma 

Izslēgt iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties - šādu iniciatīvu portālā Manabalss.lv pieteicis politiskās satīras raidījums "Skutelis IR studijā". To raidījuma autors, komiķis Jānis Skutelis paziņoja 8.februāra vakarā kārtējā pārraidē, kas bija veltīta Seimas Kārtības ruļlim. Ja priekšlikumu atbalstīs 10 000 parakstītāju, Saeimai par to būs jālemj.

Kārtības rullis ļauj deputātiem balsot ne tikai "par" un "pret", bet arī "atturas." Taču Saeimas lēmumi tiek pieņemti ar "par" balsu vairākumu, tāpēc "atturas" balsojumi faktiski nozīmē balsot "pret". Atturēšanās šķietamā neitralitāte ir maldinoša, tāpēc raidījums to rosina likvidēt.

"Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā. "Atturēties" no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar šo uzdevumu netiek galā," teikts iniciatīvas pieteikumā portālā Manabalss.lv. 

Priekšlikums paredz svītrot vārdus "vai atturas" no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"". Līdz ar to Seima visus lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu. Rezultātu neizkropļotu izvairīgais "atturas" balsojums. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.

Prakse liecina, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstij izšķiroši svarīgos balsojumos. Piemēram, 2011.gadā prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu, jo deputāti neatļāva veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Saeimas balsojumā 35 deputāti bija "par", 7 "pret" un 37 "atturējās". Tātad "par" nobalsoja piecas reizes vairāk nekā "pret", taču jautājumu izšķīra "atturībnieki", kuri faktiski balsoja "pret", bet slēpās aiz mānīgās neitralitātes.

Žurnāla "Ir" veiktā analīze par 12.Saeimas pirmo darba gadu liecina, ka atturēšanās ir visai populāra. Trešdaļa deputātu atturējušies vairāk nekā 100 balsojumos (no kopumā 2080). Deputāts, kurš visbiežāk spiedis "atturas" pogu, darījis to 210 reizes jeb katrā desmitajā balsojumā. No 100 deputātiem tikai 24 deputāti ir balsojumos atturējušies retāk kā 50 reizes.

Daudzos citos parlamentos, tai skaitā valstīs ar ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Lielbritānijas, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas deputātiem nav iespēja balsot "atturas".

Tiek noliegts, ka tādējādi tiek atbalstīts "Rīgas satiksmes" bizness

Kopš janvāra beigām Rīgas pilsētas būvvalde sākusi slēgt automašīnu maksas stāvvietas, kas izvietotas pilsētas vēsturiskajā centrā vai tuvu tam.

Būvvalde noliedz, ka ar pēkšņo cīņu pret privātajām stāvvietām atbalsta "Rīgas satiksmes" stāvvietu biznesu, ziņo Latvijas Radio.

Būvvalde norādījusi, ka galvenie stāvvietu slēgšanas iemesli - tāds bizness nav saskaņots būvvaldē, automašīnas tiekot liktas nelabiekārtotos pagalmos bez cietā seguma, tādējādi nodarot kaitējumu videi un radot nepievilcīgu skatu, raksta LETA.

Latvijas Radio norāda, ka pie privātajiem mašīnu maksas laukumiem Rīgas būvvalde ķērusies kopš pagājušā gada, kad būtiski tika paaugstināti tarifi Rīgas domes apsaimniekotajās stāvvietās. Lai gan 25 gadus par stāvlaukumiem nav likusies ne zinis, būvvalde noliedz, ka ar pēkšņo karu pret privātajām stāvvietām tiktu balstīts pašvaldības laukumu bizness.

Pārbaudīt, cik legāls ir privāto stāvvietu bizness Rīgas vēsturiskajā centrā un tuvu tam, būvvalde izlēmusi pirms gada, jo bijušas aizdomas, ka šajā jomā valda patvaļa. "Konstatējām, ka aptuveni 50-60% stāvvietu ir ierīkotas patvaļīgi bez attiecīgas saskaņošanas un neievērojot tos būvnormatīvus, kas regulē stāvvietu būvnormatīvus un to, kādām stāvvietām ir jābūt," Latvijas Radio stāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde Rīgas vēsturiskajā centrā saskaitījusi 42 prettiesiski iekārtotas un ekspluatētas autostāvvietas. Zemesgabalu īpašniekiem esot sūtītas vēstules, aicinot biznesu legalizēt vai likvidēt. Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem pirmās stāvvietas būvvalde slēgusi janvāra beigās.

Viena no kompānijām, ko ietekmējusi būvvaldes īstenotā stāvvietu slēgšana, ir uzņēmums "Europark". Uz nomātas zemes "Europark" Rīgā uztur 50 maksas stāvvietu, no kurām trīs patlaban ir slēgtas. Kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Meisītis stāsta, ka par stāvlaukumu slēgšanu brīdinājumus saņēmis janvāra vidū. Pēc divām nedēļām būvvalde brīdinājumu īstenojusi.

