Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs vēlas panākt jaunas pārvaldības kultūras ieviešanu Rīgas domē
Ziņās varējām lasīt, ka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs piekritis bez atlīdzības vadīt konsultatīvo padomi, kura palīdzēs jaunajai Rīgas domes izpilddirektorei Ivetai Zalpēterei veidot konkursu kritērijus un komisijas. «Padomi redzu plašāk,» viņš pats skaidro, kad pagājušās sestdienas pusdienlaikā esam skaipā saslēgušies sarunai pie attālinātas kafijas. «Lielākā ambīcija ir veidot jaunu pārvaldības kultūru», kura balstītos uz OECD principiem un aizstātu līdzšinējo politizēto pārvaldes sistēmu Rīgas domē.
Ambīcijas ir vērienīgas, zinot, kādu sistēmu domē pēdējos 10 gados iekopusi tur valdījusī Saskaņa ar partneri Gods kalpot Rīgai. Tāpēc saprotama satiksmes ministra Tāļa Linkaita ironija komentārā pie Grafa ieraksta tviterī 9. aprīlī par piekrišanu vadīt padomi: «Beidzot zināsim, no kā prasīt atbildību, ja pēc pusgada situācija neuzlabosies :)).»
Taču Grafs nedomā, ka domes vadītāji vēlētos savu atbildību novelt uz viņa vadīto padomi. Līdzīgu piedāvājumu viņam bija izteicis arī iepriekšējais domes izpilddirektors Juris Radzevičs, tomēr pēc sarunas decembrī par sadarbības principiem nekas «nebija pakustējies uz priekšu» līdz pat marta beigām, kad pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics atstādināja Radzeviču no amata. Toties pašlaik «klimats izskatās ļoti pozitīvs», sarunās ar izpilddirektori un administratoriem «apsolījums, ka darām, uzlabojam, mēģinām sakārtot un neatgriezeniski šīs pārmaiņas nostiprināt, bija ļoti konkrēts».
Grafs atzīst, ka ar vides un pašvaldību ministra Jura Pūces partiju saistītās Zalpēteres (viņa kandidēja no Latvijas attīstībai saraksta gan Rīgas domes, gan Saeimas vēlēšanās) iecelšana amatā «viennozīmīgi nav labākais veids, kā to darīt», un jaunajai domei, kad to ievēlēs, būtu jārīko konkurss uz šo amatu. Taču neapšauba viņas kvalifikāciju un pieredzi kapitālsabiedrību pārvaldīšanā, ko viņa ieguvusi, vadīdama Privatizācijas aģentūru (PA) un pēc tam pārvaldīdama valsts kapitāla daļas Lattelecom, LMT un Citadeles bankā. Bet, komentēdams 2012. gadā PA darbinieku vēstulē toreizējam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam rakstīto, ka priekšniece nodarbojoties ar «mobingu» un «bosingu», Grafs bilst, ka «viņa ir ļoti skarba», «kad nepieciešams sakārtot lietas», un Rīgas domē šāds skarbums varot palīdzēt labām pārmaiņām.
Padomē piekrituši strādāt arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes un Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. Aprīļa beigās pagaidu administrācija varētu apstiprināt padomes mandātu. Grafs uzsver, ka nesaistīti ar konsultantu padomi jau tagad notiek četru pašvaldības uzņēmumu (Rīgas Namu pārvaldnieks, Rīgas Ūdens, Getliņi EKO, Rīgas Satiksme) vadības atlases kritēriju izstrādāšana un komisiju veidošana, piesaistot arī personāla atlases kompānijas. Viņa ieteikums ir veidot komisijas pēc principa «2+3» — divi pašvaldības pārstāvji, ieskaitot izpilddirektori, kurai būs jāpieņem lēmumi par amatpersonu iecelšanu, un trīs eksperti no attiecīgo nozaru asociācijām un uzņēmumiem.
Saprast situāciju palīdzēs arī pašlaik notiekošie auditi visās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Tie būs pabeigti aprīļa beigās, taču no sarunas ar izpilddirektori Grafs esot sapratis, ka «rezultāti ir nevis bēdīgi, bet gan kliedzoši».
Atstādinātais izpilddirektors Radzevičs ir brīdinājis, ka notiekot varas koncentrēšana domē, lai, iespējams, mainītu pašvaldības līdzdalību kādā no kapitālsabiedrībām. Grafs vienmēr ir uzsvēris, ka pašvaldībām nav jānodarbojas ar biznesu, kuru var darīt privātie, tomēr, viņaprāt, ir pāragri runāt par risku, ka «piepeši tirgū parādīsies» pārdošanai kāds no pašvaldības uzņēmumiem. Likums liek līdz 31. decembrim izvērtēt pašvaldības līdzdalību tās kapitālsabiedrībās, taču nav pat bijis diskusiju par metodoloģiju, kā to darīt. Krīzes situācija, kad dome ir atlaista, bet valstī ir ārkārtējs stāvoklis, nav «konceptuāli» labākais laiks pašvaldības uzņēmumu privatizācijai, un «es nedomāju, ka trim pagaidu administratoriem vajadzētu pieņemt šādus lēmumus».
Bet par Rīgas domes rīcību Covid-19 krīzes novēršanai Grafs ir lakonisks — ja salīdzina ar valdības darīto, «Rīgā ir ļoti liels klusums», atskaitot atsevišķus «stāstus», piemēram, par satiksmes reisu samazināšanu vai aizliegumu piketēt pie Saeimas pret novadu reformu. Vai tā ir komunikācijas problēma vai apzināta administratoru taktika, ka «lietas tiek darītas tādā krīzes ikdienas režīmā», lai ierobežotu drošības riskus, tomēr, viņaprāt, «ir pārāk liels klusums».
Taču ārkārtas situācija rada riskus ne tikai Rīgā, bet arī valsts pārvaldes līmenī. Grafa dzirdētās atsauksmes no uzņēmējiem par valdības darīto lielākoties esot pozitīvas — gan par rīcības ātrumu, gan par dīkstāves pabalstiem konkrētiem uzņēmumiem. Tomēr paliekot «lielais jautājums» — kā nepazaudēt biznesa atbalstam mobilizēto naudu, kad daži var mēģināt izmantot situāciju, «lai pirktu sev bentlijus». Procedūrai jābūt ātrai, tāpēc konkursi nenotiek, tomēr, piemēram, ar cenu aptauju jānodrošina, lai par šo finansējumu sacenšas labākie. Viņaprāt, spilgts piemērs ir iepirkums projektam Tava klase, kad, no vienas puses, darbs izdarīts ļoti ātri, taču, no otras, pasūtījumu saņēma arī izglītības ministres bijušais padomnieks. «Jautājums ir — kur novelkam robežu?» Šaurā lokā apgrozīta nauda «ir grābeklis», uz kura esam uzkāpuši Šķēles un Šlesera laikos, un tagad «ar šķietami labām lietām atkal iekāpjam tajā pašā vecajā upē», Grafs secina.
Atgādinu, ka jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga padomnieks Jānis Ošlejs iesaka KNAB «aizvākties», lai neskatās pakaļ valsts iepirkumiem. Grafs bilst, ka, iespējams, tas bijis pārpratums, bet par jauno ministru pagaidām «vērtējums varētu būt ļoti neitrāls». Vitenberga paziņotais, ka nemainīs iepriekšējā ministra Ralfa Nemiro lēmumu atbrīvot no amata valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš iebilda pret Pāvela Rebenoka virzīšanu Latvenergo padomē, esot «partijas uzstādījums». «Tas būtu ļoti liels trieciens Nemiro kungam, ja Vitenberga kungs šo situāciju mainītu.»
Taču šī «Latvenergo padomes sāga» esot parādījusi «ļoti trauslo situāciju» ar pārvaldības principiem, kuri «nekur nav garantēti». Grafs uzskata, ka pašreizējiem Latvenergo padomes locekļiem nav «nepārprotama mandāta», tāpēc «jāliek punkts un jāveido jauns konkurss». Vēl vairāk — lai nākotnē izvairītos no šādām situācijām, būtu jāapsver valsts uzņēmumu pārvaldības centralizācija. Neizmantots potenciāls esot arī privātā kapitāla piesaiste, «lai šos valstij piederošos uzņēmumus simtprocentīgi nekontrolētu tikai viena ministrija vai valsts sekretārs, vai viens ministrs».
Ēdienkarte
Kafija katram pie sava datora
The post Rīgai labvēlīgs klimats appeared first on IR.lv.