Tērbatas ielas atdošana gājējiem padarīs pilsētu pievilcīgāku gan tūristiem, gan pašiem rīdziniekiem, cer Rīgas pagaidu administrācija un pilsētvides aktīvisti. Un cer, ka tas būs lūzuma punkts attieksmē pret publisko telpu galvaspilsētā
No trešdienas, 15. jūlija, vakara līdz pat 16. augustam Tērbatas iela Rīgā gandrīz visā tās garumā (no Elizabetes ielas līdz ieejai Vidzemes tirgū) uz mēnesi ir slēgta satiksmei un atvērta gājējiem. Šīs nedēļas pirmdienas rītā tirdzniecības vietas ielas malās vēl nav ierīkotas un pa ielu joprojām pārvietojas automašīnas. Taču sastaptie garāmgājēji pret iniciatīvu izturas pārsvarā labvēlīgi. «Jācer, ka naktīs būs klusāk,» saka Baiba, kas šeit īrē istabu ar logu uz ielu. «Citādi katru auto un motociklu var dzirdēt. Īpaši naktīs tas traucē.»
Mazāk sajūsmināti, iespējams, ir autovadītāji. Lai arī tādus nejauši sastapt neizdodas, taču zināma neapmierinātība jaušama interneta komentāros.
«Es gribētu pavisam citādākā valodā par to runāt. Iela tiek nevis slēgta, bet atvērta gājējiem, velobraucējiem, uzņēmējdarbībai,» uzskata pilsētplānotājs un viens no idejas autoriem Viesturs Celmiņš. «Neērtības autobraucējiem tas varbūt radīs, taču tās nav kritiskas, ielu ar auto iespējams šķērsot, apbraukt, un tāpat kā Vecrīgā, cilvēki, kas tur dzīvo, vai piegādātāji varēs tai arī piekļūt. No otras puses, visā Rīgas centrā no Valdemāra līdz Čaka ielai tikpat kā nav neviena soliņa, kur piesēst. Tas ir svarīgi, īpaši veciem cilvēkiem, bērniem. Ar kaut kādiem zaudējumiem jārēķinās, ja ieguvumi tos atsver.»
12 gadus sena ideja
Uz iniciatīvas laiku ir slēgts 1. trolejbusa maršruts, kas pēc Rīgas Satiksmes atzinuma vasarā tāpat esot visai tukšs, stāsta Rīgas domes pagaidu administrācijas preses sekretāre Jana Jentkus. Viņa norāda, ka šis trolejbuss kursē cauri centram, kur iespējams atrast citas sabiedriskā transporta alternatīvas.
Tērbatas ielas iedzīvotāji saviem mitekļiem drīkstēs piebraukt ar auto, kā arī novietot tos namu iekšpagalmos, bet atļaujas, kas iegādātas spēkratu turēšanai ielas malās, būs derīgas šķērsielās. Šis ir jautājums, kuru uzdod samērā daudzi iedzīvotāji, zvanot uz domi, stāsta Jentkus.
Ideja par Tērbatas ielas atdošanu gājējiem Rīgas domē virmojusi jau gadus 12, bet izkristalizējusies pērn novembrī, zina stāstīt Celmiņš, kurš tajā laikā bija toreizējā mēra Oļega Burova ārštata padomnieks. Šāgada 4. janvārī tika veikts eksperiments, uz vienu dienu slēdzot ielu automašīnām, un rezultāti bijuši labi. Tagad lēmumu par mēnesi ilgo «eksperimentu» pieņēma Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija.
Organizācijas Pilsēta cilvēkiem aktīvista Matīsa Šteinerta un viņa domubiedru apkopotā informācija liecina, ka cilvēku skaits uz ielas dienā, kad Tērbatas ielu atdeva gājējiem, dažādās stundās pieaudzis par 133—256%. Arī vairums uzņēmēju, īpaši kafejnīcas, ziņojuši par apmeklētāju skaita pieaugumu. Taču klientu bijis mazāk dārgo apģērbu un sadzīves preču veikalos.
Papildu dzinulis domes lēmumam bija Covid-19 pandēmija, teic Jentkus. Tagad visā ielas garumā tiks ierīkotas tirdzniecības vietas, savukārt kafejnīcas varēs paplašināt savas āra terases. Ir cerība, ka tas palielinās grūtībās nonākušu uzņēmēju ienākumus, turklāt iepirkšanās svaigā gaisā ir drošāka no epidemioloģiskā viedokļa.
