Pieci nacionālie paviljoni, ko vērts apskatīt Venēcijas mākslas biennālē
Nu jau gandrīz mēnesi norisinās 58. Venēcijas Mākslas biennāles festivāls, kuru tradicionāli veido viena virskuratora veidota lielās izstādes programma Venēcijas Dārzos un Arsenāla angāros, kā arī nacionālo pārstāvniecību paviljoni, kuri ir izkaisījušies pa visu Venēcijas salu sistēmas teritoriālo perimetru. Nacionālie paviljoni mūsdienās ir izmirstoša tradīcija laikmetīgās mākslas festivālu programmās, tomēr Venēcija ir spilgts pretmets — katru norises reizi biennālē tiek piepulcinātas jaunas valstis. Šogad vērienīgajā izstādē piedalās 87 valstis, kuru vidū spilgtākie jaunpienācēji ir Pakistāna un Gana.
Kuratora lielā izstāde ar daudznozīmīgo nosaukumu Lai jūs dzīvotu interesantos laikos ir rezonējusi arī ar nacionālo paviljonu veidotājiem, kuri, lai gan ir savstarpēji nekoordinēti projekti, kā antenas, šķiet, ir uztvēruši gan kuratora Ralfa Rugofa vēstījumu, gan šā brīža laika garu. Kustības Me Too vēsmas jūtamas rekordlielajā sieviešu pārstāvniecībā. Savukārt tematiskajā nogrieznī populāra tēma ir klimata krīze. Kopumā gan ir nojaušama atgriešanās pie abstraktākām mākslas formām un poētiskāka satura, kas nesniedz vienu skaidru vēstījumu, bet ļauj skatītājam nodoties savām fantāzijām.
Nevar nepieminēt, ka biennāles augstāko godalgu Zelta lauva šogad saņēma Lietuva, žūrijai izceļot paviljona oriģinalitāti. Šis ir vēsturisks mirklis ne tikai mūsu kaimiņzemei, bet visai Baltijai, jo šī ir pirmā reize, kad kāda no trim valstīm iegūst Venēcijas Mākslas biennāles augstāko godalgu.
Šeit ir neliels ieskats nacionālo pārstāvniecību ekspozīcijās, kuras iesaku apmeklēt.
Opera klimata krīzei — Lietuvas paviljons
Venēcijas pilsētas ziemeļu daļas Marina Militare noliktavā, kur izvietots Lietuvas paviljons, katru sestdienu notiek performatīvā opera Saule un jūra (Marīna). Tās dzīvais izpildījums ir skatāms un klausāms līdz pat oktobra beigām. Trīs mākslinieces, izmantojot arhitektūru, gaismu un mūziku, ir radījušas fiktīvu pludmales ainavu, aiz kuras slēpjas būtisks un diemžēl reālistisks vēstījums par arvien dziļākā krīzē grimstošo ekoloģiju.
«Ak, jūrā nekad nav bijis tik daudz krāsu!» dzied atpūtnieku koris, raksturojot ar krāsainajiem plastmasas atkritumiem piesārņotos ūdeņus. Šis oriģinālais projekts nešauj kā ar kaķeni pa pieri, bet lēnām, maigi atlobot augli, atklāj antropocentriskās pasaules izraisītos ekoloģijas un klimata puvumus.
Fantasmagoriski feministiskā pārdzimšana — Igaunija
Mistificētāka aina atklājas vienā no laivu novietņu angāriem Džudekas salā. Tā ir starptautiski atzītās mākslinieces Krisas Lemsalu skulpturālā instalācija Dzimšana V — sveiki un atā, ar kuru viņa šogad reprezentē Igaunijas paviljonu. Iedvesmojoties no antīkās, Austrumu, kristīgās un masu kultūras, ir radīts dzimšanai un pārdzimšanai veltīts fantasmagorisks templis. Centrālajā telpā skatienam atklājas strūklaka ar baseiniem, virs kuriem stāv serafimiem līdzīgas spārnotas porcelāna vagīnas.
