Latvenergo un Tet uzraudzītāji demonstrē pretējas izpratnes par labu pārvaldību
Negaidīts notikums pagājušonedēļ bija Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura atkāpšanās no amata. Tikai mēnesi pēc tam, kad nāca gaismā viņa sarunas pirms pieciem gadiem Taureņu pirtī ar «uzņēmēju» Māri Martinsonu, uzņēmuma padome «apstiprināja viņa iesniegumu par amata pienākumu pārtraukšanu». Vai tas joprojām atbilst labas pārvaldības principiem?
Šāds jautājums nupat tāpēc, ka tikai dažas dienas pirms tam cita liela valsts uzņēmuma Tet (bijušā Lattelecom) padome sāka ieviest pavisam citādu pārvaldības standartu. Kad prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzību par krāpšanu valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, uzņēmuma padome sāka izmeklēšanu par prokuratūras izmeklēšanu.
Varbūt Žīgurs atkāpās no amata tāpēc, ka viņam nekādas apsūdzības nav uzrādītas? Nu, papļāpāja ar kādiem šeptmaņiem pirtī, ka vajadzētu «uzsviest drosmei» kādai Danai, acīmredzot tā laika ekonomikas ministrei, lai pašam drošāka palikšana amatā, — kas tur īpašs? Tomēr Latvenergo padome uzreiz pēc šo sarunu publiskošanas (28. septembrī LTV raidījumā De facto) aizlaida Žīguru atvaļinājumā uz pārbaudes laiku līdz 30. oktobrim, un tad precīzi šajā datumā viņš iesniedza atlūgumu.
Toties Gulbim un vēl četrām personām prokuratūra izvirzījusi apsūdzības par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, kā rezultātā Tet nodarīti 7,6 miljonu eiro zaudējumi, 25. oktobrī informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Taču uzņēmuma padome jau nākamajā dienā paziņoja, ka prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt «starptautiskai kriminālistikas firmai».
«Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt,» nezin kāpēc apgalvoja padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kaut gan viņa skaidrojumi, ka līdz tiesas spriedumam digitālās televīzijas lietā vēl ilgi, bet padomei «lēmums jāpieņem ātrāk», gana nepārprotami nozīmē, ka Tet padome pasūtījusi prokuratūras apsūdzību izmeklēšanu, lai varētu izlemt, vai Gulbis ir vai nav vainīgs. Vai tā nav «tiesneša loma»?
Nez, kādā cietumā Kokins ātri ieliktu Gulbi, ja padomes nolīgtie izmeklētāji līdz 1. decembrim, kā viņiem uzdots, secinātu, ka prokuratūras apsūdzība viņam ir pamatota? Nepieklājīgs jautājums. Gan jau tiesnesis Kokins pasūtījis izmeklēšanu, lai pilsonis Gulbis var palikt amatā.
Nedēļas laikā dabūjām divus krasi pretējus valsts uzņēmumu pārvaldības principu paraugus. Latvenergo padomes paziņojumā par Žīgura atkāpšanos no amata teikts, ka «veiktā pārbaude nav sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu», tomēr publiskotā informācija un pārbaudes laikā iegūtās ziņas «ir pietiekams iemesls», lai padome «ieņemtu principiālu nostāju pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā». Savukārt Tet padome pasūtījusi privātu «pētījumu», jo pati nevarot lemt, kas no prokuratūras apsūdzībā rakstītā «ir taisnība vai nav taisnība», kā skaidro Kokins, un gatava veidot no Latvijas valsts «neatkarīgu» tiesu varu, lai tikai Gulbis varētu palikt amatā.
Kokins varēja pieminēt, ka viņa vadītās padomes lēmumam ir solīds vēsturisks pamatojums. Ja Gulbi varētu atlaist no darba par kaut kādām sarunām kā Žīguru, tad jau sen būtu atlaists. Gulbis ir viens no personāžiem «oligarhu sarunās», kuras KNAB 2009. un 2010. gadā ierakstīja viesnīcā Rīdzene, kur Lattelecom vadītājs apspriedis ar tolaik satiksmes ministru Aināru Šleseru, kā pats skaidroja, «nozares problēmas», taču, kā apgalvoja, vienmēr ievērojis «normas», lai nepieļautu interešu konflikta situācijas. Tik tiešām — kāds interešu konflikts ar Šleseru gan varēja būt Andra Šķēles Ave Lat grupas bijušajam finanšu direktora vietniekam Gulbim? Un «oligarhu lietā» viņš nebija pat pratināts. Bet te uzreiz — apsūdzētais 150 miljonus dārgajā digitālās televīzijas ieviešanā pirms 20 gadiem, kad Šķēle bija premjerministrs!
Valsts uzņēmumu pārraudzītāju krasi atšķirīgo attieksmi pret Žīguru un Gulbi acīmredzot var skaidrot ar Tet priekšnieka daudz augstāku rangu neformālajā korporatīvajā hierarhijā, tātad droši vien ar lielākiem nopelniem aizejošās oligarhu sistēmas īpašnieku labā. (Garāmejot varētu pabrīnīties, kāpēc citiem sistēmas darboņiem un pat pašam Aivaram Lembergam nebija ienācis prātā spītēt prokuratūras un tiesas lēmumiem par atstādināšanu no amatiem ar alternatīvas tiesu sistēmas pasludināšanu — vai bija pārāk paļāvušies uz Žīgura apspriestajām «drosmes» stimulēšanas metodēm?)
Toties labi negaidīta izrādījās ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV) atteikšanās spēlēt pēc Kokina piedāvātajiem noteikumiem. Viņa priekštecis amatā partijas biedrs Ralfs Nemiro pagājušogad pats bija pamēģinājis paspēlēties — atlaida Latvenergo padomi, lai ieliktu vietā savējos. Vitenbergs tagad ir sašutis par Tet padomes «privāto pētījumu» un ir uzdevis valstij piederošo akciju turētājam Posessor sasaukt Tet akcionāru sapulci un izvērtēt padomes darbu.
Uzņēmuma otrs lielākais akcionārs somu un zviedru Telia pagaidām tikai «cieši seko situācijai», taču to «nekomentē». Skandināvu korporatīvās pārvaldības kultūras bruņiniekiem tāds šoks, ka mēmi?
Komentārs 140 zīmēs
Labāk mazliet, nevis stipri par vēlu. Valdība apsver iespēju atkal ieviest Covid-19 ārkārtējo situāciju.
Labi, un ko ar korupciju? Jaunā Rīgas dome nolēmusi ierīkot pagaidu velojoslas Čaka ielā.
Globāli svarīgi. ASV pilsoņu aktivitāte arī Latvijā šajās prezidenta vēlēšanās bija lielāka nekā iepriekšējās.
The post Principu avārija appeared first on IR.lv.