"Šobrīd viņi slēdz maksas autostāvvietas, bet nevēršas pret visiem namīpašniekiem un visām Rīgas teritorijām. Nesakārtotas ir arī pašiem savas teritorijas un īpašums. Tāpēc mums arī rodas šie jautājumi. Brīvības ielas objekts ir ekspluatēts gandrīz 20 gadus, un pēkšņi atnāk Rīgas būvvalde un saka, ka tas nav nodots ekspluatācijā. Tad ir jautājums, kur viņi bija visus šos 20 gadus? Viņi paši ir skaņojuši reklāmas, izkārtnes, reklāmas pilonus, vasaras kafejnīcu, un nekādi jautājumi nebija radušies," Latvijas Radio sacīja Meisītis, neslēpjot, ka Rīgas domes rīcība viņam šķiet dīvaina.

Ieguvēja no tā, ka tiek slēgta virkne privāto stāvlaukumu, būs Rīgas domes kapitālsabiedrība "Rīgas satiksme". Pilsētā tā apsaimnieko maksas stāvvietas, kurās var nolikt teju 6000 mašīnu. Pagājušā gada pavasarī Rīgas stāvvietās būtiski tika palielināta maksa. Dome toreiz skaidroja, ka cenas ceļ ar mērķi samazināt automašīnu skaitu pilsētas centrā.

Taču uzņēmuma gada pārskati atklāj, ka stāvvietu bizness "Rīgas satiksmei" rada arvien lielākus ieņēmumus, informē Latvijas Radio. 2013.gadā tie bija 6,2 miljoni eiro, bet pēc gada jau par miljonu vairāk. Pērn stāvvietās iekasēti 10,4 miljoni eiro jeb teju 7% no kopējā budžeta, stāstīja "Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis. "Tarifs pagājušajā gadā mainījās. Ja mēs salīdzinām pagājušā gada deviņus mēnešus ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, tad redzam, ka pieaugums saistībā ar tarifa izmaiņām ienākumos ir 14%," norāda Zaķis.

Pašvaldības uzņēmuma balstīšanu, slēdzot privātos stāvlaukumus, Vircavs noliedz. "Nē. Mēs, pirmkārt, sākam ar vietām, kas ir vēsturiskajā centrā, otrkārt, ar vietām, kas ir labi redzamās vietās, treškārt, ar vietām, kas ir nelabi iekārtotas un degradē vidi. To vidū ir, piemēram, stāvvieta Miera ielā, kas atrodas dubļos," saka Vircavs.

Vircavs norāda, ka viņa mērķis ir šādas stāvvietas izskaust pilsētā. Norādot, kāpēc pārmaiņas sākušās tik pēkšņi, viņš skaidro, ka pašvaldībai resursi to iepriekš nav ļāvuši darīt.

Būvvalde saskaitījusi, ka Rīgā ir vairāk nekā 300 maksas stāvvietu, bet pārbaudītas pagaidām nav visas.

Šie cilvēki viņam metuši ar lielu torti un izteikuši draudus

Maskavā otrdienas vakarā aptuveni desmit čečenu grupa uzbrukusi bijušajam Krievijas premjerministram, opozīcijas Krievijas Tautas brīvības partijas ("Parnas") priekšsēdētājam Mihailam Kasjanovam, restorānā viņam metot ar torti un citiem priekšmetiem, vēsta LETA/Newsru.

Kā paziņoja partijas locekle Natālija Peļevina, uzbrucēji atbraukuši vairākās automašīnās un runājuši čečenu valodā. "Vairāki cilvēki ienāca restorānā un pēc kaut kāda laika mēģināja viņam uzbrukt, metot tortes un citus priekšmetus," telekanālam "Doždj" pastāstīja Peļevina.

Kā aģentūrai "Interfax" pastāstīja Kasjanovs, incidents noticis restorānā Maskavas centrā, kur pie viņa piegājuši aptuveni desmit nepazīstami "neslāviska izskata" cilvēki, metuši viņam ar lielu torti, izteikuši draudus un pēc tam aizbraukuši vairākās automašīnās.

Kasjanovs vērsies policijā par notikušo.

Jau ziņots, ka 1.februārī Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs sociālajā tīklā "Instagram" publicēja video, kurā Kasjanovs un viņa vietnieks Vladimirs Kara-Murza redzami optiskajā tēmeklī. Kadirova komentārs pie video vēstīja: "Kasjanovs atbraucis uz Strasbūru pēc naudas Krievijas opozīcijai. Kas nesaprata, tas sapratīs."

Kasjanovs Kadirova ierakstu novērtēja kā kūdīšanu uz slepkavību un 3.februārī vērsās Federālajā drošības dienestā (FDD) ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret Kadirovu.

Ieguldījums, ko veikuši stratēģiskie akcionāri, ir atpelnījies ar uzviju

18 gadu laikā kopš 1998.gada a/s "Latvijas gāze" (LG) stratēģiskie investori, ar kuriem noslēgts akcionāru līgums, dividendēs saņēmuši prāvas summas - Krievijas "Gazprom" saņēma 106 miljonus, bet Vācijas "Ruhrgas" - 152 miljonus eiro, tātad kopā 258 miljonus eiro. Par to liecina "LNT Ziņu" veiktie aprēķini no publiski pieejamiem datiem.

Savukārt abu uzņēmumu kopumā iztērētā nauda LG akciju iegādē - gan to, kuras pārdeva valsts, gan to, kas pirktas biržā no dažādiem akcionāriem, - abiem investoriem veidoja ap 153 miljoniem eiro.

"Gazprom" izmaksas bija 78 miljoni eiro, bet "Ruhrgas" - 75 miljoni eiro. Līdz ar to Vācijas investors ieguvis par 76 miljoniem eiro, bet "Gazprom" - par 28 miljoniem eiro vairāk nekā ieguldīja. Un tas ir, neskaitot guvumu no pašu LG akciju iespējamās pārdošanas.

Vērtspapīru tirgus eksperts Andrejs Martinovs norāda, ka, ņemot vērā nozares īpatnības un riskus, kurus mazināja privatizācijas līgums, akcionāru guvums no dalības LG jau līdz šim vērtējams kā gana labs sasniegums.

"Ņemot vērā LG dividenžu politiku, var secināt, ka ieguldījums, ko veikuši stratēģiskie akcionāri, ir atpelnījies. Un visi investori, kas piedalījušies LG akciju pirkšanā 1990.gados un 2000.gadu sākumā, principā, var teikt, ka ir atpelnījuši savu ieguldījumu," komentēja Martinovs.

Patlaban "Gazprom" ir lielākais LG akcionārs ar 34% akciju. "Ruhrgas" jeb tagad "Uniper Ruhrgas International GmbH" pieder 18,26% akciju, bet līdz šim kompānijai piederošos vēl 28,97% nesen nopirka fonds "Marguerite Gas". Vēl 16% akciju pieder "Itera Latvija", bet pārējiem akcionāriem - 2,77%.

Lēmums par konkrētu karavīru skaitu, visticamāk, tiks pieņemts NATO samitā vasarā Varšavā

NATO paplašinot savu klātbūtni Austrumeiropā, Lielbritānija nosūtīs piecus karakuģus uz Baltijas jūru, trešdien ziņo laikraksts "The Guardian".

Polija, Bulgārija, Rumānija, Latvija, Lietuva un Igaunija vēlas ASV, Lielbritānijas un Vācijas karavīru klātbūtni, uzskatot, ka tā spētu atvairīt Krievijas draudus.

Jaunajos NATO spēkos, kas rotācijas kārtībā tiks izvietoti šajās sešās valstīs, būs līdz 6000 karavīru, arī, domājams, arī ievērojams britu spēku kontingents, ziņo LETA. Lēmums par konkrētu karavīru skaitu, visticamāk, tiks pieņemts NATO samitā vasarā Varšavā.

Savienotās Valstis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka četrkāršos militāros izdevumus savas klātbūtnes palielināšanai Eiropā, atvēlot šim mērķim 3,4 miljardus dolāru.

Lielbritānijas ieguldījums, kaut salīdzinoši daudz mazāks, tomēr ir vērā ņemams, ņemot vērā, cik ļoti tās flote pēdējos gados samazināta, norādījis "The Guardian".

Britu aizsardzības ministrs Maikls Falons, kurš trešdien plāno piedalīties divu dienu NATO sanāksmē Briselē, paziņoja, ka Lielbritānija pirmo reizi kopš 2010.gada piedalīsies pastāvīgajos NATO spēkos.

"Mūsu NATO klātbūtnes palielināšana sūta spēcīgu vēstījumu mūsu ienaidniekiem, ka mēs esam gatavi atbildēt jebkuriem draudiem un aizstāvēt mūsu sabiedrotos. 2016.gadā mēs redzēsim sevišķi koncentrēšanos uz Baltijas reģionu," norādīja ministrs.

Lielbritānija, kurai jau ir lidmašīnas Baltijas valstīs un kura regulāri sūta karavīrus uz mācībām šajā reģionā, plāno piedalīties NATO spēkos ar fregati "HMS Iron Duke", eskadras mīnu kuģi "Type-45" un trim mīnu traleriem. Kuģus apkalpos 530 jūrnieki.

Izskatās, ka pēc mēra domām, vienīgais lēmumu pieņēmējs Rīgā

Daudzu tūkstošu rīdzinieku protestu rezultātā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) ir bijis spiests piekāpties un paziņot par pārejas periodu paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai Rīgā, pagarinot iespēju piedeklarēties līdz 29. februārim.

Pēc tam gan nekādas pretimnākšanas, un par īpašumiem, kuros neviens nebūs deklarējies, īpašniekiem būs jāmaksā septiņas reizes palielinātais nodoklis, draud mērs. Šai falšajai pretimnākšanai nav nekā kopēja ar rūpēm par rīdziniekiem, tās ir bailes no skaļākiem protestiem, kuri negatīvi var ietekmēt mēra teflona uzvalciņu.

Jau 15. janvārī rakstīju vēstules domes priekšsēdētājam Ušakovam un viņa vietniekam Amerikam, aicinot izrādīt pretimnākšanu tiem cilvēkiem, kuri decembra pēdējās dienās centās piedeklarēties savā īpašuma, bet tehnisku apsvērumu dēļ to nespēja, jo nestrādāja elektroniskās deklarēšanās vietne portālā latvija.lv. Drīz vien saņēmu birokrātisku atteikumu, kas pamatots ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbildību par elektroniskās deklarēšanās iespēju, tātad domei daļa nekāda, ieinteresētība palīdzēt - vēl mazāka, lai tik iedzīvotāji maksā.

