Jaunā valdība Lietuvā sāk darbu laikā, kad valsti plosa vīrusa pandēmija, kuras gals pagaidām nav redzams
Piektdien, 11. decembrī, kad parlaments apstiprināja jauno valdību, Lietuva ar divu nedēļu kumulatīvo inficēšanās rādītāju 1188 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju apsteidza Horvātiju un Covid-19 izplatības statistikā ieņēma otro vietu Eiropā. Vēl spēcīgāk koronavīruss plosījās vienīgi mazajā Luksemburgā. Arī šonedēļ visas trīs valstis paliek saraksta galvgalī ar inficēšanās rādītājiem, kas ir trīsreiz augstāki par Eiropas vidējo.
Uz pirmo sēdi jaunā valdība pulcējās jau sestdien, bet svētdien paziņoja par stingriem ierobežojumiem, kas stājās spēkā otrdien. Formāli Lietuvā jau bija izsludināta karantīna, taču populistiskā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības (ZZS) vadītā valdība, sajūtot no rokām slīdošo varu, nebija gatava pieņemt skarbus lēmumus, lai gan ik dienu tika apstiprināti vairāk nekā trīs tūkstoši jaunu Covid-19 gadījumu un desmitiem dzīvību tika zaudētas.
Pēc 25. oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Lietuvā izveidojās neparasti ilgs varas vakuums. Prezidents Gitans Nausēda, kura uzdevums bija apstiprināt valdības līgumu, nesteidzīgi tikās ar ministru kandidātiem. Pretendentu izraudzīšanās Lietuvā ir kļuvusi par savdabīgu rituālu, ar kura palīdzību prezidenti, kuriem citādi iekšpolitikā nav īpaši daudz pilnvaru, gūst iespēju nodemonstrēt savu gribu un nostiprināt neformālo ietekmi. Daudzi ar ironiju atceras prezidentes Daļas Grībauskaites rīkotos angļu valodas eksāmenus, kuri sagādāja daudz grūtību vecākās paaudzes politiķiem. Taču pat šie eksāmeni notika veiklāk nekā testi, ko organizēja Nausēda, kurš kļuvis slavens ar rāmu raksturu un maigu dabu. Trakojot pandēmijai, šāds lēnīgums sacēla kritikas vētru.
Nav viegli atrast objektīvu skaidrojumu, kāpēc tieši Lietuva ir kļuvusi par ziemeļvalstu un Baltijas valstu autsaideri, Covid-19 inficēto skaita ziņā uz miljonu iedzīvotāju apsteidzot pat Zviedriju, kas nodarbojās ar eksperimentiem. Taču vismaz viens iemesls ir skaidrs — Seima vēlēšanas.
Par ātru svinēta uzvara
ZZS, kas pirms četriem gadiem ar lielu pārsvaru uzvarēja parlamenta vēlēšanās un pēcāk izcēlās ar dažādiem aizliegumiem, ienaidnieku meklēšanu un arogantiem līderiem, izšķērdēja vēlētāju uzticēšanos un zaudēja visās nākamajās vēlēšanās — pašvaldību, Eiropas Parlamenta un prezidenta.
Laikā, kad partijas reitingi strauji slīdēja lejup, pasauli piemeklēja koronavīrusa pandēmija. Pavasarī Lietuva, tāpat kā daudzas valstis, ieviesa karantīnu un izbiedētie ļaudis pacietīgi sēdēja mājās, kāri tverdami katru jaunu ziņu par viltīgo pandēmiju. Tobrīd arēnā iznāca viens no nepopulārākajiem politiķiem — veselības ministrs Aurēlijs Verīga, pēc izglītības psihiatrs. Viņš katru dienu (tikai ar nelielu pārtraukumu vasarā) rīkoja preses konferences, kurās stāstīja par cīņu ar Covid-19, rāja nepaklausīgos iedzīvotājus un nemitīgi mainīja savu viedokli. Tas izraisīja negaidītas sekas — nemīlētā ministra popularitāte pieauga, vienlaikus auga arī ZZS reitingi.
