Pasaulē atzīta metode palīdz sakārtot ne tikai galdu, bet arī galvu
Uzņēmuma vadības pienākums ir nodrošināt piemērotas darba telpas un aprīkojumu, bet katram darbiniekam ir jārūpējas par savu daļu — kārtību uz darba galda. Šobrīd pasaulē populārākā kārtošanas konsultante ir japāniete Marija Kondo, kura dodas pie cilvēkiem uz darbu vai mājām, lai pēc pašas izstrādātas metodes palīdzētu atbrīvoties no liekā un ieviestu kārtību.
Viņas iedvesmota, metodi Latvijā tālāk nes Dana Gulbe, papildinot to ar videi draudzīgas domāšanas principiem. «Kārtošana ir liels solis pretī atkritumu samazināšanai. Tas pirmajā brīdī šķiet paradoksāli, jo liekas — procesā ārkārtīgi daudz tiek izmests. Bet, ja katru nedēļu kaut kas ir jānes uz miskasti, tas nozīmē, ka pirkšanas un patērēšanas ritenis ir greizs. Jāizmet vienreiz vairāk, lai nākotnē pirktu mazāk. Tas sakārtos ne tikai galdu, bet arī galvu — gan darbiniekam, gan visam uzņēmumam,» saka Dana.
Metodes pamatā ir jautājums — vai šī lieta rada prieku? Darba vidē to var pārfrāzēt — vai šis priekšmets palīdz sasniegt uzņēmuma mērķus? Metode ir krasi atšķirīga no citām, kurās ņem vērā, cik bieži priekšmets tiek lietots, cik tas aktuāls un vērtīgs. KonMari metode visus šos argumentus nolīdzina, priekšplānā izvirzot emocionālu piesaisti. Kārtošana notiek kopā ar kabineta īpašnieku. No sākuma Dana uzzina, kādas ir darbinieka vēlmes un kādu rakstāmgaldu tas iztēlojas pēc kārtošanas. «Jābūt specifiskiem atslēgas vārdiem — vēlos tīru virsmu, vietu kafijai, gribu, lai varu ātri un viegli atrast dokumentus, kārtību atvilktnēs vai tamlīdzīgi,» viņa min piemērus.
Pirms kopējā darba speciāliste lūdz sagādāt trauciņus, kastītes vai groziņus, kuriem KonMari kārtošanas metodē ir liela loma — tajos turpmāk glabāsies rakstāmpiederumi un citi mazi biroja priekšmeti. Vislabāk izvēlēties dabīgu materiālu, no plastmasas traukiem izvairoties. Darbs tālāk norit pakārtoti materiāliem. No sākuma šķiro visus kabinetā esošos papīrus, tad rakstāmpiederumus, pēdējā vietā atstājot sentimentālas piemiņas. Visi papīri tiek izņemti no glabāšanas vietām, salikti kopējā kaudzē — vislabāk uz blakus esoša tīra galda vai grīdas, lai papīru kalnu var uzskatāmi novērtēt. Tad seko šķirošana, kurā bez žēlastības viss liekais ir jāliek miskastē. Kad saglabājamo papīru kaudzīte rūpīgi atlasīta, darbinieks ķeras pie rakstāmpiederumiem. «Cilvēkam ir tikai divas rokas, un rakstām mēs ar vienu — nav nepieciešamas desmit zilas pildspalvas. Sīkie priekšmeti biznesa vidē ātri uzkrājas. Tā ir ilūzija, ka tos izmantos vēlāk. Pildspalva ir viegls piemērs, par kuru var pateikt, vai tā rada prieku, jo nezināmu iemeslu dēļ katram ir mīļākā pildspalva un ar to vienu visbiežāk arī tiek rakstīts. Pārējais ir butaforija — liekais,» skaidro Dana.
