Kāpēc Rīgas budžeta deficīts pieaugs gandrīz 50 reizes
Latviešu tautas sakāmvārds precīzi raksturo "Saskaņas centra" un "Gods kalpot Rīgai" morāli. Labi, ja divi mēneši kopš gada sākuma būs pagājuši līdz 1. martam, kad, valdošās koalīcijas deputātiem balsojot "par", pilsētas budžeta deficīts būs pieaudzis gandrīz 50 reizes. 15. decembrī, kad tika pieņemts 2016. gada budžets, deficīts bija 700 tūkstoši eiro, bet marta pirmajā dienā jau būs 33 miljoni.
Slīdot pa populisma vilni ar demagoģijas dēli, tika sastādīts arī trīs gadu pilsētas budžets, kurā rīdziniekiem tika stāstīts, ka, pabeidzot šo gadu, vēl būs neliels deficīts, bet, sākot no nākamā gada, jau budžets būs plusos. Nākamgad plus 23,5, bet pēc tam, 33,9 pārpalikuši miljoni. Pēc domes vadības domām, pareizākais veids, kā sākt ieviest optimistisko trīsgadu plānu, ir 50 reizes palielināt budžeta deficītu divus mēnešus pēc gada sākuma.
Tomēr iespējams, ka papildus līdzekļu akūtā nepieciešamība ir radusies tik pēkšņi un acīmredzami, ka citas iespējas nav, kā vien līst parādos! Pārbaudīsim.
118 000 eiro pēkšņi kļuvuši nepieciešami pilsētas pasākumu noformējumam, it kā informācija par Rīgā plānotajiem pasākumiem un tam nepieciešamo noformējumu nebūtu zināma jau aizvadītā gada nogalē. 190 302 eiro paredzēti sociālo māju apsaimniekošanas uzdevumu segšanai. Vai tad informācija par sociālo māju finansēm netiek regulāri apkopota, un ziņa par nepieciešamību dotēt apsaimniekošanas izdevumus ir kā negaidīta zemestrīce? Tādēļ jau ir sociālās mājas, lai pašvaldība dotētu daļu apsaimniekošanas izdevumu mazturīgiem cilvēkiem.
Varbūt tie ir vienīgie piemēri, kas aptumšo kopumā optimistisku bildi? Turpinām vērtēt.
79 papildus tūkstoši pilsētas būvvaldei - divām jaunām štata vietām. Visu laiku iztika bez tām, gada budžetā neplānoja, bet te, lūk, bez papildus apkalpošanas centra eksperta un būvniecības informācijas sistēmas eksperta vairs iztikt nevar.
Desmit miljoni eiro papildus ir paredzēti pašvaldības autoceļiem un ielām. Tas ir apsveicami un vajadzētu vairāk, tomēr kādēļ tādas summas jāraksta tieši budžeta grozījumos. Vai tad decembrī vēl nezinājām, kādi ir mūsu ceļi?
890 000 eiro būvdarbu veikšanai ēdnīcās un telpu piemērošanai, ieviešot bezmaksas ēdināšanu. No vienas puses, apsveicami, tomēr vai bezmaksas ēšanas paradumi atšķiras no ēšanas par naudu? Kas tur ko pielāgot? Ja nepieciešams remonts, tad tā arī jāraksta, un līdzekļi jāparedz gada budžetā, nevis grozījumos. Turklāt lēmums par bezmaksas ēdināšanu skolās tika pieņemts jau rudenī, bet par nepieciešamību kaut kā īpaši pielāgot ēdnīcas pašvaldība saprata tikai šajā gadā.
Kopā vislielākos papildus izdevumus prasa izglītības programma - 14 miljonus, tajā iekļauta arī sadaļa par pirmsskolu izglītības iestādēm, tomēr papildus finansējums 3,5 miljonu apmērā bērnudārzu pedagogu algu palielinājumam netiek atrasts. Šo svarīgo priekšlikumu "Vienotības" deputāti iesniedza pirms diviem mēnešiem, iesniegs šoreiz un turpmāk, kamēr sasniegs mērķi. Un lai valdošie noraida, lai parāda savu īsto seju! Tāpat turpināšu pieprasīt bezmaksas pusdienas bērniem no trūcīgām ģimenēm arī bērnudārzos. Skolās mums jau izdevās, izdosies arī pirmsskolas iestādēs!
Izvērtējot izdevumu palielinājumu, atrast gadījumu, kad papildus līdzekļi ir tik tiešām negaidīti nepieciešami, ir gandrīz neiespējami. Tas ir domes vadības netikums - gada sākumā radīt iespaidu, ka budžets kopumā ir tīri pieņemams, bet drīz pēc tam iebalsot lielus izdevumu palielinājumus, it kā februārī tos kāds mazāk pamanītu - strausa politika, iebāzt galvu smiltīs un domāt, ka tevi neviens neredz.
Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība