Tieši kurus ierobežojumus ekonomikas atvērēji vēlas atcelt?
Šūposimies Lieldienās vieni, lai mēs Jāņos varētu atkal visi kopā līgot. Šādu vēsti pagājušajā nedēļā sabiedrībai raidīja valdība.
Psiholoģiski šo solījumu var saprast. Cilvēki vēlas dzirdēt kādu pozitīvu ziņu, un no noteiktām uzņēmēju un politiķu aprindām atskan nepacietīgi aicinājumi atcelt ārkārtējo stāvokli, lai beidzot varētu atjaunot «normālu dzīvi». Diemžēl nav lielu cerību, ka šogad būs iespējams atgriezties tādā sociāli satuvinātā ikdienā, kādu baudījām vēl pirms mēneša.
Kāpēc tik skarbs secinājums?
Uz pasaules fona Latvijas valdības ieviestais ārkārtas stāvoklis faktiski ir diezgan maigs, noteikto ierobežojumu salīdzinoši maz.
Aizvērtas skolas, augstskolas un citas mācību iestādes.
Aizliegti publiski un privāti pasākumi, kā arī starpvalstu pasažieru pārvadājumi.
Ierobežoti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi.
Aizliegts publiskās vietās pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, no citiem jāturas divu metru attālumā.
Tas arī principā viss. Protams, izskan nemitīgi aicinājumi palikt mājās un pēc iespējas strādāt attālināti, bet tikai jau minētajos gadījumos kādas darba vietas ir ar rīkojumu slēgtas. Pretstatā pusei pasaules varam brīvi pārvietoties pa visu valsti. Veikali nav slēgti.
Tāpēc tiem, kuri skandē abstraktus aicinājumus «atvērt ekonomiku», būtu ļoti konkrēti jāpasaka — kurus tieši no pieņemtajiem ierobežojumiem viņi vēlētos atcelt?
Vai viņi vēlas atvērt visas mācību un medicīnas iestādes? Diezin vai tas glābs ekonomiku. To pašu var teikt par rokkoncertu un hokeja spēļu rīkošanu.
Atvērt robežas ārzemju tūristu grupām? Pat ja atrastos politiskais drosminieks, kas ko tādu ieteiktu, kurš tad šobrīd pie mums brauks? Viesnīcām un no tūristiem atkarīgajiem restorāniem būs smagi laiki ar vai bez valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Tas pats sakāms par daudziem citiem grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, kuru nelaimes sakņojas ārējos tirgos, krītošā eksportā un aizkavētās piegādēs. Latvijas valdības spējas šīs problēmas atrisināt ir visai ierobežotas.
Paliek vēl divu metru distancēšanās un aicinājumi palikt mājās.
Ir puslīdz skaidrs — ja cilvēki vairāk drasētu pa pilsētu un pulcētos dažādos pasākumos, viņi arī vairāk tērētu naudu. Tomēr esošajā situācijā ierobežojumu vienkārša atcelšana bez jebkādiem papildu drošības pasākumiem ātri vien novestu pie tāda vīrusa uzliesmojuma, kādu Latvija vēl nav piedzīvojusi. Kamēr nebūs vakcinēta ievērojama iedzīvotāju daļa, vīruss vienmēr pratīs izplatīties, un pote gaidāma labākajā gadījumā nākamgad.
Nekontrolēta sociālās distancēšanās atcelšana pārvērstu vienu nelaimi divās — neprātīgie mestos viens otram tuvoties, paši saslimtu un aplaistu citus lielā skaitā, bet piesardzīgais vairākums paliktu mājās, un tautsaimniecībai tā vai tā nekāds labums no paplašinātās brīvības netiktu. Grožu atlaidējiem jāatceras — valdība var atcelt ierobežojumus, bet, ja liels daudzums cilvēku turpinās baidīties no saslimšanas, dzīve tik un tā neatgriezīsies normālās sliedēs.
Lai radītu šo relatīvo drošības sajūtu, gan valdībai, gan iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka iespējas saslimt ir mazas.
Šobrīd saslimšanas gadījumu ierobežošanu var nodrošināt tikai ar plašu un agresīvu testēšanu un kontaktu izsekošanu. Testējam mēs jau daudz, pat vairāk nekā Dienvidkoreja — viens no retajiem vispāratzītajiem pasaules veiksmes stāstiem cīņā pret Covid-19. Mums bijuši 15 000 testu uz miljonu iedzīvotāju, Dienvidkorejā — 10 000. Tomēr testu mērķis ir ne tikai atklāt saslimušos, bet arī pēc tam atrast viņu kontaktpersonas, jau laikus tās pārbaudīt un izolēt no sabiedrības, tā pārcērtot vīrusa izplatīšanās ķēdi. Latvijā šo darbu veic spējīgi, profesionāli epidemiologi, bet viņu ir maz. Šajā žurnāla numurā var lasīt par izstrādes stadijā esošu lietotni, kura palīdzētu identificēt kontaktus, taču nevienu nevarēs piespiest to izmantot.
Turklāt vīruss pierādījis, ka var izsprukt no visstingrākās uzraudzības. Singapūra, kuru vēl aizvien daži Latvijā piemin kā labu piemēru, gan testēja, gan ārkārtīgi detalizēti izsekoja vīrusa gaitām. Pēc diviem veiksmīgiem mēnešiem Singapūras valdība 3. aprīlī bija spiesta ieviest stingru visas pilsētas karantīnu, jo vīruss bija sācis izplatīties nekontrolēti.
Singapūras pieredze liek stipri šaubīties, vai šogad varēsim atgriezties «vecajos labajos laikos». Kaut kādā brīdī ierobežojumi droši vien tiks nedaudz atviegloti, bet, visticamāk, pēc tam sekos lielāks vai mazāks uzliesmojums, un atkal būs jāpievelk skrūves. Tāds cikls varētu atkārtoties vairākkārt, pirms tiekam līdz vakcīnai vai citām zālēm, kas padara vīrusu mazāk kaitīgu.
Par normālu dzīvi to nesauksim, sevišķi gadījumā, ja citām valstīm cīņā ar vīrusu ies vēl smagāk nekā mums.
Tāpēc mums visiem jābruņojas ar pacietību un jādomā, kā vislabāk pielāgoties apstākļiem. Jaunais ekonomikas ministrs mums ieteica šajās Lieldienās sist olas, ieturot divu metru distanci. No tāda attālumu tikt pie papardes zieda ir vēl sarežģītāks uzdevums. Diemžēl nav izslēgts, ka mums būs jāapgūst arī tāds neparasts vingrinājums.
Komentārs 140 zīmēs
Drūma bilde. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē lielāko pasaules ekonomikas kritumu kopš 30. gadiem.
Piliens barelā. OPEC svētdien vienojās par nepieredzēti lielu naftas ieguves samazinājumu, bet ar to var nepietikt, lai noturētu cenas.
Viņam paveicās. Pēc atgriešanās no slimnīcas Lielbritānijas premjerministrs Džonsons atzina, ka viņa cīņa ar Covid-19 varēja beigties arī citādi.
The post Distance un pacietība appeared first on IR.lv.