Infektoloģijas profesore Angelika Krūmiņa skaidro, ka visas apstiprinātās vakcīnas pret SARS-CoV-2 ir vienlīdz labas, un atspēko populārākos mītus
Laipni, ar pacietību skaidrot. Tāda ir metode, ko sarunās ar SARS-CoV-2 vakcīnu pretiniekiem, vai šaubīgajiem izvēlas Rīgas Stradiņa universitātes In-fektoloģijas katedras profesore un praktizējoša ārste Angelika Krūmiņa. Lielāko daļu pacientu līdz šim viņai izdevies pārliecināt par to, ka vakcīnas nav kaitīgas. Gluži otrādi, tās nozīmē iespēju visiem kopā pieveikt pandēmiju, bet katram atsevišķi — nesaslimt ar bīstamo vīrusu.
Ar profesori sarunājos attālināti, kādā no retajiem brīžiem, ko viņa var izraut no darba. Konkrētajā dienā tā bija dežūra slimnīcā. Ironiski šīs rubrikas un pandēmijas kontekstā, bet tas notika uz mediķes pusdienu rēķina. «Paēst vairs nepaspēšu!» viņa jau intervijas noslēgumā pasmējās. Sarunas par vakcīnām ietvaros ārstei šķita arī svarīgi pateikt, ka krīzē nozīmīgs ir viss cilvēka dzīves fons — pietiekams nakts miegs, fiziskās aktivitātes, kontakti ar domubiedriem, kas iedvesmo un uzmundrina, un, protams, ekspertu jau tūkstošiem reižu maltais, bet tāpēc ne mazāk svarīgais piesardzības kopums: maska, divu metru distance un bieža roku mazgāšana (atcerieties, ka rokas jāziepē, aizskaitot lēni līdz 20!).
Iedarbīgākais pandēmijas bremzēšanas līdzeklis, protams, ir vakcīna. Latvijā šobrīd no trīs līderēm, kas pasaulē visātrāk tikušas cauri pētījumiem, — BioNTech/Pfizer, Moderna un AstraZeneca — tiek izmantotas pirmās. Ar BioNTech/Pfizer radīto vakcīnu Comirnaty patlaban tiek vakcinēti medicīnā strādājošie, drīz sekos pansionātu iemītnieki un darbinieki. Šobrīd piegādāti trīsdesmit tūkstoši vakcīnu, bet skaitlis jādala ar divi, jo katram cilvēkam nepieciešamas divas devas. Šonedēļ sākas arī Moderna vakcīnu piegāde, bet AstraZeneca vēl gaida apstiprināšanu Eiropas Zāļu aģentūrā janvārī.
Vienas no populārākajām bažām par vakcīnām, ko cilvēki izsaka mediķiem un sociālajos tīklos: vai tās nevar izraisīt saslimšanu? Krūmiņa atbild: «No vakcīnas saslimt nav iespējams. Tā ir novājināta jeb nedzīva vīrusa vakcīna, kas rada organisma imūno atbildi jeb izstrādā antivielas pret slimību. Problēma būtu, ja lietotu dzīvā vīrusa vakcīnu. Bieži cilvēki jauc šīs divas lietas. Moderno vakcīnu tehnoloģijas nepieļauj saslimšanu no vakcīnas.»
Nākamais uztraucošais jautājums — smagās reakcijas uz vakcinēšanu. «Jebkuru vakcīnu ievadot, var būt kādas blakusparādības,» skaidro profesore. «Ļoti retos, es pat teiktu, izņēmuma gadījumos ir anafilaktiskās reakcijas. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir izteikta reakcija uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām. Taču šīs reakcijas, kā to rāda pasaules prakse un zinātniskās publikācijas, ir tik ārkārtīgi retas, ka lielākajai daļai cilvēku no tām nav jābaidās.» Visas pārējās reakcijas pēc vakcīnas, kā neliels apsārtums, pietūkums, sāpīgums dūriena vietā, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, nespēks, ir pārejošas un nav bīstamas. Šādas blakusparādības var būt visām vakcīnām, arī gripas. «Vakcīnu vēsture ir pietiekami gara,» saka Krūmiņa, «cilvēki tiek vakcinēti visās vecuma grupās, no zīdaiņiem līdz sirmgalvjiem. Riski ir zemi, bet ieguvums pasaules sabiedrībai — milzīgs.» Jau pierādīts, ka apstiprinātās SARS-CoV-2 vakcīnas uzrāda labus rezultātus arī gados veciem cilvēkiem. «Nevajag radīt mītus, ka gados vecāki cilvēki pēc vakcinēšanās var palikt ar novājinātāku imūnsistēmu nekā pirms tam!» — tā profesore Krūmiņa. «Tieši otrādi, vecie cilvēki ir paaugstināta riska grupā un vakcinējoties viņi sevi var pasargāt no smagas saslimšanas ar šo vīrusu.»
Kas notiek, ja vakcīnu ievada ar Covid-19 jau saslimušam cilvēkam, kuram vēl nav simptomu? «Tā var sakrist, ka cilvēks pieteicies vakcīnai, bet sāk just nespēku. Vakcīna viņam slimības gaitu nepasliktinās — tas ir pierādīts,» skaidro infektoloģe. «Jārēķinās tikai ar to, ka aizsardzības antivielas izstrādāsies lēnāk un vēlāk. Citādi nav nekādu ierobežojumu.» Ja cilvēks akūti saslimis, ārsti tomēr iesaka vakcinēties, kad būs atveseļojies, — lai organismam nav papildu slodze un antivielas veidojas pilnvērtīgāk.
