Quantcast
Channel: IR.lv
Viewing all articles
Browse latest Browse all 10413

Rosina ļaut Valsts kontrolei pārbaudīt pašvaldību uzņēmumu dotācijas arodbiedrībām

$
0
0

Šādu iespēju pieprasīt liek Rīgas pašvaldības uzņēmumu miljonos eiro mērāmie pārskaitījumi arodbiedrībām vairāku gadu garumā

Valsts kontrolei (VK) vajadzētu ļaut pārbaudīt pašvaldību uzņēmumu pārskaitījumus arodbiedrībām un to, kā tie tiek izlietoti, telefonintervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" pauda valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas padomnieks Edgars Pastars.

Pastars norādīja uz Rīgas pašvaldības uzņēmumu - SIA "Rīgas satiksme" (RS) un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) - miljonos eiro mērāmajiem pārskaitījumiem arodbiedrībām vairāku gadu garumā. Taču VK nav bijusi iespēja pārbaudīt, kam šie līdzekļi ir izlietoti, jo tā nedrīkst pārbaudīt arodbiedrības, skaidroja Pastars.

Viņš sacīja - tā kā konkrētajā gadījumā arodbiedrības faktiski saņem publisko finansējumu, vajadzētu tikt nodrošinātai iespējai VK to pārbaudīt. "Ja jau tur nav nekā nelikumīga, ko gan tur slēpt?" vaicāja Pastars.

Pastars neuzskata, ka vajadzētu kopumā liegt šādus pārskaitījumus arodbiedrībām, taču likumīgu iespēju tos pārbaudīt nodrošināt vajadzētu, raksta LETA.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērtējis minēto pārskaitījumu atbilstību tā kompetencē esošajiem likumiem. Pārkāpumi netika konstatēti, tomēr KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis raidījumam atzina, ka šie pārskaitījumi "neizskatās saimnieciski". Līdz ar to KNAB aicināja Rīgas domi pārvērtēt situāciju.

Neko vairāk gan KNAB pret šādiem pārskaitījumiem iebilst nevar, jo likums tos neaizliedz, norādīja Donskis. Vienlaikus viņš atzina, ka zināmi riski ar šādiem darījumiem pastāv, jo nav iespējams izsekot, kur šie līdzekļi tiek izlietoti.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V) pauda viedokli, ka biedrības ir jāatbalsta, bet šim mērķim būtu jāveido fonds, kurā līdzekļus varētu ieskaitīt gan pašvaldības, gan valsts. Pret to gan iebilda otrs raidījuma viesis - Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis -, sakot, ka centralizētajā sistēmā noteicēja būtu valsts.

Kā ziņots, Rīgas domē pērn saņemta KNAB vēstule, kurā Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) lūgts izvērtēt RS un RNP veikto mērķa maksājumu biedrībai "Arodbiedrību koordinācijas centrs" lietderību un tiesiskumu, apsverot iespēju uzdot pašvaldības kapitālsabiedrībām pārtraukt finanšu līdzekļu piešķiršanu arodbiedrībai, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

KNAB vēstulē lūdzis "izvērtēt RS un RNP veikto mērķa maksājumu Arodbiedrību koordinācijas centram lietderību un tiesiskumu, atbilstību Rīgas pilsētas iedzīvotāju interesēm, vienlaicīgi apsverot iespēju uzdot pašvaldības kapitālsabiedrībām pārtraukt finanšu līdzekļu piešķiršanu minētajai biedrībai un slēgt darba koplīgumus pa tiešo ar arodbiedrībām".

Rīgas dome norādīja, ka ne VK, ne Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, veicot revīzijas RS un RNP par kapitālsabiedrību mērķa maksājumiem Arodbiedrību koordinācijas centram nav konstatējušas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumu pārkāpumus, sacīja Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna. Šāda satura atbilde arī nosūtīta KNAB.

VK revīzijas RNP ziņojumā minētais liecina pretējo, pārliecinājās aģentūra LETA. VK revīzijā norāda, ka RNP darba koplīgumā paredz pabalstus un citus sociālos labumus tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrību LABA un LABA RNP biedri, tā nodrošinot minēto arodbiedrību biedriem būtisku papildu labumu iegūšanu, salīdzinot ar pārējiem darbiniekiem, nav ievērojusi atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu. Papildus tam RNP rīcībā nav informācijas par finanšu līdzekļu darba koplīgumā paredzēto pabalstu izmaksai faktisko izlietojumu un atbilstību mērķim, konstatēja VK.

Tāpat VK secinājusi, ka, darba koplīgumā neparedzot RNP tiesības veikt Arodbiedrību koordinācijas centram dažādu pasākumu organizēšanai piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli, nav iespējams gūt pārliecību, vai biedrība piešķirtos līdzekļus ir izlietojusi tam paredzētajiem mērķiem. Revīzijā konstatēti arī fakti, kas norāda uz finanšu līdzekļu nelikumīgas un nelietderīgas izmantošanas risku, jo Arodbiedrību koordinācijas centrs, iesniedzot piešķirtā finansējuma izlietojuma atskaiti par 2015.gada pirmo ceturksni, 2014.gadā neizlietotos līdzekļus 121 879 eiro apmērā nav uzrādījusi kā saņemtus, bet neizlietotus, tāpēc, iespējams, šie līdzekļi, netiks izlietoti paredzētajiem mērķiem.

 


Viewing all articles
Browse latest Browse all 10413

Trending Articles