Plānoto 30% vietā pabeigti tikai 3% Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas būvdarbu. Mērs ir pilns — valsts lauž līgumu ar būvniekiem. Kurš atbildēs par pieļautajām kļūdām?
Teātris Lāčplēša ielas 25. namā ir spēlēts jau vairāk nekā simt gadu, taču drāmā, kas tagad risinās Jaunajā Rīgas teātrī, galvenajās lomās ir nevis aktieri, bet gan būvnieki un juristi. Kopš aprīļa darbi būvlaukumā ir apstājušies, un pagājušajā nedēļā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nolēma lauzt līgumu ar ReRe Būve 1, lai konkursā meklētu jaunu būvnieku. Pasūtītājs saredz būtiskus pārkāpumus — darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, kavēti termiņi, sadārdzinātas izmaksas.
Paši būvnieki apgalvo, ka šāds lēmums viņus pārsteidzis, un sola tiesāties. Projekta arhitekte Zaiga Gaile šo VNĪ lēmumu sauc par kara pieteikumu lielo būvnieku mafijai. Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atzīst, ka jau sākotnēji nav atbalstījis konkrētā būvnieka izraudzīšanu, jo tas cēla Zolitūdes lielveikalu Maxima un «man likās nepieņemami, ka JRT tiek būvēts ar asiņainām rokām», savukārt būvniecības blēžu shēmas Latvijā esot sen zināmas — čakli sponsorē partijas, uzvar pasūtījumu konkursos ar zemāku cenu, pēc tam aptur darbus un pieprasa papildu finansējumu.
Vai JRT rekonstrukcija noslēgsies plānotajā termiņā 2022. gada pavasarī un cik galu galā tā izmaksās?
Satricina kaimiņus
Darbus JRT būvlaukumā apturēja jau pērn 22. novembrī, jo pēc pāļu dzīšanas sāka plaisāt divas kaimiņu mājas — iedzīvotāji protestēja. Projektā bija paredzēti 408 pāļi, no tiem 64 ir nesošās konstrukcijas 24 metru garumā, uz kurām jābalsta teātra ēkas jaunbūvējamā daļa iekšpagalmā. VNĪ piesaistītie eksperti atzinuši, ka plaisas radījusi vibrācija pāļu dzīšanas laikā. Bet kurš par to ir atbildīgs, viedokļi radikāli atšķiras.
Arhitekte Zaiga Gaile norāda uz būvnieku neizdarību — viņi tieši blakus kaimiņu ēkai urbuši zemē, kura nav attīrīta no senākām konstrukcijām, uzdūrušies seniem ēkas pamatiem, kas bijuši savienoti ar blakusmāju, un tāpēc vibrācija to sabojājusi. Autoruzraugs Normunds Tīrāns uzsver — būvnieki nav izpildījuši projekta prasību atrakt problemātisko vietu un nekavējoties pārtraukt darbus, ja sākas vibrācija. Toties dokumentācijā deklarējuši tādu vibrāciju līmeni, kas ir pat mazāks par pilsētas normālo, lai gan māju iedzīvotāji fiksējuši, kā ēka un logi trīc dienā, kad parādījušās pirmās plaisas. Tīrāns uzskata, ka pārkāpumi ir pamats būvdarbu vadītājas Natālijas Peņugalovas sertifikāta izvērtēšanai, ko VNĪ arī aicinājuši darīt gan Latvijas Būvinženieru savienību, gan Ekonomikas ministriju.
ReRe GRUPA valdes priekšsēdētājs
Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Foto – LETA
Savukārt būvnieki uzskata, ka rīkojušies stingri saskaņā ar projektu, nekādus pārkāpumus neatzīst un par vainīgiem uzskata tieši projektētājus. ReRe GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš intervijā uzsver, ka būvniekiem nebija pienākums veikt projektēšanu vai izpēti, jo līgums slēgts tikai par būvniecību, neparedzot «projektēšanas kompetences». Jāpiebilst, ka Ir aicināja uz sarunu arī pašu JRT būvdarbu vadītāju Peņugalovu, taču viņa atteicās no intervijas. To nesniedza arī būvfirmas ReRe Būve 1 vadītājs Valdis Koks, viņa vietā runāja holdinga vadītājs.