Vai iespējams atbildēt uz jautājumu, ko ģimenes ārstiem nereti uzdod pacienti, — kura no trīs pētījumus jau izturējušajām vakcīnām ir vislabākā? «Drošas ir visas vakcīnas, kuras izgājušas pētījumus un apstiprinātas Eiropas Zāļu aģentūrā,» saka ārste. «Izvērtēšanas tīkls, protokoli ir ļoti stingri — pie mums nonāk tikai drošas un efektīvas vakcīnas.» Tās var salīdzināt pēc lietotās tehnoloģijas, kas atšķiras, bet nevienu no tām nevar dēvēt par labāku, saka infektoloģe. «Jā, tehnoloģija un loģistika atšķiras, bet nav nekāda pamata bažīties, ka kāda no apstiprinātajām vakcīnām būs švakāka.»
AstraZeneca vakcīnai, kuru salīdzinoši vienkārši pārvadāt un uzglabāt un kuru sākotnēji Latvija izvēlējās vislielākajā skaitā, sastāvā ir novājināts adenovīruss. Vakcīnu ievadot, organisms sāk izstrādāt antivielas, «nekādā veidā negraujot un neietekmējot mūsu ģenētisko materiālu. Vakcīnai ar to nav absolūti nekāda sakara,» uzsver profesore Krūmiņa. Līdzībās runājot, vakcinēšanās ir kā treniņš sporta zālē pirms olimpiskajām spēlēm — vakcīna ar novājināto vīrusu organismam ļauj izpētīt pretinieku, izstrādāt aizsardzības paņēmienus un gadījumā, ja Covid-19 tiešām «ierodas», tad izstrādātos paņēmienus jeb antivielas zibenīgi vērst pret to.
Divas pārējās vakcīnu līderes, BioNTech/Pfizer un Moderna, ir tā sauktās RNS jeb mRNS tipa vakcīnas. Atšifrējumā burtu savienojums nozīmē matricas jeb informācijas ribonukleīnskābi. Šāda tipa vakcīnas pasaulē ir jaunums, taču zinātnieki tās pētījuši jau gadiem. mRNS vakcīnas satur instrukciju organismam, kā laikus saražot uz koronavīrusa virsmas esošo pīķa proteīnu, ar kuru tas ielaužas cilvēka šūnās. Organisms līdz ar to sāk trenēties «olimpiskajām spēlēm»: ja sastaps Covid-19, tas uzklups tā virsmas proteīniem ar labi sagatavotu imūnsistēmu. Koronavīruss iekļūst cilvēka šūnās ar jau minētā pīķa proteīna palīdzību — mikroskopa palielinājuma attēlos sarkano lodveida vīrusu ar izvirzījumiem ir redzējis katrs. BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnas uztrenē organismu inficēšanās gadījumā neitralizēt vīrusa spēju iekļūt šūnās, kā arī iznīcināt inficētās šūnas.
Profesore Krūmiņa atzīst, ka nevēlas pat iztēloties, kā izskatītos 2021. gads pasaulē bez vakcīnām. Zinātnieku paveiktais, izstrādājot vakcīnas, ir milzīgs solis pretī normālai dzīvei un normālai pasaules kārtībai. Kā liecina virusologu izpētītais, jaunās vakcīnas ir iedarbīgas pret visām līdzšinējām Covid-19 mutācijām. Lai vīrusa mutācijas tiešām spētu apmuļķot vakcīnas, tam būs jātrenējas vairākus gadus. Cilvēku rokās ir palīdzēt šiem vīrusa treniņiem vai bloķēt tos — pirmkārt ar vakcinēšanos, bet arī piesardzības ievērošanu, kamēr vien pandēmijas apmēri būtiski nesaruks. Turklāt laika gaitā vakcīnas varēs pilnveidot — pielāgot vīrusa uzvedības izmaiņām. Jaunākie dati, piemēram, par Moderna, liecina, ka iedarbība varētu noturēties pat gadu.
«Mēs Latvijā gribam būt gudri un izglītoti — līdzināties Ziemeļeiropai. Ar neuzticēšanos zinātnei, ticēšanu sazvērestības teorijām varam viegli atkrist padomju domāšanas telpā,» uzskata profesore. «Tas ir stāsts par pašanalīzi, spēju kritiski izvērtēt informāciju. Covid-19 nav «patīk» vai «nepatīk» kategorijā. Tas neskar tikai vienu cilvēku, bet mūs visus kopā. Tātad attieksmei jābūt atbildīgai — varbūt man kaut kas ierobežošanas pasākumos nepatīk, bet man jādomā arī par citiem, kā neinficēt viņus. Ja tā domāsim mēs katrs, mums labi veiksies.»
Profesores Krūmiņas pieredze liecina, ka pat kareivīgie pandēmijas pretinieki ieklausās, ja viņiem labi izskaidro gan Covid-19 slimības riskus un gaitu, gan dažādus vakcīnu aspektus. «Viņi tomēr noslēgumā maina savas domas. Informācijas telpā, kas pilna ar sazvērestības teorijām, cilvēks var apjukt, bet mediķu teiktais ir ļoti svarīgs — mēs spējam atspēkot bažas un aizdomas ar faktiem.» Ārste uzsver, ka tas jādara bez kritizēšanas un nievām. Citādi labu rezultātu nesagaidīt.
Ēdienkarte
Nebija laika paēst
The post Jau sakaujam! appeared first on IR.lv.