Maijai ir tikai 14 gadu un jau četras mašīnas, un, kad viņa par tām stāsta, mirdz acis. Jūlija sākumā enerģiskā meitene debitēja rallijkrosā Biķernieku Motorsporta festivālā un izcīnīja pirmo vietu Ziemeļeiropas čempionāta Super 2000 klasē. Jaunā sportiste izgrieza pogas pieredzējušiem braucējiem, taču ir pieticīga: «Tas ir tikai sākums. Negribu sevi slavēt, jo vēl nav sasniegts nekas liels.»
Maija cer, ka pēc diviem trim gadiem piedalīsies sacensībās Eiropas konkurencē, kur meitenes vēl nekad nav startējušas. Ja veiksies, mēģinās izsisties pasaulē. «Tiekšos uz labāko,» rezumē sportiste.
Interese par visu, kas brauc un rūc, viņai ir kopš bērnības. Kad Maijai bija pieci gadi, tētis nopirka pirmo braucamrīku — kvadraciklu. Stakenu ģimenei ir lauku īpašums pie Usmas ezera, kur tētis mazajai Maijai mācīja braukt. Lai nākotnē, kad meitene kļūs par satiksmes dalībnieci, uz ceļa justos droši. Redzot, ka Maiju braukšana interesē, tēva brālis ierosināja — jāpamāca braukt pa ledu. Talkā nāca tēta draugi autosportisti Jānis un Juris Spīķi, kuri 12 gadus vecajai Maijai iedeva mašīnu un aizveda uz īstu, apledojušu trasi. «Tā iepatikās, ka turpmākās divas nedēļas braucu katru dienu!»
Jānis Spīķis, kas tagad ir viens no Maijas treneriem, pamanīja — deg acis, un ir potenciāls. Tātad jāpiedalās Ziemas kausa sacensībās — autobraukšana sprintā, kur braucējs trasē ir viens. Maija tika pie savas pirmās mašīnas un izcīnīja pirmo vietu dāmu klasē. Āķis bija lūpā. «Kā braucam, tā kausiņš!» Arī šogad — nedēļu pēc panākumiem rallijkrosā — Maija guva labus rezultātus Ziemas kausa sacensībās, izcīnot godalgotas vietas gan posmā, gan kopvērtējumā. Taču ar sprintu nepietika! Maija gribēja pamēģināt kādu «lielāku» sportu, tādu, kur var pacīnīties aci pret aci ar citiem.
Arī Maijas tētis Jānis ir «mašīnmīlis», piedalās sacensībās Krievijā, kur pa neceļiem, mežiem un purviem jāapbrauc Lādogas ezers. Ģimenes laukos Maija un tētis ar kvadracikliem un bagijiem brauc pa mežiem, grāvjiem un upēm. «Tētis man rīko testus — pārbauda, vai varu izbraukt šķēršļus.» Arī Maijas vectēvs Juris Stakens bija rallija braucējs, un meitene spriež, ka, iespējams, no viņa mantota «mīlestība pret benzīnu». Savukārt 11 gadus vecais brālis Juris, kuram ir ķēriens uz tehniskām lietām, gribētu mācīties remontēt mašīnas un būt māsas mehāniķis. Mazā māsiņa — pusotru gadu vecā Sofija —, pēc Maijas domām, arī varētu būt braucēja. Viņai jau tagad patīkot motora rūkšana un vizināšanās ar kvadraciklu, sēžot kādam klēpī.
«Mamma gan saka, ka Sofija būs modele vai dejotāja,» Maija piebilst. Otru meitu autosportisti viņas nervi var neizturēt. Pēdējās sacensībās mamma redzēja, kā Maija brauc slīpi — uz diviem riteņiem —, un paziņoja, ka uz mačiem vairs nebrauks, jo negrib to redzēt. Tomēr meitu atbalsta: ja patīk, lai brauc!
The post Maija Stakena, rallijkrosa braucēja appeared first on IR.lv.