Lēmums septiņas reizes palielināt nekustamā īpašuma nodokli par ēku negaidīti skāris arī vairākus valdošās koalīcijas deputātus. Kā jau vienotā un nesatricināmā balsošanas mašīnā paredzēts, viņi nobalsoja par izmaiņām nekustamā nodokļa aprēķināšanas kārtībā, neiedziļinoties, par ko balso.

Un re, izrādās, ka vairākiem deputātiem pašiem nu būs jāmaksā lielais nodoklis, ko pirms tam nebija apjautuši. Kā tā, nodokļa palielināšana taču var attiekties uz visiem rīdziniekiem, tikai ne uz vairākuma deputātiem. Notikusi kļūme, kas jāmaina, lai pie varas esošie varētu paspēt piedeklarēt savos īpašumos cilvēkus un izvairīties no palielinātā nodokļa. Savējie jau sarunās un, lūk, domes priekšsēdētājs dod tādu iespēju, pagarinot termiņu līdz februāra beigām.

Pašvaldības attieksmi pret rīdziniekiem un kvalifikācijas trūkumu apliecina kārtējā ņirgāšanās par nodegušās un nojauktās ēkas Buru ielā 9 bijušajiem dzīvokļu īpašniekiem. Dabā ēkas vairs nav, bet kadastra reģistros vēl eksistē un cilvēkiem, kuriem jau tā ir atņemts un nojaukts viņiem piederošais īpašums bez tiesībām to atjaunot, tiek pieprasīts par to maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Turklāt vairākiem iedzīvotājiem septiņas reizes palielināto nodokli par ēku, jo tajā viņi taču vairs nav deklarējušies.

Nobeigumā gribētu akcentēt Ušakova izpratni par lēmumu pieņemšanas procesu Rīgā. Viņš jau ziņo, ka deklarēšanās periods ir pagarināts līdz 29. februārim, lai gan formāli tam ir nepieciešams domes balsojums, kurš vēl nav bijis. Izskatās, ka pēc mēra domām, vienīgais lēmumu pieņēmējs Rīgā ir viņš, bet lēmumu izsludināšanas vietne ir Twitter. Domes deputāti - gan savējie, gan opozīcijas - pēc mēra domām, nav vērā ņemami.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

Kam ir izdevīgi maldināt sabiedrību par Okupācijas muzeja piebūves projektu?

Laikraksta „Diena" 3. februāra numurā ir publicēta saruna ar arhitektu Tomu Kokinu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves būvatļaujas noraidīšanu. Manuprāt, tā ir dīvaina un kļūdu pilna, un ir raksturīga metodēm, kuras izmanto projekta pretinieki.

Piemēram, tāda elementāra kļūda, ka Strēlnieku laukumā „kara laikā tika sagrauta tur esošā apbūve". Kā zināms, visu kvartālu nolīdzināja vēl pirms kara Ulmaņa laikā 1938. gadā, un pat būvbedre tika izrakta, lai celtu Rīgas pilsētas valdes biroju namu.

Arhitekts saka, ka „lielākā projekta virzītāju kļūda, ka viņi pieņem, ka Strēlnieku laukums ir tāds, kāds ir, un tāds arī paliks. Respektīvi, nav veikta elementāra pilsētbūvnieciska analīze, kāda šī vieta izskatīsies nākotnē." Viņa redzējumā „ideālā scenārijā laukums tiek atjaunots vēsturiskajās parcelācijas robežās. [..] Gar Grēcinieku ielu, Kaļķu ielu un droši vien arī 11. novembra krastmalu paredzēta apbūve." Šo vīziju arhitekts Kokins noapaļo ar apvainojumu: „Projekta virzītāji nav spējuši vizualizēt ēku nākotnes kontekstā un izanalizēt skatpunktus". Tātad - projekta virzītāji ir nekompetenti.

Tomēr īstenība ir tieši pretēja. Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs ir izsludinājis Rīgas domes 2010. gada 13. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 64 „Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", ar kuriem var iepazīties Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā.

Rīgas domes „Saistošie noteikumi" par Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanu un apbūvi. (Fragments).

Saistošos noteikumos ir iestrādātas Birkerta projekta kontūras un ieskicēts plānotās pārbūvētās ēkas profils. Detālplānojumā ir noteikta skaidra vīzija par to, kāds izskatīsies pats laukums. Ir minēti gājēju celiņi, nelielu koku stādījumi, iespējamo „atklātu ūdensbaseinu, strūklaku, ūdens virsmu un kritumu (ūdens sienas u.tml.)" iekārtošana. Laukuma malā pie 11. novembra krastmalas ir paredzēti apstādījumi, kuri „nedrīkst blīvi aizsegt skatu uz Daugavas telpu un no Daugavas uz Vecrīgas apbūves panorāmu". Kokina vīzijā paredzētā apbūve nav atļauta, kā arī nav atļauti reljefa pacēlumi par vairāk nekā 0,3 m virs muzeja ēkas ieejas līmeni.

„Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu" 1. pielikums, sadalot laukumu atsevišķās teritorijās ar atšķirīgiem noteikumiem.

