"1 kg kultūras" balvu pasniegšanā šoreiz viss tika izdarīts pašas LTV spēkiem
Kultūras druva ir gana ražīga uz dažādu balvu piešķiršanu. Kino ir "Lielais Kristaps", teātrim - "Spēlmaņu nakts", grāmatniekiem - "Zelta ābele", vizuālajiem māksliniekiem un mūziķiem ir pat vairāki apbalvojumu veidi. Šai kategorijai var piepulcēt arī Arhitektu gada balvu. Savas balvas - "Boņuks" ir arī latgaliešiem (starp šīm nominācijām latgaliešu kultūras notikumu nebija, ja neskaita Zariņu izstādi Rotko centrā). Un tas nebūt nav viss uzskatījums.
Pirms gadiem desmit visus kultūras koka zarus kopā samiksēja laikraksts "Diena" un sāka piešķirt "kartupeļus". Tā gan tīrā sakritība - kad "Dienas" rocība saplaka, dzima "1 kg kultūras". "Zelta" atsvari tika pasniegti piekto reizi. Par "Dienas" zelta "kartupeļiem" šogad nekas nav dzirdēts. Varbūt slikta raža, bet varbūt šoreiz nebija iestādīti...
Šāda formāta pasākumiem ir grūti izdomāt ko jaunu. Jāpasniedz septiņas balvas, jāatrod vismaz septiņi uz muti nekrituši to pasniedzēji, kurus noteikti jābrīdina, ka gara, pat vidēji gara runāšana ir tabu. Un tad vēl jāpiemēro muzikālie priekšnesumi. Šoreiz viss bija līmenī un ar gaumi. Un pats svarīgākais - nebija par garu, jo iekļāvās divās stundās, nevis iestiepās pāri pusnaktij, kad dažam gribas vīnu, citam - būt gultā. Šoreiz viss bija stingri, bet neuzspiesti ieturēts rainiski -aspāziskās noskaņās. No pirmā līdz pēdējam akordam. Labi ieturēts. Kā nekā 2015.gads bija šo literatūras dižgaru gads.
Jebkurā gadījumā nevienu no septiņiem balvu ieguvējiem nav ne mazākā iemesla apšaubīt kā nepelnīti dabūjušus. Nacionālais Kino centrs un „filmas.lv" (gada pārsteigums), rakstniece Nora Ikstena ar "Mātes pienu" (literatūra), Ērika Ešenvalda "Ziemeļu gaisma" (mūzika), Dace Lielā par izstādi "Gleznas" (vizuālā māksla), Ināras Kolmanes dokumentālā filma "Ručs un Norie" (kino"), Lauras Grozas-Ķiberes iestudētais "Frankenšteins" Dailes teātrī (teātris) un Liepājas koncertzāles atklāšana (gada notikums). Plus vēl bija žūrijas speciālbalva, ko saņēma Hardija Lediņa gada pasākumu rīkotāji - Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs.
Koncertā "Dailes" zālē pabijušie vēlāk saprata, kāpēc tā beigās Kaspars Zemītis vairākkārt skatījies pulkstenī, jo viņam bija jābūt Zaķusalā un jāuzstājas kopā ar Renāru Kauperu un Lindu Leen "1 kg kultūras" balvu pasniegšanā.
Pasākuma īstenošanā ar minimāliem resursiem tika panākts maksimālais, jo viss tika izdarīts pašas LTV spēkiem, nevis pieaicinot kādu "spēcīgu lietuviešu komandu" vai ko līdzīgu.
Scenārijs - Kristīne Želve un Henrieta Verhoustinska, režija - Agita Cāne un Zita Kaminska, scenogrāfija - Agne Menniks. Gan jau LTV ļaudīm bez pēdām nav zudusi skola, kas tika gūta, strādājot kopā ar britiem no BBC pie projekta "Dzimuši Rīgā". Producējot citus TV pasākumus, kolēģiem būtu vērts pamācīties. Jo sevišķi gadā, kad Zaķusalā stingri jāsavelk jostas. Ar lielu naudu uz daudz ko var atvēzēties, taču, kā izrādās, labu kvalitāti var paveikt arī bez atvēziena.
Edgars Raginskis daudzus sajūsmināja jau Liepājas "Dzintara" atklāšanā, un arī šoreiz duetā ar Evu Ikstenu bija gandrīz pārliecinoši. Kāpēc "gandrīz", mazliet tālāk.