Veiksmīga cīņa ar Covid-19 kļuva par galveno ZZS saukli vēlēšanās. Vasarā tika pasludināta uzvara pār pandēmiju. Ministrs pats radīja skici, pēc kuras par nepilniem 12 tūkstošiem eiro tika izgatavotas 570 medaļas mediķiem. Premjerministrs Sauļus Skvernelis par nopelniem pasniedza ministram oficiālu dāvanu — pistoli Glock 17. Verīga, kurš darbojas paramilitārā brīvprātīgo strēlnieku organizācijā, jau pavasara karantīnas laikā bija sabiedrībā iznācis karavīra formas tērpā, ar bereti galvā un melnām brillēm. Komentētāji grozīja galvas, Facebook asprāši radīja jokus, taču vēstījums ZZS vēlētājiem bija nepārprotams — notika karš, un mēs uzvarējām.
Taču šī pieeja izrādījās slazds. Rudenī, kad pandēmija atsākās ar jaunu sparu, valdība izvairījās pieņemt jebkādus ierobežojumus — jo tas nozīmētu, ka nesen pasludinātā uzvara bijusi tikai mirāža. Bērni atgriezās skolās, basketbola arēnās pulcējās tūkstošiem kaislīgu līdzjutēju, pilsētu ielās notika gadatirgi, dzīve ritēja kā pirms pandēmijas. Izskanēja minējumi, ka stingrus ierobežojumus pieņems uzreiz pēc vēlēšanām, kad pilsoņi vēl uz četriem gadiem būs uzticējuši varu ZZS. Taču vēlēšanās uzvarēja Tēvzemes savienība—Lietuvas Kristīgie demokrāti, kas izveidoja trauslu koalīciju ar divām liberālajām partijām — Liberāļu savienību un Brīvības partiju.
Pēc zaudējuma vēlēšanās ZZS valdība strādāja vēl 49 dienas, bet nepieņēma nekādus lēmumus un maigu karantīnu ieviesa tikai 7. novembrī. Premjerministrs Skvernelis pašā pandēmijas karstumā devās īsā atvaļinājumā. Šāda vēlēšanās zaudējušo politiķu izturēšanās izraisīja runas, ka ZZS vēlas atstāt jaunajai valdībai pēc iespējas sarežģītāku situāciju.
Liberālisma cietoksnis?
Jaunā valdība strādāja visu nedēļas nogali un svētdienas vakarā izsludināja jaunus ierobežojumus. Komandantstundas nebūs, taču līdz 3. janvārim iedzīvotājiem ir aizliegts izbraukt no savas pašvaldības — tā tiek novērsta mazbērnu ciemošanās Ziemassvētkos pie vecvecākiem un radinieku tikšanās plašākā lokā. Viesnīcas ir slēgtas, tāpēc nāksies atcelt jau laikus ieplānotās skaļās Jaungada svinības Palangā, Druskininkos un citos kūrortos. Atļauts strādāt tikai pārtikas veikaliem un aptiekām. Karantīna turpināsies līdz 31. janvārim.
Tik stingri ierobežojumi nav pārsteigums — jaunajai premjerministrei Ingrīdai Šimonītei (46) jau ir krīžu menedžmenta pieredze. Viņa bija finanšu ministre pašā dižķibeles karstumā no 2009. līdz 2012. gadam. Toreiz Finanšu ministrijas darbiniece sēdās ministra krēslā, kad viņas priekšgājējs tika upurēts skarbu taupības pasākumu dēļ. Jau tolaik Šimonīte izpelnījās stingras ministres reputāciju, kas ielika pamatus veiksmīgai politiķes karjerai. 2016. gadā viņa uzveica sāncenšus Seima vēlēšanās, bet šogad tajā pašā vēlēšanu apgabalā Viļņā atkārtoja satriecošu uzvaru. Pagājušajā gadā Šimonīte kandidēja uz Valsts prezidenta amatu un pat uzvarēja pirmajā kārtā, taču otrajā kārtā piekāpās Nausēdam.
