Darbaspēks noveco, bet aizspriedumi par vecākajām paaudzēm joprojām ir spēkā. Vai tam ir kāds pamats?
Pagājušā gada pavasarī Eirobarometra veiktajā pētījumā uz jautājumu, kurš kritērijs darba meklētājam ir visneizdevīgākais, vairums (59%) latviešu norādīja kandidāta vecumu, proti, ja viņu uzskata par pārāk jaunu vai vecu.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras docente Iveta Ozoliņa-Ozola norāda, ka, meklējot darbiniekus, divas vecuma grupas, kuras darba devēji vērtē skeptiski, ir jaunieši, kas nupat pārkāpuši 20 gadu slieksni, un tie, kam pāri piecdesmit. Iekarot darba devēju simpātijas grūtāk esot otrajai grupai. Neraugoties uz to, 55—74 gadus vecu cilvēku īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā katru gadu aug un 2018. gadā sasniedza 23%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Negribot apgūt neko jaunu
Iemesli, kāpēc darba devēji nelabprāt pieņem darbā vecākās paaudzes pārstāvjus, var būt dažādi. Dominē uzskats, ka viņi neprot apieties ar jaunākajām tehnoloģijām. Un nespēj tāpēc, ka nelabprāt apgūst kaut ko jaunu un reti vēlas izkāpt no komforta zonas. Taču CSP dati rāda, ka arī vecāka gadagājuma cilvēki (65—74 gadi) lieto internetu vismaz reizi nedēļā — šis rādītājs, salīdzinot ar 2018. gadu, audzis par 7%.
Pastāv arī doma, ka pēc piecdesmit cilvēki vairāk slimo un kavē darbu. Šim pieņēmumam pamatojuma nav, tomēr CSP veselības stāvokļa pašvērtējumā redzams, ka 55% vīriešu un 49% sieviešu vecumā no 50 līdz 64 gadiem vairs nevērtē savu veselību kā labu, bet gan kā vidēju.
Ar vecumu saistītu diskrimināciju profesionālajā vidē biežāk sastop sievietes. Darbā viņas sāk saskarties ar eidžismu jau 40 gadu vecumā, savukārt vīrieši — 45, tā konstatēts Ilgmūžības forumā (Longevity Forum) Londonā 2018. gadā. Arī Iveta Ozoliņa-Ozola min piemēru: «Nupat 43 gadus vecai sievietei uzteikts vadošs amats, skaidrojot, ka viņas acīs trūkst degsmes.»
Vienkāršajās profesijās
Vērtējot pēc nozares darboņu vidējā vecuma, vissliktāk ar darba meklējumiem vecākajai paaudzei veicas informācijas un komunikācijas nozarē. Kā ziņo CSP, šī ir joma, kurā vidējais nodarbināto vecums ir vismazākais, proti, 36 gadi.
Arī vadītāju atlases un personāla vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes statistika rāda, ka 2019. gadā visjaunākie darbinieki bijuši IT nozarē — 28 gadi. «IT jomai ir vajadzīgi darbinieki ar digitālajām prasmēm un nereti arī labām angļu valodas zināšanām. Šīs prasības var kalpot par iemeslu, kāpēc vairums darba meklētāju vecumā pēc 50 nemaz nepiesaka savu kandidatūru šīs nozares vakancēm, jo paši uzskata, ka nespēj konkurēt ar jaunajiem. Iespējams, arī IT uzņēmumi priekšroku dod gados jaunākiem kandidātiem, domājot, ka viņus varēs ātrāk apmācīt,» min personālvadības speciāliste.
Arī augošajā jaunuzņēmumu vidē nav bieži sastopami darbinieki vecumā pēc piecdesmit. Tas var būt saistīts gan ar faktu, ka šie uzņēmumi nereti darbojas digitālo tehnoloģiju jomā, gan arī jaunuzņēmumu neprognozējamos panākumus. «Jaunuzņēmumi ir liels risks, savukārt tiem, kam pāri četrdesmit, iespējams, jau ir ģimene, viņi vēlas stabilitāti,» saka Iveta Ozoliņa-Ozola. Ne velti pērn Meksikā atklāts atpūtas nams Modernā veco ļaužu akadēmija (Modern Elder Academy) Silīcija ielejas veterāniem, kas ir vecumā no 30 gadiem.
