Mičiganas štata Kalamazū iedzīvotājam Covid-19 karantīnas laikā mājās esot bijis tik garlaicīgi, ka viņš izlēma atsaukties e-pastam par dalību dažādos televīzijas šovos. «Kādreiz latviešu skoliņā spēlēju teātri, arī vidusskolā Minsterē uzvedumā tēloju policistu,» Andrejs pamato. Viņš gan vairāk bijis ieinteresēts izmēģināt laimi šovā, kur var iemācīties lidot, bet 53 gadus veco vīrieti izvēlējās The Great Grass Race — Lielajām zāles sacīkstēm. Sešas komandas, katrā pa diviem dalībniekiem, 10. jūlijā ar zāles pļāvējiem sāka mērot ceļu no Losandželosas līdz Ņujorkai.
Andrejs ir praktisks cilvēks, vadījis restorānu, cep maizi, ko pārdod latviešu centrā Garezers. E-pastā sevi sauc «Lielais letiņš», arī Skype saruna notiek latviski. Ģimenes uzvārdu pirmskara Latvijā gan rakstīja «Ščensnovičs», tēva vectēvs Grigorijs Ščensnovičs bija pareizticīgo mācītājs. «Bet, lūdzu, noteikti pieminiet: Instagram esmu «Grassraceandy». Facebook — Andy Kbeightqgr,» Andrejs piekodina. «Tas ir mans radioamatiera vārds. Tikai Facebook vārda vidū neļāva lietot ciparu «8», dabūju rakstīt «eight».»
Dēkainis cer, ka kāds ceļā iedos radio; radiosakarus varēs izmantot, lai prasītu palīdzību citiem radioamatieriem. «Arī letiņi, kas izkaisīti pa visu pasauli, varētu palīdzēt!» Šova dalībniekiem makā nedrīkst būt ne centa, viņi nedrīkst no cilvēkiem ņemt naudu. Atļauta ir lieka drēbju kārta, zobu birste, lukturis, nazis, telefons. Pārējais jāiegūst ar draudzību un labiem darbiem.
Andrejs bija sajūsmā par šo avantūru, bet īsi pirms starta sāka mākt šaubas: nu gan esmu iekritis! «Prasīju rīkotājiem, kas mums būs par zāles pļaušanas agregātu. Craftsman T110…» viņš nopūšas. «Tas ir domāts tikai braukšanai ap māju, man pašam Kalamazū ir drusku labāka pļaujmašīna. Arī meistari, kas labo tādus aparātus, teica: «Nav nekādu iespēju, ka traktoriņš tiks līdz galam.» Tātad viss būs atkarīgs, cik daudz cilvēku pa ceļam palīdzēs.»
Andrejs vēlētos, lai autobraucēji izvilktu viņus vismaz cauri tuksnesim. Citādi tur nākšoties iestrēgt mēnesi! «Traktors iet apmēram piecas jūdzes (jeb astoņus kilometrus) stundā. Ja varētu braukt bez apstājas, tad līdz Ņujorkai paietu 600 stundu. Bet mums vajadzēs pļaut zāli, ēst, gulēt, uzpildīt benzīnu. Bāka ir maziņa, nepilni pieci litri. Aizdomas, ka organizatori tādu speciāli izvēlējušies,» vīrs pukojas. «Jā, nezinu, kā ies. Laiki ir nemierīgi, vīruss un grautiņi, logu dauzīšana pat manā Kalamazū.» Toties ģimene, kas sākumā saukusi: «Dulls, traks!», priecājoties. «Mamma Guna, pensionēta zobārste, pat domā — būtu interesanti braukt līdzi! Pagājušogad Jāņos Bauskā kopā sagaidījām saullēktu, tieši viņa gribēja to sauli redzēt no rīta.»
The post Andrejs Sensnovis, uz zāles pļāvēja šķērso Ameriku appeared first on IR.lv.