LTV žurnāliste Eva Johansone divus gadus iedziļinājās influenceru kultūrā, lai par tiem izveidotu dokumentālo filmu, kurā atklāj divu slavenāko Latvijas influenceru ikdienu un uzskatus
Ja piederat pie tiem, kuri klusībā domā: «Ai, tie stulbie influenceri!», jaunā LTV dokumentālā filma Influenceri ir tieši jums. Arī tad, ja kādam no tiem sekojat un labprāt iesaistītos diskusijā par sociālo tīklu kultūru un influenceru ietekmi sabiedrībā.
Filmas scenārija autorei Evai Johansonei šādas diskusijas aizsākšana Latvijā bijis viens no mērķiem. Astoņu mēnešu garumā filmēšanas grupa sekoja diviem no slavenākajiem Latvijas influenceriem — Agnijai Grigulei un Rojam Rodžeram. Viņi savu popularitāti Instagram un YouTube uzbūvējuši ar pievilcīgu, dažkārt provokatīvu saturu. Ik dienu abu aktivitātēm digitālajā vidē seko aptuveni tikpat cilvēku, cik raidījumam Panorāma.
Filma dokumentē abu jauniešu gaitas un kopā ar digitālās vides ekspertu palīdzību preparē influencēšanu kā komunikācijas, mārketinga un jaunas slavenību pasaules veidu. Filma būs skatāma 10. novembra vakarā LTV1.
Kādā mērā influenceri ietekmē sabiedrisko domu visdažādākajās jomās Latvijā?
Latvijā ir influenceru tops, kurā skaidri definētas jomas, kurās viņi darbojas. Visā pasaulē tā ir ļoti attīstīta joma — uzņēmējdarbības digitālā sfēra.
Kibertelpā ir ļoti daudz domubiedru grupu, sākot no tiem, kuri makšķerē, un beidzot ar tiem, kurus interesē kanibālisms — kanibāls atrod kādu, kuram patīk, ka apēd kādu viņa ķermeņa daļu.
Populārākās domubiedru grupas, protams, ir citas: skaistumkopšana, sports, veselīgs dzīvesveids, dizains, arhitektūra. Šajās grupās neeksistē noteikumi, tajās vienmēr būs kāds, kurš ienāks un gribēs kaut ko pārdot. Tā ir milzīga vide, kurā vari operēt ar informāciju. Senākos laikos varēji klaigāt tirgus laukumā, ja tev bija skaļākā balss, un tev bija vara izteikties, ja piederēja grāmatu iespiestuve, vai vēlāk avīzes, televīzija. Mūsdienās to var darīt jebkurš interneta vidē. Tas, kuram ir vairāk naudas, to var darīt pastāvīgi.
Var šķist, ka jābūt talantam, izdomai, lai uzrunātu cilvēkus internetā, bet noteikti tam, kuram ir kapitāls, ir vairāk varas internetā. Arī influenceru vidē: vajag daudz naudas, lai algotu asistentus, visu laiku veidotu savu saturu, izdomātu ko jaunu, kas piesaista sekotājus. Influenceri migrē pa dažādiem medijiem.
Piemēram, Instagram populārā Beta Beidz tagad kļuvusi par Latvijas Televīzijas seju. Vai otrādi — Kristīne Virsnīte, Anna Rozīte sāka karjeru televīzijā, tagad strādā digitālajā vidē. Kā manā filmā saka digitālā mārketinga eksperts Jānis Polis, ir liels rasols: tie, kas slaveni ar sasniegumiem sportā vai mūzikā, influenceru pasaulē ir turpat, kur tie, kuri slaveni ar izrādīšanos. Saskaņā ar Jāņa teikto atšķirība ir tāda: ja Kristaps Porziņģis izslēdz savus sociālos tīklus, viņam dzīvē nekas nemainās. Ja Evelīna Pārkere izslēdz savus kontus, viņas ienākumu līkne, visticamāk, aptrūkstas. Filmai apzināti izvēlējos varoņus, kuri nav bijuši slaveni iepriekš, bet tādi kļuvuši tieši kā satura veidotāji internetā.
Kas ir Latvijas pirmais influenceris?
Noteikti Agnese Kleina. Viņa izveidoja savu blogu un kļuva ļoti slavena jaunu meiteņu vidū. Viņa ātri aizmigrēja uz citām platformām, kļuva par radošo direktori — sāka izdot grāmatžurnālu Benji Knewman, tagad ir mākslas centra Zuzeum vadītāja. Kad viņa sāka savu blogu, bija festivāla Positivus pīķis, Latvijā veidojās hipsteru kopiena. Instagram vēl nebija. Evolūcija no blogiem, kur bija vajadzīga prasme rakstīt un intervēt, gāja uz aizvien mazākiem teksta formātiem — Instagram un Twitter ar īsu tekstu, vēlāk TikTok vispār bez teksta.
Filmai izvēlējos pirmo Latvijas Instagram influenceri Agniju Griguli. Tagad viņa ir radošā direktore digitālā mārketinga aģentūrā Honeymoon High. Otrs filmas varonis ir Rojs Rodžers, kurš nāk no slavenas dzintara mākslinieku dzimtas. Par Romuļu dzimtu ir izdota grāmata, pie dzintara karaļa Georga Romuļa viesojies pēdējais padomju režīma ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Filmā ir epizode, kurā Rojs Rodžers pasaka, ka visi grib sadarboties ar citiem slaveniem Latvijas influenceriem, bet negrib ar viņu, jo uzņēmējdarbības vidē Latvijā negrib sadarboties ar geju. Ne jau tikai sabiedrība ir homofobiska, arī uzņēmējdarbības vide, pat starptautiski uzņēmumi.
Vai nav savā ziņā netaisnīgi influencerus uzskatīt par dīkdieņiem, kuri labi izskatās, sevi visu laiku fotografē, ceļo un atpūšas? Viņu dzīve būtībā ir bizness — smags darbs.
Viņiem visu laiku jābūt tādā kā kafiju sadzērušos stāvoklī, nedrīkst atslābt. Viņi ieliek kādu bildi tīklos — četras piecas stundas ir slaveni, tad nāk nākamās bildes. Saturs visu laiku jāatjauno, jādomā, lai būtu interesanti.
Influenceru ietekme ir liela. Piemēram, Rojs kā influenceris pārstāv arī visu izstumto, nesaprasto sabiedrības grupu auditoriju. Viņš uzrunā sekotājus, kuriem patīk viņa drosme, — tas nav viegli, jo viņš jau skolas laikā bija dabūjis pa aknām par to, kas viņš ir. Tomēr viņš spēj uz sabiedrību brīnišķīgi reaģēt. Arī Roja ģimene viņu atbalsta.
Vai influenceru kultūra Latvijā palīdz normalizēt sabiedrības attiecību temperatūru? Piemēram, Rojs ir labs piemērs, kā homofobiem parādīt — lūk, interesants, foršs cilvēks ar saviem priekiem un bēdām, kā visi, nav pamata no viņa norobežoties!
Internets nav ne labs, ne ļauns. Internets ir tas, ko mēs ar to darām. Filmu veidojot, man gribējās ieņemt neitrālu skatpunktu. Piemēram, internetā ir izveidojusies body positivity kustība: no māsiņām Olsenām, Parisas Hiltones kā skaistuma standarta esam nonākuši pie Kardašianām, arī Indras Salcēvičas stāstiem par to, ka visi ķermeņi ir skaisti, stāsiem par dzīvi ar psoriāzi.