Mākslinieces darbi, performances un paštēls ir košs un dzīvespriecīgs, tomēr arī izteikti feministisks. Diemžēl lieliskā atklāšanas performance, kas ar rituālu gājienu un dziedāšanu atmodināja vagīnu altārī, ir skatāma vairs tikai ierakstā, bet tas nemazina šīs alegorijas sievišķo spēku un noteikti iedvesmo radošai pārdzimšanai.
Francijas paviljona sakausēto mirkļu poēzija
No Džudekas salas pārpeldot līdz Venēcijas biennāles Dārziem, var nokļūt Francijas paviljonā. Templim līdzīgais paviljons ir pārvērsts instalācijā, kas piepildīta ar dažādu rekvizītu pārpalikumiem un atkritumiem. Turpat skatāms arī video, kurā fiksēti simtiem dažādu acumirkļu no kāda aizraujoša ceļojuma. Kad acis pierod pie ņirbošā ekrāna, šie sakausētie mirkļi piedāvā poētisku, visu pasaules elementu un sajūtu iekļaujošu valodu.
Loras Pruvo darbs Visaptverošais dziļās jūras zilums ļauj doties fantastiskā ceļojumā caur Franciju līdz Vidusjūrai, nonākot Venēcijā pie paviljona ieejas. Pruvo, vedot skatītāju aizraujošā ceļojumā, cenšas parādīt visu pasaules elementu savstarpējo saikni un vienotību un aicina nenorobežoties citam no cita, atrast pazaudētās saites.
Ziemeļvalstu paviljons ārpus cilvēku kontroles
Nedaudz zemāk Dārzu pakalnā ir iestiklotais Ziemeļvalstu paviljons. Šeit ir skatāms projekts Laika ziņas: Nākotnes prognozēšana, ko veidojuši mākslinieki no Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas. Viņu mērķis ir atjaunot starpsugu attiecības, tādējādi arī cilvēku saikni ar aizmirstajiem planētas organismiem (piemēram, mikroorganismiem). Izeju no pasaules klimata krīzes mākslinieki saskata procesos, kas notiek ārpus cilvēka kontroles.
Piemēram, somu duets izmanto organiskos materiālus, kas veidojas no Venēcijas Dārzu atkritumiem, un paviljona teritorijā rada kompostu kā pašsaglabājošu, dzīvību radošu ekosistēmu.
Ēkas aizmugurējā daļa izveidota kā drošs patvērums putniem, jo ir noklāta ar izkaltušu dzīvžogu, kas liedz apmeklētājiem piekļuvi šai teritorijai. Biennāles atklāšanas laikā pie paviljona ieejas bija dzirdamas nesen izšķīlušos putnu mazuļu balsis.
Nacionālās identitātes paraugstunda Ganas paviljonā
Arsenāla angāros šogad pirmo reizi ir iekārtota Ganas nacionālā pārstāvniecība. Ekspozīcija Ganas brīvība, kurā piedalās trīs mākslinieku paaudzes, ir veltīta nācijas identitātei un kultūrai migrācijas krīzes laikā. Piemēram, izstādē redzami Ganas pirmās profesionālās fotogrāfes sievietes Felīcijas Abanas darbi. Viņa 1956. gadā kļuva par pirmā Ganas prezidenta oficiālo fotogrāfi. Savukārt izstādes jaunākais mākslinieks Ibrahims Mahama savās lielformāta instalācijās pievēršas migrācijas un globalizācijas tēmai.
Visus darbus kopā satur sienas no Ganā iegūtām smiltīm, kas reprezentē vietējās arhitektūras klasiskās struktūras. Ganas paviljons ir elegants un laikmetīgs, tā veidotāji ir izvairījušies no klišejiskas nacionālā muzeja ekspozīcijas stilistikas, ar kuru laiku pa laikam sirgst atsevišķu valstu paviljoni.
Foto — Andrej Vasilenko, Giacomo Cosua, Pirje Mykkänen, David Levene
The post Opera, feminisms un Ganas smiltis appeared first on IR.lv.