Intervija ar Danu Reiznieci - Ozolu, kura ekonomikas ministra portfeli jaunajā valdībā nomainījusi pret finanšu ministra posteni
ZZS pārstāvošā Dana Reizniece - Ozola ministru prezidenta Māra Kučinska veidotajā valdībā ieņems svarīgo Finanšu ministrijas vadītājas amatu. Tas būšot labs treniņš topošajai premjera kandidātei, kas vēl gaida savu īsto laiku.
Kas ir galvenie mērķi, kurus jūs centīsieties sasniegt kā finanšu ministre, un kādi būtu kritēriji, pēc kuriem vēlētāji varētu vērtēt jūsu darbu nākamajās vēlēšanās?
Viens no galvenajiem uzdevumiem, īpaši Finanšu ministrijai, ir uzticības atgūšana sabiedrībā, arī nevalstiskajās organizācijās, jo tas Finanšu ministrijai ir īpaši klibojis budžeta pieņemšanas procesā. Es redzu, ka sadarbība ar sabiedrību ļoti labi strādā. Kā ekonomikas ministre esmu izmantojusi padomus un ierosinājumus, kurus devuši arī uzņēmēju organizācijas. Gāzes stāsts. Ja mēs nebūtu to risinājuši tādā iespējami atklātā ceļā, nevis visu slēpjot slēgtajā bunkurā, domāju, mēs nebūtu tik tālu tikuši, cik esam patlaban. Es gribētu to turpināt arī Finanšu ministrijā, lai gan sabiedrība, gan uzņēmēji notic, ka Finanšu ministrija ir partneris un arī nozares ministrijas [notic], ka Finanšu mininistrija ir partneris.
Otrs [iemesls], kādēļ es piekritu kļūt par finanšu ministri - redzu, ka Finanšu ministrija ar tās instrumentiem ir vai nu liels atbalsts tautsaimniecības attīstībai vai arī liels kavētājs. Es gribētu strādāt tā, lai stiprinātu tautsaimniecību. Galvenie uzdevumi - tie nav visi, protams, bet galvenie ir nodokļu politika, kur šogad ir jāuztaisa tāds pamatīgs audits. Jānāk ar piedāvājumu vairākiem gadiem tā, lai gan uzņēmēji, gan sabiedrība zina, kas viņus sagaida. Lai spēles noteikumi nemainītos katru gadu, kur nu vēl, kā ir noticis dažus pēdējos gadus, kad jaunas iniciatīvas tiek uzliktas uz galda pēdējās novembra naktīs.
Otrs [uzdevums] ir ēnu ekonomikas apkarošana. Man gribētos pamainīt ēnu ekonomikas mazināšanas veidu, nelikt papildus slogu visiem uzņēmumiem, arī godīgajiem, cerībā noķert kādu blēdi, piemēram, ar nemitīgām jaunām prasībām maksājumu termināļos, kases aparātos un citas prasības. Cerams, ka izdosies arī pievērsties tiem smagajiem jautājumiem, piemēram, būtiskai PVN nodokļa neieņemšanai valsts kasē. Praktiskā lieta, rezonējot uz nesen publiski izskanējušo informāciju, būs uzdevums VID vadībai pusgada laikā veikt katra darbinieka pārbaudi no pašas augšas līdz pašai apakšai Finanšu policijā un par to jomu atbildīgajiem darbiniekiem arī pašā VID.
Trešais, kas ir tehnisks jautājums, bet ļoti svarīgs mūsu tautsaimniecībai, ir savlaicīga ES finansējuma izmantošana. Ir jāsamazina birokrātiskās procedūras, bezgalīgās skaņošanas, kas notiek starp nozaru ministrijām, Finanšu ministriju, starp ministrijām un EK, jāuzņemas lielāka atbildība un jāpieņem pašiem lēmumus, lai programmas var iet uz priekšu. Ir jau trešais plānošanas periods, mēs visu laiku kāpjam uz tiem iepriekšējiem grābekļiem, laiks iet uz priekšu, programmas ļoti gausi tiek iekustinātas. [Struktūrfondi] ir milzīgs atbalsts mūsu tautsaimniecībai, ar ko mēs varam kompensēt to finansējumu, kā mums pietrūkst budžetā visām vajadzībām. Valsts nekustamie īpašumi ir vēl viens atsevišķš bloks, kur gribētos, lai valsts arī būtu labāks saimnieks. Mēs runājam par kapitālsabeidrībām, bet "Valsts nekustamie īpašumi" arī ir viens tāds piemērs, kur mēs varam gan ietaupīt, gan arī kopumā sakārtot sistēmu.
Tie būtu mērķi. Kas būtu kritēriji, pēc kuriem varētu vērtēt, vai esat sasniegusi kaut ko šajās jomās. Vai ir kādi atskaites punkti?
Valdības deklarācijā esmu jau mēģinājusi piedāvāt atskaites punktus. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana par 1% līdz 2018.gadam.
Ir dažādi ēnu ekonomikas mērījumi. SSE pētniekam Saukam ir viens skaitlis, austriešu pētniekam Šneideram - cits.
Statistikas pārvaldes metodoloģija man šķiet vistuvākā. Kas ir interesanti, ka Sauka ir mēģinājis arī analizēt ēnu ekonomikas ietekmi uz tautsaimniecību un katru veicamā pasākuma lietderību, piedāvājot savu metodoloģiju. Es labprāt ar viņu tikšos un pārrunāšu viņa idejas. Viņš nāca ar tādu iniciatīvu, īsā laikā spēja izveidot savu sistēmu, kura arī strādā. Nodokļu ieņēmumu mērķis būtu trešdaļa daļa no IKP.
Vai to var panākt tikai ar ēnu ekonomikas apkarošanu?
Ar nodokļu politikas izmaiņām. Es negribu steigties ar konkrētiem solījumiem, tas nebūtu prāta darbs - no malas skatīties un piedāvāt kādus pārsteidzīgus risinājumus. Tāpēc ir vajadzīgs audits, tāpēc vajadzīgs ļoti aktīvs mūsu pašu darbs, jo nevar sēdēt un vienkārši gaidīt, kad kāds eksperts no malas, kā Pasaules Banka, atnāks un pateiks priekšā, kas ir jādara. Viņi parādīs ievirzi, piedāvās alternatīvas, mums pašiem ir jāseko, kāds ir uzdevums. Uzdevums ir pazemināt ēnu ekonomiku, palielināt nodokļu ieņēmumus, stiprināt tautsaimniecību un novērst nevienlīdzību, bet sākot ar mazāko ieņēmumu iedzīvotāju grupu.
