Kas ir pandēmijas laika mācības? Ko nākotnē varam darīt citādi un labāk? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Ko varam mācīties no šī laika? To, ka globāla mēroga katastrofas nav nekāds joks, un līdzīgās situācijās nākotnē būt tām gatavi. Tādas atkārtosies, ja turpināsim dzīvot kā līdz šim. Daudzas jaunas slimības rodas tāpēc, ka cilvēki neapdomīgi patērē dzīvnieku valsts produktus. HIV/AIDS, iespējams, radās tāpēc, ka cilvēki ēda pērtiķus. Arī cūku gripa, putnu gripa un daudzas citas kaites nāk no dzīvnieku pasaules.
Mūsu planētas lielākie draudi ir nevis atomkarš, bet klimata krīze un pandēmijas. Nu viens no šiem draudiem ir mūs skāris. Tāpēc vērts padomāt arī par otro. Pandēmija ir pēkšņs trieciens, taču klimata krīzes posts krājas pakāpeniski — daudzus tas neuztrauc, jo sekas šķietami nav jūtamas. Tomēr tās būs traģiskākas nekā Covid-19 krīze. Dramatiskas pārmaiņas nav tikai Austrālijas vai citu tālu zemju problēma, un tas beidzot ir jāsaprot! Starp citu, jau tagad Latvijā ir malārijas odi. Par laimi, bez malārijas. Baltijas jūra sasilstot aizaugs ar aļģēm. Iespējams, jau pēc pāris gadu desmitiem mums nebūs foršas pludmalītes, kur peldēties un sauļoties. Tikpat nopietni un apzinīgi, cik šobrīd reaģējam uz Covid-19, būtu jāattiecas arī pret klimata pārmaiņām. Ar tām daba sirgst krietni ilgāk. Pandēmija ir kā stopsignāls, lai cilvēki mainītu savu dzīvesveidu un izturētos dabai draudzīgāk.
Taču šai situācijai ir arī pozitīvi aspekti. Piemēram, gandrīz apstājusies avioindustrija — viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem. Iespējams, krīze mainīs patērēšanas kultūru. Pats cenšos rūpīgi plānot finanses un izvērtēt, ko un kāpēc iegādājos. Sākumā bija grūti saprast, ka tik daudz no tā, ko pērku, man nemaz nevajag. Tagad, kad cilvēki ir spiesti sēdēt mājās un finansiālā situācija kļuvusi nestabila, viņi pārvērtēs ieradumus. Sapratīs, ka laime neslēpjas bezjēdzīgos pirkumos. Aizņemtajiem ir iespēja attapties — paga, man taču ir ģimene! Un izmantot šo laiku, lai iemācītos vienkārši būt un sarunāties ar savējiem.
Nedomāju, ka izolācija mainīs socializēšanās paradumus — kad viss būs beidzies, ļaudis atkal apmeklēs publiskus pasākumus, sarokosies, apskausies, sabučosies. Es ceru, jo esmu cilvēks, kam ļoti patīk apskauties.
Protams, strādāt un mācīties no mājām nav viegli. Koncentrēties ir tik sarežģīti! Jāsāk diena tā, it kā tā būtu parasta darba diena, kurā dotos prom no mājām. Pidžama ir «atpūšos» signāls smadzenēm, un mājas treniņbikšu vietā labāk izvēlēties ikdienas apģērbu. Meitenes var pat uzkrāsoties. Nevajag mācīties un strādāt dīvānā. Jāsēž pie galda! Ne tikai veselīgāk, bet arī palīdz koncentrēties.
Patlaban veidoju video par to, ka cilvēkiem ir jāiemācās izbaudīt garlaicību un palikt mājās. Esam pieraduši dzīvot intensīvi — visu laiku kaut kas notiek, kaut kas ir jādara, tāpēc garlaicība biedē. Taču šis laiks ir lieliska iespēja pārvērtēt savu dzīvi un domāšanu. Piebremzēšana un palikšana mājās ikdienas skriešanas vietā ir izaicinājums. Arī man. Veselu dienu pavadīju, 11 stundas guļot un skatoties YouTube video. Taču apzinos, ka ir jāiemācās būt ar sevi un produktīvi darboties vienatnē. Galu galā, mēs visu dzīvi pavadām vienatnē, vieni ar savām domām. Nu ir iespēja iemācīties būt ar sevi.
Mēs esam stipri un izturēsim šo sarežģīto laiku. Viegli tas nebūs, un cilvēkiem jāsaprot, ka drošības pasākumi attiecas uz visiem. Arī tiem, kuri jauc divus metrus ar piecdesmit centimetriem vai gluži vienkārši nemāk izmērīt attālumu.
The post Gribu atkal apskauties appeared first on IR.lv.