Arhitekts Kokins apgalvo, ka „Tas daudzus aizvaino, protams. Redzams, ka tas milzīgais darbs, kas ieguldīts, cīnoties par vecpilsētas kvalitāti, tiek ignorēts." Patiesībā viņš pats aicina ne tikai ignorēt milzīgo darbu, kas ieguldīts detālplānojuma sagatavošanā un publiskā apspriedē, bet arī ignorēt lielo darbu, kas ieguldīts muzeja pārbūves projekta sagatavošanā un muzeja jaunās izstādes plānošanā un gatavošanā.

Kļūdains ir arhitekta Kokina apgalvojums, ka „pēdējā pilsētas arhitektu kolēģijas sēdē konstruktīvā vienošanās tika panākta". Līdz šai dienai Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija nav nākusi ar pozitīvu atzinumu par jebkuru no sēdē piedāvātiem kompromisiem.

Zīmīgi, ka kampaņas laikā arhitekti pretinieki ir bez aizķeršanās maldinājuši sabiedrību, uzdodot vēlamo par esošo, bet esošo par neesošo - dēvēdami arhitektu viedokli par Vecrīgas attīstību par reālu attīstības plānu, bet likumīgo detālplānojumu par neesošu.

Kam izdevīgi šādi maldi?

Autors ir Latvijas Okupācijas muzeja direktors

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija apņēmās ieviest ES kopējo valūtu eiro. Sākotnējo plānu to izdarīt jau 2008.gada 1.janvārī sagrāva trekno gadu inflācija. Taču, pēc ekonomiskās krīzes saasinājuma 2008.gada beigās eiro ieviešana atkal atgriezās politiskajā dienas kārtībā, šoreiz kā līdzeklis tautsaimniecības stabilizācijai.

Latvija ir izvirzījusi mērķi ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī. Lai to izdarītu, valstij būs jāizpilda virkne priekšnoteikumu - tā dēvētie "Māstrihtas kritēriji". Bet jau tagad sakarā ar krīzi eirozonā Latvijai ir jālemj par atbalstu pasākumiem eiro glābšanai.

Saturs

1. Eirozonas vēsture

2. Latvijas mēģinājumi ieviest eiro

a. Pirmā neveiksme

b. Krīze liek mēģināt otro reizi

3. Latvija un Māstrihtas kritēriji

a. Piesaiste eiro

b. Saprātīgi parādi

c. Mazs deficīts

d. Finanšu tirgus uzticēšanās

e. Zema inflācija

4. Kā notiek iestāšanās

5. Latvija un eiro glābšanas mehānismi

a. ESM

b. Fiskālais līgums

1. Eirozonas vēsture

Lai gan eiro banknotes un monētas pirmo reizi nonāca vienpadsmit Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju rokās 2002.gada 1.janvārī, Eiropas kopējās valūtas vēsture ir krietni senāka. Netieši tā izriet jau no 1958.gadā parakstītā Romas līguma, kurš paredzēja "Eiropas tautu aizvien ciešākas savienības" veidošanu, bet pamatus tai lika 1979.gadā izveidotā Eiropas Monetārā sistēma (EMS). Tā regulēja savstarpējo maiņas kursu lielākajai daļai Eiropas Kopienas (ES priekšteces) dalībvalstu valūtu, nosakot, ka to vērtība nevar svārstīties vairāk kā par 2,25% viena pret otru. 1989.gadā Eiropas Kopienas valstu vadītāji pieņēma lēmumu izveidot Ekonomisko un monetāro savienību, un 1991.gadā EK valstis parakstīja Māstrihtas līgumu. Tas paredzēja Eiropas Savienības izveidi, kuras kopējā valūta būtu eiro. Māstrihtas līgums arī nosaka priekšnoteikumus, kas valstij jāizpilda, lai ieviestu kopējo valūtu (sk. zemāk 3. Latvija un Māstrihtas kritēriji).

Nākamie gadi pagāja, sagatavojoties kopējās valūtas ieviešanai. 1998. gadā tika dibināta Eiropas Centrālā banka, kuras mītne atrodas Frankfurtē, Vācijā. 1999. gada 1.janvārī eiro tika ieviests kā uzskaites valūta un vienpadsmit eirozonas dalībvalstu - Austrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Somijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Luksemburgas, Portugāles un Spānijas - valūtu kursi tiek fiksēti pret eiro. Grieķija pievienojās 2001.gadā, bet 2002.gada 1.janvārī apgrozībā tika laistas eiro naudas zīmes un monētas.

Kopš tam eirozonai ir pievienojušās vēl piecas valstis: 2007.gadā - Slovēnija, 2008. gadā - Kipra un Malta, 2009.gadā - Slovākija un 2011.gadā - Igaunija.

