Jāizvērtē Igaunijas prakse - nodokļa atcelšana reinvestētai peļņai
Jautājums par tautsaimniecības finansēšanas aktivitāti regulāri parādās publiskajā telpā. Banku sektoram tiek pārmesta pārāk kūtra uzņēmumu kreditēšana. Kreditēšana gan ir banku pamatbizness, un neviena banka nevēlas, lai tai mazinātos kredītportfelis, jo tas nozīmē izdevumu samazināšanu. Tāpēc banku sektors mērķtiecīgi turpina īstenot aktivitātes, lai sekmētu uzņēmumu kreditēšanu.
Jāatzīmē, ka uzņēmumu pieprasījuma aktivitāte pērn palielinājās, auga arī kredītu pieejamība. Šogad saskatāmi vairāki priekšnoteikumi, lai uzņēmumi turpinātu izaugsmi un banku sektors varētu tos kreditēt vēl aktīvāk. Līdzās ES fondu pieejamībai noteikti būtu jāatzīmē arī zemās bāzes procentu likmes un banku augstā konkurence par kredītspējīgiem klientiem. Vienkāršiem vārdiem sakot - tik lēts un pieejams finansējums vēl nav bijis.
Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka 2015.gadā dati par kavētajiem kredītmaksājumiem ir labāki nekā iepriekš - var teikt, ka tie patlaban ir normālā līmenī. Uzņēmumi ir kļuvuši apzinīgāki saistību izpildē, tādējādi veicinot ciešāku un efektīvāku sadarbību ar banku.
Taču līdzās pozitīvajām tendencēm ir arī virkne izaicinājumu - piemēram, kredītiem kvalificējamo kompāniju skaits joprojām ir ierobežots dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā ēnu ekonomika, uzņēmumu finanšu datu vājums un citi.
"Swedbank" dati rāda, ka kreditēšanas apjomi turpina augt (+22% pret iepriekšējo gadu), bet nav vērojams straujš uzņēmumu skaita pieaugums, kas piesaista jauno finansējumu. Tas nozīmē, ka jaunos kredītus aktīvi ņem jau bankas nofinansētie klienti. Savukārt daļa uzņēmumu joprojām nogaida ar jaunu saistību aizņemšanos vai arī to finanšu rādītāji neatbilst kreditēšanas kritērijiem.
Analizējot vispārējo situāciju Latvijā un te strādājošos uzņēmumus, redzams, ka kopējais uzņēmumu skaits patlaban ir ap 220 000, no tiem tikai puse ir iesnieguši finanšu pārskatus. Tos uzņēmumus, kuri nav iesnieguši gada pārskatus, finansēt ir visai sarežģīti, jo par tiem bankām nav nekādas informācijas.
Savukārt no tiem, kas iesnieguši, aptuveni ceturtajai daļai apgrozījums ir nulle, kas nozīmē, ka uzņēmumam nav ieņēmumu un viņi uzņēmējdarbību neveic. Ja skatāmies uz tiem uzņēmumiem, kas veic kaut minimālu uzņēmējdarbību, kas sāktos ar tūkstoti eiro apgrozījuma mēnesī, šādu uzņēmumu Latvijā ir ap 56-60 tūkstošiem. Aptuveni puse no tiem ir uzņēmumi, kuriem ir gan reāla uzņēmējdarbība, gan iesniegts gada pārskats, gan ir arī pozitīvs pašu kapitāls vai pozitīva naudas plūsma. Ja vēl koriģē kapitālu ar uzņēmumu īpašnieku aizdevumiem pašai kompānijai, tad sanāk, ka aizņemšanās kapacitāte ir aptuveni 20 000 - 25 000 uzņēmumu. Tas apjoms ir neliels, un tas ir galvenais jautājums, ko vajadzētu risināt.
Lai sekmētu uzņēmumu skaita straujāku pieaugumu, kas pamatoti vēršas pēc jaunā finansējuma, svarīgi veicināt labvēlīgu un caurspīdīgu ekonomikas vidi. Katram ir sava loma un uzdevumi, lai sasniegtu šo mērķi. Mūsu kā bankas uzdevums ir padarīt lēmumu pieņemšanu ātrāku, veidot pieejamākus, saprotamākus un ērtākus piedāvājumus. Protams, arī izglītot uzņēmējus par kreditēšanas jautājumiem un par to, ka, jo caurspīdīgāks uzņēmums būs, jo pieejamāks un lētāks tam būs finansējums.
Valdības loma būtu veidot uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku - viens no risinājumiem, ko ir vērts izvērtēt, būtu nodokļa atcelšana reinvestētai peļņai, kā tas ir Igaunijā. Būtisks faktors ir arī struktūrfondu produktīva apguve. Savukārt uzņēmumiem būtu svarīgi arvien vairāk apzināties, ka darbības caurspīdība veicina ne tikai kredītu pieejamību, bet arī viņu ilgtermiņa konkurētspēju. Visu pušu kopīgā sadarbība veicinās vēl aktīvāku tautsaimniecības finansēšanu, kas būs pamatota un uz ekonomikas izaugsmi vērsta.
Autors ir "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītājs