Dažādās pasaules vietās dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās
Tatjana Žagare-Vītiņa Kantonā Mičiganā ASV
Izmaiņas sākās piektdien,13. martā, pēc pusnakts, kad spēkā stājās prezidenta Donalda Trampa izsludinātais ieceļošanas aizliegums no Šengenas valstīm. Tas pielika punktu mūsu ilgi plānotajam ceļojumam uz kūrortu Somijas pilsētiņā Rukā, lai slēpotu kopā ar savu Latvijā dzīvojošo ģimeni. Izpakojot no somām mazbērniem sapirktās dāvanas, apraudājos kā kādreiz bērnībā, kad pēc slimības gultā pavadītām nedēļām netiku uz skolas Jaungada balli.
Turpmākās dienas bija sirreālas. Svētdienas rītā parks, kurā parasti var sastapt pāris skriešanas entuziastus un bezmiega māktus suņu īpašniekus, ir piebāzts ar cilvēkiem. Arī mūsu pilsētiņas ietves pilnas ļaužu, kas draudzīgi sveicinās, un vietējās kopienas mājaslapa mudž no uzmundrinošiem stāstiem un palīdzības piedāvājumiem. Vakaros mūsu iela, kas atpūšas no autosatiksmes tikai starp pusnakti un pirmo rīta gaismu, ir klusa. Veikalos ātri pazūd tualetes papīrs, ūdens pudelēs, makaroni un rīsi.
Slēdz skolas, vīramāsas dēlam atcelts izlaidums Hārvarda Universitātē, viņa māsai nenotiks vidusskolas pēdējā balle, un speciāli nopirktā skaistā vakarkleita gaidīs labākus laikus. Vecākais brālis, kas studē medicīnu Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, mācās attālināti. Nodarbības bieži nenotiek, jo daudzi pasniedzēji ir ārsti, kas cīnās nāves pļaujas pārņemtajās Ņujorkas slimnīcās.
Kopš karantīnas sākuma pagājis mēnesis, un ASV kļuvušas par vienu no pandēmijas epicentriem. Parka apmeklējums mūsu pusē atgriezies iepriekšējā līmenī, gājēju ietves atkal kļuvušas tukšākas, veikalos var nopirkt visu, ieskaitot tualetes papīru. Pagalmos vairs neredz bērnus. Televīzijas ziņās stāsta, ka vidējais straumēšanas servisu izmantošanas ilgums amerikāņu ģimenēs ir astoņas stundas dienā.
Mičiganas vārds ziņu virsrakstos parādās bieži. Mediji raksta par štata gubernatores demokrātes Grečenas Vitmeras strīdu ar prezidentu Trampu — abiem bija domstarpības par ārkārtas situācijas izsludināšanu, aizsarglīdzekļu piegādi un lomu sadali starp štatu un federālo valdību šajā sarežģītajā situācijā. Domu apmaiņa notiek prezidenta Trampa iecienītajā Twitter vidē, kurā viņš gubernatori nesauc vārdā, nicīgi dēvējot par «meiteni no Mičiganas». Preses konferenču tiešraides no Baltā nama skatīties ir mokoši, tās pārvēršas par nemitīgu vārdu kauju starp prezidentu un žurnālistiem.
Prezidents tautai apsolījis finansiālu atbalstu, un arī mēs gaidām naudas čekus, ko plānots izsūtīt 70 miljoniem amerikāņu. 16. aprīlī televīzijas kanāls NBC ziņo, ka Mičiganā bez darba ir aptuveni miljons cilvēku jeb 25% strādājošo, kas ir augstākais bezdarba līmenis valstī. Finansiālu pabalstu valsts piedāvā arī mazā biznesa uzņēmumiem, kas cieš visvairāk. Drīz pēc paziņojuma parādās investīciju pārvaldības uzņēmuma First New York (tā aktīvu vērtība ir 2,9 miljardi dolāru) vadītāja Donalda Motskvillera presē paustais, ka arī viņi un vismaz 15 līdzīgas finanšu kompānijas apsver iespēju prasīt atbalstu biroja administratora un sekretāres algām, jo pēc nodarbināto skaita šie uzņēmumi taču atbilst mazā biznesa kritērijiem.
15. aprīlis ASV ir Nacionālā nodokļu diena (National Tax Day), un Mičiganā iet karsti. Štata galvaspilsētā Lansingā pie Kapitolija ēkas notiek Mičiganas Konservatīvās koalīcijas organizētā akcija Operation Gridlock. Tūkstošiem iedzīvotāju novietojuši automašīnas iepretim valdības ēkai, paužot neapmierinātību ar gubernatores lēmumu pagarināt ārkārtas situāciju līdz aprīļa beigām. Tiek slēgti būvniecības preču veikali, nav atļauts doties uz vasaras mājām Mičiganas ziemeļos, aizliegts darboties zālienu aprūpes servisa sniedzējiem. «Mans vīrs un dēls nodarbojas ar zāles pļaušanas pakalpojumiem, 80% viņu klientu ir vecāka gadagājuma cilvēki,» intervijā vietējam medijam saka kāda sieviete. «Nenopļautā zālē dzīvo ērces, čūskas, grauzēji, kas pārnēsā slimības.»
Skeptiski par šo protesta akciju ir vairums Mičiganas veselības jomā strādājošo. Viņi šajā dienā kopā ar Ņujorkas, Pensilvānijas un citu pandēmijas visvairāk skarto reģionu mediķiem piedalās visas valsts medicīnas darbinieku akcijā #PPEoverProfit (personīgie aizsarglīdzekļi pret peļņu). «Mēs, mediķi, atrodamies pandēmijas priekšējās līnijās. Lūdzu, atbalstiet mūs, pastāstiet pasaulei, ka ASV veselības aizsardzības sistēma ir sabrukusi, un pieprasiet tās reorganizāciju, lai pacientu vajadzības tiktu vērtētas augstāk par miljonāru un korporāciju interesēm,» teikts paziņojumā.
Mana vīra meita Inga strādā par medmāsu Mičiganas Universitātes slimnīcā. Inga ir grūtniecības sestajā mēnesī. Kad pienāca ziņas, ka no pārpildītajām Detroitas slimnīcām slimniekus ievietos arī viņas nodaļā, Inga aizgāja no darba, jo negribēja riskēt ar savu un gaidāmā bērniņa veselību.
Protams, mirkļi, kad ieraugām vīrusa konkrēto seju, ir visgrūtākie. Kad Amerikā pienāk ziņa par pazīstama cēsnieka nāvi Latvijā, kad kolēģis Amerikas Latviešu apvienībā atraksta, ka saslimis viņa brālis — ārsts lielas slimnīcas uzņemšanas nodaļā Sanfrancisko, kad draudzene no Ņujorkas stāsta, kā viņas skolnieka ģimene, kas, karantīnas ieslodzīta, dzīvo nelielā dzīvoklī 43. stāvā, katru dienu kāpj no pirmā uz 58. stāvu, lai vismaz nedaudz izkustētos.
Šajās dienās bieži iedomājos, ko gan es tagad atdotu par mirkli, kad lidmašīna nosēžas Rīgas lidostā, mani sagaida kāds no dēliem vai vedekla, un, izbraucot no Rīgas, mēs apstājamies degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu kafiju un biezpiena sieriņu Kārums. Tad dodamies uz mūsu Latvijas mājām, kur mazbērni gaida maģisko brīdi ar dāvanu izsaiņošanu.
The post Latviešu stāsti 2020. Ko tik neatdotu par Kārumu! appeared first on IR.lv.