Populārais futurologs Šells Nūrdstrems prognozē — Latvijas nākotne ir ziemeļvalstu pilsētu pudurī, kas ekonomiski būs viens no pasaules dinamiskākajiem reģioniem
Zviedru profesors un biznesa guru Šells Nūrdstrems tic, ka tehnoloģiju attīstība nākotnē padarīs pilsētas par spēcīgiem centriem, kas savā nozīmībā pārspēs valstis. Šāds pilsētu tīkls, kas citā līmenī atkārto vēsturisko Hanzas savienību, esot arī ziemeļvalstu un Baltijas valstu īstā cerība uz labāku dzīvi. Šajās modernajās pilsētās katra privātpersona varēs pieslēgties mākslīgā intelekta (AI) pakalpojumiem — līdzīgi kā šobrīd mēs izmantojam kanalizāciju, elektrību vai internetu. Bet biznesiem tas dos jaunu grūdienu, jo radīsies uzņēmējdarbības nišas, kurās mākslīgā intelekta risinājumi autonomi strādās un pelnīs naudu īpašniekiem — cilvēkiem.
Vairāku biznesa grāmatu, to skaitā dižpārdokļa Funky Business autors Nūrdstrems aprīļa vidū Rīgā uzstājās programmas Magnetic Latvia rīkotā tehnoloģiju konferencē Deep Tech Atelier un piekrita atbildēt arī uz Ir Nauda jautājumiem.
Jūs uzsverat, ka visapkārt rodas un tiek uzkrāts milzīgs daudzums informācijas, ar ko cilvēka prāts vairs nespēj pats tikt galā. Vai mākslīgajam intelektam nebūs arvien lielāka loma arī uzņēmumu vadībā? Tā sauktās biznesa izlūkošanas (business intelligence) sistēmas zina, ko uzņēmuma klienti pirka pirms stundas, un var prognozēt, ko pircēji darīs tuvākajā laikā. Vai nebūs tā, ka pēc desmit gadiem AI būs līdzvērtīgs dalībnieks uzņēmumu vadībā?
Jā, zināmā mērā — ja runa ir par specifisku spēju intelektu, mašīnas tiešām šādus darbus var paveikt labāk par cilvēkiem. Piemēram, specifiska spēja ir noteikt kritērijus, pēc kuriem analizēt plaušu rentgenu. Mašīna to spēj! Datu apstrādes programmas var veselu «kuģa kravu» datu izpētīt, meklējot visdažādākās kopsakarības. Šis process ir līdzīgs kā savulaik ar industriālajiem robotiem, kas ienāca Volvo un Saab fabrikās un pārņēma daļu fiziskā darba. Nākamais solis ir AI ienākšana apdrošināšanas biznesā, bankās, grāmatvedībā, finansēs. Tie ir zilo apkaklīšu un balto apkaklīšu darbi, kas tiek aizstāti.
Kā tas ietekmēs ekonomiku? Efekti atšķirsies. Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē vai Īrijā, kas ir mazas un ļoti efektīvas ekonomikas, ietekme būs maza. Varbūt tas skars 5—6%, katrā ziņā mazāk nekā 10% darbaspēka, jo tur darbs ir augstā pakāpē jau automatizēts. Ļoti efektīvās ekonomiskās sistēmās nekādas drāmas nebūs. Bet, piemēram, Čehijā, kas ir jaunāka, nesen attīstīta tirgus ekonomika ar lielāku neefektivitāti administratīvos un birokrātiskos procesos, ietekme būs ievērojama.
Prezentācijā minējāt tā saukto «pagaidu monopolu» kā labu biznesa ideju — tu vari pelnīt ar kādu risinājumu, kamēr neviens cits to nav atdarinājis. Sanāk, ka AI varēs atrast šīs pārejošo monopolu iespējas datu krājumos, piemēram, kādu agrāk nepamanītu pircēju grupu ar noslieci uz zināmu apģērbu krāsu. Ar to AI savā ziņā pārņemtu uzņēmēja funkcijas.
