Trīs mēnešus lielākā Latvijas augstskola ir bez valdības apstiprināta rektora. Arī šīs nedēļas valdības sēdē netika pieņemts lēmums amatā apstiprināt Indriķi Muižnieku. Iemesls — juridiskas neskaidrības. Kādas tās ir?
Šī ir Latvijas un tās augstākās izglītības vēsturē nebijusi situācija — augstskolā ievēlē rektoru, bet valdība to mēnešiem ilgi neapstiprina. Indriķis Muižnieks, ko vasaras sākumā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce ievēlējusi par rektoru, nav rektors. Viņa pirmā termiņa pilnvaras beidzās 3. augustā. Tātad kopš 4. augusta Muižnieks ir tikai rektora vietas izpildītājs.
Kāpēc izglītības ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka Muižnieks nav ieceļams rektora amatā, bet kolēģi valdībā jau otro reizi prasa viņai precizēt rīkojuma projektu, kas liktu Universitātei rīkot jaunas rektora vēlēšanas?
Juristi: ir pārkāpumi!
Diskusijas, ir vai nav LU leģitīmi ievēlēts rektors, sākās tūlīt pēc 24. maija vēlēšanām, kurās uz rektora amatu kandidēja divi pretendenti: līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks un profesors Gundars Bērziņš. Par Muižnieku nobalsoja 141 (pret 143), savukārt par Bērziņu — 128 (pret 156). Tiklīdz balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka neviens nav ievēlēts un nepieciešama otrā kārta, viņu pārtrauca Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš ar paziņojumu, ka rektoru ievēlē ar klātesošo sapulces dalībnieku balsu vairākumu un «līdz ar to par rektoru ievēlēts Indriķis Muižnieks». Šī dīvainā situācija izraisīja neizpratni gan Universitātē, gan plašākā sabiedrībā.
6. jūnijā Satversmes sapulces ārkārtas sēdē notikušajā rektora vēlēšanu otrajā kārtā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu — Muižnieku. Par viņu savas balsis atdeva 132, pret — 112 delegāti, deviņas balsošanas zīmes atzina par nederīgām, un līdz ar to Muižnieku izsludināja par ievēlētu. 12. jūnijā Universitāte nosūtīja ministrijai dokumentus, lai tā valdībai sagatavo rīkojumu par Muižnieka iecelšanu amatā.
Parasti ministrija to dara bez aizķeršanās, taču šoreiz ierēdņi augstskolas sagatavotos dokumentus nosūtīja Izglītības kvalitātes valsts dienestam pārbaudei. Un tā juristi konstatēja virkni pārkāpumu. Pirmkārt, 24. maija sēde beidzās ar divu savstarpēji izslēdzošu lēmumu («nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta» un «par universitātes rektoru ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks») paziņošanu. Neviens no tiem nebija apstiprināts ar Satversmes sapulces dalībnieku balsojumu, ko Šuplinska uzskata par pirmo būtisko pārkāpumu.
Otrkārt, dienesta un arī ministres ieskatā prettiesiskas bija rektora vēlēšanas 6. jūnija Satversmes sapulces ārkārtas sēdē. 24. maija sēdē Māris Kļaviņš ar paziņojumu, ka Muižnieks ir ievēlēts, faktiski esot liedzis iespēju 6. jūnijā notikušās vēlēšanas uzskatīt pat rektora vēlēšanu otro kārtu. Turklāt nedz rīkojumā par Satversmes sapulces sasaukšanu, nedz tā pielikumā neesot bijis paredzēts balsojums par Muižnieka vēlēšanu rektora amatā.
Treškārt, rektora vēlēšanu pirmajā reizē 24. maijā piedalījās 13 cilvēki, kuriem, pēc dienesta juristu pārliecības, nebija tiesību balsot. Šie 13 cilvēki balsoja saslimušo, komandējumos devušos vai eksāmenos aizņemto kolēģu vietā. Pēc Šuplinskas domām, šīs 13 balsis būtiski ietekmēja vēlēšanu rezultātu.
Ar šo un citiem mazāk būtiskiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem Izglītības un zinātnes ministrija cementēja Šuplinskas ieteikumu valdībai neapstiprināt rektoru. Taču Ministru kabinets jau divas reizes, ņemot vērā Valsts kancelejas juristu viedokli par nepieciešamību uzlabot rīkojumu, lūdza ministri to precizēt. 20. augusta sēdē vairāki ministri neslēpa bažas, ka juridiski vārgi pamatots rīkojums beigtos ar valstij zaudētu tiesas prāvu.
Vai pārkāpumi ir būtiski?
Tiklīdz Šuplinska jūlija vidū medijiem paziņoja par pārkāpumiem un lika manīt, ka neatbalsta Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu, Universitātes vadība sāka trīt dunčus cīņai. Augstskola nolīga divus zvērinātu advokātu birojus — PricewaterhouseCoopers Legal un TGS Baltic — sniegt savu atzinumu par Izglītības kvalitātes valsts dienesta konstatēto. Par katru no tiem LU samaksājusi 3000 eiro.
Kā žurnālistiem skaidroja PWC Legal pārstāvis zvērināts advokāts Benno Butulis, Augstskolu likumā teiktais neparedz valdībai rīcības brīvību vai politisko izvēli, proti, Ministru kabinets «var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus». Neapstiprināt rektoru tā drīkst tikai tad, ja vēlēšanu procedūrā konstatēti būtiski pārkāpumi. Taču Izglītības kvalitātes valsts dienests neesot definējis, kādi būtiski pārkāpumi pieļauti. «Šādam izvērtējumam ir radīta juridiskā metodoloģija. Bez tās nav iespējams nonākt pie juridiski pareizas atbildes, vai rektora amata kandidāts ir vai nav apstiprināms,» saka Butulis. PWC Legal un TGS Baltic secinājuši, ka rektora vēlēšanās nav konstatēti tādi pārkāpumi, kas dotu pamatu neapstiprināt Muižnieku rektora amatā. Abus juridiskos atzinumus Universitāte iesniedza Valsts kancelejā.
Lai gan Izglītības ministrija jau augusta sākumā bija sagatavojusi rīkojuma projektu par Universitātes rektoru, 13. augusta valdības sēdē to neizskatīja. Valsts kancelejas juristu ieskatā rīkojumā trūka pietiekama pamatojuma.
20. augusta valdības sēdē izskatīja jau precizēto versiju, bet atkal — Valsts kancelejas juristi aizrādīja, ka nav iespējams pārliecināties, vai pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, jo ne Augstskolu likums, ne Universitātes Satversme precīzi neatrunā rektora vēlēšanu kārtību.
Lai gan valdības sēdē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) lūdza atbalstīt savas partijas ministres Šuplinskas ierosinājumu neapstiprināt Muižnieku un «nepieļaut tiesisko nihilismu», vairums ministru vienojās — rēķinoties ar gaidāmo tiesvedību, ministrei un Izglītības ministrijas ierēdņiem, konsultējoties ar Valsts kancelejas juristiem, jāizstrādā vēl precīzāks rīkojuma projekts, kurā visi argumenti būtu pamatoti ar pierādījumiem, nevis ar pieļāvumu, ka, piemēram, 13 balsis var būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātu.
Spriežot par rektora vēlēšanu tiesiskumu, par vienu gan ministri bija vienisprātis — nesakārtotā un necaurspīdīgā augstskolu pārvaldība novedusi pie situācijas, kurā neskaidri formulējumi kavē valdību nonākt pie secinājuma, ir vai nav rektors ievēlēts tiesiski.
The post Kāpēc Muižnieks nav rektors? appeared first on IR.lv.