Festivāls nav tikai atsevišķu koncertu vai performanču apmeklējums. Tas ir vesels piedzīvojums, iespēja ieraudzīt un saklausīt nepamanīto. Bet kur dzimst festivāla ideja, kur rodas tā īpašais skanējums? Ielūkojāmies telpās, kur mūzika skan festivālu rīkotājiem — Baibai Bartkevičai, Ingum Ulmanim un Ģirtam Majoram
Festivāls zinātkārai ausij
Mūzika ir visapkārt. Var gadīties, ka, ejot pa ielu vai braucot mašīnā, atskan tikai dažas taktis, bet tās liek apstāties un ieklausīties. Pamanīt labu ideju, oriģinālu domu, jaunu perspektīvu, dziļu un meistarīgu sniegumu — tas ir svarīgi koncertzāles Lielais dzintars mākslinieciskajai vadītājai un Liepājas Mākslas foruma veidotājai Baibai Bartkevičai.
Dzīvoklī Liepājas centrā, pie pašas jūras, Baiba ievākusies nesen un izbauda iespēju klausīties ierakstus, kas koncertzāles vadītājai atsūtīti speciāli vai ir pašas izmeklēti. Novērtēt mūziku. Tikpat bieži mūzika skan austiņās pa ceļam, mašīnā, dabā. Klausoties ierakstus, saturs noteikti ir svarīgāks par formu, viņa smaida.
Citādi ir dzīvajos koncertos, kas ir lielākā iedvesma pašas veidotajam festivālam. Lai saprastu, kas aktuāls mūsdienu mūzikā un performanču mākslā, Baiba pēta un iedziļinās, apmeklē festivālus Rietumeiropā. «Man ir svarīgi domāt lieli. Nebaidoties izvēlēties kādu šķietami utopisku mākslinieku, un, ja viss izdodas un viņš atbrauc uz Liepāju, tad sajūta ir ļoti pacilājoša. Tas pierāda, ka Liepāja, kas, globāli raugoties, varētu šķist kaut kur tālu ziemeļos, provincē, tomēr iet roku rokā ar pasauli. Tas mani aizkustina, motivē un rada gandarījumu.»
Festivāls ir starpdisciplinārs, tā centrā ir daži īpašie notikumi un izcili mākslinieki. Baiba veido festivāla dramaturģiju, kurā, iespējams, rodas vienojošais motīvs vai tēma. Šogad tā ir saruna. «Tā var būt saruna ar sevi, ar nejaušu blakus sēdētāju, svešinieku vai ģimeni. Saruna par aktuālo un mūžīgo, cilvēcisko un necilvēcisko. Mūsdienu pasaule, kurā dzīvojam, ir daudzšķautņaina un daudznozīmīga. Tāda ir arī mūsdienu māksla — dažāda un krāšņa savā daudzveidībā. Es gribu to parādīt. Gribu iedrošināt, ka var domāt dažādi. Ticu, ka uzsākta saruna ir ceļš uz atvērtāku, iekļaujošāku sabiedrību,» uzsver Liepājas Mākslas foruma vadītāja.
Festivālu raksturo žanriska un nacionāla daudzveidība, modīgiem vārdiem blakus ir arī jauni mākslinieki. Bet foruma ietvaros vienmēr top oriģinālperformances, kas radītas tieši Liepājas festivālam. Šogad tāda būs britu teremīna virtuozes Lidijas Kavinas saspēle ar jauno pašmāju akordeonistu Artūru Noviku. Teremīns ir vienīgais elektroniskās mūzikas instruments, ko spēlē bez pieskārieniem, jo tas uztver apkārt esošā elektriskā lauka pārmaiņas. Festivāla mērķis ir parādīt, «kādā tonalitātē pulsē dzīve un sirdspuksti mūsdienu mākslā», uzsver Baiba.
Viendienītes balle
Ingus Ulmanis.
Foto — Reinis Inkēns
Sutīgā vasaras dienā dzīvība san ne tikai no Ingus Ulmaņa mājas studijas Baltezerā, «skan» arī blakus esošie koki, pļavas un ezers. Sapulcējušies studijā, Dabas koncertzāles veidotāji slīpē 20 speciāli veidotus skaņdarbus, kas raksturo ūdens kukaiņa viendienītes dzīves ciklu. «Pirmais ir olas periods, ko spēlēsim akustiski, kāpura periods vairāk saistīts ar elektroniku, jo viendienīte to pavada zem ūdens, subimago būs tikai akadēmiskā mūzika, ko ierakstīsim Reiterna namā. Šausmīgi trausls laiks. Bet imago periods ir balle, jo — ko tad viņa dara, kad piedzimst? Nokniebjas un nomirst! Katram skaņdarbam ballē ir noteikta nozīme. Un nobeigumā vēlreiz olas periods,» stāsta Ingus.
Dabas koncertzāles galveno varoni katru gadu iesaka dabas pētnieki, viņi sniedz informāciju par šo radību, ko radošā komanda pārvērš mūzikā. «Mūsu uzdevums ir ne par mata tiesu neatkāpties no tā, ko saka zinātnieki, tas nav izdomāts stāsts,» saka Ingus Ulmanis. Tikai pēc koncepcijas izstrādes top mūzika un vizuālais noformējums. Šoreiz tie ir speciāli komponēti skaņdarbi, bet citugad Dabas koncertzāles galvenais varonis var paģērēt arī vairāk improvizācijas. Darbs studijā nepieciešams, lai piefiksētu idejas. «Daudz kas izdegas no mazas špickiņas,» smaida Ingus.