Ja vienubrīd likās, ka visu var "nospiest ar masu", pasākuma gaitā domas nācās mainīt. Kino kategorijā kg rokās paņēma Ināra Kolmane ar "Ručs un Norie" nevis Sandija Semjonova filma par "Prāta vētru", kas koncertos pulcēja desmitiem tūkstošu... Diez vai Tokijā un Kobē bija daudz balsotāju...
Emocionāli nedaudz žēl gleznotāju Zariņu dzimtas, kas netika pie kg nominācijā "Gada notikums". Lieliska un daudzšķautnaina izstāde. Taču, cik daudzi to redzēja Rotko mākslas centrā un cik daudzi no viņiem zina par portālu „lsm.lv", kurā varēja balsot? Tā tīri proporcionāli samērojot ar Liepājas koncertzāli, kas šajā konkurencē it kā bija ārpus konkurences, bet tikpat labi arī ārpus 1 kg nomināciju rāmjiem. Kaut precedenti ar "Goru" jau ir bijuši. Tāpat "Barišņikovam un Brodskim" bija grūti konkurēt ar citām teātra izrādēm, jo arī to bija redzējuši daudz mazāk nekā "Frankenšteinu" vai "Raiņa sapņus". Turklāt daļa no redzējušajiem nemaz nerunā latviski, nedzīvo Latvijā un par balsošanu nekā nezināja. Visi pilnīgi vienādās starta pozīcijās nekad nebūs, bet finišā tāpat kādam jābūt pirmajam. Bez iespējām izmērīt ar sekundēm vai centimetriem.
Taču taisnība vienam no balvu pasniedzējiem aktierim Ivaram Krastam - lai uz skatuves neuzaicinātie neskumst. Jau nominēšana ir augsts viņu darba novērtējums par veikumu 2015.gadā.
Šogad līdz ar kilogramu "zelta" laureāti saņēma arī 1000 eiro, ko dāvāja Rietumu bankas Labdarības fonds. Tas, protams, tāds nieks, salīdzinot ar to, ko saņem sportisti par panākumiem olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Taču labāk kā nekas. Andris Nelsons, Elīna Garanča vai Renārs Vimba reizēm nedabū pat tik. Taču Nelsons vai Garanču par trūkumu nudien nevar sūdzēties... Tas, protams, nenoņem no dienas kārtības jautājumu, ka prēmēšana "par Latvijas vārda nešanu pasaulē" līdz galam nav sakārtota. Ja par azartu koncertzāļu būvē Kultūras ministriju var uzslavēt (tiesa, līdz zināmai robežai - līdz Ventspilij, jo tur jau ir koncertiem un teātra izrādēm teicama būve "Jūras vārti", kurā ir laba akustika), tad līdz prēmēšanas sistēmas izveidei nav tālu tikts.
Galīgo punktu vērtējumam pielika tauta ar balsošanu „lsm.lv", taču pēdējam balsojumam nominantus izvēlējās žūrija. Atlasīja no tiem, kas jau bija atzīmējušies ceturkšņu balsojumos.
Lai šoreiz atrastu nopietnus iebildumus divas stundas garā pasākuma norisē, jāizrok dziļa aka un arī varbūt būs pa tukšo. Daži nelieli pārmetumi gan ir.
Viens attiecas uz balsošanas sistēmas tehnisko nodrošinājumu. Sabiedriskā medija datortehnologiem būtu jāsaspringst un jārada mehānisms, lai no viena datora (IP adreses?) vienā dienā var nobalsot tikai vienu reizi. Kā var nobalsot vairāk, nav pat jāprasa padoms Čalovskim vai Poikānam. Tiesa, nedomāju, ka tas ir būtiski ietekmējis uzvarētāju izvēli.
Vairākas reizes pasākuma vadītājs uzvarētājus aicināja "uz skatuvi". Vai tomēr nevajadzētu aicināt "uz skatuves". Vai tikai norāda virzienu, vai tomēr mudina uzkāpt "uz skatuves" (uz kā)? Šis bija pasākums, kuru skatījās liela auditorija, tāpēc pareiza valoda ir īpaši svarīga. Padoms noderēs nākotnei, jo būs jāvada vēl daudzi pasākumi. Diemžēl pēdējā laikā medijos pareizai latviešu valodai tiek pievērsta arvien mazāka vērība. Tad varbūt vismaz sabiedriskie mediji varētu rādīt priekšzīmi un iemācīt locīt kaut vai vārdu Zemgus...
Vēl mēnesis un varēs sākt balsot par "1 kg kultūras" pirmā ceturkšņa nominantiem. Sekos Jāņi, Ziemassvētki un tad jau būs klāt jauns "1 kg kultūras". Rozentāliskās noskaņās?
Autors ir žurnālists