Jau šodien veidojas tā sauktās dalītās autonomās organizācijas (distributed autonomous organizations, DAO). Tie ir uzņēmumi bez cilvēkiem — pilnīgi automatizēti biznesi. Iedomājieties, ka Rīgā kādam pieder trīs autonomi braucošas Tesla elektriskās mašīnas. Tās katru rītu dodas uz lidostu savākt klientus un izvadā tur, kur tiem vajadzīgs. Kad pienāk laiks, tās pašas aizbrauc uzlādēt baterijas, tad dodas tālāk nākamajos braucienos. Firmas īpašnieks biznesā tieši neiesaistās, jo mašīnas pašas analizē datus, atrod pasažierus. Protams, pagaidām tas viss ir teorētiski. Bet šādas autonomas firmas būs, un tās pat būs līdzīgas cilvēkiem — no sākuma neveiklas, mācīsies. Vai šādām «būtnēm» būs cilvēktiesības? Par to arī jādiskutē.
Gribu pievērsties jūsu novērojumam, ka cilvēki arvien vairāk pulcējas pilsētās un pasauli nākotnē veidos nevis valstis, bet aptuveni 600 lielu pilsētu. Jau no seniem laikiem pilsētas ir piedāvājušas drošību, stabilāku pārtikas piegādi, likumsargus un jaunākos laikos arī virkni pakalpojumu — tīru ūdeni, kanalizāciju, elektrību, telekomunikāciju tīklus. Vai arī AI iespēju lietošana būs pilsētās visiem pieejams pakalpojums, tāpat kā elektrība?
Visticamāk, būs komunāls pakalpojums — AI, kuram varēs pieslēgties, tāpat kā patlaban platjoslas internetam. Tagad jums mājoklī ir elektrība, ūdens un kanalizācija, nākotnē ikviena privātpersona varēs pieslēgties arī AI un maksāt par šo pakalpojumu pēc lietošanas apjoma. Nezinu gan, vai šāds pakalpojums būs ļoti pelnošs, jo pelnīt no infrastruktūras ir grūti.
Tomēr, ja pasaulē radīsies patiesi viedas pilsētas (smart cities) ar sensoru tīkliem un milzu datu apstrādi, kas sekos gandrīz visām norisēm — satiksmei, ūdens un elektrības patēriņam, ārkārtējiem notikumiem —, vai tad šādām pilsētām neradīsies katrai savs digitālais profils, kuram jebkurš uzņēmējs varētu pieslēgties un ar AI un datu analīzes rīkiem atrast kādu biznesa iespēju vai nišu?
Protams! Bet, kā teicu savā prezentācijā, veiksmīgs bizness sniedz atbildi uz kādu jautājumu, un dažkārt tā ir atbilde uz jautājumu, kuru neviens vispār nav uzdevis. 2007. gadā neviens neprasīja, lai taptu iPhone. It kā jau Nokia bija atbilde, bet tā nebija perfekta. Jautājums, ko mēs nebijām izteikuši, bija — kā salikt kopā divas funkcijas, telefonu un datoru?
Un tad virs Stīva Džobsa galvas iedegās simboliska jaunas idejas spuldzīte…
Jā, viņš saprata, ka cilvēkiem bija šāds jautājums, ko viņi vēl nebija formulējuši. Tas pats ar pilsētām. Katrā pilsētā ir sava «nervu sistēma», tajā ir kopsakarības — dienas laikā, nakts laikā. Cilvēki kustas, iepērkas, dzer kafiju, dara sazini ko, un iespējams, ka tur kāds var saredzēt izdevību sniegt savu pienesumu.
Taču pilsētas var būt arī neizdevušās — ar saspiestību, sastrēgumiem, pat braucot uz šo interviju ar taksi, iekūlos nelielā korķī. Mēs taču dzīvojam totālā komunikāciju laikmetā — kāpēc dzīvot pilsētā, kas pamazām pārvēršas par elli, ja var rāmi dzīvot sakārtotā ciematā un visu paveikt internetā?