Trūkstošo darbaroku dēļ vecākās paaudzes darbaspēku laipnāk uzņem mazkvalificētos darbos. Arī CSP dati liecina, ka pēdējos gados audzis vienkāršo profesiju pārstāvju vidējais vecums, kas šobrīd ir 46 gadi. Taču, ja uz mazkvalificētu darbu piesakās augsti kvalificēts kandidāts, darba devēju var mākt aizdomas, ka viņam, iespējams, būs pārāk augstas prasības pret darba apstākļiem.
Jaunieši nepietiks visiem
Kā liecina Fontes 2019. gada dati, ap 40—45 gadiem darbaspēks piedzīvo lūzumu atalgojuma līmenī, no šī brīža vidējā alga samazinās. Aizejot no darba šajā vecumā un vēlāk, grūti atrast jaunu vietu, kur atalgojums ir tikpat liels, cik iepriekš.
Lai spītētu šai tendencei, jāmodernizē sava kompetence. Noder kursi, semināri, konferences, turpretī mācības universitātē var neatmaksāties. Mācības pierādītu, ka esi atvērts jaunai pieredzei. Nenāk par sliktu arī lieku reizi uzsvērt savu lietpratību darbā ar tehnoloģijām. Arī aktivitāti sociālajos tīklos kāds darba devējs var uzlūkot pozitīvi.
Taču Iveta Ozoliņa-Ozola norāda, ka nereti vainīgs ir nevis kandidāta vecums, bet gan prasme sevi prezentēt: «Daudzi neprot uzrakstīt pievilcīgu CV un baidās uzsvērt savas prasmes, pieredzi.» Viņa iesaka būt pārliecinātākiem par sevi un sekot līdzi savas nozares jaunumiem.
Bet iespējas apgūt jaunas zināšanas bieži vien atkarīgas no darba devēja — vai vadība apmaksā mācības, ļauj veltīt laiku jaunu prasmju apguvei. «Eidžisms var būt institucionalizēts, piemēram, kad iekšējās mācības netiek piedāvātas tiem darbiniekiem, kam pāri sešdesmit,» novērojusi speciāliste.
Tomēr arī Latvijā darba devēji sākuši apjaust, ka gados jaunu darbinieku visiem nepietiks: «Vēl 2018. gadā personālvadības konferencēs visi runāja par to, kā apieties ar milleniāļiem, turpretim tagad personāla meklēšanas stratēģija mainās un tiek domāts, kā piesaistīt gados vecākos.»
Docente uzsver, ka vecumam nekādā gadījumā nevajadzētu kalpot par iemeslu atlaišanai, turklāt šāds solis negatīvi ietekmētu uzņēmuma mikroklimatu, darbinieku lojalitāti un radītu lieku uztraukumu.
Labs veids, kā noturēt labu, ilggadēju darbinieku, ir atrast viņam citu amatu. Piemēru var ņemt no Vācijas dzelzceļa uzņēmuma Deutsche Bahn, kas gados vecākos darbiniekus ir pārcēlis uz klientu apkalpošanas nodaļu, kas neprasa lielu fizisku piepūli, turklāt novērots, ka klienti jūtas ērtāk, komunicējot ar vecāka gadagājuma speciālistiem.
Kā padarīt uzņēmumu labvēlīgāku vecākās paaudzes darbiniekiem
1. Sniegt vienādas iespējas visiem darbiniekiem.
2. Mācīt darbiniekiem jaunas prasmes un atbalstīt viņu vēlmi mācīties ārpus biroja.
3. Radīt darba kultūru, kurā visaugstāk tiek vērtēts tas, cik labi katrs tiek galā ar pienākumiem.
4. Padarīt darba vidi labvēlīgāku, novērst aspektus, kas var negatīvi ietekmēt veselību.
5. Ieviest elastīgākas nodarbinātības formas (dažas dienas nedēļā ļaut strādāt attālināti vai ļaut darbiniekiem pašiem lemt par savu darba laiku).
Konsultē Iveta Ozoliņa-Ozola, Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras docente
The post Neskati darbinieku pēc dzimšanas datuma appeared first on IR.lv.