Jūs esat jau izteikusies par dažādiem nodokļu politikas aspektiem, piemēram, ka būtu jāpalielina nodokļi uz kapitālu. Kāds ir jūsu redzējums - vai būtu jāpalielina nodoklis uz dividendēm, uz kapitāla pieauguma?
Es negribu [izteikt] precīzus solījumus un sasiet sev rokas. Tas, ko mēs redzam tagad no tādas vispārējas sākotnējas analīzes, ir, ka mūsu darbaspēka nodokļi ir salīdzinoši augsti. Tas mazina mūsu konkurētspēju. Tur, kur ir rezerves, ir patēriņa un kapitāla nodokļi. Ja kaut kur samazina, loģiski, ka kaut kur būs jāatrod līdzsvars. Bet es negribu tagad minēt kādus skaitļus. Man šķiet, ka līdz šim viena no problēmām nodokļu politikā ir bijusi, ka mēs fragmentāri mainām kādu nodokli, nepaskatoties, kā tas ietekmēs kopējo nodokļu sistēmu.
Nerunāsim par skaitļiem, bet par principiem. Valdības deklarācijas melnrakstā rakstīts, ka jāsamazina nevienlīdzība, tā Latvijai ir bijusi prioritāte jau vairākus gadus. Nenosaucot konkrētus skaitļus, vai būtu jāievieš progresivitāte nodokļos, piemēram, IIN?
Jā, progresivitāte ir jāievieš, bet, kā es teicu, sākot no nabadzīgākā gala. Diferencētais neapliekamais minimums - doma bija laba, izpildījums ne pārāk veiksmīgs. Mēs redzējām, ka tas mazāku efektu dod ģimenēm ar bērniem nekā vienam strādājošam bez papildus aprūpējamiem. Solidaritātes nodoklis arī bija mēģinājums ieviest šo progresivitāti, bet arī - doma laba, izpildījums tehniski neveiksmīgs. Uzņēmēju organizācijas grasās pat sūdzēt valsti tiesā.
Progresivitāte - jā, bet šie konkrētie risinājumi varētu tikt atcelti?
Mainīti. Atcelti - neteikšu. Mainīti.
Par solidaritātes nodokli - jūs vairākās intervijās esat teikusi, ka to varētu analizēt pēc pusgada. Tas būtu ar domu, ka to varētu, iespējams, pēc tam mainīt?
Es domāju, ka pusgads būs pietiekami ilgs laiks, lai mēs redzētu, pirmkārt, vai nodokļa ieviešana ir nesusi to fiskālo efektu, kāds bija plānots. Kad nodoklis tika ieviests, bija minēti divi faktori - viens, lai ieviestu progresivitāti, nosacīti sodīt bagātos, otrs, lai radītu ieņēmumus apmēram 40 miljonus eiro budžetā. Par ieņēmumiem mēs varēsim vērtēt. Domāju, ka pusgads būs pietiekami liels laiks.
Bet, ja es pareizi saprotu, īstenībā to konkrēto efektu varēs mērīt tikai gada beigās, jo nodoklis tiek rēķināts par gada ienākumiem, nevis par katra mēneša ienākumiem.
Nekomentēšu precīzas detaļas, bet pieņemu, ka pusgads būs laiks, kad varēs saprast, kāds ir rezultāts.
Mikrouzņēmuma nodoklis. Bija milzīgi strīdi par to budžeta veidošanas procesā, un pēc būtības visas izmaiņas tika atliktas uz 2017.gada sākumu. Vai arī tas varētu tikt atcelts, vai kaut kas citādi varētu mainīties šajā sistēmā?
Ir vajadzīgs atbalsts jaunajiem uzņēmējiem to darbības pirmo gadu laikā, uzņēmējiem, kuriem ir liels izaugsmes potenciāls. Otrs, ir jābūt īpašam nodokļu režīmam dzīves stila uzņēmumiem, amatniekiem, tiem uzņēmumiem, kas īpaši svarīgi ir reģionos, kas nodarbina sevi, savus ģimenes locekļus, bet kam nav straujš izaugsmes potenciāls, kas nekļūs par milzīgu pelnītspējīgu uzņēmumu. Tas ir skaidrs. Līdz šā gada septembrim Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir dots uzdevums izstrādāt jaunu piedāvājumu iesācējuzņēmumiem, lai varētu veikt nepieciešamās korekcijas mikrouzņēmuma nodoklī. Ekonomikas ministrija darbu ir sākusi, apzinājusi citu valstu pieredzi, tikusies jau ar nevalstisko sektoru, ar uzņēmēju atbalsta institūcijām un savu piedāvājumu izstrādā. Kopīgi ar Finanšu minsitriju tas būs jāpabeidz līdz septembrim. Pieņemu, ka tie varētu būt divi dažādi režīmi. Viens iesācējuzņēmumiem, kuriem ir liels izaugsmes potenciāls, otrs mikrouzņēmumiem. Tad arī varēs redzēt, vai ir nepieciešams un cik tālu ir nepieciešams nozaru ierobežojums.
Jūs saskatāt, ka varētu noteikt šā instrumenta ierobežošanu, lai tas neattiektos uz tik plašu strādājošo skaitu?
Tas jau tagad ir ierobežots - gan laikā. Ja nekādas izmaiņas nebūs, tad būs nozaru ierobežojums. Nozaru ierobežojums, tāds, kāds patlaban tika sagatavots, manuprāt, nav īpaši korekts. Piemēram, IT uzņēmumus ierobežot tādēļ, ka tiem ir straujšs izaugsmes potenciāls, manuprāt, nav labs arguments.
Es saprotu, ka jūs gribat mainīt...
Konceptu. Viens risinājums...
Bet vai jūs arī paredzat, ka kaut kā tiks ierobežotas iespējas izmantot šo nodokļu režīmu? Piemēram, mēs bieži dzirdam, ka uzņēmumi atlaiž dažādus cilvēkus, piespiež viņiem pāriet uz mikrouzņēmuma režīma, lai optimizētu nodokļus.
Jā, bet tam nav sakara ar nozaru ierobežojumu. Tas, manuprāt, ir aktīvāks VID darbs. Kontroles mehānismā ir bijusi problēma. MUN režīms kā režīms ir bijis veiksmīgs, pat EK balvu saņēmis kā īpaši labs risinājums gan ēnu ekonomikas mazināšanai, gan nodarbinātības veicināšanai. Efekts jau nav mazinājies. Mēs tiešām redzam, ka šis atvieglotais nodokļu režīms izvelk no ēnas daudzus uzņēmējus, kuri sāk maksāt nodokļus. Arī nodarbinātība. Bet tas, kas klibo, ir kontroles mehānisms, pieļaujot šādus gadījumus, kad lieli uzņēmumi sadala savu darbību mazos mikrouzņēmumos, piespiež savus darbiniekus pāriet šajā režīmā. Viens risinājums jau ir ieviests, kas, manuprāt, ir pareizi, ka ir noteiktas minimālās sociālās iemaksas.