Ja iespējams, liekās pildspalvas atdāvina kolēģiem, ja ne, Dana atzīst, ka uz mirkli zaļo domāšanu atstāj otrajā plānā un visus rakstāmpiederumus izmet. Pret sev piederošām lietām jābūt prasīgam — ne visas konferencē piedāvātās klades un piekariņi ir jāņem tikai tāpēc, ka tos dod par baltu velti.
Pēdējā sadaļa — sentimentālās lietas, piemēram, fotogrāfijas, bērnu zīmējumi, lai cik sākumā tas šķistu neētiski, arī ir jāšķiro. Iespējams, daļu var aizvest uz mājām, bet varbūt bērna zīmētais mākslas darbs ir savu prieka devu sniedzis, un ar tīru sirdsapziņu to drīkst izmest.
Tikai tad, kad viss liekais izmests, sāk plānot, kur un kā visu salikt atpakaļ plauktos. Šajā posmā Dana piedalās jau vairāk, sniedzot praktiskus padomus. Organizēšana ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi, un tas ir normāli — laika gaitā katrs saprot, kurā pusē labāk un ērtāk ir nolikt rakstāmpiederumus, papīru mapes un citas lietas. Pārkārtošanu veiksmīgi paveikt palīdz priekšmetu grupēšana groziņos, kastītēs, paplātītēs. Uz galda lietām nav jāmētājas. Pildspalvām jau parasti ir kāds trauciņš, bet katrs var ierīkot kārbiņu, kur stāvēs arī saspraudes, līmes zīmulis, dzēšgumija, citā — zīmītes un vizītkartes. Tā atvieglosit arī pārkārtošanu turpmāk, jo vairs nebūs jāsavāc 50 lapiņas, bet jāpaņem tikai viena kastīte. Kārtības sajūtu jebkurā telpā rada tīras, horizontālas virsmas. Pie sienām var likt grafikus, atgādinājumus, bet uz galda lai atrodas tikai rakstāmpiederumi, dators un dokumentu mape vai grāmatas, kas saliktas vertikāli — tas ir pārskatāmāk un aizņem krietni mazāk vietas.
Darba vidē ir dokumenti un pārskati, no kuriem nedrīkst atbrīvoties. KonMari metode māca — tas, ko nedrīkst izmest, jāglabā ar cieņu un pateicību. «Šis aspekts, emocionāla piesaiste, pateikšanās priekšmetiem un prieka meklēšana tajos ir latviešu mentalitātei sveša, tomēr visiem saprotams ir noteikums — ja glabā, tad skaistā kastē ar datorrakstā izveidotu etiķeti, nevis noliktavas tumšākajā stūrī,» skaidro Dana.
Lielākā kļūda, kādēļ cilvēkiem pašiem neizdodas sakārtot savu darbavietu, — metode uzsver, ka no sākuma ir jāizmet viss liekais un tikai tad jāsāk grupēt, kur atradīsies atlikušais. Cilvēkiem ir kārdinājums vispirms sakārtot galdu un tad atvilktnēm ķerties klāt jaunnedēļ vai nākamgad, bet metode ir efektīva tikai tad, ja visas mantas vienlaikus tiek apzinātas un izrevidētas. Tas ir svarīgs princips, kuru izlaižot, notiek jojo efekts — nekārtība ātri vien atkal pārņem biroju. Kārtīgs birojs ir tāds, kur nepieciešamo ir nevis viegli atrast, bet viegli nolikt vietā.
![]()
KonMari metode paredz
- Kārtošanu trijos posmos — papīri, rakstāmpiederumi un sentimentāli priekšmeti.
- Viss tiek izņemts no plauktiem, atvilktnēm un skapjiem — salikts kaudzē un tikai tad šķirots.
- Galvenais priekšnoteikums — paturēt to, kas rada prieku.
- Ja nedrīkst izmest — glabāt ar cieņu.
- Horizontālās virsmas pēc iespējas tīrākas, uz galda nekas nemētājas.
- Rakstāmpiederumi sagrupēti kastītēs.
- Dokumenti un grāmatas plauktos stāv vertikāli.
The post Meklē prieku ar KonMari appeared first on IR.lv.