2. Latvijas mēģinājumi ieviest eiro

Visām Eiropas Savienības valstīm ir pienākums ieviest kopējo valūtu brīdī, kad tās izpilda attiecīgos kritērijus (izņēmumi ir tikai Lielbritānija un Dānija, kas Māstrihtas līgumu parakstīja ar attiecīgu atrunu). Šāds pienākums tika noteikts arī līgumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2003.gada septembra referendumā 67% no balsošanā piedalījušamies atbalstīja Latvijas pievienošanos ES, un jau drīz pēc tam Latvijas valdība sāka iezīmēt ceļu uz eiro.

a. Pirmā neveiksme

Jau 2003.gada 9.decembrī, pat pirms formālās iestāšanās ES saimē, Ministru prezidenta Eināra Repšes vadītā valdība pieņēma lēmumu noteikt 2005.gada 1.janvāri kā datumu, kad Latvija pievienosies Eiropas Valūtas kursa mehānismam (ERM II), tādējādi mainot lata piesaisti uz eiro no Starptautiskā valūtas fonda aprēķinātā valūtu groza SDR un izpildot vienu no pieciem priekšnoteikumiem eiro ieviešanai. Lēmuma otrais punkts bija "noteikt 2007.gada 1.janvāri kā mērķa datumu, līdz kuram nodrošināt eiro ieviešanai nepieciešamo kritēriju izpildi". Atbilstoši Māstrihtas līgumam divi gadi ir minimālais laiks, kas valstij jāpavada ERM II, lai pierādītu, ka valsts tautsaimniecība spēj ilgstoši stabili noturēt savas valūtas kursu pret eiro, un Repšes valdība netaisījās aizkavēties šajā uzgaidāmajā telpā. Izpildot Māstrihtas kritērijus 2007.gada sākumā, eiro fiziski varētu ieviest 2008.gada 1.janvārī.

Šos plānus izjauca nekustamā īpašuma burbulis, kurš noteica Latvijas tautsaimniecības attīstību nākamajos piecos gados un neļāva Latvijai izpildīt Māstrihtas līgumā noteikto cenu stabilitātes kritēriju. Inflācija, kas pēc deviņdesmito gadu sākuma šausmām bija tikusi veiksmīgi apslāpēta un no 1998. gada vidus līdz pat 2004. gada sākumam turējās zem 4%, 2004.gada aprīlī jau pārsniedza 5% (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Iepriekšējā zemākajā līmenī tā atgriezās tikai 2009.gadā pēc burbuļa dramatiskās sprāgšanas.

Tomēr vēl kādu laiku Latvija turpināja rīkoties, it kā eiro ieviešana būtu iespējama. 2006.gada februārī Aigara Kalvīša vadītā valdība apstiprināja Nacionālo eiro ieviešanas plānu, saglabājot 2008.gadu kā ieviešanas brīdi. Taču jau tad Latvijas Banka šādu iespēju apšaubīja, bet tikai dažus mēnešus pēc plāna apstiprināšanas pats valdības vadītājs sāka runāt par eiro ieviešanas atlikšanu uz kādu nenoteiktu laiku. Inflācija jau bija sasniegusi līmeni, kurš neļāva iedomāties, ka tuvākajos gados eiro varētu ieviest. Turklāt Lietuvas pieredze 2006.gada pavasarī, kad inflācijas kritērija pārsniegšana par tikai 0,03% (2,63% 2006.gada martā, kamēr atskaites līmenis bija 2,60%) liedza tai iespēju jau 2007.gadā ieviest kopējo valūtu, norādīja, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālā Banka domā strikti ievērot noteiktos kritērijus. Latvijai tajā brīdī inflācija jau bija 6,5%.

b. Krīze liek mēģināt otro reizi

No 2006. līdz 2008.gadam augstās inflācijas dēļ neviens vairs nopietni nerunāja par Latvijas izredzēm kaut kad paredzamajā nākotnē ieviest eiro, taču stāvoklis strauji mainījās 2008.gada beigās, kad Ivara Godmaņa valdība bija spiesta vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pēc finansiālās palīdzības. Latvija par krīzes pārvarēšanas programmas stūrakmeni noteica lata piesaistes pie eiro saglabāšanu, un visiem programmas veidotājiem bija skaidrs, ka šaubas par lata kursa noturību ir viens no nozīmīgākajiem draudiem Latvijas tautsaimniecības stabilitātei. Tāpēc eiro ieviešana tika noteikta kā palīdzības programmas galamērķis, kas ne tikai likvidētu valūtas risku, bet arī līdz ar Māstrihtas kritēriju izpildi apliecinātu, ka Latvija ir veiksmīgi pārvarējusi budžeta krīzi.

Sākotnējā vienošanās, kuru Godmaņa valdība 2008. gada decembrī panāca ar SVF un EK, paredzēja, ka Latvija ieviesīs eiro jau 2012.gada 1.janvārī. Tas nozīmētu, ka budžeta deficītam jau 2011.gadā būtu jābut zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču ātri vien kļuva skaidrs, ka ekonomiskā lejupslīde ir daudz straujāka un dziļāka, nekā sākotnēji paredzēts, un ka šis mērķis nav sasniedzams. Jau 2009.gada vasarā pēc jaunās Valda Dombrovska valdības sarunām ar Eiropas Komisiju un SVF eiro ieviešana tika atlikta uz diviem gadiem. Tas deva valdībai papildus laiku samazināt budžeta deficīta, kurš, pat ar visiem taupības pasākumiem, 2009.gadā sasniedza 9,7% no IKP (pēc EK izmantotās deficīta aprēķināšanas metodikas).