Tās paliks?
Jā, tas, manuprāt, ir obligāts priekšnosacījums. Mums ir svarīgi, lai cilvēks būtu sociāli nodrošināts. Vismaz minimālā līmenī.
Runājam par ilgtermiņa nodokļu plānošanu, bet tāda mums jau ir bijusi vairākkārt. Jau finanšu ministrs Andris Vilks parakstīja ar uzņēmējiem vairākas vienošanās. Piemēram, bija vienošanās pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bet tad nākamajā gadā samazināja PVN. Bija vienošanās prioritāri samazināt nodokļus cilvēkiem ar maziem ieņēmumiem, bet tika samazināta kopējā IIN likme, kas vairāk dod cilvēkiem ar lieliem ienākumiem. Kāpēc mums ticēt, ka šī politika, pie kuras ķersieties šogad, būs ilglaicīgāka? Atkal būs papīrs, bet kāpēc ticēt, ka tas tiks ievērots?
Pirmkārt, būtu jātic, ka valdība noturēsies līdz 2018.gadam, kā paredzēts. Tā jau ir tā lielākā nelaime. Arī Vilks, es domāju, būtu savu plānu realizējis, ja nebūtu notikusi ministra maiņa. Notika ministra un valdības maiņa un, protams, nākamajiem šķiet, ka iepriekš dotie solījumi nav saistoši. Tāpēc esmu izdomājusi, ka minimālā programma tādam nodokļu izmaiņu plānam būtu jāveido līdz 2018.gadam, līdz kuram mums ir vismaz formāli dots laiks strādāt. Kas notiks pēc tam, ir grūti solīt. Es, protams, varu piedāvāt, un ceru, ka tas realizēsies, bet parasti plāns tiek izpildīts tikmēr, kamēr tu pats esi tam klāt un turi roku uz pulsa. Tā ir tā mūsu nelaime, ka mums visu laiku valdības maiņu dēļ ir bijuši tāds solis uz priekšu, divi atpakaļ.
Vai esat gatava veidot budžetu, kas ievēro eirozonas uzliktos deficīta ierobežojumus?
Jā, protams, mēs esam arī deklarācijā paredzējuši, ka ievērosim fiskālo disciplīnu. Bet stabils budžets nenozīmē inertu tautsaimniecību. Mans princips, kuru gribētu sev turēt visu laiku priekšā uz galda vai vismaz galvā - stabils budžets un dinamiska tautsaimniecība. Tas ir princips, kuru gribu ievērot Finanšu ministrijā.
2016.gadā pašvaldības saņems 90 miljonus eiro vairāk nekā 2015.gadā. Vai šāda tendence pārdalīt naudu pašvaldībām turpināsies?
Tikai, ja tām tiek uzticētas būtiskas papildu funkcijas. Ir normāli, ja kādam uzdod papildu funkcijas, ka tās funkcijas tiek arī apmaksātas. Līdz šim vairāku gadu garumā bijis pretēji, ka pašvaldībām tiek deleģēti aizvien vairāk uzdevumu, bet līdzekļi samazinās. Tas nav pareizi. Atrast līdzsvaru starp funkcijām un finansējuma sadalījumu, starp centrālo aparātu un pašvaldībām, tas vienmēr ir bijis sarežģīts uzdevums un viens no grūtākajiem budžeta pieņemšanas laikā. Uzskatu, ka ir labi, ka tās diskusijas notiek, ka ir svarīgi kopumā pārskatīt pašvaldību [funkcijas], bet gribētos sākt ar nozaru ministrijām. Mēs vēl patlaban domājām. Jau esmu konsultējusies ar topošajiem FM kolēģiem, kā pareizāk to darīt, vai [jāskata] resoriskais ietvars vai programmu ietvars. Man gribētos tomēr pieturēties pie resoriskā ietvara, iziet cauri nozarēm, ministrijām un novērtēt, veidot tādu kā nulles budžetu. Tas ir tāds nodrāzts jēdziens, tāpēc negribētu to lietot, bet paskatīties, kādas funkcijas tās veic un cik liels finansējums ir pieejams. Tad attiecīgi saprast, vai ir vajadzīgs kas vairāk, vai arī mēs redzam, ka ir kāda rezerve. Domāju, ka būs resoriskā pieeja - kā es teicu, mēs vēl domājām, kā labāk - un sākt ar tām ministrijām, kurām priekšā ir vissvarīgākās reformas, no kurām arī sabiedrība visvairāk gaida - veselība, izglītība.
Bet mēs redzam, ka ne vienmēr pašvaldības izlieto līdzekļus jēdzīgi. Garkalnes domes priekšsēdētājam ir lielāka alga nekā premjerministrei. Nils Ušakovs iegulda naudu uzņēmumā, kas taisās pārdot pudeļūdeni - tas ir nevajadzīgi un turklāt uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Vai esam pārliecināti, ka pašvaldībām piešķirtā nauda tiek lietderīgi izmantota?
Kā es teicu, tas vienmēr ir diskusiju jautājums starp centrālo aparātu un pašvaldībām, bet ja reiz ir pieņemts lēmums par kāda konkrēta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām... Tur jau ir vēl viens filtrs - ne tikai valdība, bet arī pašvaldības iedzīvotāji. Kamēr pašvaldības iedzīvotāji ir apmierināti, tikmēr var uzskatīt, ka pašvaldība savas funkcijas vismaz attiecībā pret viņiem labi pilda. Ja nē, tad tuvu jau ir arī pašvaldību vēlēšanas, un mēs redzēsim kādas būtiskas izmaiņas.
Par ēnu ekonomiku. Jūs minējāt, ka gribat pārvirzīt uzmanību no kaut kādiem visu ekonomiku apgrūtinošiem pasākumiem uz ļoti tēmētiem. Konkrētāk - ko varētu darīt, lai apkarotu ēnu ekonomiku?