Lai turpmāk nodrošinātos pret līdzīgām domstarpībām, VNĪ jaunajā iepirkumā sola iekļaut divus jaunus principus. Pirmais būs «projektē un būvē» — tas nozīmē, ka būvnieki projekta gaitā paši varēs strādāt arī ar projektēšanas risinājumiem. Tas ļaus operatīvāk darboties būvlaukumā, jo zaudētā gada dēļ projekta īstenošanas laiks ir sarucis.
Otrs nosacījums būšot BIM (būvniecības informācijas modelēšana) tehnoloģijas izmantošana, kas paredzēta precīzākai darbu apjoma plānošanai un problēmsituāciju novēršanai.
Jebkurā gadījumā, zaudējumi par plaisām ēku sienās būs jāatlīdzina. Iedzīvotāji atkārtoti sūdzējušies vēl janvārī un februārī — acīmredzot bojājumi turpinās, jo ēka sēžas, taču ekspertīzē nav konstatēti draudi konstrukciju drošībai. Kompensāciju summas vēl nav zināmas, bet VNĪ plāno sākotnēji tās segt no sava budžeta, tad vēlāk jau tiesas ceļā piedzīt no būvniekiem.
Interesanti, ka pāļu gadījumā vienīgā problēma nav tikai urbšanas izraisītās vibrācijas. VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica kā piemēru darbu sadārdzināšanai nosauc pāļu viengabalainības pārbaudi. VNĪ radušās aizdomas par būvnieku uzrādīto cenu, tāpēc veikta tirgus izpēte un rezultātā saņemts izdevīgāks piedāvājums — 15 reizes lētāks.
Lielas ieceres, lielas problēmas
Pēc pāļu problēmas darbi jaunajā projekta daļā vairs neturpinājās, taču aprīlī tie tika pilnīgi pārtraukti arī vēsturiskajā ēkā. Iemesls — būvnieks bija sācis nesošo konstrukciju demontāžu bez VNĪ saskaņojuma. ReRe gan uzsver, ka runa ir tikai par sešām jumta spārēm, kas nemaz neesot nesošā konstrukcija, jo ēkai vairs nebija jumta seguma.
Tad jūlijā vadzis lūza — VNĪ valde nolēma pārtraukt līgumu ar būvniekiem, uzskatot to par «vienīgo atbildīgo risinājumu», jo esot svarīgi pabeigt JRT pārbūvi kvalitatīvi, noteiktajā termiņā un budžeta ietvaros.
ReRe sola vērsties tiesā, prasot atzīt uzteikumu par nepamatotu. Būvnieku dīkstāve katru dienu uzņēmumam izmaksājot ap trīs tūkstošiem eiro. Reaģējot uz VNĪ lēmumu, būvnieks arī nāca klajā ar paziņojumu, ka izstrādātajā projektā atradis vairāk nekā 100 kļūdas, turklāt trešdaļa no tām šobrīd liedzot projekta realizāciju. ReRe vadītājs Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka kļūdas konstatētas, izmantojot jau pieminēto BIM tehnoloģiju, kas ļauj trīsdimensionāli aplūkot objektu. Kļūdas galvenokārt esot neatbilstības būvprojekta risinājumos — piemēram, elektrības kabeļu stiprināšana pie apkārtējo ēku sienām, tajā skaitā dabā vairs neeksistējošām.
Kā turpinās pagalma darbus, lai neapdraudētu blakus mājas, pašlaik vēl skaidras atbildes nav. Būvnieku piesaistītais nīderlandiešu eksperts ieteicis ķīmiskas «injekcijas» pamatu stiprināšanai, pāļu risinājumu pārstrādājuši arī projektētāji.