Festivālā Riga IFF bija pat filma Resno fronte par ļoti dūšīgām meitenēm, kas spēj būt veselīgas, un viss ar viņām ir kārtībā. Tajā pašā laikā internets iedod ruporu arī cilvēkiem, kuriem citkārt tā nebūtu, piemēram, politiķim Aldim Gobzemam. Absolūti talantīgs influenceris — jūt katru vēsmu, kur jākomentē, jāraisa diskusija. Viņš iztirzā arī homoseksualitātes jautājumu. Tā ka, es teiktu, cik Rojs izdara labu sabiedrības saliedēšanā Latvijā, tik Aldis Gobzems izdara sliktu.
Kāda ietekme influenceriem ir uz skolas vecuma bērniem un jauniešiem?
Vienmēr jāatceras, ka influenceri izvēlas, ko tev rādīt. Reizēm tam ir grūti noticēt, tas rada milzīgu spiedienu uz jauniem cilvēkiem. Jaunieši salīdzina sevi ne tikai ar klasesbiedriem, draugiem, kaimiņiem, kā tas bija vecākajām paaudzēm. Viņi sevi salīdzina ar miljoniem pusaudžu pasaulē, kuri bieži nāk no citas finansiālās situācijas, ar citām iespējām, dzīvo citās klimata zonās, citās politiskās iekārtās. Ja ir dzīves briedums, to izjūti citādi. Ja esi vēl jauns, ir grūti. Visiem jau neizdodas kļūt slaveniem. Vai vienkārši neizdodas tik labas bildes kā ietekmīgiem influenceriem. Tas arī ir talants. Piemēram, Agnijai Grigulei ir fantastiska spēja just vēsmas.
Jebkurš cilvēks, kurš internetā ir kaut ko sasniedzis un sasniegumus spējis noturēt, ir ieguldījis ļoti lielu darbu un talantu. To es sapratu tikai tagad, filmu veidojot. Ietekmīgie influenceri katrs ir vesela reklāmas aģentūra. Zināms, cik grūti ir strādāt reklāmas aģentūrās. Mans novērojums — sabiedrisko attiecību sfērā Latvijā ļoti daudzi ir izdeguši. Influenceri dara to pašu darbu, bet viņi katrs ir viens. Piemēram, Evelīnai Pārkerei, vienai no Latvijas ietekmīgajām influencerēm, slava tika praktiski iemesta rokās, kad viņa bija vēl ļoti jauna. Domāju, viņai nebija vienkārši, tādai gaišai un jaukai meitenei.
Ja uzskatām, ka tas ir smags darbs, kādas ir ēnas puses — tu droši vien pētīji arī to?
Reizēm influenceriem piedāvā lielu summu par kādu niecīgāku darbu, bet katru gadu tiek veidoti influenceru topi, un attiecības ar lielajiem uzņēmumiem nav vienkāršas — daudz līgumu. Piemēram, kāds slavens britu aktieris pievērsās influencēšanai un, kad noslēdza līgumus, saprata — tie paredz, ka visu laiku jābūt priecīgam, foršam. Tev it jābūt šādam un tādam, jāreklamē produkti.
Aktierim radās nopietna psihiskā saslimšana, jo viņš sāka just, ka vairs nepieder sev. Tu esi influenceris ar labiem līgumiem, un pēkšņi tev, piemēram, nomirst tuvinieks vai notiek kas cits tāds, ka negribi priecīgi dalīties ar savu dzīvi internetā. Bet tev ir līgums! Ja lauz līgumu, tev nebūs naudas.
Laikam vienīgais, kas mani personīgi uztrauc, ir tas, ka influenceri savā biznesā izmanto bērnus. Ir brīnišķīgās Montesori izglītības pieejas mammas, kas izmanto tikai kādu detaļu, piemēram, rociņu, lai dalītos zināšanās un pieredzē. Taču vesela virkne mammu veido biznesu, reklamējot no uzņēmumiem iegūtās dāvanas un pieprasot pat pārpublicēšanas atļauju medijiem. No tā man paliek šķērmi. Bērns arī ir indivīds, viņam ir brīvība.
Tu pati kā kultūras žurnāliste esi sociālajos tīklos. Ko tie cilvēkam dod un atņem?