Viens instruments, kas klibo, ir kontroles funkcija no valsts puses. Tur arī ir svarīgi atgūt uzticību, tai ir ļoti liela nozīme. Es kā pilsone esmu gatava maksāt nodokļus, ja man ir uzticība, ka es to samaksāju un tos izmanto godprātīgi un tiem uzdevumiem, kas man ir svarīgi. Šajā kontekstā ir svarīgs arī skaidrojošais darbs, kas Latvijā nav līdz šim pietiekami labi izmantots. Ir jāspēj parādīt, kur tā nodokļos iekasētā nauda aiziet. Es redzu, ka tas arī ir viens no Finanšu ministrijas uzdevumiem. Varbūt arī, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību par pakalpojumiem, kurus viņi saņem, sākot ar pamatpakalpojumiem - veselību, izglītību. To es redzu kā līdz galam neizmantotu resursu. Informācijas skaidru sniegšanu. Otrs - šo institūciju uzticamība un viņu profesionalitāte. Tāpēc rosināšu, varbūt lietošu vārdu "vētīšana", sākot ar Finanšu policiju, lai būtu ticība, ka valsts kasei neaiziet garām nodokļi, kuri tai pienākas, lai netiktu pievērtas acis uz kādiem nelikumīgiem darījumiem. Piemēram, pētu statistiku. VID šobrīd rāda diezgan lielu un labu progresu nodokļu atgūšanā, bet tajā statistikā, ko viņi rāda, patlaban iekļāvuši arī tos nodokļus, kur ir kavēti maksājumi. Tos atgūstot, statistika uzlabojas. Savukārt kriminālprocesi, kuri ir iesākti, kur ir nopietni pārkāpumi, ne tikai dažas nedēļas vai mēnešus kavēti maksājumi, tur tas uzlabojums pēdējā laikā nav bijis tik straujš.
Piemēram, par lielām PVN shēmām.
Tieši tā. PVN ir viens no problemātiskajiem nodokļiem, jo mēs redzam, ka tur ir vislielākā nodokļu neizpilde [tax gap], milzīgi cipari iet garām valsts kasei. Ar to ir jāsāk, bet visu varbūt vienlaikus nevarēs.
Vai pietiks ar to, ka izvētī Finanšu policiju un izmet dažus negodprātīgus darbiniekus?
Ar to ir jāsāk. Es nezinu, vai ar to pietiks, bet ar to ir jāsāk.
Vai ir kādas domas, ko darīt pēc tam?
Es gribēšu uzklausīt gan VID vadītāju, gan prokuratūras vadību, gan pašu Finanšu policijas vadību, kuri vismaz apliecina, ka viņiem ir idejas, kuras varētu palīdzēt, bet nav bijis pietiekams politiskais atbalsts.
Sakarā ar nesenajām diezgan šokējošajām ziņām par dažādu VID inspektoru skaidrās naudas uzkrājumiem, vai ir kādi citi soļi, kurus taisāties spert?
Sākšu ar to, ko jau minēju. Katrā ziņā ir jāsaprot arī, cik liela ir jauda un ko var pacelt. Protams, var uzrotīt piedurknes un mesties cīņā, bet labāk to darīt gudri un ar rezultātu.
Jūs minējāt arī kases aparātus. Mēs redzam, ka tā ir reāla problēma. "Gan Bei" gadījums to pierāda. Jūs esat iebildusi pret jauno kases aparātu ieviešanu. Vai plānojat to atcelt?
Nevis pret ieviešanu - ir arī vajadzīgas prasības - bet pret pārāk strauju ieviešanu. Ja mēs redzam, ka uzņēmēji saka, ka viņi fiziski tajā laikā, kas ir atvēlēts, nevar saražot tos kases aparātus, tad kāda jēga ir ieviest normu, kuru nevar praktiski izpildīt? Tādēļ vien, lai statistiski varētu iegrāmatot budžetā plānotus papildus ieņēmumus, nav gudri.
Ja pareizi saprotu, jaunās prasības plānots ieviest no 2017.gada sākumā. Tā tas, jūsuprāt, varētu palikt?
Jā, termiņus nemainīsim, un, manuprāt, ļoti labi, ka valdībā pieņēmām lēmumu atšķirīgu attieksmi piedāvāt tiem uzņēmumiem, kas ir "baltajā sarakstā", kas ir godīgie nodokļu maksātāji, viņiem dodot garāku pārejas periodu.
Kā vērtējat priekšlikumu piešķirt uzņēmumiem nerezidentiem pazeminātu nodokļu likmi?
To LTRK priekšlikumu? Kritiski vērtēju, arī iepriekš esmu to paudusi. Pārāk lieli riski valsts reputācijai. Mēs redzam, kas tagad notiek ar banku sektoru, nerezidentu noguldījumu un darījumu apkalpošanu. Varbūt īstermiņā varētu iegūt kādu saimniecisku labumu, bet vidējā, ilgā termiņā tas ir bīstami visai tautsaimniecībai. Tu vispār zaudē uzticību investoru acīs. Tu apdraudi visu finanšu sektoru. Līdzīgi ir ar šo ideju par samazinātu nodokli nerezidentu kompānijām.
Atgriežoties pie amatpersonām - Valsts kontrole decembra beigās nāca klajā ar paziņojumu par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, no kuras pēc būtības var spriest, ka tās netiek pārbaudītas, vismaz patiesums netiek pārbaudīts. Jau gadiem ildzis strīds starp KNAB un VID - kam būtu kas jādara. Ko jūs varētu darīt, lai šo jautājumu sakārtotu?
Būtu jābūt skaidrai atbildībai. Piemēram, Finanšu policijā es saprotu, ka VID nav visi instrumenti rokās, lai varētu to uzdevumu veiksmīgi pildīt. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tas nav viņu uzdevums, notiek tāda bumbiņas mētāšana. Tāpēc gribu, lai Pētersones kundze nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, es no savas puses nodrošināšu maksimālu atbalstu, arī ja ir vajadzīgas kādas likuma izmaiņas, lai to politiski nodrošinātu.
Pētersones kundze nesen intervijā teica, ka VID taisās iniciēt skaidras naudas uzglabāšanas ierobežojumus amatpersonām. Jūs atbalstītu tādu iniciatīvu?
Noteikti. Pētersones kundze minēja arī tūkstoti. Nezinu, vai tas ir pareizais cipars, bet jā, kāpēc nē? Ja tev ir legāli iegūti ienākumi, tad, domāju, ka banku sistēma ir pietiekami droša, lai varētu tos glabāt bezskaidras naudas formā.
Jūs arī minējāt struktūrfondus kā prioritāti. Skaids, mēs kavējām. Mums žurnālā ir raksts, ka, piemēram, ar siltināšanu ministrijai bija problēmas sarunāt ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu to atbalsta līmeni, kas mums būtu nepieciešams. Vai visa problēma ir Rīgā? Varbūt tā ir Briselē?
