ASV valdības agresīvā reakcija uz visu valsti pārņēmušajiem protestiem, kas nosoda policijas brutalitāti un rasu nevienlīdzību, var izrādīties nāvējošs spriedums Donalda Trampa prezidentūrai
Armijas virsnieks Lafajets, pašam nezinot, ir iekūlies jau ceturtajā revolūcijā. Savulaik uz Ameriku aizbraukušajam franču aristokrātam pirms 243 gadiem tika uzticēts komandēt armijas divīziju ASV Neatkarības karā. Pāris gadus vēlāk, pēc atgriešanās Francijā, viņam bija būtiska loma Lielajā franču revolūcijā, bet 1830. gadā Lafajets iesaistījās tā dēvētajā Jūlija revolūcijā, kad tika gāzts karalis Čārlzs X.
Tagad bronzā lietais Lafajets stāv viņa vārdā nosauktajā skvērā pašā Vašingtonas centrā — iepretim Baltajam namam — un pēdējās divas nedēļas bijis liecinieks saniknotu cilvēku pūļiem un plīstošu stiklu skaņām, tinies ugunsgrēku dūmos un asaru gāzē.
Tieši Lafajeta skvērs tagad kļuvis par simbolisku epicentru visu Ameriku pārņēmušajiem nemieriem pret policijas brutalitāti un rasu nevienlīdzību.
Lielu ozolu un magnoliju ieskautajā skvērā, kas vienmēr bijis populārs pie Baltā nama pozējošu tūristu vidū, tagad ieiet vairs nav iespējams. To ielenc steigā uzcelts metāla žogs. Blakus esošo ASV prezidenta rezidenci jau apjož divus metrus augsta sēta, kuru pērn sāka pārbūvēt par divreiz augstāku aizsargbarjeru. Uz to uzstāja slepenā dienesta drošībnieki pēc vairākiem agrāk piedzīvotiem incidentiem, kad cilvēki ar garīgās veselības problēmām iemanījās pārrāpties pāri žogam, iekļūstot Baltā nama mauriņā. Vienam no viņiem pirms sešiem gadiem pat izdevās noskriet visus 100 metrus līdz ēkas durvīm, kur miesassargi viņu notvēra pompozi dekorētajā Austrumu zālē.
Savukārt šā gada 29. maijā vairāki demonstranti pārlēca pāri parastajām gājēju plūsmas kontroles barjerām. Izziņojuši trauksmi, prezidenta miesassargi aizrāva Donaldu Trampu uz pazemes bunkuru, bet pēc tam Baltajā namā dzima ideja paplašināt drošības perimetru vēl par 150 metriem — līdz Lafajeta parka ārējai robežai.
Tieši tāpēc Baltais nams tagad sevišķi atgādina nervozu cietoksni, bet pati ASV galvaspilsēta no putna lidojuma izskatās kā Saule ar tukšu vidu. Vislabāk tas bija redzams sestdien, 6. jūnijā, kad no Baltā nama dažādos virzienos vērstās avēnijas mutuļoja kā nokvēloti stari. Neviens neņemas saskaitīt, cik cilvēku sanāca piedalīties šajā protesta akcijā, taču skaidrs, ka nekas tik masveidīgs Vašingtonā nav piedzīvots kopš sieviešu marša, kas notika dienu pēc prezidenta Trampa inaugurācijas 2017. gada janvārī.
Šoreiz pirmie salīdzinoši nelielie protesti pie Trampa namdurvīm sākās pāris dienas pēc traģēdijas ASV ziemeļu pilsētā Mineapolisā, kad policists 25. maijā nosmacēja 46 gadus veco Džordžu Floidu. Tumšādainais vīrietis bija aizturēts par viltotas 20 dolāru banknotes izmantošanu veikalā. Garāmgājēju nofilmētos videoierak-stos redzams, ka baltādainais kārtībsargs nepilnas deviņas minūtes ar celi spiež uz ielas noguldītā Floida kaklu, kamēr tas, saslēgts rokudzelžos, izmisīgi sūdzas par elpas trūkumu.
Šķiet, amerikāņi vēl īsti nebija atguvušies no kāda cita vardarbīga video, kas bija nonācis ziņās divas nedēļas iepriekš. Tajā redzams, kā trīs baltādaini vīrieši seko un paši uz savu roku nolemj aizturēt Ahmudu Arberiju. Viņiem ir aizdomas, ka 25 gadus vecais tumšādainais vīrietis ir vainīgs dažu privātmāju apzagšanā. Tēvs, dēls un viņu draugs automašīnās seko pa Džordžijas štata mazpilsētas nomales ielu skrienošajam vīrietim, apdzen viņu, izlec no auto un piedraud ar ieroci. Sākas stīvēšanās, un dēls nospiež gaili, nāvējoši sašaujot Arberiju. Upura ģimene apgalvo, ka jaunais vīrietis bija vienkārši izgājis paskriet.
Šis incidents notika jau janvārī, taču tikai pēc ieraksta nonākšanas atklātībā prokurori apsūdzēja uzbrucējus slepkavībā. Pirms tam viņu rīcība bija klasificēta kā aizstāvēšanās.
Grautiņi un provokatori
Maija pēdējā pirmdienā šokējošie videoieraksti ar Floida nonāvēšanu zibenīgi aplidoja sociālos tīklus, un nākamajā dienā vairāki simti cilvēku ielenca vienu no Mineapolisas policijas iecirkņiem, paužot sašutumu par kārtībsargu rīcību. Nākamajā dienā protestētāju skaits pieauga, un vakarā pilsētā sākās grautiņi — vairākām policijas automašīnām un veikaliem tika pielaista uguns, bet aptuveni 100 cilvēku izlaupīja vienu universālveikalu.
Daudzu tumšādaino demonstrantu vidū tika pamanīti un nofilmēti vairāki gados jauni baltādaini vīrieši, kuri izskatījās pēc provokatoriem. Viens no viņiem ar āmuru izsita vairāku veikalu skatlogus, lai gan protestētāji lūdza to nedarīt. Šo vīriešu personības un motīvi aizvien nav noskaidroti.
28. maijā Mineapolisas mērs pilsētā izsludināja ārkārtas stāvokli, un tikai 29. maijā — četras dienas pēc Floida nāves — tika arestēts viņu nonāvējušais policists, kuram tika izvirzīta apsūdzība slepkavībā. Trīs citi policisti, kas piedalījās arestā, pēc dažām dienām tika atlaisti no dienesta un apsūdzēti par slepkavības atbalstīšanu.
Iespējams, tieši prokuroru vilcināšanās ar apsūdzībām vairoja sabiedrības dusmas, un līdzīgi protesti un grautiņi sākās arī citās ASV lielpilsētās. Piektdienas, 29. maija, vakarā arī Vašingtonā šķīda banku, restorānu un viesnīcu logi. Uz Apple skatloga, kas savlaicīgi bija aiznaglots ar skaidu plāksni, kāds uzpūta «Kapitālisms ir slepkavība». Pilsētas turīgākajā daļā tika izlaupīts pārtikas un alkohola veikals Rodman’s, kas piedāvā preces no dažādām pasaules valstīm, arī zefīru Maigums un Rīgas Melno balzamu. Zagļi grāba visu, kas gadījās pa rokai un ko ātri varēja sabāzt kabatās un mugursomā. Pat tabletes pret paaugstinātu asinsspiedienu. «Tie bērni bija idioti,» pēc dažām dienām atkal atverot veikalu apmeklētājiem, avīzei The Washington Post teica tā īpašnieks Nolans Rodmans. «Paši nezināja, ko īsti dara. Jauni un stulbi.»
Piens un asaras
Līdzīgi nemieri ASV ir piedzīvoti arī agrāk, un parasti valsts līderis ir tas, kas cenšas dzesēt nokaitētās emocijas, aicinot uz vienlīdzību, savstarpēju cieņu un taisnīguma uzvaru. Donalds Tramps izvēlējās citu ceļu. Savos regulārajos tvītos viņš akcentēja tikai vandaļu postījumus, lamāja «kuslos» pilsētu mērus un piedraudēja nemieru apspiešanā iesaistīt armiju.
Tomēr vislielāko neizpratni izraisīja Trampa lēmums 1. jūnija vakarā apmeklēt netālo Sv. Jāņa baznīcu, kuras pagrabstāvā kāds nelietis dienu iepriekš pa logu bija iemetis pudeli ar degmaisījumu, izraisot nelielu ugunsgrēku bērnu rotaļu istabā. Lai prezidents pats varētu šķērsot Lafajeta skvēru un nonākt līdz parka otrā pusē esošajam dievnamam, policistiem tika dots rīkojums izkliedēt miermīlīgos demonstrantus — kārtības sargu kolonnas ar vairogiem atspieda sanākušos cilvēkus, pret nepaklausīgajiem raidot asaru gāzi. Aptuveni pusstundu tas viss izskatījās pēc vētras pārņemtas jūras. Vairāki jau dienu iepriekš asaru gāzi piedzīvojušie protestētāji šoreiz bija paņēmuši līdzi piena pudeles un steidzās ar pienu neitralizēt kodīgos garaiņus cietušo cilvēku acīs. Lai būtu vieglāk elpot, rāva nost sejas maskas, ciešajā pūlī riskējot aplipināt cits citu ar koronavīrusu.
