Pandēmijas laikā divas pieredzējušas producentu grupas uzņēmušās sarežģītu uzdevumu — līdz šā gada beigām izveidot kvalitatīvus latviešu seriālus
Abas daudzsēriju filmas top ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Pagājušajā vasarā tas pirmoreiz izsludināja konkursu par māksli-nieciski augstvērtīgu seriālu veidošanu. Un, izvērtējot 16 pieteikumus, prāvo finansējumu — vienu miljonu eiro — lēma sadalīt starp diviem projektiem. Taču, tā kā nauda piešķirta, lai sniegtu atbalstu nozarei pandēmijas laikā, daudzsēriju filmām jābūt gatavām ātri — līdz 2021. beigām. Tas ir šāda mēroga projektiem netipiski īss laiks.
Vēsturiskais seriāls Emīlija. Latvijas preses karaliene balstīts patiesos notikumos — tas atainos vairāk nekā 20 gadus leģendāras personības, izdevējas Emīlijas Benjamiņas dzīvē. Laiku no žurnāla Atpūta pirmsākumiem pagājušā gadsimta divdesmitajos gados līdz viņas dzīves nogalei izsūtījumā. No neticamas bagātības līdz skaudrai nodevībai. Stāsts, ko vienlīdz interesanti varētu pavēstīt arī no citu Benjamiņas līdzgaitnieku skatpunkta, atzīst seriāla producents Gints Grūbe. Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, arī Emīlijas vīrs Antons ir spilgti un daudzšķautņaini cilvēki.
Tomēr seriāla veidotāji izvēlējušies skatīties vēsturē šīs sievietes acīm. «Savā laikā viņa bija izņēmums,» saka viena no scenārija autorēm, dramaturģe un komiķe Aiva Birbele. «Emīlijas līdzinieču šodien ir daudz vairāk nekā tolaik. Ja Emīliju skata kā biznesa sievieti, kura prot nopelnīt un kura prot ieņemt savu vietu sabiedrībā.»
Savukārt detektīvseriāls Meklējiet sievieti, kas top pēc Andra Kolberga tāda paša nosaukuma romāna motīviem, vēsta par nesenāku vēsturi — pirmajiem gadiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ārkārtīgi spilgtu, bet populārajā kultūrā vēl maz pētītu laikposmu. Deviņdesmitajiem. Lai gan daudzsēriju filmas sižets ir izdomāts, tajā atainotā laikmeta fons ir īsts. Uz ekrāniem redzēsim arī Skrundas lokatora spridzināšanu un Bankas Baltija vērienīgās piecgades svinības. Tomēr detektīvintriga būs saglabāta pat tiem, kuri lasījuši grāmatu.
Producenti cer, ka, līdzīgi kā Red Dot Media iepriekš veidotā daudzsēriju filma Sarkanais mežs, šie darbi ļaus Latvijas kino laukā attīstīt pasaulē tik aktuālo tendenci — veidot kvalitatīvus seriālus, saņemot tam konsekventu valsts atbalstu.
Sava laika influencere
Spēcīgas sievietes izdevējas cauri laikiem bijusi savdabīga Latvijas kultūrtelpas iezīme, saka topošā seriāla Emīlija. Latvijas preses karaliene producents Gints Grūbe. Pirmā no viņām bija tieši Emīlija Benjamiņa. Impērijas izveidotāja. «Viņa bija ne tikai bagāta. Viņa bija ļoti, ļoti bagāta sieviete!» piebilst Aiva Birbele.
Tomēr, veicot padziļinātu izpēti, viņas stāstā iezīmējās vēl vairākas interesantas sižeta līnijas — preses brīvība, kas sākotnēji Benjamiņu izdevumos bija ļoti svarīga. Sarežģītais tā laika politiskais fons — Ulmaņa apvērsums, Otrais pasaules karš un cilvēka dabas šķautnes, ko šie dramatiskie notikumi atklāj. Savukārt mūža nogalē Emīliju Benjamiņu nodod tieši tuvākie līdzgaitnieki, vairāki redakcijas darbinieki kļūst arī par padomju valdības veidotājiem. «Sākot izpēti, pavērās tāda kā sliktā bezgalība. Viss bija tik interesanti, ka tā varētu turpināt gadiem,» saka producents.