Nezinu, cik pilsētu pārvēršas šādās peklēs, bet ar AI, kas nav nekāda fantastika, jau tagad pieejami zinātnes risinājumi, tādā pilsētā kā Ņujorka varētu samazināt automašīnu skaitu par 70—80%. Automašīnas stāv uz vietas 97% no laika, tas ir labi izpētīts, un mašīna faktiski ir dzelzs lūznis, kas neko derīgu nedara.
Mēs redzam, ka autoražotāji un arī uzņēmumi ārpus autoindustrijas pievēršas pilsētu transporta risinājumu izstrādei, dažādiem koplietošanas modeļiem. Kaut vai tā sauktie mikrotransportīdzekļi, īslaicīgi nomājami skūteri. Mēs forsējam šos risinājumus, un daži no tiem būs neveiksmīgi, tāpat kā jebkura inovācija. Bet var arī būt kā ar Nokia telefoniem, kas kādus desmit gadus bija fantastiski, bet tad uzradās kaut kas vēl fantastiskāks — viedtelefoni. Tas pats var notikt ar mikrotransporta risinājumiem.
Pagaidām ir pirmie soļi, izmantojot tehnoloģijas, elektrību kā dzinējspēku, maksājumu sistēmas.
Pievērsīsimies Baltijas valstīm. Kādas būs iespējas šejienes uzņēmējiem, ja reģionā dominēs tikai dažas pilsētas — Rīga, Tallina, Viļņa. Un no šejienes nosūks cilvēkus Stokholma, Helsinki. Ir pat tāds jēdziens Tallsinki — tiek prognozēts, ka Tallina un Helsinki saplūdīs vienā veselumā.
Protams, starppilsētu savienojumi uzlabosies. Ir nopietnas diskusijas par ātrgaitas dzelzceļa saikni starp Stokholmu un Helsinkiem zem Baltijas jūras. Vispār vilcieni tagad atdzimst, ņemot vērā klimata izmaiņas, jo vilcienus darbina elektrība.
Bet par Baltijas valstīm — manuprāt, visi mūsu valstu premjerministri aizmirst, ka ziemeļvalstis kopā ar Baltijas valstīm aptver 26 miljonus iedzīvotāju un veido devīto lielāko ekonomiku pasaulē. Tātad Baltijas valstis ir saistītas ar vienu no dinamiskākajiem reģioniem pasaulē. Vienīgi tā sauktās ekonomiskās supervaras mūs pārspēj. Es te redzu vecās Hanzas savienības atdzimšanu. Saka, ziemeļvalstīm ir izcilas tehnoloģijas, tās ir ļoti internacionālas, bet patiesībā tirdzniecības plūsmas liecina, ka katrai ziemeļvalstij 25—30% eksporta aiziet uz citām ziemeļvalstīm. Neraugoties uz visām garajām runām par globalizāciju, Zviedrijas lielākā eksporta partnere ir Norvēģija, bet Norvēģijai — Zviedrija.
Kas ir TOP 10 valstis, uz kurām reģions eksportē? Tās ir Vācija, Nīderlande, Lielbritānija, arī ASV ir sarakstā. Mūs var fascinēt mobilie sakari un mākslīgais intelekts, bet pamatā mēs taisām vietēju biznesu ar tiem, kurus labi saprotam, kur transakciju izmaksas ir zemas, uzticības līmenis augsts. Tas nemainīsies — cilvēki nemainīsies ne mūsu, ne mūsu bērnu mūža laikā. Kas attiecas uz Baltijas valstīm, jums ir jāpieslēdzas jaunai Hanzai.