Ir arī Briselē, un tāpēc arī pati esmu tieši siltināšanas programmā iesaistījusies un braukusi, tikusies ar komisāri, jo redzu, ka EK šajā jautājumā arī pārāk iesaistās valsts individuālās funkcijās. Manuprāt, ir darbības programma, kurā ir vienošanās starp EK un katru dalībvalsti par tiem pasākumiem, kas ir jāveic, par summu, kāda tām tiek piešķirta, un par rezultātu, kādu dalībvalstij par to ir jānodrošina. Manuprāt, nākamajā līmenī Komisijai vairs nebūtu jājaucas, kā dalībvalsts praktiski to nodrošina, jo dalībvalsts pati vislabāk zina, kāda ir reālā situācija. EK ierēdņi, sēžot tur, nezina specifiku, kāda ir Latvijā, ka mums lielākais vairums daudzdzīvokļu māju ir būvēts vēl padomju laikā, ļoti sliktā stāvoklī, ka maksātspēja, īpaši reģionos, ir ļoti ļoti zema. Protams, varbūt ir mūsu pašu vaina, ka neprotam pietiekami precīzi izstāstīt.
Es teiktu, ka lielā mērā tas arī ir cilvēciskais faktors. Birokrātiska pieeja - uzraksti tikai visu uz papīra un aizsūti, cerībā, ka tas ir vienkārši jāpieņem. Varbūt lieku reizi vajag aizbraukt un arī pacensties izstāstīt klātienē. Tur arī strādā cilvēki, kuriem ir sava izpratne. Viņi ir no Spānijas, viņi dzīvojuši citā pasaulē, viņi nezina, kā ir šeit. Bet otrs - ir jābūt pietiekami lielai drosmei pašiem pieņemt lēmumus. Ir vairāki gadījumi, kad mēs esam tiesīgi pieņemt šeit lēmumus, varbūt uzņemoties kaut kādu risku, bet pārāk daudz prasām EK, vai tā drīkstam, lūdzu apstipriniet, ka mēs pareizi domājam. Tas arī nav pareizi, jo redzam, ka arī EK ir ierobežota kapacitāte. Piemēram, obligātās iepirkumu komponentes atbalsta mehānisms - mēs cerējām, ka līdz gada beigām jau būs apstiprināts atbalsts. Mēs izstrādājām to viens pret vienu ar Vāciju. EK izmantoja visu savu maksimālo pieejamo laiku, tad uzdeva papildus jautājumus. Var redzēt, ka viņi nespēj apstrādāt to informāciju, un tu zaudē laiku. Viņi tērē savu laiku, pats netiec uz priekšu.
Kā Finanšu ministrija varēs panākt, ka Ekonomikas ministrija vai IZM faktiski iet uz priekšu?
Pirmkārt, neuzdodot vairākas reizes vienus un tos pašus jautājumus, par kuriem jau ir saņemts nozares ministrijas skaidrojums. Piemēram, kompetenču centra programma, klāsteru programma, par kuru jau ir bijušas vienošanās pirms dažiem gadiem, ka tādas ir vajadzīgas, ir arī analizēts, ka programma būs laba. Kā nozares ministrijai mums ir pārsteidzoši, ja FM četras reizes saskaņošanas sanāksmēs pārjautā, vai tiešām jums tāda programma ir vajadzīga, lūdzu pārvērtējiet vēlreiz citu valstu pieredzi. Es lietošu to vārdu - tā ir čakarēšana, nevis konstruktīvs atbalsts. Tas nav pareizi. FM ir jāuzticas arī nozaru ministriem. Ja tas ir vajadzīgs, mēs palīdzam to realizēt, palīdzam sakārtot attiecības ar EK, lai programmu īstenotu.
Jūsu vīrs LIAA vadītājs Andris Ozols savulaik iebilda, ka tik liela atbildība par struktūrfondiem tika nodota FM. Vai jūs paredzat, ka LIAA varētu būt lielāka loma tagad, kad jūs kļūsiet par ministri?
Es arī iebildu. Uzskatu, ka nav pareizi tik liela koncentrēšana, īpaši tādēļ, ka nozaru ministrijās bija jau izveidota spēcīga kapacitāte fondu apsaimniekošanai, gadiem veidoti centri. Piemēram, bija Valsts izglītības attīstības aģentūra, Reģionālās attīstības aģentūra, LIAA - viņi jau arī nebija profesionāļi no pirmās dienas, bet, gadiem ejot, viņi cilvēkus trenēja, ir sapratuši, kādas ir kļūdas, zina vislabāk, kā novērst kaut kādus defektus. Nu, tad pēkšņi visu grib mainīt, sagrābjot varu vienās rokās. Pieņemu, ka tas tiešām bija motivēts nevis ar domu uzlabot sistēmu, bet ar domu, ka "Vienotības" kolēģiem ilgi laiku būs premjers un finanšu ministrs, un tad ir izdevīgi varu turēt savās rokās. Tagad tas jau ir izdarīts. Domāju, ka atpakaļgaitu neslēgšu. Ja mēs visu atkal mēģināsim mainīt, tad tos fondus nekad neieviesīsim. Nu jau ir 2016.gads, drīz jau būs vidus.
Vai Latvija pavasarī tiks uzņemta OECD?
Nezinu. Šobrīd mēs zinām, ka mūsu banku sektors ir radījis nopietnas problēmas. Ar visiem pārējiem jautājumiem, kas ir bijuši sarežģīti, esam daudzmaz tikuši galā, piemēram, kapitālsabiedrību centralizēta pārvaldība un citi, bet finanšu sektors rada nopietnas bažas. Tāpēc tagad arī jaunā FKTK vadītāja izvēlē man būtu svarīgi nevis, ka cilvēku ātri nomainām, man gribētos saprast, vai tad FKTK vadībai ir skaidrs plāns un piedāvājums, kā šo sistēmu sakārtot, kā īsā, ļoti īsā termiņā atjaunot uzticību gan OECD, gan stratēģiskajam partnerim ASV. Ja tas ir tikai žests, ja viens cilvēks aiziet, citu ieliek vietā, turklāt cilvēku, kas ir roku rokā strādājis ar iepriekēšējo vadītāju...
Jums ir kādi konkrēti iebildumi pret Putniņa kungu?
Nē, man nav konkrētu iebildumu. Es vienkārši neesmu viņu pat dzirdējusi. Zinu, ka Saeimā viņš Budžeta komisijā ir prezentējis savu redzējumu. Deputāti tad, visticamāk, arī pārliecinājās, bet es arī gribētu dzirdēt, kāds ir mūsu plāns.
Cik svarīgi, jūsuprāt, ir tas, ka Latvija iestājas OECD?
Svarīgi. Ir jābūt kaut kādai konsekvencei politikā. Mēs daudz jau esam izdarījuši, lai tur nokļūtu, bet tas ir atkal starptautiskās uzticamības jautājums. Īpaši patlaban, kad mēs esam tik sarežģītā ģeopolitiskā situācijā. Kā ekonomikas ministrei, cīnoties par investoru uzmanību, es nereti dzirdu jautājumus - vai šeit ir droši, vai šeit ir izskausta korupcija. Tas, ka esi OECD dalībvalsts, dod tādas automātiskas atbildes uz šāda veida jautājumiem, jo nevar kļūt par OECD dalībvalsti, ja tu neesi novērsis šos uzņēmējiem traucējošos faktorus.