Pasaulē līdzīgi seriāli top ļoti ilgi. Pašlaik Netflix populārais miniseriāls The Queen’s Gambit veidots sešus gadus, piemēru min Grūbe. Emīlijas veidotājiem šādas iespējas nebija. «Tāpēc izvēlējāmies stāstu sākt ar 1924. gadu, kad Benjamiņi jau ir samērā plaukstošs uzņēmums, Jaunāko ziņu izdevēji, un nolemj izveidot žurnālu Atpūta,» stāsta producents. Šobrīd jau nofilmēta lielākā daļa materiāla.
Emīlija Benjamiņa kā sava laika influencere. Žurnāla stila lapas viņa veidoja pati, savus korespondentus sūtīja uz Parīzi, Londonu un pat Ameriku. Viena no scenārija autorēm — Baņuta Rubess — rosinājusi Benjamiņu izdevumus vērtēt kā mūsdienu sociālo tīklu analogu. Tajos bija gan daudz ziņu, gan smalko aprindu un sadzīves.
Rakstnieku istaba
Tomēr šis stāsts nebūs izskaistināts, par seriālu saka producents. Seriāla scenārijs top ciešā vairāku autoru sadarbībā. «Ir dažādi modeļi, kā top daudzsēriju filmas. Man ir bijusi iespēja iepazīties ar dāņu un zviedru modeli, kā viņi veido tā saucamās writers’ room jeb rakstnieku istabas, grupā daudzas reizes pārrakstot katru sēriju. Mēs mēģinājām darboties līdzīgi.»
Starpkaru periods ar šajā laikā dzīvojušajiem cilvēkiem mūsu atmiņā ir iegūlis kā zelta laikmets. Arī pašas Emīlijas tēls ir gandrīz vai mītisks. «Ar šo mitoloģiju mēs esam uzauguši, saprast to, kā īstenībā bija, kāda izskatījās dzīve, ir ļoti interesanti,» saka Gints Grūbe. Reālās liecības un šo laiku piedzīvojušo cilvēku atstātās atmiņas ir pretrunīgākas. Seriāla tapšanā palīdzējušas filmēšanai nodotās lietas, piemēram, oriģinālais Antona Benjamiņa rakstāmgalds vai Jūlija Lāča tintnīca, fotogrāfijas, kas atklāj sava laika sadzīvi, ļauj ielūkoties redakcijas ikdienā. Visvairāk atmiņu stāstu ir par Emīlijas Benjamiņas izsūtīšanu. «Man šķiet, ka katram, kurš ar Emīliju bija vagonā vai viņu saticis izsūtījumā, ir saglabājušās atmiņas.»
Lai apkopotu tik dažādos stāstus un ļautu savas versijas izstāstīt arī vairāku varoņu joprojām dzīvajiem radiniekiem, piemēram, pašas Benjamiņas mazbērniem, seriāla pēdējā sērija būs dokumentāla. «Tā ir žanriska nepieciešamība,» uzskata Gints Grūbe. Pasaules līmeņa vēsturisko seriālu skatītāji ir raduši pēc katras sērijas noskatīšanās alkaini ķemmēt internetu, meklējot liecības par reālajiem notikumiem, kas ir filmu sižeta pamatā. Dokumentālā sērija, ko nereti pievieno šādiem seriāliem, ir kā viena no atbildēm viņu meklējumiem.
Palīdz žurnālistika
Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, izmeklējot kāda deputāta palīdzes slepkavību, jaunais policists Aldis Kārkliņš atklāj liela mēroga krāpšanu. Šajā lomā redzēsim tikpat jaunu aktieri — Alvja Hermaņa vadītā JRT aktierkursa studentu Ritvaru Loginu.
Meklējiet sievieti darbība lielākoties norit deviņdesmito gadu sākumā, taču darbība iesniegsies arī dziļāk vēsturē — līdz pat 1968. gadam.
Andra Kolberga romāns pirmoreiz izdots 1996. gadā. Daudzas no tajā aprakstītajām nelikumībām autors tolaik tikai nojautis. Taču seriāla veidotāji vairākas sižeta līnijas aizstās ar reāliem notikumiem un atklātiem noziegumiem. Šeit lieti noder pieredze žurnālistikā, saka Arta Ģiga, kura ir arī raidījuma Nekā personīga producente. No romāna aizgūta tēlu struktūra, to motivācijas un lielās sižeta līnijas, tomēr seriāls nebūs tā precīza ekranizācija.
