Nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss skaidro, kāpēc airBaltic aizņēmās 200 miljonus
Milzīgs oranžu rožu pušķis pie airBaltic šefa kabineta vēsta — te tiek svinēts! Martins Gauss priecīgi atklāj, ka šo klēpi pa ziedam vien saņēmis kā darbinieku dāvanu 51. jubilejā. Taču viņam ir vēl īpašāks datums pagājušās nedēļas kalendārā — 23. jūlijā uzņēmums spēja aizņemties 200 miljonus eiro starptautiskajā kapitāla tirgū, emitējot piecu gadu obligācijas. Tāpēc aicināju Gausu uz pusdienu interviju, kas, laiku taupot, notiek viņa birojā, uzkožot airBaltic ēdienkartes maltīti gluži kā lidmašīnā.
Lai gan jūlija sākumā no Standar&Poor’s saņemtais kredītreitings BB- nozīmē augstu risku, dāsnie aizdevuma procenti (6,75%) iekārdināja vairāk nekā 100 investorus 25 valstīs. Obligācijas neparedz ķīlu, un tās nevarēs konvertēt akcijās. Vērtspapīrus kotēs Euronext Dublinas biržā, bet pašu darījumu koordinē investīciju banka J.P. Morgan kopā ar SEB.
Lidsabiedrība pie šī plāna strādājusi kopš pērnā rudens, nupat jūlijā veikts saspringts investoru piesaistes brauciens uz finanšu centriem Londonu, Frankfurti, Cīrihi un arī Baltijas galvaspilsētām. «Šī bija viena diena Londonā,» Gauss rāda prezentācijas bukletu ar blīvu tikšanos grafiku, kur pie fondu nosaukumiem pats ar roku pierakstījis to aktīvu summas: «šim ir miljards, šim — 1,4 triljoni».
airBaltic darījumā mazākā summa bija 100 tūkstoši eiro, ko izvēlējies viens pircējs, bet kopumā pieprasījums «būtiski pārsniedzis» piedāvājumu. «Godīgi sakot, tā bija labākā sajūta, kādu esmu piedzīvojis šajā uzņēmumā, ja runājam par kapitālu,» Gauss rezumē, taču konkrētāk par iegādes apjomiem vai ģeogrāfisko noklājumu stāstīt nedrīkst.
Aizņēmums ir dārgs — ik gadu procentos jānomaksā 13,5 miljoni, tomēr Gauss uzsver, ka tas esot lētāk nekā otra reālā iespēja, aizdevums no valsts kā lielākā akcionāra (valstij pieder 80% uzņēmuma, bet 20% kontrolē dāņu investors Larss Tūsens). «Protams, Lufthansa var aizņemties par 1,25%. Šobrīd airBaltic tirgus likme ir 6,75%, bet vēl pērn mēs vispār neko nevarējām aizņemties. Kad sāku darbu, šī aviokompānija bija mirusi, tagad tas ir labs uzņēmums, kaut arī vēl neesam Lufthansa,» komentē Gauss.
Pēdējos divos gados lidsabiedrībai strauji audzis apgrozījums, pārsniedzot jau 400 miljonus eiro. Pērn nopelnīti pieci miljoni — pozitīvs rezultāts ir jau sesto gadu, soli pa solim atgūstoties no krīzes smagajiem zaudējumiem, kuri gan joprojām nav segti 218 miljonu apmērā. Arī parādu nasta ir pamatīga, kopējie ilgtermiņa aizņēmumi pārsniedz 382 miljonus eiro, lauvas tiesa no tā ir lidmašīnu nomas saistības.
Kāpēc airBaltic vajag tik milzīgu naudas iešprici 200 miljonu apmērā? Gauss nosauc trīs iemeslus — vecie parādi, jaunās lidmašīnas, likviditātes rezerves.
Pirmkārt, 49 miljonus airBaltic uzreiz šogad iztērēs, lai pilnībā atmaksātu agrākos Krājbankas un Snoras aizdevumus, kuriem esot vēl neizdevīgāki procenti.
Otrkārt, naudu izmantos, lai finansētu jaunās Airbus A220-300 lidmašīnas, jo par katru no tām jāsāk maksāt jau divus gadus pirms piegādes. Tagad flotē ir 19 jaunie gaisa kuģi, septembrī pievienosies vēl viens, nākamgad četri un pēc gada vēl 12. Pavisam nolīgta 50 laineru iegāde ar iespēju pasūtīt vēl 30, un airBaltic mērķis ir tuvākajos gados pilnībā nomainīt avioparku, kurā pašlaik ir arī astoņi Boeing 737 un 12 Bombardier propelleru lidmašīnas. Tieši tās esot attīstības kavēklis — jaunajos Airbus ar 150 sēdvietām ietilpst divreiz vairāk pasažieru, tātad reisos varēs palielināt ieņēmumus, pat samazinot biļešu cenas. Gauss to ilustrē ar anekdotisku piemēru no nule aizvadītā investīciju brauciena. Bankas pārstāvji reisā uz Helsinkiem neesot pirkuši biznesa klases biļeti, jo tā jau ekonomiskajā maksājusi 300 eiro. «Kā var būt šāda cena stundas lidojumam? Jo reisi ir pilni, pilni, pilni. Šī ir mūsu problēma — lidojam ar nepareizajām lidmašīnām, tas ir pagātnes mantojums,» skaidro Gauss. «Pēc visu lidmašīnu nomaiņas mums būs visjaunākā flote Eiropā. Izmaksas uz sēdvietu būs trešās zemākās, piekāpjoties tikai Ryanair un WizzAir,» viņš uzskaita konkurences priekšrocības.
