Jaunā Latvijas Olimpiskās vienības vadītāja, tās ilggadējā galvenā ārste Līga Cīrule stāsta, kā pandēmija ietekmējusi Latvijas labākos sportistus un kā viņi gatavojas Tokijas olimpiskajām spēlēm
Pēdējā pusgada laikā darbu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) ietekmējusi ne tikai pandēmija. Pagājušā gada novembrī tās dibinātāji (Olimpiskā komiteja, Izglītības ministrija un Sporta pedagoģijas akadēmija) nolēma, ka no 2021. gada LOV vairs nevajadzēs administrēt naudas sadali sportistiem. To darīs sporta federācijas, bet LOV galvenā rūpe būs Latvijas elites sportistu veselība. Drīz pēc tam toreizējais LOV vadītājs Einars Fogelis tika ievēlēts Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prezidenta amatā, un viņu pārvēlēja arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidenta amatā. Bija jāmeklē jauns LOV vadītājs. LOV galvenais uzdevums tagad ir gādāt par sportistu veselību, un likumsakarīgi, ka dibinātāji par LOV vadītāju iecēla tās ilggadējo galveno ārsti Līgu Cīruli. Jaunajā amatā viņa stājas 30. aprīlī. Ir viņu uzaicināja pusdienās divu iemeslu dēļ — lai noskaidrotu, kā sportisti trenējas un piedalās starptautiskajās sacensībās pandēmijas apstākļos un kā viņi gatavojas Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm, kas, iespējams, vēsturē ieies kā vienas no dīvainākajām olimpiskajām spēlēm.
Videosaziņā ārste atzīstas, ka nemaz nezina, kā sauks viņas jauno amatu. No tā, kā Līga Cīrule runā, kļūst skaidrs — viņai tas nav svarīgi. Tāpat kā līdz šim, viņa turpinās strādāt arī par Olimpiskās vienības galveno ārsti un, tāpat kā iepriekš, būs atbildīga par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu Latvijas labākajiem sportistiem. Tieši tāpēc viņa jau kopš janvāra mēģinājusi panākt, lai elites sportistus, kas brauc uz Eiropas un pasaules mēroga sacensībām, vakcinē pret Covid-19. Kā zināms, tas nenotika. Par laimi, kopš pandēmijas sākuma inficējušies nedaudzi — no aptuveni 200 sportistiem 12. Taču katram no viņiem saslimstot gājuši secen treniņi un nozīmīgas sacensības. Nupat pasaules kausa posmā Bulgārijā Covid-19 atklāts modernās pieccīņas pārstāvim no Latvijas, kurš bija pārsteidzoši uzvarējis vienā no iepriekšējiem pasaules kausa posmiem Ungārijā. Martā viņš bija kļuvis par reālu pretendentu dalībai Tokijas olimpiskajās spēlēs, bet aprīlī inficējoties viņa izredzes sarūk.
Tikai aprīļa priekšpēdējā nedēļā LOV sarunās ar koalīcijas politiķiem panākusi solījumu, ka tos sportistus, trenerus, atbalsta personāla darbiniekus un žurnālistus, kas brauks uz šīsvasaras olimpiskajām spēlēm, vakcinēs prioritāri. Līga Cīrule saka — jāvakcinē tagad. Viņa ar kolēģiem sagatavojusi sarakstu ar vairāk nekā simt to cilvēku vārdiem, kuriem provizoriski būs jābrauc uz Tokiju. Ja vakcinācija sāksies jūnija beigās, kad beidzot būs simtprocentīgi zināms, kuri sportisti kvalificējušies dalībai olimpiskajās spēlēs, līdz olimpisko spēļu sākumam 23. jūlijā var neizveidoties pilnīga imunitāte.
Pati daktere vakcīnu pret Covid-19 jau ir saņēmusi kā medicīnas darbiniece. Taču uztraucas par sportistiem. Līga Cīrule LOV strādā gandrīz 20 gadus, kā pati saka, kopš Soltleiksitijas ziemas olimpiskajām spēlēm 2002. gadā. Kopš tā laika viņa kā ārste ir braukusi sportistiem līdzi uz vēl deviņām olimpiskajām spēlēm. «Bet tāda pārdzīvojuma, kāds man bija Soltleiksitijas olimpisko spēļu atklāšanā, pēc tam vairs nekad nav bijis,» ekrānā atplaukst Līgas smaids. «Jo pirmā reize ir pirmā reize.»
