Kamēr Covid-19 vakcinācijai Latvijā bija svētku brīvdienas, Lietuva jau pirmajā dienā sapotēja 2000 mediķu un šonedēļ saņēma trešo vakcīnu piegādi. Tikmēr mums krīze valdībā — premjers uzteicis darbu ministrei Viņķelei
Jaunais ārsts un Covid-19 nodaļas vadītājs Kārlis Rācenis ir viens no 365 mediķiem, kas poti Stradiņa slimnīcā saņēma pirmajā vakcinācijas dienā — 28. decembrī. «Jūtos labi. Pirmajā un otrajā dienā bija nedaudz jutīga tā vieta, tas vienīgais. Es arī gāju dušā jau tajā pašā dienā, jo, kad nākam ārā no Covid-19 nodaļas, mums ir obligāti jāiet dušā,» ārsts dalās personīgajā pieredzē. Viņaprāt, Stradiņos vakcinācijas process tiek rūpīgi koordinēts — vispirms veikta anketēšana par vēlmi vakcinēties, pēc tam saskaņots potēšanas laiks.
Tieši Stradiņa slimnīca ir vakcinācijas līdere — līdz gada pirmajai darbdienai tur sapotēti jau 1084 mediķi, aptuveni trešdaļa no vakcinēto kopskaita visā Latvijā. Rācenis saka, viņa nodaļā jau gandrīz visi ārsti vakcinējušies, nevienam pēc tam nav novērotas problēmas. «Jaunajā gadā izdzēru arī glāzi šampanieša, arī no tā nekādas īpašās reakcijas nebija,» atklāj ārsts.
Līdzīgi pēc vakcīnas nekādus veselības traucējumus nav izjutis reanimācijas ārsts Roberts Fūrmanis, kas arī poti saņēmis Stradiņa slimnīcā 30. decembrī un slavē kolēģu darbu. «Process Stradiņa slimnīcā tika organizēts teicami, kolēģu attieksme, atmosfēra un viss tas, kas notika uz vietas vakcinācijas kabinetos, bija teicami. Pati vakcīna — dūriens nesāpīgs. Pēc tam absolūti nekādu sūdzību nebija.»
Tomēr kopējais vakcinācijas temps pirmajā nedēļā bijis zems — lai gan jau 26. decembrī tāpat kā pārējās Baltijas valstis arī Latvija saņēma pirmās 9750 devas no ražotāja BioNTech/Pfizer, pirmajā nedēļā tika sapotēti tikai 2243 cilvēki. Potēšana sākās desmit vakcinācijas kabinetos slimnīcās, taču brīvdienās šis darbs apstājās. «Tas ir pašas iestādes organizatoriskais, iekšējais jautājums,» šo pieeju Ir skaidroja SPKC. Veselības ministre Ilze Viņķele otrdien atzina, ka šāda «iešūpošanās» gada nogalē bijusi resursu pārslodzes dēļ, bet turpmāk vairs netikšot pieļauta.
Taču pašas Viņķeles dienas amatā ir skaitītas, jo otrdien premjers Krišjānis Kariņš, kas jau kopš novembra paudis neapmierinātību ar ministres tempu, pieprasīja viņas demisiju. Iemesls — kavēšanās ar skaidra vakcinēšanas plāna izstrādi, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu saprotams, kad un kā varēs tikt pie potes. «Tā turpināt nevaram!» premjers atzina, izsakot ministrei neuzticību un aicinot koalīcijas partnerus Attīstībai/Par virzīt jaunu spējīgu kandidātu. Tikmēr Covid-19 izplatība Latvijā turpina pieaugt — aizvadītajā nedēļā pieaugums par 17%, neskatoties uz svētku brīvdienām, atklāti vairāk nekā seši tūkstoši jaunu inficēto. Pacientu skaits slimnīcā šonedēļ svārstās ap 1200, bet no šīs slimības mirušo skaits valstī jau pārsniedzis septiņus simtus.
Lietuvā nesvin, bet potē
Pirmajā piegādē 26. decembrī visas trīs Baltijas valstis saņēma vienādu vakcīnas apjomu — 9750 devas, taču potēšanas tempi būtiski atšķīrušies. Igaunija un Lietuva sāka vakcināciju uzreiz svētdienā, 27. decembrī, bet Latvija gaidīja pirmdienu. Kaimiņvalstīs vakcinācija notika arī visās svētku brīvdienās, bet Latvijā — tikai darbdienās. Visur pirmie tiek vakcinēti mediķi.
