Nekorekti iepirkumi, korupcijas riski un nolaisti īpašumi — to par Rīgas kapitālsabiedrībām atklāj pagaidu administrācijas pasūtītie auditi
Kā garām palaist iespēju nopelnīt 40 miljonus eiro gadā? To parāda kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks. Šī pašvaldības uzņēmuma rīcībā ir 17 zemesgabali, kuros kopumā netiek izmantoti 697 tūkstoši kvadrātmetru. Šādā veidā tiek zaudēti potenciāli 1,7 miljoni eiro gadā, un tās ir tikai minimālās aplēses. Pārveidojot šīs teritorijas par autostāvvietām, varētu nopelnīt minētos 40 miljonus. Taču kopš 2016. gada nevienam no šiem īpašumiem nav izsludināta izsole uz nomu.
Šis ir viens no secinājumiem, kas lasāms Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas pasūtītajos kapitālsabiedrību auditos. Turklāt pašreizējie pilsētas vadītāji pieprasījuši kapitālsabiedrībām publiskot izvērtējuma rezultātus, aizklājot vienīgi informāciju par komercnoslēpumiem un personu datiem. Visi auditi izvērtēti uzņēmumu dalībnieku sapulcēs, un to valdēm jāsagatavo rīcības plāni auditos konstatēto nepilnību novēršanai.
Auditos secinātais liek izbrīnā ieplest acis: gan skaidras naudas darījumi nevietā, gan nolaidība pret īpašumiem, gan arī pašvaldības vēlme ieperināties biznesos, kur privātie uzņēmēji paši labi tiek galā.
Saimniekošana Rīgas domē gadiem ilgi bijusi diezgan necaurskatāma. Nojausmu par to, kā galvaspilsētā tiek kārtotas lietas, ik pa laikam deva kāds kriminālprocess vai skandāls, kas izgaismoja koruptīvus iepirkumus, fiktīvu nodarbinātību un izšķērdību, taču atklātībā nākušās epizodes allaž bijušas fragmentāras. No 2009. līdz 2019. gadam valdījušā varas tandēma — Nila Ušakova un Andra Amerika — krišana Rīgā beidzot pavērusi nebijušu iespēju aplūkot plašāku ainu.
Naudu pieraksta kladītē
Nav ne nākotnes attīstības koncepcijas, ne virziena, — tādi secinājumi auditoriem ir par Rīgas Centrāltirgus darbu. Īrētajās teritorijās nomnieki paši izvēlas, kā organizēt īpašuma izmantošanu, lielākoties neveicot nekādas investīcijas, arī tad, ja bija apņēmušies to darīt. Vēl auditā rakstīts, ka pastāv bažas par Centrāltirgus spēju efektīvi pārvaldīt nomātos objektus un nodrošināt kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu. Nevērība pret vēsturiskajām vērtībām novedusi pie nolaistiem īpašumiem. Pagaidu būves Vidzemes, Latgalītes un Rūpniecības tirgū, Spīķeros un Gogoļa ielas teritorijā neatbilst ne būvniecības, ne ugunsdrošības noteikumiem un apdraud cilvēku drošību. Tirdzniecības kiosku stāvoklis ir neapmierinošs, pilsētas kanālmala — ārkārtas stāvoklī, visu paviljonu pagrabos nepieciešams remonts.
Turklāt problēma nav tikai ēkās. Tirdzniecības noteikumu ievērošanas izpildes process ir manuāls, darbietilpīgs un neefektīvs. Tāpat arī autostāvvietu iznomāšana Gaiziņa ielā. Maksa par stāvvietām tiek iekasēta skaidrā naudā. Lai uzraudzītu, ka daļa naudas nenonāk darbinieku ķešās, Transporta kontroles daļas vadītājs ik dienu ieraksta stāvvietās iekasētās summas kladē un salīdzina tās ar līdzīgu periodu iepriekš. Atšķirības rodas, un ne vienmēr var saprast to iemeslus. Pastāv krāpšanās risks, secina auditori. Lai gan daļā stāvvietu tirgus pats nodarbojas ar naudas iekasēšanu, stāvvietas 1,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Centrāltirgus ielā uzņēmums ir nodevis apakšnomniekam. Pašiem to apsaimniekot būtu izdevīgāk, norāda auditori.
Nesaimnieciska tirgus pārvaldība atklājas ik uz soļa. Neefektīvs debitoru uzraudzības process novedis pie vairāk nekā 519 tūkstošu eiro parādiem. Pērn vairāk nekā 315 tūkstošus eiro uzņēmums tērējis reklāmai un mārketingam, taču lielu atdevi tas nav devis, un auditori iesaka izvērtēt to lietderību.
Rēķinot nomas pašizmaksu, netiek ņemtas vērā investīcijas un ieguldījumi, tāpēc nepilnus divus miljonus eiro lielās investīcijas Gastronomijas paviljona atjaunošanā būs iespējams atgūt tikai 22,5 gadu laikā. Jāpiebilst, ka Gastronomijas paviljona atjaunošanas iepirkuma līguma izpildes laikā divas reizes palielināta līgumcena, kas no 1,5 miljoniem pieauga līdz 1,9 miljoniem eiro. Abi līguma grozījumi pamatoti ar «potenciālo nomnieku maiņu vai neprecizitātēm būvprojektā». Iepirkumā startēja tikai viens pretendents — IMG & Buildimpeks.