Politiķe, kura nav izveidojusi ģimeni, ir slavena ar asu humora izjūtu, bieži citē Šveiku un ir aktīva sociālajos tīklos. Viņa nav Tēvzemes savienības biedre un pēc uzskatiem ir tuvāka liberāļiem, ar kuriem kopā strādās jaunajā valdībā.
Lietuvas vēsturē Šimonīte ieies kā otrā sieviete valdības vadībā pēc 30 gadu pārtraukuma, kopš Kazimira Prunskiene kļuva par pirmo premjeri valstī, kas 1990. gada 11. martā pasludināja neatkarību. Lai gan Lietuvai ir bijusi Valsts prezidente sieviete un arī divas Seima priekšsēdētājas, tomēr politikā vienmēr ir dominējuši vīrieši. Sevišķi kritizēta tika pēdējā valdība, kuras sastāvā ilgu laiku nebija nevienas sievietes.
Tagad ir uzausis sieviešu laikmets. Liberāļu savienības priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena, kas ir Eiropas čempione šahā sievietēm, vada Seimu, bet ministru kabinets ir gandrīz ideāls dzimumu līdzsvara ziņā — Šimonītes vadībā strādās sešas ministres un astoņi ministri. Starp citiem jāpiemin ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (38), kurš vada Tēvzemes savienību un ir valsts visslavenākā politiķa — neatkarības cīņu līdera Vītauta Landsberģa — mazdēls. Valdības locekļu vidējais vecums ir nepilns 41 gads. Vecākais ir aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (57).
Kādu laiku jaunā valdība būs aizņemta ar Covid-19 ugunsgrēka dzēšanu un ekonomikas atdzīvināšanu, taču no tās tiek gaidīti arī drosmīgāki lēmumi, kuri noteikti izpelnīsies sabiedrības konservatīvākās daļas pretestību.
Brīvības partija solījusi legalizēt marihuānu un darbu Seimā grib sākt, atceļot kriminālatbildību par neliela narkotisko vielu daudzuma uzglabāšanu personīgajām vajadzībām. Populistiskā ZZS bija slavena ar stingriem tabakas, alkohola un citu apreibinošu vielu aizliegumiem — pret daudziem jauniešiem, kas kopā ar draugiem izmēķējuši pa zāles kāsītim, tika sāktas krimināllietas.
Tāpat jaunā valdība kritiskāk vērtēs Poliju, kuras valdība ierobežo tiesu neatkarību un mediju brīvību. Līdz šim Lietuva turējās malā Polijas un Ungārijas strīdos ar Eiropas Komisiju, negribēdama kaitināt lielo kaimiņieni, no kuras atkarīgi lieli transporta un enerģētikas projekti. Četros darbošanās gados ZZS kopēja dažus poļu vadošās partijas Likums un taisnīgums lēmumus, piemēram, ar dažādiem maksājumiem atbalstīja noteiktas vēlētāju grupas. Šovasar pirms vēlēšanām pretrunīgi tika uzņemta valdības iniciatīva izmaksāt ikvienam pensionāram 200 eiro — it kā par to, ka viņi pavasarī cietuši no karantīnas. Jaunā valdība izvairīsies no tamlīdzīgiem lēmumiem.
Cits svarīgs jautājums, kas pārbaudīs arī koalīcijas vienotību, — viendzimuma partnerattiecību atzīšana. To paredz Brīvības partijas vēlēšanu programma, šim solim piekrīt Liberāļu savienība, un arī pati Šimonīte vēl prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā teica, ka nedrīkst aizvērt acis uz realitāti un jāciena visu pilsoņu tiesības. Taču Tēvzemes savienībā, kurai ir 50 no 141 balss Seimā, ir arī konservatīvi politiķi, tāpēc jaunās un ambiciozās valdības oponenti atrodami ne tikai opozīcijā, bet arī starp savējiem. Pat pēc Covid-19 pandēmijas savaldīšanas Lietuvas politiku gaida vētrains laiks.
The post Liberāļu uzvara un Covid-19 appeared first on IR.lv.