JRT pārbūves projekts ir iespaidīgs — tas paredz gandrīz dubultot vēsturisko teātra telpu platību, skatītāju vietu kopskaitu palielināt no 400 līdz 840, labiekārtot pagalmu, izbūvēt papildu mēģinājumu zāles un plašu, modernu darbnīcu teātra pagrabstāvā.
Lai gan darbi ir iekavēti, plāns pabeigt būvniecību 2022. gada pavasarī pagaidām nav mainījies. Kopējais rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tiem 21 paredzēts būvniecībai, pārējais — būvuzraudzībai, tehnoloģijām, aprīkojumam un ārvalstu ekspertu piesaistei. Līdz šim būvnieki avansā saņēmuši divus miljonus eiro bez PVN un jau izlietojuši 1,5 miljonus.
JRT rekonstrukcija
2014
Aprīlī noslēdz projektēšanas līgumu ar Zaigas Gailes biroju
Jūlijā valdība piešķir finansējumu, budžets — 19 miljoni eiro. Būvdarbu apjoms — 7816 m2.
2018
Maijā atbilstoši būvprojektam precizē rekonstrukcijas apjomu — 9767,1 m2 — un izmaksas — 27 miljoni eiro.
Jūlijā atbilstoši iepirkumam noslēdz būvdarbu līgumu ar RERE Būve 1, summa bez PVN — 21 miljons eiro.
4. septembrī objektu nodod būvdarbu sākšanai. Tajā pašā dienā būvnieks paziņo, ka nav iespējams sākt būvdarbus, jo objektā nevar iekļūt ar smago tehniku.
11. septembrī sāk ēku demontāžas darbus pagalmā.
17. oktobrī sāk pāļu urbšanas darbus.
22. novembrī aptur pāļu urbšanu, jo iedzīvotāji sūdzas par plaisām blakus ēkās Ģertrūdes ielā 30 un 32.
Decembrī VNĪ uzdod būvniekam noskaidrot deformāciju cēloņus. Tas piesaista ģeotehnikas ekspertus no Nīderlandes Witteveen+Bos. VNĪ noslēdz līgumu ar Markvarta ģeotehnisko biroju par papildu ģeotehnisko izpēti.
2019
Janvārī Markvarta ģeotehniskais birojs kā iespējamo cēloni identificē pāļu urbšanas vibrācijas.
23. janvārī būvuzraugs izsaka prasību būvniekiem atsākt pāļu darbus tikai tad, kad būs gūta pārliecība par kaimiņu ēku drošību.
Februārī VNĪ saņem būvnieka darbu izpildes grafiku, kurā paredzēts pirmā starptermiņa kavējums par 272 dienām jeb deviņiem mēnešiem. VNĪ norāda uz neatbilstību līgumam.
Aprīlī būvnieks sāk fasādes ēkas nesošo konstrukciju demontāžu, kas nav saskaņota ar VNĪ, darbus aptur.
Jūlijā VNĪ gūst pārliecību, ka būvnieks pārkāpis līguma noteikumus un nespēs izpildīt saistības, tāpēc 23. jūlijā nolemj lauzt līgumu un augustā izsludināt jaunu iepirkumu.
Dati: VNĪ
Zaiga Gaile JRT būvlaukumā pagājušā gada novembrī
FOTO — leta un reinis hofmanis/Ir nauda arhīvs
Zaiga Gaile: tas murgs bija jāpārtrauc
— Anda Burve-Rozīte
Pēc JRT līguma laušanas sacījāt, ka «šis ir kara pieteikums lielo būvnieku mafijai». Ko ar to domājat?