Aizgājis līdz baznīcai, Tramps pacēla gaisā līdzpaņemto Bībeli un vienkārši pastāvēja dažas minūtes. Kad kāds reportieris no attāluma kliedzot jautāja, vai tā ir prezidenta privātā Bībele, Tramps atbildēja: «Tā ir Bībele!» Līdzpaņemto grāmatu viņš turēja augšpēdus. Un vēlāk nespēja atbildēt arī uz jautājumu, kas ir viņa mīļākā vieta Bībelē.
Uz to noraudzījās valdības kabineta locekļi tumšos uzvalkos un prezidenta meita Ivanka, kurai vienīgajai bija sejas maska — ar spīguļiem rotāta —, bet elkonī pakārta balta luksusa dizaina somiņa.
Nopozējis fotogrāfiem, Tramps ar svītu atgriezās Baltajā namā, tā arī baznīcā neiegājis.
Drīz pēc tam savu sašutumu par šo izgājienu pauda episkopālās draudzes mācītāja Marianna Bude, kura saimnieko Sv. Jāņa baznīcā. «Viņš neatnāca uz mūsu dievnamu, lai noskaitītu lūgšanu. Viņš neatnāca, lai izteiktu līdzjūtību sērojošajiem tuviniekiem. Viņš neatnāca, lai palīdzētu dziedēt mūsu nācijas uzplēstās brūces. Tās būtu lietas, ko mēs ilgojamies dzirdēt no savas tautas vadoņa,» kritizēja Bude. «Tā vietā viņš izmantoja Bībeli un mūsu baznīcu kā butaforiju savas militārās un autoritārās varas demonstrēšanai.»
Skaldi un valdi?
Trampa un viņa valdības rīcības kritika pēdējās dienās līst aumaļām. Daudz tiek šaustīts prezidenta pakļautībā strādājošā aizsardzības ministra Marka Espera aicinājums štatu gubernatoriem «sākt dominēt kaujas laukos», ar to domājot nemiernieku ielenkšanu un protestu apspiešanu ar armijas palīdzību. Savukārt ASV armijas visaugstākais ģenerālis Marls Milijs nolēma apbraukāt Vašingtonas ielas, savu ikdienas formu nomainot pret tērpu maskēšanās krāsās.
Interesants secinājums par pašreizējiem notikumiem valstī ir dažiem bijušajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem. Sociālie nemieri, to apspiešana un neveikli mēģinājumi demonstrēt savu varu viņiem atgādina par sliktu galu ņēmušiem diktatoriem citās pasaules zemēs. «Jā, es esmu redzējis šādu vardarbību arī agrāk,» The Washington Post teikusi bijusī CIP analītiķe Geila Helta, kas agrāk sekoja notikumiem Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā. «Tā parasti rīkojas autokrāti. Tā parasti notiek valstīs pirms to sabrukuma. Tas mani dara nervozu.»
Trampa izgājiens pie baznīcas bijušajam CIP aģentam Markam Polimeropulam «atgādināja par to, ko gadiem ilgi esmu redzējis trešās pasaules valstīs». «Sadams, Bašars, Kadafi. Tā rīkojās arī viņi,» Polime-ropuls ierakstīja tviterī.
Šķiet, visskarbākos vārdus Trampam ir veltījis bijušais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. «Donalds Tramps ir pirmais prezidents manā mūžā, kas necenšas vienot amerikāņu tautu, — viņš pat neizliekas, ka to mēģinātu. Tā vietā viņš cenšas mūs šķelt,» žurnālam The Atlantic iesniegtā komentārā raksta Persijas līča kara, Afganistānas un Irākas kara veterāns. «Tagad mēs redzam sekas tam, pie kā noveduši trīs gadi bez nobrieduša līdera.»
Pats Matiss (69) bija pirmais aizsardzības ministrs Trampa administrācijā un atlūgumu uzrakstīja jau pēc nepilna gada, jo nepiekrita prezidenta taktikai Sīrijas konflikta risināšanā.
Starp citu, Matiss sēdēja pie Trampa kreisās rokas valdības sēžu zālē, kad 2018. gada aprīlī Baltajā namā viesojās trīs Baltijas valstu prezidenti. Kad Tramps mudināja baltiešus atbalstīt amerikāņu militārās operācijas Tuvajos Austrumos, Matiss pārtrauca prezidentu pusvārdā, paskaidrojot, ka Latvija, Lietuva un Igaunija jau sen iesaistījusies sabiedroto koalīcijā gan Afganistānā, gan Irākā. Pēc Trampa sejas izteiksmes varēja spriest, ka tas viņam ir jaunums.
