Es ceru, ka šis tik tiešām būs īsts Vērša gads, nevis kārtējā žurka vērša izmērā.
«Tev nav ne kauna, ne sirdsapziņas!»
«Vārdu sakot — nekā lieka.»
Tracina, kad tev ir eksistenciāla krīze, bet tu nespēj izrunāt šo vārdu.
Randiņš 40 gadu vecumā — tā vienkārši ir divu cilvēku tikšanās, kurā katrs pastāsta, cik jautri viņi dzīvojuši agrāk.
Mūsu nama kāpņu telpas sienas no apķēzīšanas glābj tikai izsistās spuldzītes.
«Dakter, vai jūs varētu pārcelt mani uz citu palātu?»
«Kas noticis?»
«Mans palātas biedrs ir jucis —iedomājies, ka ir motocikls.»
«Jums nepatīk troksnis?»
«Nē, izplūdes gāzes!»
«Vai pīrādziņi ir svaigi?»
«Svaigi, svaigi!»
«Un cik ilgi tie jau ir svaigi?»
Nav gluži tā, ka es esmu
pilnīgi nederīgs. Mani iespējams izmantot kā slikto
piemēru.
Vakar vakarā pirms gulētiešanas nolēmu veikt vēderpreses vingrojumus. Šorīt no rīta tā arī pamodos — rokas aiz galvas, bet pēdas zem dīvāna malas.
Kad aizej pie galdnieka, apkārt mētājas skaidas. Kad aizej pie friziera, apkārt sakrituši mati. Bet, kad aizej uz banku, naudu nekur neredz. Pat pildspalva piesieta striķītī.
Noskaidrots, ka relativitātes teoriju Einšteins radīja pēc tam, kad sieva pateica, ka iešanai uz teātri būs gatava dažu minūšu laikā, taču pagāja vesela stunda.
«Mammu, skolā visi saka, ka esmu zaglis un melis!»
«Bet tu taču vēl nemaz neej skolā!?»
Ieskatīties ledusskapī — tas jau ir reflekss. Ēst negribas, taču gribas pārbaudīt, vai spuldzīte vēl darbojas.
Sludinājums: «Pārdodu svarus, kas rāda par 10 kg mazāk. Dārgi.»
Nopirku gudros svarus. Tagad tie, mani ieraugot, paši paslēpjas zem gultas.
«Mazas pensijas attur no alkohola lietošanas, spēlēšanas kazino, ārzemju ceļojumiem un citiem kārdinājumiem. Lūdzu! Nav par ko!» — Labklājības ministrija.
«Es vēlos precēt jūsu meitu!»
«Jūs nemulsina tas, ka viņa ir psihiatre?»
«Ko jūs! Gluži otrādi!»
«Anda, nāc šurp! Pacients atnācis.»
«Dēls, kāpēc tavā istabā ož pēc zālītes?»
«Piedod, tēti, es tā vairs nedarīšu!»
«Jēziņ, mans dēls ir veģetārietis!»
«Kas tā par smaku no virtuves? Kaut kas piededzis?»
«Nav piededzis, bet pārāk ātri izcepies!»
Jauns advokāts sāk runu tiesā: «Jau pats fakts, ka apsūdzētais savai aizstāvībai izvēlējās tieši mani, liecina, ka viņš nav vainīgs.»
Pie ārsta.
«Man diez ko nepatīk jūsu klepus.»
«Atvainojiet, dakter, skaistāk klepot es nemāku.»