Vai tiešām nākotnē arī uz Liepāju kursēs Airbus? «Protams!» pārliecināts Gauss. «Es mīlu šo pilsētu un labprāt laistu Airbus divreiz dienā — rītā un vakarā. Tiklīdz mums būs īstās lidmašīnas, lidosim normālā laikā, nevis naktī. Ja cena būtu ap 50 eiro, lidmašīnas būs pilnas. Dižas komerciālas jēgas no tā nav, taču reisi būs pilni!»
Treškārt — Gauss turpina pamatot aizņēmumu —, naudas rezerves vajadzīgas nebaltām dienām un ļaus efektivizēt ikdienas biznesa attiecības ar piegādātājiem, bankām. «No finanšu puses mums daudzas lietas kļūs lētākas. Un lielākā daļa summas stāvēs kontos, lai varam droši pārlaist lietainās dienas, kā saka mūsu finanšu direktors. Lielajām aviokompānijām ir milzīgi finanšu spilveni, arī mums tagad būs savs. Tas, kā līdz šim esam dzīvojuši, nav veselīgi,» komentē Gauss, jo aviācijas bizness ir ļoti sezonāls, jāspēj izturēt finanšu mīnusi ziemā. Taču viņš stingri noraida nesen Dienā publiskoto neoficiālo informāciju, ka airBaltic pirmais ceturksnis noslēdzies ar dramatiskiem zaudējumiem, — informācija neesot korekta, sajaukti dažādi rādītāji.
Kā lielo aizdevumu atmaksās? Prognozētā naudas plūsma, ko rādījuši investoriem, to ļaušot brīvi. Protams, ja tirgū būs zemas procentu likmes, «jebkurš nopietns biznesa vadītājs — varbūt tas es pats — izmantos iespēju pārfinansēt aizņēmumu ar lētāku».
Lidsabiedrības stratēģija paredz dubultot izaugsmi — līdz 2025. gadam ar 50 jauno Airbus floti sasniegt miljarda eiro apgrozījumu, pasažieru skaitu palielināt no četriem līdz desmit miljoniem, būtiski audzēt peļņu. Turklāt šie plāni attiecas tikai uz Baltiju. Ja rezultāti mājās pārsniegs gaidīto, kompānija varēs pirkt vēl 30 papildu lidmašīnas, lai ar tiešajiem reisiem dotos peļņā ārpus Baltijas. Šo modeli jau izmēģinājuši Tallinā ar 11 reisiem, izdevies labi.
Vienlaikus airBaltic turpinās stratēģiskā investora meklējumi, Gauss neizslēdz IPO jeb akciju pārdošanu biržā, taču tas būs īpašnieku lēmums. «Akcionāri ir vienmēr īstenojuši minimumu, lai kompāniju noturētu pie dzīvības. Attīstībai ir nepieciešams lielāks kapitāls.» Gauss pilnvaru laikā kopš 2011. gada pieredz jau ceturto premjerministru un diplomātiski uzslavē visus par atbalstu. Valdības labi saprotot lidsabiedrības pozitīvo lomu tautsaimniecībā — šobrīd to lēš ap 2,5% no IKP. Kā valsts, tā mazākuma akcionārs ļoti atbalstījuši obligāciju darījumu, taču Gauss saprot, ka no viņa gaida ne jau aizņemtus miljonus, bet peļņu, ko parādīt sabiedrībai. «Ja nebūs rezultātu, mani nomainīs,» Gauss ir lietišķs.
Tomēr sarunas beigās neslēpj jūtas — Latvija viņam patīk, labprāt pārceltos pavisam un jau iegādājies īpašumu Rīgas centrā. «Šovasar būs Baltijas ceļa trīsdesmitā gadskārta, jūs esat ļoti daudz paveikuši šajā laikā. Jūsu valstij ir A līmeņa kredītreitings — padomājiet, cik daudzi to gribētu. Latviešiem jābūt lepniem par sasniegto. Aviokompānija ir daļa no tā, un man ir gods to vadīt.» Vienīgā problēma — Gauss vēl neprot latviešu valodu. «Ja pirms septiņiem gadiem kāds man būtu teicis, ka šeit joprojām sēdēšu, es būtu mācījies un runātu tekoši. Lūk, tā bija kļūda.»
Ēdienkarte
Mazsālīts lasis ar svaigiem gurķiem
Grilēta vistas fileja ar ceptiem kartupeļiem un sēņu mērci
Kvinojas salāti ar bazilika mērci, krāsnī ceptām bietēm un fetas sieru
Medus kūka, šokolādes braunijs
The post Augs dubultā appeared first on IR.lv.