Rīgas namu pārvaldnieks izšķērdē rīdzinieku naudu, mākslīgi sadārdzinot namu remontu un apsaimniekošanas izmaksas, turklāt šī pašvaldības uzņēmuma pastāvēšanai vispār nav pamata, secinājuši neatkarīgi auditori. Par pārkāpumiem jau ierosināti divi kriminalprocesi
Lai atbrīvotos no neērtiem klientiem, pārvaldīšanas maksa jāsadārdzina, bet apsaimniekošana jāveic pavirši. Tāda bijusi pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes nostāja, kompānijas Ernst & Young auditoriem intervijās atklājuši uzņēmuma darbinieki. Bet, ja iedzīvotāji vēlas mainīt pārvaldnieku, izveidota sarežģīta procedūra, kuras laikā var paspēt veikt dārgus remontdarbus un tā «nosvilināt» iedzīvotāju izveidotos apsaimniekošanas uzkrājumus. Mājām, kas atsakās no RNP pakalpojumiem, avārijas remontdarbu skaits ir četrkārt lielāks un par 378% dārgāks nekā tām, kas turpina pakalpojumus izmantot, secinājuši auditori.
Kopš Rīgas dome ir atlaisa un pašvaldību vada Saeimas iecelta pagaidu administrācija, atklātībā beidzot nonākuši izsmeļoši auditoru ziņojumi par domes kapitālsabiedrībām, tajā skaitā arī par RNP. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs agrāk bija Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), bet kopš viņa aizlaišanās uz Briseli valde ir mainījusies tik strauji, ka auditori secina: «Nav iespējams nepārprotami izsekot un zināt, kurš valdēs kurā laika periodā par ko ir atbildīgs.»
Valdē šobrīd darbojas pagaidu valdes locekļi un ir izsludināts konkurss uz valdes locekļu amatiem, informē domes pārstāvji. Par auditā atklātajām problēmām uzņēmuma vadība šovasar ir jau vērsusies prokuratūrā — ir sākti divi kriminālprocesi, kuros RNP atzīts par cietušo.
Slazds
Nedaudz vairāk nekā četriem tūkstošiem galvaspilsētas māju, kuras apsaimnieko RNP, kvadrātmetra pārvaldīšana 2019. gadā maksājusi par 14% vairāk nekā divus gadus iepriekš (6,7 eiro), un šī tendence, visticamāk, turpināsies. Jau drīzumā RNP plāno maksā ierēķināt arī savu kavējuma naudu uzņēmumam Rīgas Siltums, kas šajā pavasarī sasniedza jau 1,6 miljonus eiro. Šis parāds strauji uzaudzis, jo 2019. gada vidū atjaunotais līgums uzliek pienākumu RNP norēķināties ar Rīgas Siltumu katra mēneša 20. datumā, lai gan klienti savus rēķinus apmaksā līdz mēneša beigām. «Tas nozīmē, ka maksājumiem par siltumapgādes rēķiniem vienmēr tiks piemērota kavējuma nauda,» norāda auditori un izsaka bažas, jo nākamgad līdzīgu norēķinu modeli plānots ieviest arī ar Rīgas Ūdeni.
«Iekšējo kontroļu trūkuma dēļ pastāv risks, ka avārijas remontdarbi tiek izmantoti kā nepamatots ieņēmumu avots,» secinājuši auditori. RNP nenodrošina remontdarbu uzraudzību, resursu izlietojumu un darbu kvalitāti, tāpēc izmaksas ir būtiski pieaugušas un ilgtermiņā tiek degradēts dzīvojamais fonds. 2019. gadā avārijas remontdarbi samazinājuši māju uzkrājumus par sešiem miljoniem eiro, taču nav iespējams izsekot patiesajam ēku tehniskajam stāvoklim. «Vadība atzīst, ka nespēj kontrolēt veikto avārijas remontdarbu apmēru. To nosaka paši ārpakalpojuma sniedzēji vai tehniskie darbinieki,» teikts auditā.
Lai gan remontdarbi netiek veikti laikā, ārpakalpojuma sniedzējiem netiek pie-mēroti līgumsodi, bet izmaksas ir nesaprotami lielas. Darbus veic apšaubāmi darījumu partneri — ar milzīgiem nodokļu parādiem, pat pusmiljona eiro apmērā, vai tādi, kas maksā līdz 50% zemākas algas nekā nozarē vidēji, vedinot domāt par aplokšņu algām.
Turklāt sadarbības partneri skandālos iepinušies jau agrāk, piemēram, ar uzņēmumu Polysystems saistītās personas iepriekš figurējušas Rīgas Satiksmes «nanoūdens» krimināllietā, uzņēmums V Service bijis vienīgais dalībnieks Rīgas Satiksmes skandalozajā norakstīto tramvaju izsolē, bet pilnsabiedrība BOSS Construction PS, kas 2019. gadā RNP sniedza pakalpojumus gandrīz 0,4 miljonu eiro apmērā, ticis pārdēvēts pēc ažiotāžas par nelegālu Ukrainas pilsoņu nodarbināšanu.