Daudzas manu raidījumu un filmu tēmas ir iedvesmojusi informācija, cilvēki sociālajos tīklos. Interesants fakts, ka bieži vien darba devēji cilvēkiem prasa, cik sekotāju ir tīklos. Noteiktās industrijās, piemēram, modē, pieņem darbā tos, kuriem vairāk sekotāju.
Sociālie tīklie kļuvuši par ļoti aktuālu vidi: CV vietā darba devēji bieži vien apskatās, cik tev ir sekotāju un kādu saturu radi. Ja uz darba interviju atnāks cilvēks ar augstāko izglītību, valodas zināšanām un citām postenim svarīgām pozīcijām un atnāks cilvēks ar daudziem sekotājiem tīklos, būs gadījumi, kad paņems to otro. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Redzu, ka šajā laikmetā izglītība vairs vispār netiek vērtēta tik augstu. Interesanti, ka arī manas filmas varoņiem nav augstākās izglītības. Es pati ļoti ticu klasiskai izglītībai — tā iemāca vērtības, disciplīnu.
Sociālie tīkli radījuši jaunu realitāti. Beigās tāpat paliks tas vērtīgākais. Kā teica kāda mana draudzene, dūņas nosēdīsies, un ieraudzīsim skaidrāk. Šis ir laikmets, kurā esam iemesti, bioloģiski runājot, eitroficētā ezerā, kad ūdenstilpe aizaug, jo barības vielu arvien vairāk un veidojas visādi organismi.
Esmu domājusi par soctīkliem vides aizsardzības jomā: feisbuks un instagrams nemitīgi liek kaut ko pirkt, jo tu visu laiku ieraugi kaut ko labāku. Tas ir slikti — tīkli attīsta patērnieciskumu, veido atkritumu kalnus. Tev vajag labāku telefonu! Matracīti! Fēnu ar jonizētu gaisu! Lampiņas terasei! Rakstot filmas Influenceri scenāriju, man bija doma, ko gan nerealizēju: uzaicināt Vairu Vīķi-Freibergu, kas reklamētu pulksteni, Lidiju Lasmani-Doroņinu, kas reklamētu jogas matraci. Ar to es būtu gribējusi parādīt: ja kāds ir īsts līderis, kurā sabiedrība ieklausās, tas izskatās lieki.
Cik liela auditorija ir taviem filmas varoņiem?
LTV Panorāmu noskatās gandrīz tikpat daudz skatītāju, cik vienu Roja Rodžera YouTube ierakstu.
Kam filma par influenceriem domāta?
Tā varētu būt mediju pratības un digitālās pratības diskusijas aizsākšana Latvijā. Sākotnēji mērķis bija parādīt Latvijas Televīzijas auditorijai, kas ir gados diezgan veca, kas tie influenceri ir. Tāpēc filma dažbrīd varbūt šķiet pašsaprotama. Man gribējās arī senioriem un tiem, kuri ikdienā neseko sociālajiem tīkliem, radīt izpratni — lai viņi šajā tēmā piedalās. Filma skar tādas tēmas kā vientulība, slava, uzņēmējdarbība.
Kāpēc tavas filmas varoņus Roju un Agniju vēl nav nopirkuši Latvijas politiķi?
Agnijai tirgus ir starptautisks, viņa nestrādā tikai Latvijas auditorijai. Viņa neiesaistīsies politikas reklamēšanā, viņai nav svarīgs nacionālais līmenis. Domāju, ka gan Agnija, gan Rojs noteikti ir uzrunāti. Viņi ir ļoti gudri, viņi ir uzņēmēji — ja piekristu, noteikti nosauktu milzīgu ciparu. Rojs droši vien, ja runātu par politiku, tad pārliecības dēļ.
Nevar teikt, ka Latvijas influenceri neiesaistās politikā. Piemēram, [iekšlietu ministra padomniece PR jautājumos] Beata Jonīte no KPV LV ir izcils piemērs, viņa ir slavena influencere. Mūziķis Andris Kivičs. Elīna Didrihsone, slavena influencere un draudzes Prieka vēsts locekle, arī atbalsta Aldi Gobzemu.
Pasaulē runā par halo efektu — ja tu seko kādai slavenībai sociālajos tīklos, tev gribēsies ticēt tās paustajam arī jomās, kurās tā nav kompetenta. Vai tā nav problēma ar influenceriem un politiku — daļa no viņiem par to neinteresējas un tieši tāpēc varētu būt viegli pierunājami, lai kādu politiķi slavē saviem sekotājiem?
Tas jau nav nekas jauns! To dara visā pasaulē — ar slavenību starpniecību reklamē politiku. Influenceris ir tāda pati slavenība kā mūziķis vai sportists. Teikšu godīgi, man Kiviča bija žēl, kad viņš iestājās KPV LV un kandidēja Saeimas vēlēšanās. Iespējams, viņš gribēja labu — kaut ko mainīt, viņam bija sava vīzija, bet vēlēšanās viņš izgāzās. Tālāk redzējām, kas notika ar viņa dzīvi. Var teikt, ka pats vainīgs, bet sociālie tīkli, internets nospēlēja lielu lomu. Pieslēdzās visi, kuriem nebija žēl sava laika, lai pasmietos.
Es domāju, ka Latvijas influenceru zieds — tie, kas kļuvuši slaveni tieši ar sociālo tīklu saturu — uz politikas reklamēšanu nepavilktos. Viņi ir slīpēti un rēķina gājienus uz priekšu. Redzējuši, kas notika ar tiem, kas reklamēja KPV LV, kā tas kāršu namiņš sabruka. Viņi kārtīgi padomās.
5 grāmatas pandēmijā
Christiane Ritter. Woman In the Polar Night
Ļoti aizraujošs, biogrāfisks stāsts par austriešu mājsaimnieci, kas pārziemo polāro nakti Svalbārā Arktikā. Feministiem, ekspedīcijmīļiem patiks.
Mammanuālis
Grafiķes Gunas Pogas skatāmgrāmata. Izcils, humorpilns jauno māmiņu un mazuļu tvērums. Jaunie vecāki, tas jums!
Zigmunds Skujiņš. Gulta ar zelta kāju
Aizraujoša latviešu literatūra. Labāka par Netflix seriāliem.
Santa Remere, Elīna Brasliņa. Mūsējās
Forši, stilīgi ilustrēti stāsti par latviešu sievietēm.
Mūsu tēvzemes aprakstīšana
Autors Krišjānis Barons un citi latvieši, izdevējs Imanta Ziedoņa fonds. Latvijas, sevis un mūsu telpas izzināšanai.
CV
No 2006. gada līdz 2010. gadam filozofijas studijas Latvijas Universitātē un Viskonsinas Universitātē (ASV)
2010. gadā viena no fonda Viegli līdzdibinātājiem
2011. gadā biedrības Ascendum dibinātāja
2012. gadā vienu gadu strādā par brīvprātīgo, dokumentējot nabadzības ietekmi uz bērniem Sumatras salā Indonēzijā
2013. gadā sāk strādāt LTV Kultūras raidījumu redakcijā
2017. gadā sāk bioloģijas maģistrantūras studijas Latvijas Universitātē
2020. gadā pievienojas Latvijas Jaunā teātra institūta komandai, koordinējot starptautisku kultūras un klimata projektu
Veidojusi vairāk nekā 300 dokumentālu stāstu raidījumiem Viss notiek, Momentuzņēmums. Dokumentālo filmu Pārcelšanās (2019), Izmēģinājums (2018) Arvien modri! (2017) autore
Jaunā vides raidījuma Zaļgalvis (LTV ēterā no 2021. gada janvāra) galvenā redaktore
The post Veiksmīgi uzņēmēji. Nevis sliņķi appeared first on IR.lv.