Virzītie rezidentūras noteikumi - piespiedu metodes vai brīvprātība
Ceturtdien, 18. februārī, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās atvērtā diskusija par rezidentūru, kurā piedalījās studenti, RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne asoc. prof. Ilze Grope, RSU Rezidentūras daļas vadītāja doc. Zane Ābola, Veselības ministrijas (VM) pārstāvji*. Tikšanās mērķis bija iepazīties ar jauno rezidentūras noteikumu grozījumu projektu, iepazīties ar studentu redzējumu par rezidentūru Latvijā, atbildēt uz topošo ārstu jautājumiem.
Pēc E.Poles prezentācijas par plānotajām izmaiņām noteikumos studenti ir neizpratnē par ministrijas iniciatīvu dot priekšroku rezidentūras uzņemšanas konkursā jaunajiem ārstiem, kuriem ir noslēgts līgums ar kādu no reģionālajām slimnīcām.
Jaunā kārtība paredz, ka līguma noslēgšana būs prioritārāka par ārsta zināšanām un prasmēm. Šādā veidā zūd uzņemšanas konkursa jēga un tiek veicināta labāko jauno ārstu došanās uz ārzemēm.
Visvairāk sašutuši ir topošie ārsti, kuriem jau tagad ir bērni, ģimenes. Doties uz perifēriju viņiem nav iespējas un vienīgā izvēle ir nestāties rezidentūrā. Papildus šim gadījumos, kad netiek izpildīti līguma nosacījumi, rezidentam nāksies atmaksāt valsts ieguldīto naudu, kas, pēc E.Poles vārdiem, varētu sastādīt sākot ar 24 000 eiro. Tajā pašā laikā nevar nepiekrist ārstu trūkumam reģionos, bet ir jāmeklē kompromisa risinājums - studenti aicina sākt ar topošo ārstu informēšanu par iespējām reģionālajās slimnīcās.
Studentus satrauc arī tas, ka jaunās izmaiņas nosaka 5 gadu atstrādi (iepriekšējo 3 gadu vietā) kādā no Latvijas slimnīcām pēc rezidentūras beigšanas. Šīs izmaiņas attieksies arī uz apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm, kas dažos gadījumos var novest pat pie 10 gadu ilgas atstrādes. Studentu satraukums balstīts uz aptauju, kuras rezultāts diezgan skaidri atklāj - 50% jauno ārstu ir gatavi braukt prom uz ārzemēm, nesākot studijas rezidentūrā, ja tiek izmantotas piespiedu metodes, lai noturētu viņus Latvijā. Tas ierobežo ārstu iespējas attīstīties, apgūt papildus iemaņas ārzemēs, stažēties citu valstu slimnīcās.
Jaunie noteikumi no 2017.gada 1.janvāra ieviesīs arī izmaiņas rezidentūras uzņemšanas procesā - tiks veidota vienota uzņemšanas komisija. Joprojām nav skaidrības par šīs komisijas darbības principiem un vienotiem uzņemšanas kritērijiem.
Rezidentūra jāiziet ārstam ar pamatizglītību, lai iegūtu specialitāti un saņemtu atļauju darboties attiecīgajā specialitātē. Rezidentūra Latvijā ir vienota, un to finansē Veselības ministrija. Par noteikto rezidentūras vietu skaitu nākamajam mācību gadam un indikatīvi nākamajiem diviem gadiem informācija studentiem būs pieejama pēc 1. aprīļa.
Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs
*Valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole, Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Dace Roga