Jau labu laiku — tas sākās ar Maximas traģēdiju — notiek būvniecības nozares degradācija. Tiešām apsveicu VNĪ jauno valdi, kas saņēmās uz tik drosmīgu soli, lauzt līgumu ar būvnieku. Mēs jau redzam, kāda jezga sākusies, visi ir apmulsuši. Diemžēl nedzirdu publisku atbalstu no arhitektu kopienas. Vienīgi Reinis Liepiņš man atrakstīja jau pirmajā dienā: šī ir pirmā arhitektu uzvara Latvijā! Parasti arhitektus nostumj malā. Nozares degradācija iet uz to, ka iznīcina arhitektūru.
Šogad arhitektūras skatē nav [apbalvošanas cienīgu] lielo objektu — kaut vai LU jaunā fakultāšu ēka nevar pat kvalificēties Gada arhitektūras skatei! Tātad lielos objektus nespējam uzbūvēt līmenī. Process kļuvis neizturams. JRT projekta laikā man jau ir divi upuri: divi inženieri izdarījuši pašnāvību.
Kāpēc JRT būvlaukumā paveikti tikai 3% darba?
Formāli VNĪ objektu slēdza maijā. Pāļu nelaime notika novembrī. Tas, ko būvnieki paspēja izdarīt, šeit man jāuzslavē ReRe, — ļoti rūpīgi atlasīja visas vēsturiskās detaļas, nofiksēja tās. Notika saudzīgā demontāža — restaurācijā viņiem ir ļoti labi cilvēki.
Kā radās pāļu problēma?
Strādāt vēsturiskajā centrā ir ļoti komplicēti. Mums bija perfekts projekts, to izstrādāja konstruktori Normunda Tirāna vadībā. Visi riski bija apskatīti, ieskaitot vibrāciju. Viss gāja ļoti labi — tika urbts divus metrus no kaimiņmājas, nebija bojājumu. Kad nonāca līdz vietai, kur bija jāurbj viena metra attālumā, — tāda vieta bija viena, tur vajadzēja būt attīrītai augsnei, jo apakšā bija būvgruži. Vienkārši skaidrojot, mūsu gruntsgabalā bija vecu māju pamati, tos vajadzēja atrakt un pārbaudīt.
Būvnieki vaino projektētājus. Kam šī problēma bija jārisina?
Mūsu projektā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka jāpārbauda un pilnīgi jāattīra apakša. Taču viņi tajā problemātiskajā vietā neatraka. Tajā Rīgas vietā simtiem gadu bijušas dažādas fabrikas, pilna zeme visādām atliekām. Tā viņi ieurbās vecos pamatos, kuri bija pielipināti pie kaimiņu mājas pamatiem. Notika milzīga vibrācija, kaimiņu māju kratīja. Ar to viss projekts apstājās. Pēc tam veicām ģeoloģisko izpēti — atrakām, redzējām vecos pamatus, kas saķepināti kopā ar kaimiņu māju. Būvnieks to neatzīst līdz šai dienai! Turklāt, man šķiet, viņi izslēdza vibrācijas mērītājus — tiem obligāti bija jādarbojas, jo tad būtu pierādījumi. Tur bija jāstāv vienam cilvēkam ar sarkanu karodziņu, lēnām jāurbj un, tikko drusciņ kaut kas vibrē, tā jāapstājas. Taču viņi tajā vietā ieurba trīs pāļus un sāka kļūdas slēpšanas kampaņu.
Ko secināja piesaistītais nīderlandiešu eksperts?
Viņam netika atklāts patiesais problēmas iemesls. Šajās sanāksmēs visi pie galda jūtas kā muļķi — nīderlandietis sēž mūsu konstruktoram pretī un stāsta, kā blakus māju stiprinās, bet par trīs pāļiem nezina. Visi pāļi, ko būvlaukumā paspēja iedzīt, sacietēja un nav vairs lietojami tālākā darba procesā. Esam uztaisījuši jaunu projektu.
Būvnieki pārmet, ka teātra fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Tā ir?
Šādas konstrukcijas ir jāprojektē pašam būvniekam, ar mums jāsaskaņo. Arī, piemēram, sastatņu būvniecība vai pagaidu jumta risinājums virs kāpņu telpas nav mana projekta sastāvā.
Būvnieki pārmet, ka nav projekta sadaļu saderības — piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumos, vienā ir sienas iezīmētas, citā nav.
Tik sarežģītā rēbusa veida projektā tādas kļūdas var gadīties, es to atzīstu. Taču ar savu komandu biju gatava visu laiku būt klāt un momentā labot. Būvnieks sūtīja kļūdas, un mēs tās novērsām. Sadarbība kopš sākuma bija smagnēja. Būvnieks laikam bija pieradis, ka var nostumt projektētājus malā. Mūsu pozīcija bija ļoti stingra, un būvnieks redzēja, ka uz priekšu netiek.
Būs jauns konkurss, bet vai tik sarežģītā projektā atkal nenonāks līdz tām pašām «lielo būvnieku mafijas» problēmām?
Latvijā ir vairākas būvfirmas, kas varētu kvalificēties. Tracis faktiski ir par nozares atveseļošanu: neslēpt kļūdas, bet godprātīgi risināt tās. Lai viņi nonāk līdz tam kā es: man nav bail savu parakstu likt zem projektiem, jo zinu, ka man ir labākā komanda un ka katru lietu simt un tūkstoš reižu pārbaudīšu. Man arī nav bail iet cietumā. Esmu sataisījusies uz cietumu jau no februāra. Izdomāju, ja būtu grāmatas un rasējamais dēlis, nebūtu tik traki. Tas nav tik absurdi, kā domājat: pēc Maximas traģēdijas no ReRe neviens negāja cietumā, bet iegrūda tur arhitektu Andri Kalinku, jaunu puisi, kurš projektā formāli skaitījās vadītājs.
Kopumā varu teikt, ka būvniecībā viss tiek ļoti sarežģīts — projekti, kuri agrāk bija uz vienas lapas, tagad ir ļoti apjomīgi. Diemžēl māju kvalitāte ar to neuzlabojas. Ir pretestība vienkāršiem risinājumiem. Piemēram, jau vienā no pirmajām sapulcēm ReRe pateica, ka nespēj iekļūt būvlaukumā ar kādu mašīnu. Bet viņi to zināja, kad pieteicās konkursā! Tehniskais uzraugs atbildēja, lai ieved šo apjomu ar ķerrām. Visi sāka smieties, bet padot no rokas rokā ķieģeļus ir efektīvāk, nekā nedēļām domāt, kā iebraukt tunelī ar kravas mašīnu.
Mums ir ļoti nekvalitatīvs Būvniecības likums. Būvnormatīvos prasības ir pretrunā cita ar citu. Būvēt kļūst arvien grūtāk, trūkst arī kompetentu strādnieku.
Arhitektūras vidē, gan anonīmi, tiek pausts, ka jums līdz šim nav bijis tik lielu projektu kā JRT. Ko varat atbildēt?
Manā pieredzē ir pieci lieli ansambļi: Berga Bazārs, ieskaitot viesnīcu Bergs, Ģipša fabrika — daudzdzīvokļu mājas projekts divās kārtās, ļoti apjomīgs, ar restorānu un pazemes stāvvietām. Ķīpsalas koka māju projekts — esmu atjaunojusi 18 vēsturiskās mājas. Vēl Rūmenes muiža, kur 18. augustā atklāsim pēdējo māju ansamblī — atjaunoto kūti 3000 kvadrātmetru platībā. Un mana Kaltenes māja. Pašlaik skaņošanas stadijā ir Zuzeum, pēc platības pat mazliet lielāks nekā JRT. Varu teikt, esmu būvējusi lielus ansambļus. Turklāt visi mani projekti bijuši augstā kvalitātē. Man ir pavisam mierīga un atvieglota sajūta, jo tas murgs bija jāpārtrauc — sliktāk vairs nevarēja būt.
The post Drāma būvlaukumā appeared first on IR.lv.