Manuprāt, šis Eiropas Savienības nostūris ar laiku veidos savu savienību. No sākuma tā būs neformāla. Vai veidot ko formālu — Hanza 2.0? Bet viss jau notiek tāpat! Tirgošanās primāri ar kaimiņiem ir tendence, ko apstiprina milzum daudz pētījumu. Uzminiet, ar ko tirgojas Turcija? Ar kaimiņvalstīm!
Kas uzņēmējiem Baltijā būtu jādara, lai sagatavotos urbanizācijas scenārijam, ko jūs prognozējat nākamajos 10—15 gados?
Jāsaprot, ka runa ir par pilsētām! Pilsētas ir primārās, valstis spēlēs arvien mazāku lomu. Un jāsaprot, ka jūs Latvijā esat daļa no viena liela iekšzemes tirgus ar gandrīz 30 miljoniem iedzīvotāju. Valstis aizstās šis pilsētu puduris — Stokholma, Helsinki, Tallina, Rīga, Malme un Kopenhāgena.
Bet paskatāmies no cita skatpunkta. Es mācījos Ņujorkā 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, kad šī lielā pilsēta sāka pārvērsties īstā peklē un 70. gadu vidū gandrīz bankrotēja. Politisku kļūdu vai vienkārši neuzmanības dēļ pat milzīgas pilsētas var pārvērsties pilnīgās bedrēs. Toties Latvija un Zviedrija var piedāvāt cilvēkiem klusas vietas, neskartu dabu — visu to, kā lielajās pilsētās nekad nebūs. Pēc Jāņiem taču cilvēki arī Zviedrijā pazūd no Stokholmas, viņi nepulcējas pilsētas centrā, lai skatītos, kā tuvumā ceļ jaunus debesskrāpjus. Viņi dodas uz laukiem. Varbūt tieši mieru un lauku ainavu Latvija var piedāvāt pilsētu nogurdinātajiem Baltijas reģiona cilvēkiem?
Es piesaukšu traku piemēru. Lasvegasa — pilsēta, kuru apmeklē 50 miljoni gadā, tikpat daudz, cik Parīzi vai, taisnību sakot, visu Franciju. Bet viņi tur uzturas, teiksim, trīs dienas. Konference, ballīte un prom! Un tas pats ir ar Zviedrijas ledusviesnīcu Jukasjervi (Jukkasjärvi), kur cilvēki iegriežas ziemā uz pāris dienām izbaudīt klusumu un salu. Tas pats ar Ori (Åre), slēpošanas kūrortu kalnos, kas faktiski ir kā Stokholmas priekšpilsēta ar krogiem un citām ērtībām, tikai simtiem kilometru attālumā. Tur arī cilvēki uzturas īslaicīgi.
Un arī Jāņos cilvēki izbrauc skaistos Dālarnas (Dalarna) reģiona laukos uz sarkanām koka mājiņām, kur viss ir burvīgi. Taču pēc tam — atpakaļ uz Stokholmu!
Kas tad velk cilvēkus atpakaļ uz pilsētām?
Es varu atbildēt kā antropologs vai kā teologs. Runāšu teologa valodā: tā ir cerība! Cerība uz labāku dzīvi! Cerība, ka būs izklaide, darbs, iespēja atrast partneri, arī vienkārši azarts. Pilsēta ir pilna nejaušību, kā spēļu automāts. Savukārt antropologs teiktu — mēs neesam vientuļnieki, esam sociālas būtnes. Neesmu pārliecināts, ka lauki bija cilvēkiem vispiemērotākā vieta. Mēs tur bijām spiesti atrasties, bet šādi lauku ciemati bija sava veida pekles. Mēs, zviedri, pagātnē bijām nodzērušies, sadzīti mūsu karaļa dienestā.
Bet zviedri 19. gadsimtā aizlaidās uz ASV, apdzīvoja Minesotas štatu.
