Valdības lēmumus par sabiedrības veselību arvien vairāk ietekmē biznesa lobiji
Latvijā otrdien beidzās trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija. Premjerministrs Krišjānis Kariņš precizēja, ka beidzas Covid -19 pandēmijas «pirmais posms» un «mēs tagad ieejam jaunā posmā». Nudien. Pirmdien Pasaules Veselības organizācija informēja, ka reģistrēts līdz šim vislielākais vienā dienā saslimušo skaits pasaulē — 136 tūkstoši.
Latvija nav droša osta nelaimes okeānā tikai tāpēc vien, ka veiksmīgāk nekā citas valstis tikusi galā ar koronavīrusa pirmo vilni. Kamēr nebūs plaši pieejamas vakcīnas, vīrusa izplatīšanos varēs ierobežot tikai ar kolektīviem ierobežojumiem un individuālu piesardzību. Ārkārtējā situācija ir pašreizējai situācijai Latvijā neatbilstošs «juridisks formulējums», piekrīt infektologs Uga Dumpis. Taču viņš uzsver, ka «epidēmija turpinās», «epidemioloģiskā situācija ar Covid -19 Latvijā joprojām ir problemātiska», bet tagad klāt vēl nākšot «atbraucēji bez pašizolācijas un jauni pulcēšanās atvieglojumi», kaut gan visvairāk jāuzmanās tieši no slēgtām telpām, kurās inficēšanās risku radot «runāšana, dziedāšana, bļaušana un šķaudīšana».
Tomēr ierobežojumus pašlaik mīkstina pat tās valstis, kurās inficēšanās gadījumu skaits arvien ir augsts, — ASV, Brazīlija, Lielbritānija. Arī Latvijā politiski lēmumi sāk gūt pārsvaru pār ekspertu vērtējumiem un ieteikumiem. Turklāt mūsmāju politiķi nav neatkarīgi no kaimiņu lēmumiem. Pirms trim nedēļām priecājāmies par Baltijas valstu robežu atvēršanu, bet nupat Lietuva nolēmusi atvērt savu robežu ar Poliju, kur pagājušās nedēļas nogalē reģistrēts rekordliels jaunu Covid-19 gadījumu skaits.
Latvijā epidēmiju izdevās sekmīgi ierobežot tāpēc, ka, pirmkārt, valdība lēmumus pieņēma laikus un balstoties uz ekspertu ieteikumiem, otrkārt, plaši informēja sabiedrību par situāciju un skaidroja epidēmijas ierobežošanas pasākumus. Tāpēc, treškārt, sabiedrība uzticējās valdības lēmumiem un ierobežojumus lielākoties apzinīgi ievēroja. Taču valdības lēmumi par ierobežojumu mīkstināšanu pēc ārkārtējās situācijas liek bažīties, ka šīs veiksmes formulas vietā nāk politiska vēlmju domāšana. Atļautā pasākumu dalībnieku skaita palielināšana ir pretrunā ar valdības līdzšinējo lemšanas modeli.
Valdība nolēmusi, ka, sākot ar 10. jūniju, telpās varēs pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet ārpus tām — līdz 300 cilvēkiem. Šādi ierobežojumi būs spēkā līdz 1. jūlijam, bet tad līdz 31. jūlijam būs atļauts telpās, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru, kopā uzturēties jau 500 cilvēkiem, bet ārtelpās pulcēties līdz pat 1000. Bet no 1. augusta 250 cilvēku varēs sanākt pasākumiem arī telpās, kuras mazākas par 1000 kvadrātmetriem.
Šāda plānošana vairākiem mēnešiem uz priekšu nav veids, kā valdība pieņēma lēmumus līdz šim. Ministru kabinets 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, pēc tam pagarināja to vēl uz mēnesi, tad vēlreiz uz mēnesi, ikreiz izvērtējot arī nepieciešamos ierobežojumus. Bet tagad politiķi izliekas zinām, kādi pulcēšanās ierobežojumi būs atceļami katru mēnesi līdz pat rudenim. Nevar iedomāties, ka šādu plānošanu būtu ieteikuši epidemiologi un infektologi.
Un nav jau arī. Dienu pirms ārkārtējās situācijas beigšanās Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis norādīja, ka «prognozēt tālāk, kā uzvedīsies šis vīruss, kas notiks, ir nedroši un neiespējami». Bet Uga Dumpis pateica, ka «es varbūt to pulcēšanos telpās tik strauji neattīstītu».
Kāpēc tieši 1. jūlijā ārtelpās varēs pulcēties tieši 1000 cilvēku? Kāpēc 1. augustā 250 cilvēku drīkstēs sanākt jebkādās telpās? Diezin vai valdība varēs ticami pastāstīt, kurš eksperts un kā to ir aprēķinājis. Toties dzirdam, ka tūrisma industrija iecerējusi šovasar Rīgā «sasniegt 80% no pagājušā gada Baltijas tūristu skaita». Restorānu īpašnieki dimdina «katlu revolūciju». Bet sporta federācijas ir bijušo un esošo politiķu fermas. Un ziņās lasām, ka Optibet čempionāts futbolā sāksies jau 15. jūnijā, bet 10. oktobrī notikšot Rimi Rīgas maratons.
Valdības lemtais par cilvēku skaitu pasākumos līdz pat rudenim izskatās pēc kompromisa mēģinājuma izstiept laikā ierobežojumu atcelšanu, ko daži uzņēmēji gribētu tūlīt. Varam tikai nojaust klusā aizkulišu spiediena apmērus, ja nācies atkāpties no līdz šim Latvijas «veiksmes stāstu» nodrošinājušās politikas. Taču, atsakoties no ekspertu vērtējuma par labu uzņēmēju vēlmēm un līdz ar to arī no atklātības kā fundamentāla līdzšinējās politikas elementa, valdība riskē zaudēt sabiedrības uzticēšanos tās lēmumiem, kad cilvēki redzēs, ka sabiedrības veselības prioritāte noslīdējusi līdz daudzu dažādu kabatu interesēm.
Mēs nezinām, cik jaunu inficēšanās gadījumu būs jau nedēļu vai divas pēc Jāņiem, kuros pāri ugunskuriem varēs lēkt līdz pat 300 cilvēku vienkop. Ja valdībai nāktos atteikties no pašlaik ar skaitļiem un datumiem solītā par pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu, tas būtu nopietns trieciens līdzšinējai sekmīgajai politikai un vairotu sabiedrības skepsi par darīto epidēmijas ierobežošanai.
Komentārs 140 zīmēs
Nāk skats no malas. Tieslietu padome nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt tiesnesi Juri Stukānu.
Vecais vēzis vecā kulē. Rīgas autoostas padomē ievēlēts bijušā mēra Ušakova līdzgaitnieks Burovs.
Kretīnu «pīārs» pāri rīdzinieku drošībai. Ģertrūdes ielā auto iebrūk bedrē, bet Rīgas Siltums stāsta, cik labi, ka siltumtrases bojājums atklāts vasarā.
The post Bīstamāka fāze appeared first on IR.lv.