Dīvainie konkursi
To, kā lietas tiek kārtotas RNP, spilgti parāda 2016. gadā izsludinātais 25 miljonus eiro vērtais iepirkums par siltumsistēmu tehnisko apkopi. Lai gan iepirkumā tika vērtēta gan piedāvātā cena, gan pakalpojuma kvalitāte, līgums neparedzēja sankcijas par kvalitātes kritēriju neizpildi. Un kvalitāte tik tiešām nebija konkursa uzvarētāja — pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga — prioritāte. Kad tas ķērās pie darba, pusotra mēneša laikā no iedzīvotājiem tika saņemtas 78 sūdzības. Turklāt auditori secina, ka kompānija pie līguma tikusi, jo iepirkumu komisija tai «varētu būt izrādījusi īpašu un nepamatotu labvēlību».
Personas, kas saistītas ar pilnsabiedrībā iekļautajiem uzņēmumiem, ir saistītas arī ar RNP. Personvārdi auditā ir aizklāti, bet nojaušams, ka viena no tām ir RNP Juridiskās pārvaldes darbiniece Zane Skrūskopa. Viņa savulaik bijusi prokūriste vienā no pilnsabiedrībā ietilpstošajiem uzņēmumiem SB, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Skrūskops ir viņas tēvs. LTV raidījums De facto noskaidrojis, ka otra persona ir RNP Finanšu pārvaldes direktores Noras Birkenas vīrs Ilmārs Birkens, kurš norādīts kā Siltumserviss Rīga būvdarbu vadītājs (viņš gan skaidrojis, ka šajā projektā nav strādājis).
Izskatot piedāvājumus, RNP trīs reizes lūgusi Siltumserviss Rīga precizēt finanšu piedāvājumu, tikmēr otram pretendentam Rīgas Siltums — tikai vienreiz, un pēc šī precizējuma izslēdza to no konkursa, jo izmaksu pozīcijas nav norādītas atbilstoši nolikumam. Ja Rīgas Siltums nebūtu izslēgts, tas būtu jāatzīst par uzvarētāju, norāda auditori. Konkursa uzvarētājam bija jāuzstāda automatizētas nolasīšanas sistēmas 2768 objektos trīs mēnešu laikā. Vēl pirms piedāvājuma iesniegšanas cits pretendents lūdza šo termiņu pagarināt, bet RNP lūgumu noraidīja, taču galu galā konkursā uzvarējušais Siltumserviss Rīga sistēmas ieviesa nevis prasīto trīs mēnešu, bet gan divu gadu laikā.
Paredzēto līgumsodu — 50 eiro dienā par katru kavēto objektu — RNP tā arī uzņēmumam nepieprasīja, gluži pretēji — par remontdarbiem samaksāja krietnu žūksni vairāk nekā iepriekšējam sadarbības partnerim. Rīgas Siltuma vidējās remonta izmaksas 2017. gadā bija 220 eiro, bet Siltumserviss Rīga –pērn — 450 eiro. Turklāt, kopš darbu sāka jaunais sadarbības partneris, remontdarbu skaits daudzkārt pieauga — no 700 remontdarbiem 2017. gadā līdz 7200 pērn.
Auditori ir fiksējuši vairākus šādus šaubīgus iepirkumus, turklāt pamanījuši, ka vairāku sadarbības partneru akcionāri ir saistīti ar RNP un pašvaldības namu apsaimniekotājs arī ir vienīgais, kas faktiski veido šo firmu apgrozījumu.
Uzņēmums, kuram nav jābūt
Neefektīva saimniekošana RNP auditā atklājas ik uz soļa. Uzņēmumā netiek veikta izmaksu kontrole, tādēļ radies būtisks pārtēriņš. No 2274 darbiniekiem 133 ir vadošos amatos, taču lielais vadītāju, vietnieku un direktoru skaits neliedz algot vēl padomniekus konsultantus. Audita periodā atklāti četri šādi konsultanti, kuru algas mēnesī svārstījušās no četriem līdz astoņiem tūkstošiem eiro, kas auditoriem rada aizdomas par līdzekļu izšķērdēšanu. Turklāt vadība nav skopojusies sevi apbērt ar dāsnām prēmijām un lielām algām, kamēr, piemēram, sētnieku atalgojums auditoru ieskatā ir pārāk zems.
Kas uzņemsies atbildību par šo naudas izpumpēšanu, skaidrības nav. Rīgas pagaidu administrācija uzdevusi visām kapitālsabiedrībām sagatavot rīcības plānu auditos konstatēto nepilnību novēršanai, to izdarījis arī RNP. Taču būtisks ir jautājums, vai uzņēmums vispār ilgi vairs pastāvēs, jo 6,1 miljons eiro RNP klientu naudas ir iesaldēts maksātnespējīgajā PNB bankā. «Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka nauda tiks atgūta,» norāda auditori un apšauba RNP spēju turpināt saimniecisko darbību, jo šo naudu nāksies atdot no saviem līdzekļiem.
Otrs iemesls šaubām par uzņēmuma pastāvēšanu — tam vispār nav pamatojuma eksistēt, jo privātie uzņēmēji spētu ar šo funkciju tikt galā bez pašvaldības iejaukšanās. Rīgas dome savulaik deklarēja, ka šai kapitālsabiedrībai jāturpina darbs, jo tā veic komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, taču patiesībā ar nekustamo īpašumo pārvaldīšanu 2016. gadā valstī nodarbojās 3105 uzņēmumi, bet ar ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbiem — 792. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai tirgus tiktu galā. Tāpēc auditori secina, ka pašvaldībai līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā būtu jāizbeidz. Šāda izvērtēšana paredzēta gada beigās, un tā būs jaunievēlētās domes atbildība.
The post Naudas pumpis appeared first on IR.lv.