Saeimas balsojums par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu grauj valdību
Lai gāztu valdību, ne vienmēr ir jāatsperas gāšanas pozā un jānobļaujas, ka gāž. Var, tieši otrādi, sist dūri pie krūtīm, ka valdībai jāturpina strādāt, bet rīkoties tā, lai valdības darbs kļūtu neiespējams. Divas valdības koalīcijas partijas ir veikušas nopietnus priekšdarbus, lai valdība vairs nevarētu strādāt.
Vispirms Nacionālā apvienība 21. aprīlī anulēja koalīcijas līgumu, pārņemdama no KPV gruvešiem ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Kaut gan piecu partiju vienošanās par koalīciju līdz ar to zaudēja spēku, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) mēģināja izlikties, ka tās esot NA un KPV «domstarpības», kuras tām jāatrisina pašām.
Tad 29. aprīlī Saeima izteica neuzticību valdības tiesībām lemt par Covid-19 ierobežojumiem, grozīdama Ministru kabineta noteikumus, kaut gan valdība divas dienas iepriekš bija nolēmusi, ka ierobežojumus nepārskatīs. Daži koalīcijas politiķi skaidroja, ka par to balsojuši, lai novērstu JKP mēģinājumu kopā ar opozīciju atcelt virkni citu ierobežojumu.
Ironiski, ka šis Saeimas balsojums par faktiski neuzticības izteikšanu valdībai notika nedēļu pēc tam, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc Vitenberga pāriešanas pie NA bija rādījis uz Saeimas balsojumu 15. aprīlī pret neuzticības izteikšanu valdībai kā pierādījumu tās dzīvotspējai. Nu Kariņš bija spiests atzīt, ka «tas mūsu valsti ieliek neizmēģinātos ūdeņos» un viņš pat nezinot, «ko tas nozīmē juridiski».
Juridiski Saeima ir rīkojusies pretēji Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā rakstītajam, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets, kurš tad informē Saeimu par paredzēto ierobežojumu noteikšanu, bet tos pārskatīt var ierosināt «Saeimas noteiktā komisija». Varbūt tieslietu vēsturnieki zina vēl kādu gadījumu, kad Saeima būtu ar likumu atcēlusi MK noteikumu, taču no labas pārvaldības viedokļa ir nepieņemami, ka likumdevējs uzņemas izpildvaras funkcijas. «Tā tas nedrīkstētu parlamentārā demokrātijā būt,» otrdien teica Valsts prezidents Egils Levits, kaut gan mēģināja to dēvēt par «vienreizēju gadījumu» un «spontānu balsojumu».
Skaidrs, ka 90 deputāti nebalsoja spontāni. Raivis Dzintars (NA) uzsvēra, ka parlaments esot izlabojis valdības «kļūdu», un priecājās, ka «izdevies panākt vienotu koalīcijas viedokli un balsojumu». Bet it kā jurists Juris Jurašs (JKP) kā kroga terasē pasludināja, ka Saeima «nav Ministru kabineta pagarinājums» un deputāti varot «lemt atbilstoši savai sirdsapziņai».
Priekšlikumu iesniedzēji tagad tēlo, ka tas esot bijis balsojums par tikai ēšanu terasēs. Taču A/P un JV politiķi skaidro, ka balsojuši par to tāpēc, ka JKP bija iesniegusi «masīvus grozījumus» un kopā ar opozīcijas partijām būtu panākusi ļoti daudzu ierobežojumu atcelšanu, ja nebūtu izdevies vienoties par kompromisu, ka Saeima atcels tikai divus — par ēdinātāju terašu atvēršanu un par ierobežojumu atcelšanu braukšanas apmācībām ar motociklu.
Krodzinieki līksmo par «gada labāko dienu» un sola nodrošināt savās terasēs drošību apmeklētājiem, taču diezin vai pratīs to labāk nekā profesionāli mūziķi, kuri, par spīti stingriem ierobežojumiem, pēc koncerta Cēsīs izrādījās masveidā saslimuši. Bet, ja valdība, kā izskatās, mēģinās ar stingrākiem noteikumiem terasēs mīkstināt lēmuma iespējamās sekas, var prognozēt epidemioloģisko diversantu sašutumu par tautas pārstāvju gribas neievērošanu. Kā pagājušo ceturtdien Saeimā paziņoja viens no priekšlikumu iesniedzējiem Krišjānis Feldmans no JKP, «ēšana cilvēkam ir viena no pamatvajadzībām, ko neviens nav atcēlis». Varbūt Feldmans ēd tikai terasēs, taču Saeimas balsojums bija pirmām kārtām par valdību.
Vai nu JKP politiķi uzskata savus vēlētājus par kretīniem, vai nu viņiem ir vienalga, par ko viņus uzskata vēlētāji. NA rīcības motīvi vismaz ir saprotami — izbrīvēt vietu valdībā senajiem draugiem Lemberga «zaļajiem zemniekiem». Bet JKP rīkojas tik neloģiski, ka jāšaubās, vai paši zina, ko grib panākt. Bordāns pagājušo pirmdien koalīcijas padomē uzstāja, ka jāievēro koalīcijas līgums, bet Feldmans ar Eglīti ceturtdien Saeimā mēģināja kopā ar opozīciju atņemt savai valdībai likumā paredzētās lemšanas tiesības. Grib palīdzēt NA padzīt viņu partiju no valdības?
Varbūt JKP kaktu stratēģi tiešām iedomājas, ka būtu ieguvēji, ja viņus izmestu no koalīcijas un viņi varētu opozīcijā atkal bļaut par «oligarhu pakalpiņu valdību». Varbūt nesaprot, ka partijai tā būtu politiska pašnāvība. Taču JKP nupat tiešām uzvedas kā histērisks pusaudzis, kas draud izdarīt pašnāvību un pie reizes aplaist ar sērgu pēc iespējas daudz līdzpilsoņu, lai pievērstu sev uzmanību, sak — mēs jūs piespiedīsim mūs mīlēt!
Valdības mainīšanu vai nopietnas tās sastāva izmaiņas laikam būs grūti novērst. Kariņam bija uzreiz jāpieprasa Vitenberga atkāpšanās un JKP un NA garantijas darba turpināšanai valdībā, taču premjerministrs laikam cer novilcināt neizbēgamo vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā. Diemžēl sabiedrības veselība vismaz mēnesi būs atstāta krogu populistu un cinisku kalkulētāju varā.
Komentārs 140 zīmēs
Par mērogu. Ja varējām saņemties neatkarības atgūšanai, tad varam arī pandēmijas un citu ķibeļu pārvarēšanai, atgādina Vaira Vīķe-Freiberga.
Beidzot būs temps? Otrdien poti pret koronavīrusu saņēma 9000 cilvēku.
Totāls krīzes risinājums. Turkmenistānā aizliegtas rindas pie veikaliem, jo tās diskreditējot vadoņa «labo vārdu».
The post Valdība vaļējā terasē appeared first on IR.lv.