Divi Dabas koncertzāles koncerti vasarā ir svētki, īss prieka brīdis arī veidotājiem. Pusgadu ilga darba noslēgums, kas ļauj iepazīt Latvijas dabas dažādību. Šogad bija svarīgi būt pie ūdeņiem, jo viendienīte mīt upēs. Pēc simtgades gribējās kaut ko vieglu, nenozīmīgu, par varoņa izvēli saka Ingus. «Jo viss ir pārāk nozīmīgi. Viendienīte likās tāda viegla. Katrs varētu pajautāt — kāda no tās vispār jēga? Bet, redz, ir cilvēki, kuri to pēta un atrod lielu jēgu.» Viendienītes stāstā ir arī daudz filozofijas, rīkotāju komandai piesaistīts kognitīvo zinātņu profesors Jurģis Šķilters. «Gan sev, gan klausītājiem uzdodam jautājumu — ja viss mūžs būtu tikai viena diena, ko tu izvēlētos darīt?» Kā uz to atbildētu dažādu paaudžu cilvēki? Vai tas, kas ir būtisks cilvēkam vienā vecumā, vēlāk var šķist nenozīmīgs? Uz šiem jautājumiem arī cenšas atbildēt Dabas koncertzāles rīkotāji. Arī no dabas aizsardzības viedokļa viendienīgums ir svarīgs, jo dabā viss ir ilglaicīgs, bet cilvēks spējīgs paraudzīties tikai no savas laika prizmas. No akmens perspektīvas cilvēks pats ir viendienīte.
Pilna emociju gamma
Ģirts Majors.
Foto — Reinis Inkēns
«Bez mūzikas ir grūti iedomāties savu ikdienu,» saka Positivus rīkotājs Ģirts Majors. Festivāla birojā visu laiku fonā skan mūzika. Lielākoties tie ir vai nu pasaulē aktuāli mākslinieki, vai arī jauni un nedzirdēti mūziķi. «Bet svētku brīžos klausāmies tos, kuru koncerti tuvojas. Ja kāds mākslinieks apstiprina koncertu, uzliekam viņa ierakstu. Pēc tam, kad Rodžers Voterss parakstīja man vecās Pink Floyd plates, es tās klausījos vairākas dienas.»
Bet mājās jau gadus četrus Ģirts veido vinila ierakstu kolekciju. Plates medī gan mazos ierakstu veikaliņos ceļojumu laikā, gan interneta dzīlēs. Viņam svarīgi, lai kolekcijā nonāktu vērtīgi ieraksti — pirmizdevumi, mākslinieku parakstītas plates. Kritērijs ir viens — lai kolekciju būtu vērtīgi atstāt bērniem. Tajā ir gan roka klasika, Rolling Stones, Bobs Dilans un citi, gan akadēmiskā un arī mūsdienu mūzika. Arī tai jābūt tādai, par kuru ir pārliecība, ka izturēs laika pārbaudi.
«Ja klausos mūziku, man ir svarīgi, lai tā skanētu pienācīgā kvalitātē. Protams, klausīšanās līmeņi ir dažādi, svarīgi, vai dari to profesionālai vajadzībai, vienatnē vai mājās ar draugiem,» stāsta Ģirts. Festivālam mūzika tiek izvēlēta, sekojot līdzi nozares aktualitātēm, reitingiem, citiem festivāliem un arī ārzemju braucienos. Majors dodas uz industrijas pārstāvjiem paredzētiem showcase festivāliem, kuros uzstājas daudzas jaunās grupas, nezināmi mākslinieki.
Ne vienmēr tā ir Majora gaumei atbilstoša mūzika, ko viņš izvēlas uzaicināt uz Latviju. Programmu var salīdzināt ar sporta komandu, saka Ģirts. Ir dažādi spēlētāji, un katram no tiem ir savs uzdevums. Nav vienas formulas, pēc kuras tiek atlasītas grupas. Rīkotājam ir jāprot veidot festivāla dramaturģiju, kurā svarīgi ir gan zvaigznes jeb headliners (viņu vārdi veicina biļešu pārdošanu un veido festivāla atpazīstamību), gan grupas, kas programmu bagātina. Ja rīkotājs savu darbu izdarījis labi, izdodas iekļaut arī pavisam jaunas grupas, kuras vēlāk kļūst slavenas un piepilda milzīgas koncertzāles. «Positivus pieredzē tādu ir daudz. Piemēram, Twenty One Pilots koncerts Positivus bija viens no pirmajiem, ko viņi nospēlēja ārpus Amerikas, bet tagad tā ir arēnu un stadionu grupa.»
Ģirtam gandarījumu rada tie koncerti, kuri dažādu apstākļu dēļ kļuvuši par īpašiem notikumiem. Igijs Pops Salacgrīvā sniedza labu koncertu un nospēlēja arī dziesmas, kuras izpilda ļoti reti. Prodigy pērn izrādījās pēdējā iespēja uzaicināt viņus uz Positivus, jo neilgi pēc tam grupas solists aizgāja mūžībā. Tad ir mākslinieki, kuri Latvijā ir ļoti gaidīti un arī paši ir ieinteresēti pie mums spēlēt. Šogad tāda ir grupa The 1975, kas festivālā uzstājās jau pirms dažiem gadiem. «Tajos brīžos saproti, ka esi daļa no Eiropas festivālu dzīves. Rakstās festivālu vēsture, kas ir Eiropas mēroga, bet notiek šeit. Pie mums.»
Dabas koncertzāle 5. jūlijā Skrīveru novada Satekās, 20. jūlijā Līgatnes novadā pie pārceltuves pār Gauju
Positivus 26.—27. jūlijā Salacgrīvā
Liepājas Mākslas forums 27.—29. septembrī Liepājā
The post Visapkārt skan appeared first on IR.lv.