Igauņi pirmajā nedēļā bija savakcinējuši 3188 cilvēkus jeb 0,24% no visiem iedzīvotājiem, liecina oficiālā statistika. Savukārt Lietuvā jau pirmajā nedēļā iztērētas pilnīgi visas 9750 piegādātās devas, bet šonedēļ sākta arī nākamo 10 tūkstošu potēšana, kas iepriekš tika pietaupīta kā divdaļīgās vakcīnas otrā deva. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuva jau saņēmusi arī trešo sūtījumu 20 tūkstošu devu apjomā, turklāt ministrs panācis arī ražotāja solījumu piegādāt šādu pašu vakcīnas apjomu ik nedēļu, saka Veselības ministrija. Tā Lietuva cer uz pavērsienu cīņā pret vīrusu, jo saslimstības līmenis kaimiņos ir starp visaugstākajiem Eiropā. Lietuvā ir jau vairāk nekā 40 vakcinācijas kabinetu, un nākamnedēļ valstī sāks arī vakcināciju sociālās aprūpes iestādēs.
Tikmēr Latvijā atbildīgo iestāžu vadītāji neredz īpašu problēmu ar vakcinācijas gausumu. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens norāda, ka līdz šim sagādātās vakcīnas — kopumā vairāk nekā 20 tūkstošus devu — plānots izlietot tuvāko divu nedēļu laikā. «Mērķis ir vakcinēt visus darbiniekus, kas slimnīcās strādā ar Covid-19 pacientiem.» Šobrīd lielākais izaicinājums esot saņemt vakcīnu pievedumus no ražotājiem.
Tas gan ir pretrunā ar Kariņa otrdien pausto, ka Latvija esot sākotnēji atteikusies no ražotāja BioNTech/Pfizer piedāvātajām papildu piegādēm — premjers pauda neizpratni, kāpēc un kas šādus lēmumus pieņēmis veselības aprūpes sistēmā, bet tas mainīts tikai valdības sēdē.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala pirmdien skaidroja, ka nelielais vakcinācijas apjoms reģionu slimnīcās saistīts ar to, ka tur ievērojami mazāk personāla ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem.
Vienlaikus publiski izskan bažas, ka mediķu atturība pret vakcīnām saistīta arī ar plašo dezinformāciju, kam valdība neliek pretī pamatīgu skaidrošanu. Par informācijas izšķirošo lomu pārliecināts arī ārsts Rācenis.
«Mums vajadzētu valstī izglītojošu informāciju vienkāršā valodā par vakcinācijas nozīmi. Nevis baidīties runāt, bet skaidrot, kāpēc vakcinācija ir nepieciešama, ko tas mums dod.» Tas attiecas gan uz iedzīvotājiem, gan mediķiem. «Diemžēl ārstu vidū ir kolēģi, kuri apšauba vakcināciju. Tad mums arī tā vakcinācija neiet uz priekšu,» saka Rācenis. Informāciju par to, cik daudzi no Covid-19 pacientu aprūpē iesaistītajiem mediķiem ir atteikušies no vakcinācijas, Ir līdz šim nav izdevies iegūt.
Kas nāks vietā?
Atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem ministres Viņķeles demisijai jānotiek līdz ceturtdienai, un šajā laikā Attīstībai/Par arī pārdomās savu atbildi premjeram Kariņam. Otrdien partijas līderi vēl nekomentēja, vai ministres demisija nekļūs par iemeslu valdības krišanai. Savukārt Kariņš paziņoja, ka valdība esot tikpat stabila, cik pirmajā darba dienā, un viņš gatavs darbu turpināt.
Viņķele komentēja, ka pēc neuzticības izteikšanas ministrijas stenderēs neturēsies, taču premjera lēmumu novērtēja kā atbildības pārvirzīšanu par vājo krīzes koordināciju, par ko patiesībā atbildīgs esot pats Kariņš.
Ārsts Rācenis atzina Ir, ka ministres demisijai šobrīd neesot īstais laiks — pašā krīzes vidū! «Man liekas, tas var radīt vēl lielāku haosu, jo kurš gan no malas ielēks tagad tā kuģa vadībā un redzēs laukumu kopumā? Tas būs ļoti grūti.»
Savukārt ārsts Fūrmanis, kurš agrāk publiski asi kritizējis Viņķeli, atgādināja — par aizgājējiem tikai labu vai neko. Viņš atbalsta premjera lēmumu, jo krīze būs vēl ilga un līdzšinējā ministre atstājusi bez ievērības virkni ekspertu ieteikumu, kuru īstenošana būtu varējusi situāciju uzlabot. «Skaidrs, ka šī krīze būs gara, mēs to neatrisināsim ne mēneša, ne pat trīs mēnešu laikā. Līdz ar to premjers pats redz, kādu komandu grib blakus, tas ir viņa lēmums, un es domāju, ka tas jārespektē ikvienam.»
The post «Tā turpināt nevaram» appeared first on IR.lv.