«Šie tēli rāda mūsu neseno vēsturi, sistēmas nomaiņu un to, kā cilvēki, kas bijuši aktīvi un darbojušies aizkulisēs jau padomju laikos, paliek pie tā paša un dara to arī vēlāk Latvijas neatkarības laikos. Tas viss pieder pie neizrunātās vēstures daļas,» materiāla izvēli pamato producente. Čekas maisi ir atvērti. Tomēr godīga un daudzšķautņaina izvērtējuma trūkst. Publiskajā telpā nonāk vienveidīgi viedokļi. «Visi, kuru vārdi atrodami čekas maisos, tikai parakstījuši tukšus papīrus, nekad neko sliktu nevienam nav darījuši. Būtībā muļķojuši čeku gadiem ilgi. Iespējams, kādos gadījumos tas tā arī varētu būt. Bet, ja tā ir ar visiem, jautājums — kāpēc tā iekārta bija tik briesmīga un bailes no čekas tik lielas, ja jau tā bija tik viegli apmuļķojama pamuļķīšu organizācija,» ironizē producente. Trūkst pretējā viedokļa. Ar savu vārdu godīgi atklāt notikušo medijiem šo laiku piedzīvojušie nav gatavi. Bet mākslinieciskās metodes ļauj iedziļināties arī pretējā pusē. Piemēram, seriālā būs redzams čekas konspiratīvais dzīvoklis, par kura iekārtojumu filmēšanas komandu konsultējis reāls VDK aģents.
Mākam pielāgoties!
«Attīstīšana ir saplūdusi ar ražošanu,» stāsta Arta Ģiga. Pašlaik vēl aktīvi noris scenārija slīpēšana, turpinās aktieru atlase, taču jau sākta filmēšana. Valsts piešķirtais finansējums sedz tikai daļu projekta izmaksu. «Tā ir liela summa no nodokļu maksātāju naudas. Bez šaubām. Bet, zinot, cik daudz cilvēku strādā, tas nav daudz. Aptuveni 70 tūkstoši vienai sērijai, kino par to nevar uztaisīt. Gan mums, gan Emīlijas veidotājiem noteikti ir liels nervu pārbaudījums.» Saīsinot projekta attīstīšanas posmu, grūtāk piesaistīt dažādu līdzfinansējumu, prezentēt to kopprodukcijas semināros.
Tehniski lielākais izaicinājums, filmējot pandēmijas laikā, būs nodrošināt ārzemju aktieru klātesamību, vienlaikus ievērojot nepieciešamās pašizolācijas prasības, atzīst plānošanas asistents Mareks Bērents. Stāsts ir divvalodīgs, gan sešdesmitajos gados, gan vēl deviņdesmitajos dažādās aprindās krievu valoda joprojām bija dominējošā. «Nav tik daudz krievvalodīgu aktieru, ko varētu izvēlēties šādām lomām,» saka producente. Visām raksturlomām vietējos aktierus neizdevās atrast, tāpēc aicināti aktieri no Lietuvas.
Tomēr mainīgā situācija kino profesionāļus nebaida. «Mums tas nav nekāds jaunums, mākam pielāgoties ļoti ātri,» smaidot saka Bērents. Plašas komandas iesaiste un darba nodrošināšana saspringtos apstākļos ir kino ļaužu ikdiena.
Emīlija. Preses karaliene
Sērijas: 7
Plānotā pirmizrāde: 2021. gada septembrī
Producenti: Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe
Režisori: Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe
Scenārijs: Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Kristīne Želve
Operators: Andrejs Rudzāts
Mākslinieki: Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis
Kostīmu māksliniece: Rūta Kuplā
Studija: Mistrus Media
NKC piešķīrums: 529 942 eiro
Kopējais budžets: 1 045 000 eiro
Meklējiet sievieti
Sērijas: 7
Plānotā pirmizrāde: 2021. gada nogalē
Producente: Arta Ģiga
Režisori: Armands Zvirbulis un Dzintars Dreibergs
Scenārijs: Armands Zvirbulis, Matīss Gricmanis, Juris Kursietis
Operators: Gints Bērziņš
Mākslinieks: Rūdolfs Baltiņš
Studijas: Red Dot Media un Kultfilma
Kostīmu māksliniece: Jūlija Volkinšteine
NKC piešķīrums: 470 058 eiro
Kopējais budžets: 802 041 eiro
The post Fascinējošā vēsture appeared first on IR.lv.