Jā, un tur radīja sev jaunas pekles. Paskatieties fotogrāfijas — mūs sauca par «netīrajiem zviedriem», jo mēs bijām nodzērušies un noskretuši. Man šķiet interesanti, kā mēs romantiskā garā pasniedzam lauku dzīvi — ar Pepiju Garzeķi, sivēntiņu, jaukām ģimenēm. Bet patiesībā tās bija mazformāta pekles, ar nemitīgu sabiedrības uzraudzību.
Ja bijāt gejs vai lesbiete, jums bija gals klāt. Tieši tāpat, ja jūsu idejas atšķīrās no tā, kas pieņemts ciemā. Cilvēki bija atkarīgi no kaut kāda vietvalža, barona vai kara draudzes vadītāja.
Apskatiet dzīves ilguma statistiku Zviedrijas laukos un pilsētās! Pilsētās dzīvo līdz pat 10 gadiem ilgāk. Pilsētas cilvēkiem kaut ko dod — tās dod garāku mūžu.
Tātad, ja Svante piedzimst 1965. gadā laukos, bet Svens 1965. gadā pilsētā, Svens nodzīvos ilgāk. Arī ja Svante ir veselīgs lauksaimnieks?
Cik veselīgs? Lauksaimnieka dzīve ir grūta, un sociālā vide laukos ir skarba. Sievietes pārvācas uz pilsētām, laukos trūkst sieviešu. Tas ir īpaši izteikti Zviedrijas ziemeļos. Nav tur daudz sabiedrisko pasākumu, tu sēdi kopā ar kaimiņiem un iedzer. Viņi ēd samērā draņķīgi, un sāk izzust pārtikas veikali, tāpat kā ASV.
Zviedrijā ir jau konstatēti pirmie «pārtikas tuksneši». Var būt pat tā, ka pusotras stundas brauciena attālumā nekā nav — tikai benzīntanks un desu kiosks. Un tad cilvēki uzbarojas.
Es nesaku, ka mēs iesim tādu pašu ceļu kā ASV, bet princips ir tāds, ka urbanizācija nosūc visus cilvēkus. Arī medicīnas kvalitāte ir augstāka lielās pilsētās kā Stokholma, Malme, Gēteborga. Kādēļ? Ja runa ir kaut vai par prostatas ārstēšanu, lielpilsētu ķirurgi veic simtiem attiecīgu operāciju, lauku rajonos tikai pārdesmit.
Ir izpētīts, ka lauku reģionu slimnīcās pacientiem ir vairāk pēcoperāciju blakņu. Ja vēlies būt savas profesijas meistars, ir jāatrodas starp citiem meistariem, no kā mācīties. Pat ja vēlies būt filmu režisors, labāk ir būt tuvāk kādam filmu ražošanas centram, piemēram, Kopenhāgenai. Nav jēgas būt kādā mazpilsētā, pat ja tev ir vislabākā tehnika.
Es neesmu sludinātājs, kas mudina cilvēkus pārcelties uz pilsētām, es tikai norādu uz datiem. Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1900. gadā, bija tika dažas pilsētas ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju un vairums cilvēku dzīvoja laukos. Tagad tas apgriezts kājām gaisā. Ir jāsaprot — jūs Latvijā būsit daļa no ziemeļvalstu jaunās Hanzas savienības pilsētu saimes.
Foto — Edmunds Brencis
CV Šells Anderss Nūrdstrems (Kjell Anders Nordström)
Dzimis 1958. gadā Stokholmā
Studējis inženierzinātni. Ieguvis MBA grādu un doktora grādu Stokholmas Ekonomikas augstskolā
Līdz 2004. gadam strādājis par mācībspēku Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Kopš tam darbojies kā lektors un rakstnieks par biznesa tēmām
Sarakstījis vairākas grāmatas kopā ar Jūnasu Riderštroli (Jonas Ridderstråle), to skaitā Funky Business un Karaoke Capitalism, ar kurām ieguvis pietiekami lielu popularitāti, lai sāktu neatkarīga lektora, rakstnieka un biznesa konsultanta darbību
The post Topošā Hanza 2.0 appeared first on IR.lv.