Atgriežamies pie Putniņa kunga. Neesat viņu uzklausījusi, bet viņš jau ir nominēts. Ja Saeima viņu neapstiprina, vai jums jau ir kāds cits kandidāts prātā?
Man nav cita kandidāta. Es arī saprotu, ka ir diezgan ierobežots tas speciālistu loks. Latvija ir maza valsts, nav tik liela izvēle, kas ir gatavs ielēkt amatā. Bet es jebkurā gadījumā viņu gribētu uzklausīt pirms apstiprināšanas. Nav steigas. Dažas nedēļas noteikti neizšķirs OECD vai kādus citus svarīgus jautājumus.
Kā jūs vērtējat šo nerezidentu naudas apkalpošanas biznesu Latvijā? Cik lielā mērā mums tas būtu jāveicina, jāierobežo?
Es pieņemu, ka īpaši pēckrīzes situācijā atsevišķām bankām bija liels vilinājums atlaist grožus un ar to pelnīt, un varbūt dažai labai tas bija arī izdzīvošanas jautājums, bet ir vajadzīgi būtiski darījumu ierobežošanas pasākumi. Nerezidentu apkalpošana ir viens no finanšu sektora eksporta pakalpojumiem, pilnībā izslēgt to nebūtu pareizi, arī tautsaimniecībai tas traucētu, bet ir jābūt stingrai robežai, kur mēs paši esam pārliecināti, ka mūsu banku sistēmu neizmanto negodprātīgi vai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai, nedod Dies', terorisma finansēšanai.
Vai Latvijā ir pārāk daudz banku?
Ne jau skaitā, bet kvalitātē ir nozīme. Tas, ka mums ir liels skaits banku, pat kaut kādā ziņā arī bijis izmantots kā tāds pozitīva tēla veidošanas pasākums. Bet, kā es teicu, svarīgi ir, lai būtu uzticamība šīm bankām, nevis vienkārši skaitlis.
Enerģētikas likumā tuvākajā laikā pieņems grozījumus, kas paredzēs sadales tīklu nodalīšanu no "Latvijas gāzes", kurus tad pēc tam būs jāpārdod...
Pārvades un uzglabāšanas...
Vai valstij tie būtu jāiegādājas?
Jā, mans personiskais veidoklis, ka jā, jo valsts varētu būt vislabākais partneris iespējamiem tirgotājiem, kas gribētu darboties Latvijā, īpaši sākuma periodā. Mēs zinām, ka gāzes tirgus atvēršana var būt vissmagākā joma, kur mēs gribam ieviest reālu konkurenci. Vismaz sākumā domāju, ka būtu lietderīgi, ka valsts ir šīs tehniskās infrastruktūras īpašnieks.
Jūs sakāt - sākumā. Tas nozīmē, ka kaut kādā brīdī varētu to atkal privatizēt?
Nav tik principiāli. Man šķiet, ka kopumā valstij būtu jāiegādājas, tas būtu labāk. Likums paredz, ka pašam "Gazprom", pašai "Iterai" ir jāmeklē kāds investors. Es naktīs gulētu drošāk, ja valsts pati kļūtu par šo investoru, nevis mēs mēģinātu pārbaudīt "Gazprom" un "Iteras" piesaistītu it kā neitrālu investoru.
Tas noteikti būtu dārgs prieks. Vai mēs varam atļauties?
Valstij būt par investoru infrastruktūras uzņēmumā, kas ir regulēts uzņēmums, nav arī slikts bizness. Tas ir drošs bizness, tāpēc arī "Marguerite" fonds, kas ir finanšu investors, ir izvēlējies investēt pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā. Cita lieta - ja valsts ir investors, no vienas kabatas tā it kā ņem, otrā ieliek. Bet noteikti būtu iespēja atrast finansējumu šādam darījumam.
Es atkal atgriezīšos pie jautājuma par privatizāciju, jo Latvijā ir bijusi diezgan nelāga pieredze ar lielu valsts uzņēmumu pārdošanu. Ja valsts šo nopērk, tad varētu likties problemātiska doma, ka pēc tam to atkal pārdod tālāk.
Bet es daudz vairāk uzticos valstij nekā "Gazprom" vai "Iterai". Tādēļ vien jau būtu vērts.
Tātad jūs pieļaujat, ka pēc tam tas varētu tikt pārdots tālāk?
Man šķiet, ka valstij vajadzētu palikt ilgtermiņā kā kritiskās infrastruktūras turētājai. Pārvade un Inčukalns ir tikpat svarīga infrastruktūra kā dzelzceļš un lidosta.
Vai atbalstāt sankciju pagarināšanu pret Krieviju?
Tagad, gada vidū?
Šā gada vidū.
Es teiktu, ka šajā jautājumā jums vislabāko atbildi noteikti varētu dot ārlietu ministrs, vai Krievija ir pildījusi visus savus solījumus, ko ir devusi. No ekonomikas ministres redzējuma es redzu, ka sankcijas ir devušas triecienu mūsu tautsaimniecībai, bet ir bijis arī tāds pozitīvs efekts. Ar visu to, ka mums eksports uz Krieviju samazinājās par 25%, mums kopējais eksports gandrīz par 3% ir pieaudzis. Uzņēmēji ir spējuši, viņi ir bijuši pietiekami motivēti īsā laikā pārorientēt savu darbību uz stabilākiem, uzticamākiem tirgiem, nekā Krievija. Apgūstot arī tādas eksotiskas vietas kā Ķīna, Meksika, arī ASV, kas ir plašs tirgus. Līdz šim vienkārši bija vienkāršāk, saprotamāk strādāt ar tradicionāli pierasto Krievijas tirgu. Kaitējums ir bijis, bet arī labums no tā, ka ir šī mācība.
Ko sakāt par [Vācijas finanšu ministra] Šoibles priekšlikumu ieviest ES degvielas nodokli, lai palīdzētu finansēt visu, kas nepieciešams, lai uzņemtu bēgļus?
Esmu jau teikusi, ka esmu atturīga šajā stadijā. Pirmkārt, jābūt precīzam plānam, kam tāds finansējums tiktu izmantots. Robežu stiprināšanai, papildu finansējuma piešķiršanai Turcijai, pabalstu palielināšanai? Gribētos arī pārliecību, ka vispār Eiropai ir plāns, kā tikt galā ar bēgļu jautājumu. Tagad, manuprāt, Eiropa kopumā demonstrē tādu nevarību. Otrs, tāds praktisks fakts ir, ka nebūs nemaz tik viegli vienoties visām dalībvalstīm, ņemot vērā, ka tas būtu pirmais precedents par vienota, kopīga nodokļa ieviešanu. Mums bija plašas diskusijas par kopīgu PVN ieviešanu.
