Replika par žurnāla IR 11.februāra numurā publicēto rakstu "Nejaušība vai likumsakarība"
Meli nekļūst par patiesību, ja tos atkārto simtreiz. Taču propagandas karā visi līdzekļi labi - ja neizdodas ar simto reizi, varbūt paveiksies tūkstošajā? Kā zināms no vēstures nežēlīgajām mācībām, ar nemitīgu propagandu pat uz gadu desmitiem var nozombēt veselu nāciju. Ja medija uzdevums nav informācijas un viedokļu dažādības nodrošināšana, bet gan politikas taisīšana un savējo politikāņu atbalstīšana, kļūst acīmredzams arī nelielā žurnāliņa Ir centienu motīvs: Vienotības vadītā valdība bija nekritiski jāatbalsta, tās acī nesaredzot nevienu baļķi - pat ne bankas Citadele pārdošanu par smieklīgi zemu cenu.
Viedokļu dažādības un faktu vietā Ir nu jau tradicionāli piedāvā neargumentētu un nepamatotu muldēšanu par bubuli Aivaru Lembergu. Taču pēdējā numura (11.-17.02.) publikācijā atkārtoti pausti arī klaji meli - kā apgalvojums, ka esmu aicinājis Latviju neatmaksāt parādu starptautiskajiem aizdevējiem. Jā, 2010.-2011.gadā es publiski aicināju toreizējo finanšu ministru Andri Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda atlaišanu, jo, kā zināms, mūsu valsts bija spiesta grimt parādos, lai glābtu starptautisko finanšu oligarhiju. Grieķijas un Īrijas finanšu ministri parādu daļēju atlaišanu toreiz pieprasīja un veiksmīgi arī panāca. Vilks, kurš baudīja nekritisku savas darbības atbalstu no Ir komentētājiem, kategoriski atteicās par šo tēmu pat runāt un jutās aizvainots, ka es uzdrīkstējos minēto ierosinājumu vispār izteikt. Vilka profesionālās darbības konsekvences šodien ir skaidras ikvienam - viņa pretvalstiskā politika ir attiecīgi novērtēta no starptautisko finanšu spekulantu puses un viņš, dāsni atalgots, šīm interesēm tagad var turpināt kalpot gan de iure, gan de facto.
Par pamatu izmantojot Lemberga personiskās intereses, arī zināmākais Latvijas politikas neveiksminieks Zatlers īsi pirms prezidentūras termiņa beigām pat rosināja atlaist Saeimu, kad pēkšņā apgaismības lēkmē saprata, ka valsti vada oligarhi, bet visi lēmumi Saeimā un valdībā tiek pieņemti Lemberga interesēs. Vairākus mēnešus no vietas, uzstājīgi jautājot konkrētos manās interesēs pieņemtos lēmumus, tie nav nosaukti līdz pat šai dienai. Kaut ko līdzīgu tagad kultivē Ir politiskie bīdītāji, izsakot skaļus apgalvojumus saistībā ar Kučinska valdību, kas vēl nevienu lēmumu pat nav paguvusi pieņemt. Ja Ir rīcībā ir kādi konkrēti fakti par jautājumiem, kas tiks lemti manās personiskajās interesēs, lūdzu, nosauciet tos vai arī beidziet tukši muldēt!
Un visbeidzot pēdējais daudzkārt piesauktais Ir jājamzirdziņš - Ventspils intereses. Atbilstoši Latvijas Republikas teritoriālajam iedalījumam Ventspils ir viena no Latvijas 119 administratīvajām teritorijām, viena no Latvijas deviņām republikas pilsētām, kurā dzīvo un strādā daudzi desmiti tūkstošu valsts pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju. Tad kāpēc tieši Ventspilij un tās iedzīvotājiem nevarētu būt savas objektīvi pamatotas intereses?! Kāpēc tādas var būt Rīgai, Liepājai, Balviem, Madonai un Daugavpilij, bet ne Ventspilij? Tikai tāpēc, ka tas nepatīk Raudsepam, Ozoliņam vai Ločmelei?! Ventspils pilsētai ir vairāk nekā septiņu gadsimtu vēsture, respektīvi, esiet mierīgi, tā bija pirms Lemberga un paliks pēc Lemberga.
Aivars Lembergs