Pašlaik par LOV 200 labākajiem sportistiem gādā pavisam neliela vienības mediķu komanda: seši sporta ārsti, seši fizioterapeiti, pieci laboratorisko izmeklējumu speciālisti, arī kardiologs, ehokardiogrāfists, divi traumatologi un radiologs. Jautāta, kā šī mediķu komanda un sportisti strādā pandēmijas laikā, Līga atbild, ka briesmīgi bijis sākumā, pagājušā gada pavasarī. «Nekas nenotika, un valdīja neziņa. Beidzās ziemas sporta veidu sezona, vajadzēja sākties atlasei uz olimpiskajām spēlēm un gatavoties olimpiskajām spēlēm Tokijā. Un pēkšņi visa pasaule sagriezās. Mums ilgu laiku bija pilnīgi nesaprotams, kas būs. Kamēr paziņoja, ka olimpiskās spēles 2020. gadā nenotiks,» atceras ārste. Sportisti gan neesot pārtraukuši treniņus. «Mēs mēģinājām sportistus dažādi motivēt, nodrošināt ar treniņvietām, palīdzēt ar fizioterapeitu un ārstu padomiem.»
Pamazām starptautisko sacensību rīkotāji iemanījušies strādāt, rēķinoties ar visiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Aizvadītajā ziemas sezonā visas sacensības notikušas kā plānots, un tikai viena biatloniste no ziemas sporta veidu sportistiem saslima ar Covid-19. «Viņi šo sezonu beidza veiksmīgi, bez kādām problēmām,» apmierināta ir daktere.
Tagad sākušās vasaras sporta veidu starptautiskās sacensības un līdz ar to daudzos sporta veidos arī kvalifikācija dalībai šīsvasaras olimpiskajām spēlēm. Pagaidām kvalificējušies 12 sportisti. Līga cer, ka kopumā uz Tokiju aizbrauks 35—40 sportisti. Latvijas Olimpiskajā vienībā pirmoreiz rezervējusi 12 vietas arī neolimpiskajiem sportistiem — profesionālā boksa, orientēšanās, autosporta, motosporta un ūdenssporta sportistiem. Viss sastāvs būšot zināms tikai 28. jūnijā, kad starptautiskās sacensībās beigsies cīņa par kvalifikāciju.
Parasti olimpiskās spēles visa pasaule gaida ar priecīgu satraukumu kā vienu no skaistākajiem gada notikumiem, taču šogad to slāpē neziņa un stress, kā tad īsti viss notiks. «Protams, Tokijas olimpiskās spēles būs pavisam citādas nekā iepriekš,» ar nožēlu saka Līga Cīrule. «Sportisti drīkst ierasties spēlēs tikai piecas dienas pirms sava starta. Un katram no viņiem jāpamet Tokija 48 stundu laikā pēc tam, kad ir finišējis.» Tātad daudzi sportisti nevarēs piedalīties ne olimpisko spēļu atklāšanas, ne noslēguma pasākumā. Nav pat skaidrs, kas varēs iet atklāšanas parādē. Iespējams, no katras valsts pa vienam pārstāvim. Līga stāsta, ka nebūs laika arī aklimatizācijai, ar ko sportisti parasti nopietni rēķinās, nebūs iespēju apskatīt Tokiju, atbalstīt savējos olimpisko spēļu sacensībās, iepazīties un sadraudzēties ar citu valstu sportistiem. Organizatori jau esot paziņojuši, ka olimpisko spēļu dalībniekiem būs liegts braukt ar sabiedrisko transportu. «Tā ka sportisti varēs uzturēties tikai olimpiskajā ciematā un savu sacensību norises vietā,» secina Līga. Ik pēc četrām dienām katram sportistam būšot jāveic Covid-19 tests. Lai to noorganizētu, katrai valstij esot vajadzīgs savs Covid-19 oficieris. No Latvijas tas būs sporta ārsts Jānis Kaupe. «Es tiešām nezinu, kā tiks organizēta ēšana,» saka ārste. «Domāju, ka nekas nebūs kā parasti, kad daudzu valstu sportisti sēž pie viena galda, iepazīstas un runājas. Nebūs vairs iespēja katram pieiet pie letes un izvēlēties sev ēdienu. Nekas nebūs kā parasti.»
Sarunas noslēgumā tincināta, ar kādām izjūtām uzņemas jaunos pienākumus, kādus izaicinājumus pieņems, Līga Cīrule pasaka tieši — iepriekšējos 20 gadus viņa ir gādājusi par sportistu veselību, darīs to arī turpmāk. Pandēmijā tas esot vēl svarīgāk nekā jebkad. «Tagad tas ir vislielākais izaicinājums,» saka daktere.
Ēdienkarte
Divas glāzes apelsīnu sulas
The post «Nekas nebūs kā parasti» appeared first on IR.lv.