Eiro ieviešana ir ierakstīta kā mērķis Valda Dombrovska pēc 11. Saeimas vēlēšanām izveidotās valdības deklarācijā, par kuru vienojušās koalīcijas partijas Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība. Arī opozīcijā esošās partijas - Saskaņas centrs un Zaļo un Zemnieku savienība - formāli šo mērķi atbalsta. Taču no viņu pārstāvjiem nereti nākas dzīrdēt arī atrunas, ka tas nav jādara "par jebkuru cenu", kā arī cerību iekrāsotas šaubas, vai eiro pārdzīvos pašreizējās grūtības.

3. Latvija un Māstrihtas kritēriji

Lai 2014.gada 1.janvārī ieviestu eiro, Latvijai ir jāizpilda virkne prasību, kuras noteiktas Māstrihtas līgumā. Izšķirošs būs 2012.gads, pēc kura Eiropas Komisija vērtēs, vai Latvijas tautsaimniecība izpilda priekšnoteikumus dalībai eirozonai. Ja Komisija dos zaļo gaismu, sāksies konkrēti darbi, lai nodrošinātu pāreju uz jauno maksāšanas līdzekli.

a. Piesaiste eiro

Lats ir piesaistīts eiro jau kopš 2005.gada 1.janvāra pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL, bet no 2005.gada 2.maija Latvija ir pievienojusies «eiro priekštelpai» jeb Valūtas kursa mehānismam II (ERM II). Tā ietvaros valūtas kurss nedrīkst svārstīties vairāk kā ±15% pret eiro, taču Latvija vienpusēji apņēmusies nepārsniegt ±1% svārstības. Lai ieviestu eiro, ES dalībvalstij vismaz divus gadus iepriekš jādarbojas šajā mehānismā. Tātad šis kritērijs jau ir izpildīts.

b. Saprātīgi parādi

Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP. 2012.gadā Latvijas valdības kopējais parāds tiek prognozēts ap 45% no IKP, tātad ievērojami zem Māstrihtas līgumā noteiktā atskaites punkta. Ir gandrīz droši, ka šis kritērijs tiks izpildīts.

c. Mazs deficīts

Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. 2012.gada budžets Latvijā plānots ar 2,5% deficītu, turklāt tas balstās uz konservatīviem pieņēmumiem. Pat ar mēreni negatīvu ekonomiskās izaugsmes scenāriju Latvijai vajadzētu varēt nodrošināt pietiekami zemu budžeta deficītu. Izredzes ir labas, ka šīs kritērijs tiks izpildīts.

d. Finanšu tirgu uzticēšanās

Ilgtermiņa aizdevumu (parasti valdības 10 gadu obligāciju) procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par 2% pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Kā informē Latvijas Banka, patlaban Latvija šo kritēriju izpilda. Izredzes ir labas, ka šīs kritērijs tiks izpildīts.

e. Zema inflācija

Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5% pārsniegt triju labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju. Ņemot vērā ES lēno ekonomisko izaugsmi un no tās izrietošo zemo inflāciju, cenu stabilitātes kritērijs 2012.gadā Latvijai varētu būt visgrūtāk izpildāms. Pēdējais oficiāli aprēķinātais atskaites punkts - par 2010.gadu - ir tikai 1%, jo vairākās ES dalībvalstīs tolaik bija pat deflācija. Togad Latvijai inflācija bija tuvu nullei, taču 2011.gadā uzlēca līdz 3,9% (atbilstoši Eurostat datiem). Gandrīz visi analītiķi Latvijai 2012.gadā prognozē inflācijas līmeni nedaudz zem 2,5%. Tas varētu atbilst kritērijiem, bet varētu arī neatbilst, un šis ir visriskantākais rādītājs.

4. Kā notiek iestāšanās

Ja Latvijas valdība 2012.gada beigās uzskatīs, ka ir izpildījusi attiecīgos kritērījus, tad 2013.gada sākumā tā varēs lūgt Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku novērtēt valsts gatavību eiro ieviešanai.

Tālākā notikumu attīstība varētu būt šāda:

2013.gada aprīlī - EK un ECB sagatavo konverģences ziņojumu, kurā izvērtē Latvijas gatavību. Jāsagatavo arī lēmums izbeigt «pārmērīgā deficīta procedūru», kura tika uzsākta, kad Latvijas budžeta deficīts pārsniedza 3% no IKP.

2013.gada jūnijā - ECOFIN (Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes) politiskā līmenī rekomendē aicināt uzņemt eirozonā Latviju, ja tā izpilda Māstrihtas kritērijus un konverģences ziņojums ir pozitīvs.

2013.gada jūnijā - ES dalībvalstu valdību vadītāji pieņem politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties eirozonai.

2013.gada jūlijā - ECOFIN pieņem gala lēmumu un aicina Latviju pievienoties eirozonai ar noteiktu valūtas kursu, kurš iestāšanās brīdī var būt atšķirīgs no iepriekš fiksētā. Slovākijai iestājoties, piesaistes kurss tika mainīts uz augšu - notika revalvācija, savukārt Igaunija iestājās ar iepriekš noteikto valūtas kursu. Latvijas Banka uzskata, ka pašreizējais kurss ir ilgi kalpojis un būtu jāsaglabā. Tomēr tas nav Latvijas vienpusējs lēmums, to sarunu rezultātā pieņem ECOFIN.