Būtiskas problēmas audits atklājis arī citos Centrāltirgus iepirkumos. No 159 iepirkumiem, ko aplūkojuši auditori, trešā daļa izbeigti vai pārtraukti. Dažos gadījumos nav norādīts konkrēts iepirkuma pārtraukšanas iemesls, kas ir pretrunā Publisko iepirkumu likumam. Citreiz nav ievērota prasība publicēt iepirkumu procedūras rezultātu, turklāt iepirkumu komisijas sēdes nav fiksētas atsevišķā reģistrā un nav pieejama informācija par iepirkuma procedūru un sēdes mērķi.
Āfrikas savanna ierēdņiem
Kāpēc Rīgas Zooloģiskajā dārzā bez mājām gandrīz palika zebras, antilopes un pērtiķi? Tāpēc, ka Āfrikas savannas būvniecību uzņēmās koordinēt par projektu atbildīgais Pilsētas attīstības departaments, turklāt tas neuzskatīja par vajadzīgu šajā procesā iesaistīt pašu zoodārzu. Rezultātā bija pārkāptas tik daudzas dzīvnieku labturības prasības, ka Zooloģiskais dārzs to atteicās pārņemt valdījumā.
Tagad savannas māja jau atklāta. Kā Zooloģiskais dārzs tika ar problēmām galā?
«Papildu darbus vēl tagad veicam, gatavs jau būs, bet bija ļoti grūti,» stāsta Zooloģiskā dārza tagadējais valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Papildu darbi prasījuši papildu naudu no Zooloģiskā dārza jau tā knapā budžeta. «Tas nebija labi. Citreiz tā nevajag darīt,» nopūšas Greiziņš.
Domes tieksme iejaukties tur, kur to darīt nav nekādas vajadzības, spilgti redzama arī citās kapitālsabiedrībās. Piemēram, ar Rīgas namiem noslēgtais deleģējuma līgums ļauj pašvaldībai piešķirt atlaides telpu izmantošanā, neizvērtējot atlaides pamatotību. Šādā veidā tiek radīti apstākļi, kas mazina godīgas konkurences iespējas citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī netiek ņemts vērā, kā tas ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus, secināts auditā.
Savukārt Rīgas ūdens pašvaldības uzdevumā sniedz arī projektēšanas un izbūves pakalpojumus, bet tam pilnībā piederošā Aqua Riga — fasētā ūdens ražošanu un izplatīšanu. Likums ierobežo pašvaldību uzņēmējdarbību. Ar to drīkst nodarboties tikai tad, ja pastāv tirgus nepilnība vai arī tā ir stratēģiski svarīga prece. Nevienu no šiem argumentiem auditori Rīgas ūdens papildbiznesos nesaskata.
Spilgti Rīgas vadības nihilismu iezīmē auditoru konstatētais uzņēmumā Rīgas serviss, kas nodarbojas ar pilsētas izglītības un sociālās aprūpes iestāžu ēku apsaimniekošanu. Izvērtējumu par dalību šajā kapitālsabiedrībā dome veikusi 2015. gada beigās. Tas notika pēdējās dienās, kad likums vēl ļāva pašvaldības dalību uzņēmumā arī tad, ja atbilstoši sabiedrības interesēm tajā nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Par spīti tam, pašvaldība turpināja līdzdalību kapitālsabiedrībā, lai gan bija zināms, ka likums zaudē spēku, secina auditori. Turklāt daļu pakalpojumu Rīgas serviss sniedz ar privātā sektora starpniecību, algojot apakšuzņēmējus. Pašvaldībai iepērkot pakalpojumu no sev piederoša komersanta, «saņēmēji konkurences trūkuma dēļ, visticamāk, būs zaudētāji gan cenas, gan pakalpojuma kvalitātes ziņā,» norāda auditori, atsaucoties uz Konkurences padomi.
Intuitīvās prēmijas
Auditoru redzeslokā nonākušas vēl simtiem dažādu epizožu par citām nedienām Rīgas kapitālsabiedrībās. Vairākās ir problēmas ar iepirkumu organizēšanu, piemēram, kopumā itin labi pārvaldītajā Getliņi EKO auditori ierosina rast iespēju paplašināt pretendentu skaitu iepirkumos, jo nereti tas ir tikai viens, turklāt prasības pretendentiem mēdz būt pārāk šauras.
Vairākās kapitālsabiedrībās trūkst objektīvu metožu, pēc kurām vadība vērtē darbinieku sniegumu un nopelnīto prēmiju apjomu. Piemēram, Rīgas namos vadītāji vērtē darbiniekus «intuitīvi», bet Rīgas pilsētbūvniekā prēmijas izmaksātas valdei, lai gan nav sasniegti iepriekš nospraustie finanšu mērķi.
Nākamnedēļ: kādas problēmas atklājušās Rīgas namu pārvaldnieka auditā
The post Nesaimnieciskums Rīgas stilā appeared first on IR.lv.