Uzņēmēju interese par tirdzniecības vietām esot visai liela, un daļu no tiem, iespējams, nāksies izvietot Vērmanes dārzā un Vidzemes tirgū, saka Jentkus. Pieteikties tirdzniecībai var Rīgas būvvaldē, bet prasības uzņēmējiem atrodamas domes mājas lapā. Tirgoties gribētājiem jāparāda arī sava stenda noformējums, kam jāiekļaujas kopējās RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta izstrādātajās vadlīnijās, kas ļautu tirdziņam uz ielas saglabāt vienotu izskatu un identitāti.
Vismaz uz akcijas laiku Tērbatas ielā tiks izvietoti gan soliņi, gan puķupodi, ko uzstādīs pašvaldības iestādes. «Pie krustojumiem izveidos zaļās oāzes. Tām būs arī praktiska nozīme, jo tās norādīs gājējiem, ka tur sākas iela. Luksofori krustojumos darbosies ierastā režīmā, par drošību tur papildus rūpēsies arī pašvaldības policisti,» stāsta Jentkus. «Organizējam kultūras pasākumus. Tādus rīkos, piemēram, interneta žurnāls Satori, būs Carnival Youth un Matīsa Čudara trio koncerti, jogas nodarbības. Tas nebūs festivāls, bet nelieli, kompakti pasākumi.»
Cer mainīt visu pilsētu
«Rīdzinieki masveidā pamet Rīgu un pārceļas uz Pierīgu, jo te trūkst izklaidēm un brīvajam laikam paredzētas publiskas telpas. Arī tūristi vēlas redzēt kaut ko dzīvu, nevis tikai Vecrīgu. Vai varat pateikt, kurā Eiropas galvaspilsētā šādas ielas nav?» lielo ainu cenšas ieskicēt Celmiņš. «Šāds projekts ir viens no lētākajiem veidiem, kā uzlabot pilsētas infrastruktūru. Tas nav kā uzcelt tiltu. Pat ja eksperiments neizdodas, zaudējumi un neērtības būs minimālas.»
Iniciatīvas sekmes tiks analizētas. Īpašas mobilitātes ierīces apkopos datus par gājēju, velosipēdu un automašīnu plūsmu. Panākta vienošanās, ka datu vākšanā atkal iesaistīsies arī Pilsēta cilvēkiem aktīvisti. Uzklausīs uzņēmēju viedokli.
Ko ar šo informāciju darīt tālāk, tas jau būs nākamā domes sasaukuma kompetencē, saka Jentkus. Viņa pieļauj iespēju: ja akcija būs veiksmīga, to varētu pagarināt līdz mācību gada sākumam. Ilgāk gan ne, jo ielā atrodas trīs skolas. «Iespējams, to varētu šādi izmantot katru vasaru, no 1. jūnija līdz 1. septembrim, taču par to būs jālemj deputātiem, un tas jau būs politisks lēmums.»
Celmiņš pauž cerību, ka ar šo viss nebeigsies. «Ideja, ka pilsētai nepieciešamas zaļās zonas un kvalitatīva publiska telpa, pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējusies. Ja paskatāmies, tad iepriekšējās vēlēšanās neviens nerunāja par kokiem un tamlīdzīgām lietām, bet šobrīd tā vairs nav.» Viņš norāda arī uz to, ka šī ir retā reize, kad par spīti varas maiņai un gaidāmajām vēlēšanām veiksmīgi sadarbojas dažādas domes institūcijas, kā arī tiek uzklausīts pilsētvides aktīvistu viedoklis.
«Beidzot!» saka Pilsēta cilvēkiem valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs, kurš uzskata, ka projekta nākotnes galvenais noteicējs būs uzņēmēji. «Ja uzņēmējiem ies labi, un es domāju, ka tā būs, jo iepriekšējie eksperimenti gan uz Tērbatas, gan Stabu, gan Blaumaņa ielas par to liecina, es ceru, tas atkārtosies biežāk. Varbūt pat visa gada garumā. Teiksim, reizi divās nedēļās vai mēnesī. Es arī ceru, ka daļa soliņu, puķupodu varēs palikt tepat.»
«Šis projekts ir tas, ko sauc par vietradi. Tā ir vietas iesildīšana. Varbūt nākotnē var eksperimentēt ar citām centra ielām,» saka Celmiņš. «Taču centrs nebūt nav vienīgā problēma. Cita milzīga [problēma], piemēram, ir mikrorajonu nesakoptie iekšpagalmi. Es ceru, ka šis būs sākums attieksmes maiņai pret publisko ārtelpu pilsētā.»
The post Vietas iesildīšana appeared first on IR.lv.