Jums nav principiālu iebildumu, ka Eiropa varētu ieviest kopēju nodokli?
Tas būtu solis pretī federālai Eiropai, kopīgs nodoklis. Kā lai atbild šobrīd? Domājot par Eiropas vienotību, stiprumu, domāju, ka jābūt kādiem solīšiem pretī konsolidācijai. Vai šis ir īstais brīdis un īstā forma ieviest šo solidaritātes nodokli bēgļu jautājumā - nezinu.
Drīz pēc tam, kad jūs kļuvāt par ekonomikas ministri, gan arī tad, kad sāka runāt par Laimdotas Straujumas valdības krišanu, ik pa brīdim jūsu vārds tika pieminēts kā iespējamais premjera kandidāts, taču jūs ZZS netikāt apspriesta decembrī un janvārī, kad bija jāizvēlas kandidāts. Kāpēc?
Droši vien katram savs laiks. Es arī patlaban neraujos, līdz šim neesmu mēģinājusi rauties, pārāk ātri skriet uz priekšu un dabūt kādus milzīgus avansus. Nelieli avansi jebkuram cilvēkam ir vajadzīgi, tie motivē iespringt, adrenalīns organismā ieplūst un tu vari sasniegt vairāk, nekā normālā tempā strādājot, taču man sports ir mācījis - šahu spēlēju kopš astoņu gadu vecuma - tas princips diezgan labi strādā, ja tu dabū kādu uzvaru nepelnīti, tad parasti daba mīl līdzsvaru, iespējams, tu arī dabūsi nepelnītu zaudējumu. Tāpēc man tas der, ka vēl aizvien ir jāuzkrāj pieredze. Finanšu ministrija ir milzīgs izaicinājums, es jūtu, ka nebūs viegli, bet tā arī jebkurā gadījumā būs vērtīga pieredze topošam premjera amata kandidātam.
Lai precizētu - vai būtu pareizi saprast, ka ar jums tika runāts un jūs teicāt - pagaidām nē?
Nu, man pat grūti pateikt, kā tas premjeru nominēšanas process parasti notiek. Man šķiet, ka bišķiņ stihiski. Nav tā, ka kāds apsēžas, izdomā, kuri būs tie mūsu premjera amata kandidāti, un tad ar katru tā individuāli runā, tas viss tik matemātiski precīzi notiktu. Vairāki kandidāti tika apspriesti, es tai skaitā, bet kādā brīdī izkristalizējās, ka Kučinskis šobrīd ir labākais.
Vai tomēr nevajadzēja palikt pie Lemberga? Viņš taču vēlēšanās ir bijis jūsu apvienības premjerministra kandidāts.
Provakatorisks jautājums (pasmaida). Viens ir tas, ka Lemberga kungs arī pats atteicās kļūt par kandidātu. Otrs, ka ir kaut kāda vēlamā politika, un ir otrs vēlamais reālais variants. Kučinska kungs ir vēlamais reālais variants.
Kāpēc Lembergs nav reāls?
Es domāju, ka viņa gribas jautājums šeit ir svarīgs, gan arī, es pieņemu, ka varētu... nezinu, nebūtu pietiekams atbalsts koalīcijā.
Tas nav saistīts ar viņa kriminālprocesu?
(pauze) Domāju, ka patlaban, kad arī ZZS izvēlējās premjera amata kandidātu, tas nebija vispār apsverams faktors. Bija Lemberga kunga gribas jautājums un otrs, ka Kučinska kungs šobrīd ir reālākais labākais kandidāts.
Jūs esat ļoti spējīga, tomēr jūsu nonākšana finanšu ministra amatā liek uzdot jautājumus par saitēm ar Ventspili. 2014.gadā jūs saņēmāt ap 20 000 tūkstoš eiro atalgojumu no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka. Par ko jūs šo naudu saņēmāt?
Es pirms tam vadīju Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Pēc tam, ņemot vērā, ka tas bija tiešām darbs, kas man ļoti ļoti patika, es, strādājot Saeimā, vēl negribēju līdz galam tās saites pārraut un darbojos kā padomniece. Man liekas ļoti svarīgi, īpaši deputātam strādājot likumdošanā... Kad tu ilgu laiku esi tikai deputāts, tu bišķiņ pazaudē saikni ar reālo dzīvi. Pieņem teorētiskus lēmumus. Man vispār šķiet, ka kaut kāda rotācija ir vajadzīga, ka četri gadi ir labs laiks. Pēc tam es, protams, arī fiziski sapratu, ka nav iespējams tos uzdevumus veikt, kamēr dzīvoju Rīgā un darbs vēl papildus Ventspilī, un pārtraucu darba attiecības.
Tātad jūs vairs tur nestrādājat?
Nē, es jau ilgu laiku nestrādāju. Vismaz gadu, vairāk noteikti. Tad, kad kļuvu par ministri, vai mazliet pirms tam, jau izbeidzu tās darba attiecības. Fiziski nav iespējams to apvienot.
Tomēr jums saiknes ar Ventspili ir ļoti spēcīgas. Jūs esat partijas "Latvijai un Ventspilij" biedre, Ventspils domē bijāt investīciju nodaļas vadītāja...
Skaidrs, es no turienes nāku.
Jūsu partijas vadītājs Lembergs ir pazīstams ar to, kā viņš Ventspilij spēj dažādos veidos ļoti daudz naudas piesaistīt. Citi uzskata, ka tas notiek, atraujot līdzekļus no citām pilsētām un reģioniem. Vai jūs kā finanšu ministre spētu būt objektīva?
Spēšu, jo es arī kā ekonomikas ministre esmu spējusi būt objektīva, un man šķiet, ka nevienam nevajdzētu būt bažām, ka savus lēmumus pieņemu patstāvīgi un objektīvi.
Cik bieži jūs tiekaties ar Lembergu? Kādas lietas jūs pārrunājat?
Nu, droši vien dažas reizes mēnesī tiekamies valdes sēdēs - gan "Latvijai un Ventspilij" Ventspilī, gan šeit Rīgā. Tie ir aktuālie darba jautājumi, kaut kādi politiskie procesi. Tā brīža aktualitātes.
Jūs, protams, ļoti labi zināt, ka daudzi uzskata Lembergu par ļoti ietekmīgu cilvēku Latvijas politikā.