Ja tiks saņemts uzaicinājums, tad sāksies eiro ieviešana:

2013.gada 1.oktobrī - veikalos cenas būs jānorāda latos un eiro. 2014.gada 1.janvārī - tiek ieviests eiro. Vēl mēnesi varēs norēķināties skaidrā naudā gan latos, gan eiro. Visa nauda banku kontos tiek konvertēta automātiski un bez maksas. 2014.gada 1.jūlijā - beidzas termiņš, kad bez maksas var samainīt latu banknotes un monētas uz eiro kredītiestādēs, Latvijas pasta nodaļās, savukārt Latvijas Bankā bez maksas turpinās mainīt latus pret eiro bez laika ierobežojuma. 2014.gada 31.decembrī - beidzas cenu atspoguļošana veikalos latos un eiro, turpmāk tās jānorāda tikai eiro.

Valstij eiro ieviešana izmaksās aptuveni 8,7 miljonus latu, un valsts nekompensēs fizisku personu un uzņēmumu izdevumus, kas saistīti ar pāreju uz eiro. Saistībā ar pāreju uz eiro Latvijā būtu jāgroza ap 100 likumu.

5. Latvija un eiro glābšanas pasākumi

Lai gan Latvija pagaidām vēl nav ieviesusi eiro, kā Eiropas Savienības dalībvalsts tā tomēr zināmā mērā piedalās arī eiro krīzes pārvarēšanas pasākumos.

a. ESM

Viens šāds pasākums ir Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, par kuru ES vadītāji vienojās jau 2010.gada rudenī. Tas ir iecerēts kā pastāvīgs glābšanas fonds grūtībās nonākušām eirozonas valstīm. Tam būs 80 miljardu eiro pamatkapitāls, kuru iemaksās visas eiro izmantojošās valstis proporcionāli savai līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas kapitālā, kas savukārt tiek rēķinātas atbilstoši valstu ekonomikas lielumam un iedzīvotāju skaitam. Visas eirozonas valstis ir parakstījušas līgumu par tā izveidošanu un plāno, ka fonds sāks darboties jau 2012.gada jūlijā. Tomēr, lai līgums iekļautos ES kopējā juridiskajā struktūrā, ES valstu vadītāji arī nolēma, ka ir jāpapildina līgums par Eiropas Savienības darbību jeb tā sauktais Lisabonas līgums ar teikumu, kas ļauj eirozonas valstīm realizēt šādu vienošanos: "Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eirozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus." Līguma papildinājums tika ar nolūku formulēts tā, lai neizraisītu nepieciešamību rīkot referendumu tādās dalībvalstīs kā Īrija, un visas dalībvalstis ir apņēmušās to apstiprināt līdz šī 2012.gada beigām.

Par pašu ESM līgumu Latvijai būs jāspriež tikai gadījumā, ja nākamā gada vasarā ES atzīs, ka esam izpildījuši priekšnoteikumus, lai pievienotos eirozonai. Diskusijas noteikti būs, jo summas nav mazas - Igaunijas kopējās iemaksas ESM pamatkapitālā būs 1,3 miljardi eiro (900 miljoni latu), kas jāiemaksā piecu gadu laikā. Taču kamēr tā atrodas ārpus eirozonas, Latvijai ir vienīgi jāapstiprina Lisabonas līguma papildinājums. Lai gan ir izskanējusi doma, ka balsojumā Saeimā tam būtu nepieciešams kvalificētais vairākums, patlaban šķiet, ka parlaments šos grozījumus varēs akceptēt ar vienkāršu balsu vairākumu.

b. Fiskālais līgums

Otrs eiro glābšanas mehānisms, kurš jau 2012.gadā skar Latviju, ir "Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" jeb vienkārši "Fiskālais līgums". Par tā tekstu ES vadītāji vienojās 2012.gada 31.janvārī un to ir apņēmušās parakstīt 25 no 27 ES valstīm (malā paliks Lielbritānija un Čehija). Tā svarīgākais uzdevums ir ierobežot dalībvalstu iespējas iedzīvoties pārāk lielos budžeta deficītos un valsts parādos. Blakus jau esošajiem mehānismiem, kuri ieviesti šī mērķa sasniegšanai (tai skaitā Eiropas Komisijas direktīvu "sešpaka", kura no 2012.gada ļaus EK stingrāk šos jautājumus kontrolēt), līguma būtiskākais jauninājums ir prasība katras parakstītājvalsts likumdošanā ieviest budžeta disciplīnas "zelta likumu", kas ierobežo valsts "strukturālo deficītu". Valstis, kas nav ieviesušas šādu juridisku mehānismu, var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības Tiesā, kura par šīs normas pārkāpšanu var pat uzlikt naudas sodu līdz 0,1% no IKP. (Latvijas gadījumā atbilstoši 2011.gada IKP tas būtu nedaudz zem 14 miljoniem latu).

Latvija ir apņēmusies līgumu parakstīt, un patlaban plāno izpildīt tā prasības, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu, par ko jau vairākus gadus ir notikušas diskusijas.

Avoti:

Žurnāla "Ir" speciālizdevums par eiro

Infografika: Eirozonas paplašināšanās

Eiropas Komisija: Latvija un eiro

Latvijas Republikas Finanšu ministrija par eiro ieviešanu

Eiropas Centrālās bankas informācija par eiro un tā ieviešanu