Krievijas kleptokrātija ir bezspēcīga pret Covid un arvien bīstama kaimiņvalstīm
Koronavīrusa pandēmija nežēlīgi pārbauda arī valstu un politisko sistēmu ilgtspēju. «Putina režīms ir stabils,» nule publicētajā pārskatā par pagājušo gadu secināja Satversmes aizsardzības birojs. Taču jau šā gada pavasarī to apgalvot vairs nevar. Krievija arvien vairāk izskatās pēc «neizdevušās valsts» (failed state).
Gada sākumā nākotne Kremlim rādījās stabili kontrolēta — ka 22. aprīlī notiks «referendums» par konstitūcijas grozījumiem, lai Putins var valdīt arī turpmāk, bet 9. maijā būs pompoza «lielās uzvaras» jeb Krievijas un tās valdnieka īpašās vēsturiskās lomas svinēšana. Taču piepeši iejaucās neredzams ienaidnieks. Referendums atlikts, 9. maija parāde Sarkanajā laukumā notikšot kādā vēlākā datumā, sabiedrībā apjukums un dusmas par «varenās Krievijas» varas nespēju ierobežot slimību.
Krievijas kleptokrātiskā valsts pārvaldes sistēma, kuru no augšas līdz apakšai eļļo korupcija, nav piemērota situācijai, kurā izšķiroša ir ne tikai valsts dienestu profesionāla, ātra un koordinēta rīcība, bet arī sabiedrības solidaritāte apdraudējuma priekšā, kura nav iespējama bez uzticēšanās valsts varas teiktajam un darītajam.
Vēl jau Krievija nav tāda «neizdevusies valsts», kādas ir Somālija, Salvadora vai Sīrija, taču režīms, kas spēj efektīvi radīt politiskas, drošības un ekonomiskas problēmas citām valstīm, izrādās esam nepiemērots lielu civilu krīžu risināšanai iekšzemē. Lielākais apdraudējums pie varas esošajiem piepeši ir sīks vīrusa bacilis, nevis «NATO aplenkums».
Ironiski, ka Kremļa propaganda gadu desmitiem centās veidot priekšstatu par Latviju kā ne īsti leģitīmu, neefektīvu, funkcionēt nespējīgu valsti. Tagad mūsu valsts tiek galā ar vīrusa ierobežošanu samērā veiksmīgi — Latvijā ir otrais mazākais inficēšanās līmenis Eiropā. Tikmēr Krievijā pat oficiālie dati, kuri laikam jāreizina ar vismaz 5 vai pat 10, rāda jau gandrīz 100 tūkstošus saslimušo. Bet visu zinošais un visu kontrolējošais stabilitātes garants Putins, marta beigās papozējis dzeltenā aizsargtērpā fotogrāfiem un aprīļa sākumā sasmīdinājis tautu ar paziņojumu, ka sakaušot vīrusu tāpat kā pečeņegus viduslaikos, ir atstājis krīzes vadīšanu valdības, gubernatoru un pavalstnieku pašu ziņā. Valsts ziņu aģentūra TASS pat pārtraukusi publicēt epizodes no trīs stundas ilgās «uzvaras dienas» intervijas ar vadoni par Krievijas sasniegumiem un vēl sasniedzamo. Putina popularitātes reitingi martā bija zemākie pēdējo septiņu gadu laikā.
Putina popularitāte jeb, precīzāk, sabiedrības vairākuma samierināšanās ar viņa valdīšanu vienmēr ir bijusi atkarīga pirmām kārtām no «ledusskapja», proti, pilsoņu ekonomiskās puslīdz labklājības, un tikai otrām kārtām no «televizora» jeb valsts mediju propagandas. Covid-19 iespaidā ledusskapis strauji kļūst tukšāks. Globālā krīze smagi iedragājusi ekonomiku un it īpaši naftas cenas, kuras, smejies vai raudi, Kremlis pats palīdzēja nobrucināt, neilgi pirms vīrusa ordu iebrukuma ielaizdamies cenu karā ar Saūda Arābiju cerībā kaitēt ASV naftas industrijai. «Televizors» jeb propaganda izrādās galvenais, ko Krievijā valdošais režīms prot darīt. Loģiski, ka arī pašreizējās globālās krīzes laikā tas turpina darīt, ko prot.
Pagājušonedēļ Eiropas Ārējās darbības dienests publicēja ziņojumu par dezinformāciju Covid-19 krīzes laikā, kurā apsūdzēja Krieviju un arī Ķīnu, ka tās izvērsušas plašu dezinformācijas kampaņu Eiropas Savienības un plašākai auditorijai. Potenciāli bīstamo vēstījumu saraksts ir garš — no parastajām sazvērestības teorijām par 5G un vakcināciju līdz dīvānu ekspertu skaidrojumiem, ka šis vīruss neesot necik atšķirīgs no parastās gripas, un ieteikumiem lietot profilaksei un ārstēšanai nederīgus līdzekļus, līdz stāstiem par ES un tās dalībvalstu it kā bezspēcību epidēmijas priekšā.
Arī SAB secina, ka lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai 2019. gadā joprojām radīja Krievijas specdienesti un Latvijas vājināšanai Krievija galvenoties izmantojusi «informatīvu ietekmēšanu». Taču čekistu arsenālā ir arī citas metodes. Pagājušonedēļ Prāgā ieradusies persona ar Krievijas diplomātisko pasi un indi ricīnu somā, ziņoja mediji. Pastiprināta apsardzība Prāgas mēram, kurš bija atbalstījis laukuma, kurā atrodas Krievijas vēstniecība, pārdēvēšanu noslepkavotā Krievijas politiķa Ņemcova vārdā, un pilsētas rajona vadītājam, kurš bija licis demontēt maršala Koņeva pieminekli.
Vīrusa krīzes novājināta Krievija nekļūs mazāk bīstama. Jo Putins izskatīsies bezpalīdzīgāks pret koronavīrusu, jo nevajadzīgāks kļūs ne tikai «ierindas cilvēkiem», bet arī kā interešu līdzsvara nodrošinātājs varas kastai, un savas neaizstājamības atjaunošanai var izlemt izraisīt kārtēju drošības krīzi «tuvējās ārzemēs». Tas diezin vai būtu Gruzijas vai Krimas scenārijs. Taču Putinam arvien ir līdzekļi, lai mēģinātu piespiest gan Krievijas pilsoņus un varas eliti, gan starptautisko sabiedrību rēķināties ar sevi kā ar paša radītas krīzes arbitru.
Komentārs 140 zīmēs
Kur nauda? Augstākā tiesa atstāja spēkā spriedumu piedzīt 15 miljonus eiro no Mārtiņa Bondara (A/P) un vēl sešiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem.
Vēl biedējošāk. Divās ūdeļu fermās Nīderlandē Covid vīruss konstatēts dzīvniekiem, kuri, visticamāk, inficējušies no cilvēkiem.
Lai kaut kas interesants, ne tikai vīruss vien? Pentagons oficiāli publiskojis jau pirms dažiem gadiem neoficiāli publicētus «lidojošo šķīvīšu» video.
The post Neizdevusies valsts appeared first on IR.lv.