Tajās pašās četru prezidentu sarunās Tramps pārmeta baltiešiem par Pirmā pasaules kara izraisīšanu, saputrojot mūs ar Balkāniem, — šo kuriozu dažus mēnešus vēlāk kāds bija atstāstījis franču avīzei Le Monde.
Reitingu mīnusi
Visticamāk, stingrās rokas demonstrēšana ir Trampa apzināts taktisks gājiens, lai atjaunotu savu popularitāti pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Nesen izplatītas Public Religion Research Institute aptaujas rezultāti liecina, ka prezidents zaudē atbalstu divās ļoti svarīgās sabiedrības grupās, kas par viņu balsoja pagājušajās vēlēšanās. Par prezidentu labās domās pašlaik ir 47% baltādaino iedzīvotāju bez augstākās izglītības. Tas ir 19% kritums kopš marta. Savukārt baltādaino katoļticīgo vidū atbalsts ir noslīdējis vēl zemāk — līdz 37% (martā bija 60%).
Blogs FiveThirtyEight, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus, izskaitļojis, ka valdības rīcību Covid-19 apkarošanā par prasmīgu atzīst 43% amerikāņu, taču 53% kritizē.
Iespējams, koronavīrusam būs tikai pakārtota loma izvēlē, ko rudenī izdarīs vēlētāji. Visus iepriekšējos prezidentus vai nu atalgojusi, vai arī nogremdējusi ekonomiskā situācija. Un arī šajā ziņā Trampam ir, par ko nervozēt: ekonomikas stāvokli kā «ļoti sliktu» šobrīd raksturo 54% amerikāņu, bet «diezgan sliktu» —32%. Saskaitot kopā, sanāk, ka tautsaimniecību pesimistiski šobrīd vērtē 86% vēlētāju. Protams, lielāko triecienu sagādāja Covid-19, kura dēļ darbu zaudējuši 30 miljoni cilvēku, un ir maz cerību, ka viņu bijušās darbavietas paspēs atgūties tuvāko mēnešu laikā.
Pirksts acī
Viena vieta, kur Trampam rudenī nav pilnīgi nekādu izredžu, ir ASV galvaspilsēta. Pagājušajās vēlēšanās Vašingtonā par viņu nobalsoja tikai 4% vēlētāju. Šoreiz atbalstītāju varētu būt vēl mazāk, jo vietējie tādā veidā paudīs simbolisku atbalstu arī savas pilsētas vadītājai Mjūrielai Brauzerei. Pēdējo notikumu laikā Tramps viņai veltījis daudz skarbu vārdu. Pēc pirmās grautiņu nakts prezidents tviterī cildināja federālās valdības policistus un brīdināja protestētājus, pret kuriem tiks vērsti «nikni suņi» un «šaušalīgi ieroči». Tajā pašā laikā pilsētas vadītāja, «kas vienmēr diedelē naudu un lūdz palīdzību, neļauj pašvaldības policistiem iesaistīties grautiņu novēršanā». «Neesot viņu darbs! Nu, lieliski!»
Problēma ir tā, ka neko tādu Brauzere nemaz nebija teikusi. Ieturējusi pauzi, mēre atbildēja prezidentam ar savu tvītu: «Nav nekādu niknu suņu un šaušalīgu ieroču. Ir tikai viens nobijies vīrs. Pārbijies, vientuļš.»
Pēc dažām dienām pilsētas vadītāja ieknāba prezidentam vēlreiz, izdodot rīkojumu pārdēvēt vienu no Baltajam namam tuvākajām ielām. Komunālo dienestu darbinieki un vietējie mākslinieki pie krāsošanas ķērās četros rītā un līdz nākamās dienas pusdienlaikam 16. ielas posms pārtapa par Black Lives Matter ielu. Ar lieliem, koši dzelteniem burtiem uz asfalta uzrakstītais sauklis, kas latviski vislabāk skan «Arī tumšādainu cilvēku dzīvības ir svarīgas», tagad stiepjas divu kvartālu garumā un saskatāms no Baltā nama fasādes logiem. Šis sauklis kļuva populārs kā tvitera mirkļbirka 2014. gadā pēc divu citu tumšādaino amerikāņu nāves — arī viņu nogalināšanā tika vainoti policisti, pret kuriem apsūdzības vēlāk tika atceltas.
Tādā veidā Tramps ir iekļuvis interesantā kompānijā. Politisku motīvu dēļ pēdējos gados pārdēvēta tikai vēl viena Vašingtonas iela — 2018. gadā avēnijas posmam pie Krievijas vēstniecības tika oficiāli dots Borisa Ņemcova vārds, tā godinot Maskavā nošauto liberāli un Kremļa kritiķi.
The post Baltais nams ielenkumā appeared first on IR.lv.