Nu, ir jau ar', jo viņam ir skaidrs viedoklis par daudzām tēmām, kur dažkārt citiem ir grūtības to noformulēt. Ja cilvēkam ir viedoklis, tad parasti viņa vārdam ir lielāks spēks.
Ir arī pavīdējusi informācija par citiem ietekmēšanas līdzekļiem. Bet katrā ziņā cilvēkiem radīsies jautājums, vai jūs nepārstāvat viņa intereses vairāk nekā Latvijas kopējās intereses. Varbūt jūs varētu nosaukt, kādas domstarpības jums bijušas ar Lemberga kungu? Jautājumi, kuros jums nesakrīt domas?
Nu, es nevaru minēt nekādus konkrētus piemērus, bet mums ir bijuši daudzkārt dažādi viedokļi, diskusijas. Es arī nebaidos savu viedokli paust. Bet kaut kādus konkrētus piemērus uzreiz tā grūti minēt. Tas arī nebūtu labi, ja tagad pēkšņi publiski sāktu konkrēti [tos nosaukt].
Es to jautājumu neuzdodu tāpat vien. Daudziem cilvēkiem būs jautājums, cik lielā mērā jūs spēsiet no viņa būt neatkarīga.
Domāju, ka cilvēki vēros manu darbu un spēs novērtēt tos lēmumus, kurus pieņemu. Ja radīsies kādas bažas, tad uzdos jautājumus. Man šķiet, ka līdz šim esmu spējusi būt patstāvīga, neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā, un man ir arī pārliecība, ka turpmāk izdosies tādai būt.
Jūs kādreiz viņam esat atteikusi kādu lūgumu?
Viņš man neuzdod nekādus tādus lūgumus. Acīmredzot, zina, ka ir lietas, ar kurām var un ar kurām nevar rēķināties.
Viens jautājums, uz kuru neesmu redzējis, ka jūs būtu noformulējusi skaidru attieksmi, ir par Lemberga kriminālprocesu. Vai uzskatāt, ka cilvēks, pret kuru ir izvirzītas ļoti smagas apsūdzības, drīkst aktīvi piedalīties valdības veidošanas sarunās, koalīcijas padomes sarunās?
Es neesmu tiesa, tāpēc arī neuzņemos tādu lomu lemt - drīkst vai nedrīkst. Lemberga kungs ir kolēģis, partijas vadītājs, un tāds arī būs, un es viņu arī uztveru kā kolēģi, ar kuru konstruktīvi kopā strādāju, līdzīgi kā ar Brigmani un Krauzi, un ar pārējiem Zaļās partijas kolēģiem.
Bet šiem kolēģiem nav jāiet vismaz reizi nedēļā uz tiesu. Lemberga kungam ir.
Tāpēc es pieņemu, ka viņš arī patlaban negrasās kandidēt uz ministru prezidenta amatu.
Es domāju arī par jūsu un jūsu kolēģu attieksmi. Ja viņu tiešām notiesā, vai jūs nemulsina, kādu iespaidu tas radīs par jūsu līdzšinējo, kā lai saka, iecietību vai acu aizvēršanu?
Domāju, ka cilvēki spēj novērtēt. Katrs no ZZS deputātiem jau nav Lemberga piedeva. Mēs esam katrs atsevišķa persona, atsevišķa - ne tikai persona, bet personības. Kaut kā īpaši saistīt, cik lielā mērā esam atkarīgi no Lemberga kunga veiksmēm un neveiksmēm, nebūtu pareizi, manuprāt.
Paskatāmies plašāk. Pret Lemberga kungu ir ierosināts kriminālprocess par smagiem likumpārkāpumiem. Jūs pavasarī arī apmeklējāt Uģa Magones jubileju. Kad jums LTV intervijā uzdeva jautājumu par šo jubileju un par ASV "melnajā sarakstā" iekļautā "Krievijas dzelzceļa" vadītāja Jakuņina klātbūtni tur, jūs to arī mierīgi uztvērāt. Tagad, kā zinām, arī Magones kungs tiek turēts aizdomās par liela mēroga kukuļņemšanu. Jūs tagad būsiet atbildīga par iestādēm - VID un Finanšu policiju -, kurām ir jāizmeklē un jācenšas no Latvijas ekonomikas izspiest liela mēroga krāpniekus, kontrabandistus un tā tālāk. Vai jūs nedomājat, ka cilvēki, skatoties no malas, varētu teikt - nu jā, Lembergs tiek tiesāts, bet viņš tur visur ir klāt. Ministre apmeklē Magones jubileju. Vai tas nerada cilvēkiem šaubas par apņēmību apkarot kriminālnoziegumus? Jo ir cilvēki, kuriem, no vienas puses, tiesājamie ir kolēģi, bet tajā pašā laikā viņi grib apkarot likumpārkāpējus.
Es ceru, ka nē. Domāju, ka mani darbi runās paši par sevi. Kā es teicu, līdz šim esmu mēģinājusi maksimāli atklāti strādāt un tā arī darīšu turpmāk. Gan jūs, gan visi pārējie, kas mani vērtēs, noteikti varēs gan redzēt, gan spriest. Ar darbiem - kā es citādi varu pārliecināt?
Tas ir skaidrs, tomēr jebkurā sabiedrībā viena lieta ir runāt par darbiem, bet ir arī iespaids, kas tiek radīts. Sajūta - ja jau viņi var, kāpēc es nevaru? Bieži vien nodokļu nemaksātāji tāpat saka - redz, tie tur augšā ar viskautko nodarbojas, kāpēc es nevarētu? Kā ir ar priekšzīmes rādīšanu?
Manuprāt, priekšzīme ir arī nemest kažoku visu laiku uz citu pusi, mēģināt uzminēt sabiedrības vēsmas. Šinī gadījumā jūs droši vien interesē arī Lemberga kunga jautājums. Ja viņš ir kolēģis, tad viņš tāds arī ir. Tāpēc vien, ka es varētu dabūt lielākus reitingus, pasakot, ka pilnīgi distancējos no viņa - nu, es to nedarīšu. Ceru, ka cilvēki to arī novērtē, ka esmu komandas cilvēks. Es ļoti augsti vērtēju tos, ar kuriem kopā strādāju ZZS. Viens nav cīnītājs politikā, īpaši politikā. Nu, es to nedarīšu.
Tajās pašās kontrabandas vai PVN lietās - būtu pārsteigums, ja cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, nebūtu kaut kādi draugi un atbalstītāji politiski ietekmīgās aprindās.
Esmu ļoti principiāla un es šeit esmu, lai strādātu valsts un mūsu iedzīvotāju interesēs, nevis draugu vai partneru interesēs. Tās nav manas interesēs. Tas nav man uzdevums.